Zaudējis spēku - Procentu likmju riska pārvaldīšanas, ekonomiskās vērtības samazinājuma aprēķināšanas un procentu likmju riska termiņstruktūras pārska

Skatīt Latvijas Bankas

1. gada
2. novembra noteikumus Nr. 254 "Procentu likmju riska netirdzniecības portfelī un kredītriska starpības riska netirdzniecības portfelī pārvaldīšanas noteikumi". Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 190 Rīgā
3. gada
4. oktobrī (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes sēdes protokols Nr. 43
5. p.) Procentu likmju riska pārvaldīšanas, ekonomiskās vērtības samazinājuma aprēķināšanas un procentu likmju riska termiņstruktūras pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma
6. panta trešo daļu un 101.3 panta piekto daļu un Finanšu instrumentu tirgus likuma 123.5 panta otro daļu un
7. panta trīspadsmito daļu I. Vispārīgie jautājumi
8. "Procentu likmju riska pārvaldīšanas, ekonomiskās vērtības samazinājuma aprēķināšanas un procentu likmju riska termiņstruktūras pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ir iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (
9. gada
10. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā – ES Regula Nr. 575/2013) izpratnē, (tālāk tekstā abas kopā – iestāde). 2
11. Noteikumi nosaka: 2.
12. minimālās prasības netirdzniecības un tirdzniecības portfelī iekļautajiem bilances un ārpusbilances posteņiem piemītošā procentu likmju riska pārvaldīšanai; 2.
13. kārtību, kādā aprēķināms iestādes ekonomiskās vērtības samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ netirdzniecības portfelī, un procentu likmju šoka parametrus; 2.
14. procentu likmju riska termiņstruktūras pārskata un ekonomiskās vērtības samazinājuma aprēķina sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. 3
15. Noteikumos lietotie termini: 3.
16. procentu likmju risks – procentu likmju izmaiņu iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz iestādes ienākumiem un iestādes ekonomisko vērtību; 3.
17. procentu likmju riska rašanās avoti: 3.2.
18. cenu izmaiņu risks (repricing risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu likmēm un pastāvot atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju atlikušajos termiņos, 3.2.
19. ienesīguma līknes risks (yield curve risk) – iespēja ciest zaudējumus negaidītu izmaiņu ienesīguma līknes slīpumā (slope) un aprisēs (shape) dēļ, 3.2.
20. bāzes risks (basis risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu likmēm finanšu instrumentiem ar vienādiem pārskatīšanas termiņiem, bet atšķirīgām bāzes likmēm, 3.2.
21. izvēles risks (optionality risk) – iespēja ciest zaudējumus, ja finanšu instruments tieši (iespējas līgumi) vai netieši (kredīti ar pirmstermiņa atmaksas iespēju, noguldījumi uz pieprasījumu u.tml.) paredz kredītiestādes klientam izvēles iespēju; 3.
22. pret procentu likmju izmaiņām jutīgie aktīvi, saistības un ārpusbilances pozīcijas – aktīvi, saistības un ārpusbilances pozīcijas, kuru tirgus vērtības izmaiņas ir tieši atkarīgas no procentu likmju izmaiņām; 3.
23. atlikušais termiņš – laiks no pārskata perioda pēdējās dienas līdz līguma beigu dienai vai dienai, kad saskaņā ar līguma noteikumiem jāveic attiecīgās summas atmaksa vai jāpārskata procentu likmes; 3.
24. ekonomiskā vērtība – nākotnes tīrās naudas plūsmas pašreizējā vērtība, kas noteikta, diskontējot nākotnes naudas plūsmas ar pašreizējo tirgus procentu likmi; 3.
25. pārējo terminu lietojums atbilst ES Regulas Nr. 575/2013 terminu lietojumam. 4 II. Procentu likmju riska pārvaldīšana
26. Iestāde izstrādā procentu likmju riska pārvaldīšanas politiku un procedūras, kas atbilst iestādes lielumam, veikto operāciju (darījumu) apjomam, dažādībai un sarežģītībai, un nosaka: 4.
27. procentu likmju riska iekšējos limitus (piemēram, pa valūtām, produktiem), kā arī rīcību iekšējo limitu neievērošanas gadījumā; 4.
28. procentu likmju riska mērīšanas metodoloģiju, kas aptver iestādei būtiskos procentu likmju riska avotus un ļauj novērtēt procentu likmju izmaiņu ietekmi uz iestādes ienākumiem un tās ekonomisko vērtību; 4.
29. stresa testu veikšanas biežumu un kārtību, kas ietver iespējamo notikumu attīstības scenāriju pieņēmumus (piemēram, negaidītas izmaiņas vispārējā procentu likmju līmenī, izmaiņas savstarpējās attiecībās starp bāzes likmēm, izmaiņas ienesīguma līknes slīpumā un aprisēs, izmaiņas likviditātē vadošajos finanšu tirgos u.tml.); 4.
30. apstākļu, kādos iestādei var rasties būtiski zaudējumi procentu likmju riska dēļ, pieņēmumus un iespējamo rīcības plānu. 5
31. Iestāde pastāvīgi novērtē procentu likmju risku gan atsevišķi iestādes tirdzniecības portfelim, gan netirdzniecības portfelim, gan abiem kopā. 6
32. Iestāde pastāvīgi novērtē procentu likmju risku katrā valūtā, kurā iestāde veikusi būtisku darījumu apjomu. 7
33. Procentu likmju riska lieluma mērīšanai izmanto vienu vai dažādas metodes, t.sk. starpības analīzi (gap analysis), ilguma (duration) metodi, simulācijas tehnikas (simulation approaches), kas minētas Eiropas Banku iestādes
34. gada
35. jūlija pamatnostādnēs EBA/GL/2018/02 "Pamatnostādnes par procentu likmes riska pārvaldību, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām". 8
36. Iestāde novērtē jauniem produktiem un pakalpojumiem piemītošo potenciālo procentu likmju risku un apstiprina ar šā riska pārvaldīšanu un kontroli saistītās procedūras pirms šo produktu iegādes vai pakalpojumu sniegšanas sākšanas. 9
37. Iestāde, kura pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, nodrošina efektīvu procentu likmju riska pārvaldīšanu konsolidācijas grupā kopumā. 10 III. Procentu likmju riska termiņstruktūras pārskats
38. Kredītiestāde sagatavo "Procentu likmju riska termiņstruktūras pārskatu" atbilstoši šo noteikumu
39. pielikuma veidlapai. 11
40. Kredītiestāde, kuras uzraudzība tiek veikta, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, "Procentu likmju riska termiņstruktūras pārskatu" sagatavo, pamatojoties uz kredītiestādes individuālajiem finanšu pārskatiem. 12
41. Pārskatā pret procentu likmju izmaiņām jutīgos aktīvus, pasīvus un ārpusbilances pozīcijas grupē atbilstoši atlikušajam termiņam. 13
42. Aktīvus un saistības, kuriem ir nenoteikts izpildes termiņš vai kuru izpildes termiņš var atšķirties no līgumā noteiktā termiņa, uzrāda atbilstoši kredītiestādes novērtējumiem, kuri balstās uz kredītiestādes pieredzi un ir ekonomiski pamatoti. Termiņu noguldījumiem uzrāda ne garāku kā pieci gadi. 14
43. Aktīvus, kuriem atzīti vērtības samazināšanas zaudējumi, uzrāda atbilstoši atlikušajai vērtībai. 15
44. Atvasinātos instrumentus uzrāda vienlaikus gan kā garās ārpusbilances pozīcijas, gan kā īsās ārpusbilances pozīcijas. 16
45. Ja valūtas pirkšanas un pārdošanas tagadnes līgumu (spot) uzskaitei ir lietota norēķinu datuma uzskaite (settlement date accounting), šādu līgumu saņemamās summas iekļauj attiecīgajā aktīva pozīcijā un maksājamās summas attiecīgajā saistību pozīcijā. 17
46. Pret procentu likmju izmaiņām jutīgo aktīvu un pasīvu termiņstruktūru novērtē, aprēķinot procentu riska neto pozīciju un procentu riska kopējo pozīciju: 17.
47. procentu riska neto pozīciju nosaka kā pret procentu likmju izmaiņām jutīgo aktīvu, kuriem pieskaitītas garās ārpusbilances pozīcijas, un pasīvu, kuriem pieskaitītas īsās ārpusbilances pozīcijas, starpību katrā termiņu grupā; 17.
48. procentu riska kopējo pozīciju nosaka kā pret procentu likmju izmaiņām jutīgo aktīvu un pasīvu starpību augošā termiņu secībā (piemēram, procentu riska kopējo pozīciju ar termiņu līdz trim mēnešiem aprēķina, summējot procentu riska neto pozīciju intervālā līdz vienam mēnesim un procentu riska neto pozīciju intervālā no viena līdz trim mēnešiem). 18
49. Ietekmi uz tīro gada procentu ienākumu, procentu likmēm paralēli palielinoties par 1 procentu (jeb 100 bāzes punktiem), aprēķina šādi (sk. piemēru šo noteikumu
50. pielikumā): 18.
51. attiecīgā termiņa intervāla procentu riska neto pozīciju reizina ar laiku (izteiktu gada daļās), kurā attiecīgā neto pozīcija (starpība) būs atvērta (pieņemot, ka procentu likmju izmaiņas notiek perioda vidū), un reizina ar 1 procentu (jeb 100 bāzes punktiem); 18.
52. kopējās ietekmes uz gada procentu ienākumiem noteikšanai summē katrā termiņa intervālā līdz vienam gadam aprēķināto ietekmi (peļņu vai zaudējumus). 19 IV. Iestādes ekonomiskās vērtības samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ netirdzniecības portfelī
53. Iestādes ekonomiskās vērtības samazinājuma pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ netirdzniecības portfelī aprēķināšanai tiek pieņemts, ka procentu likmju negaidītas paralēlas izmaiņas (procentu likmju šoka parametri) ir 200 bāzes punkti. 20
54. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija) var mainīt šo noteikumu
55. punktā noteiktos procentu likmju šoka parametrus. Iestādes sistēmām jāļauj aprēķināt ekonomiskās vērtības samazinājumu pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ netirdzniecības portfelī pēc citiem šoka parametriem. 21
56. Iestāde ekonomiskās vērtības samazinājumu pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ netirdzniecības portfelī aprēķina atbilstoši šo noteikumu
57. pielikumā minētajām veidlapām: 21.
58. netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska pozīcijas svērtās vērtības aprēķina šādi: 21.1.
59. euro un katrā citā ārvalstu valūtā, kurā netirdzniecības portfeļa lielums (īsās vai garās pozīcijas lielums) pārsniedz 5 procentus no iestādes netirdzniecības portfeļa attiecīgi kopējās īsās vai kopējās garās pozīcijas, izmantojot šo noteikumu
60. pielikuma tabulu "Netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska pārskats"; 21.1.
61. visās pārējās ārvalstu valūtās, kas nav šo noteikumu 21.1.
62. punktā minētās valūtas, izmantojot šo noteikumu
63. pielikuma tabulu "Netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska pārskats", kurā uzrāda netirdzniecības portfeļa riska darījumu un pozīciju kopsummas pārējās ārvalstu valūtās, kas pārvērtētas euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu pārskata datumā; 21.
64. aprēķina ekonomiskās vērtības samazinājumu. 22
65. Netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska pozīcijas svērtās vērtības aprēķina, ievērojot šādas prasības: 22.
66. netirdzniecības portfeļa riska darījumus un pozīcijas grupē šo noteikumu
67. pielikuma tabulas "Netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska pārskats"
68. ailē noteiktajās termiņu grupās atbilstoši atlikušajam termiņam un ņemot vērā šo noteikumu 13.–
69. punkta prasības; 22.
70. attiecīgās termiņa grupas procentu likmju riska neto pozīciju, t.i., starpību starp netirdzniecības portfeļa garajām un īsajām pozīcijām, reizina ar šo noteikumu
71. pielikuma tabulas "Netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska pārskats"
72. ailē noteikto svēršanas faktoru (reizinātāju). Svēršanas faktori (reizinātāji) tiek aprēķināti katrai termiņu grupai, pamatojoties uz modificētā ilguma (modified duration) metodi, ņemot vērā procentu likmju šoka parametrus un pieņemot, ka aktīvu vai saistību termiņš ir attiecīgā intervāla vidējais lielums un finanšu instrumentu vidējais ienesīgums ir 5 procenti; 22.
73. kopējās procentu likmju riska pozīcijas svērtās vērtības noteikšanai summē katrai termiņu grupai aprēķināto procentu likmju riska pozīcijas svērto vērtību. 23
74. Procentu likmju riska pozīcijas svērto vērtību katrā valūtā uzrāda šo noteikumu
75. pielikuma kopsavilkumā "Ekonomiskās vērtības samazinājuma aprēķins". Ekonomiskās vērtības samazinājumu aprēķina kā netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska pozīcijas absolūtās svērtās vērtības kopsummas attiecību pret iestādes pašu kapitālu. 24
76. Pašu kapitālu nosaka saskaņā ar ES Regulas Nr. 575/2013 otrās daļas prasībām. 25 V. Pārskatu iesniegšana
77. Kredītiestāde sagatavo "Procentu likmju riska termiņstruktūras pārskatu" par stāvokli pārskata gada
78. jūnijā un
79. decembrī katrā valūtā, kurā aktīvu vai pasīvu apmērs pārsniedz 5 procentus no bilances kopsummas, kā arī kopumā visās valūtās. 26
80. "Procentu likmju riska termiņstruktūras pārskatu", kurš sagatavots kopumā visās valūtās, iesniedz Komisijai līdz pārskata periodam sekojošā mēneša
81. datumam. 27
82. "Procentu likmju riska termiņstruktūras pārskatus", kuri sagatavoti atsevišķās valūtās, sagatavo līdz pārskata periodam sekojošā mēneša
83. datumam un pēc pieprasījuma piecu dienu laikā iesniedz Komisijai. 28
84. Iestāde sagatavo "Ekonomiskās vērtības samazinājuma aprēķinu" par stāvokli pārskata gada
85. jūnijā un
86. decembrī un iesniedz Komisijai līdz pārskata periodam sekojošā mēneša
87. datumam. 29
88. Noteikumu
89. un
90. punktā minētos pārskatus sagatavo un nosūta Komisijai saskaņā ar Komisijas normatīvajos noteikumos, kas nosaka prasības elektroniski sagatavoto pārskatu iesniegšanai, noteikto kārtību. 30
91. Ja Komisija konstatē, ka iestādes iesniegtais pārskats sagatavots kļūdaini, par to tiek paziņots pārskata iesniedzējam. Ja Komisija nav norādījusi citu termiņu, laboto pārskatu iesniedz ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma par kļūdu esamību saņemšanas no Komisijas. 31 VI. Noslēguma jautājums
92. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas
93. gada
94. marta normatīvie noteikumi Nr. 34 "Procentu likmju riska pārvaldīšanas, ekonomiskās vērtības samazinājuma aprēķināšanas un procentu likmju riska termiņstruktūras pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi". 32 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile
95. pielikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 20.10.
96. normatīvajiem noteikumiem Nr. 190 Iestādes nosaukums __________________________________________________________ Iestādes kods │_│_│_│Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijailīdz pārskata periodam sekojošā mēneša
97. datumamProcentu likmju riska termiņstruktūras pārskats _______.gada_____________________________ (pārskata perioda pēdējais datums) (valūtas kods)1 (veselos euro) Pozīcijas nosaukumsPozīcijas kodsPret procentu likmju izmaiņām jutīgie aktīvi/saistības un ārpusbilances pozīcijasAktīvi/saistības un ārpusbilances pozīcijas, kas nav jutīgas pret procentu likmju izmaiņāmKopāar atlikušo termiņulīdz 1 mēn.1–3 mēn.3–6 mēn.6–12 mēn.1–5 gadiilgāk par 5 gadiemAB12345678Tirdzniecības portfelis (garo pozīciju summa)0100 Netirdzniecības portfelis, t.sk.0200 Nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā0210 Prasības pret kredītiestādēm un dalībvalstu un ārvalstu centrālajām bankām0220 Kredīti0230 Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu0240 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu0250 Pārējie aktīvi0260 Garās ārpusbilances pozīcijas, kuras ir jutīgas pret procentu likmju izmaiņām0300 XKopā aktīvi un garās ārpusbilances pozīcijas ("0100"+"0200"+"0300")1000 Tirdzniecības portfelis (īso pozīciju summa)0400 Netirdzniecības portfelis, t.sk.0500 Saistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām0510 Noguldījumi0520 Emitētie parāda vērtspapīri0530 Pārējās saistības0540 Pakārtotās saistības0550 Īsās ārpusbilances pozīcijas, kuras ir jutīgas pret procentu likmju izmaiņām0600 XKopā saistības un īsās ārpusbilances pozīcijas ("0400"+"0500"+"0600")2000 Procentu likmju riska neto pozīcija (gap) ("1000"–"2000")3000 XProcentu likmju riska kopējā pozīcija (SUM("3000"(2;n2))3100X XIetekme uz tīro gada procentu ienākumu3 (("3000"*(12–0.5*(ti+tn))/12)*0.01)44000 XXX1 Pārskatos par atsevišķām valūtām valūtas kodu uzrāda atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 4217 "Valūtu un resursu kodi", un pārskatus iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc pieprasījuma. Pārskatā, kurš sagatavots kopumā par visām valūtām, valūtas koda vietā uzrāda – "SUMMA".2 n=mainīgā aile.3
98. pozīcijas kopsumma = 4000