Par grozījumu Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulē

Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/101 Rīgā

1. gada
2. novembrī Par grozījumu Zemkopības ministrijas
3. gada
4. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu
5. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" Saskaņā ar Zvejniecības likuma
6. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā. Zvejniecības likuma
7. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma
8. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē institūts. Zvejniecības likuma
9. panta pirmā daļa paredz, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām. Ņemot vērā Padomes
10. gada
11. oktobra Regulā (ES) 2019/1838, ar ko
12. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2019/124 noteikto mencu specializētās zvejas liegumu Baltijas jūras 25.-
13. apakšrajonā
14. gadā, kas attiecas arī uz visu Latvijas piekrasti, un Zemkopības ministrijas
15. gada
16. decembrī pieņemto lēmumu Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu
17. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" (turpmāk - lēmums Nr. 4.1-12e/163) un tā grozījumus,
18. gadā piekrastes komeczvejai ir rezervētas 27 t mencu piezvejas limita. Ministrija no Valsts vides dienesta ir saņēmusi operatīvo informāciju par mencu nozvejas apjomiem piekrastes komerczvejā, kas liecina, ka līdz
19. gada
20. novembrim piekrastes komerczvejā bija nozvejotas jau 24,344 t mencu, turklāt mencu nozvejas rādītāji ir strauji pieauguši tieši periodā no 17.10.
21. līdz 15.11.2020., kad kopumā tika nozvejotas 16,457 t mencu (no 17.
22. līdz 26.
23. - 6,559 t; no 27.
24. līdz 05.
25. - 6,832 t; no 06.
26. līdz 15.
27. - 3,066 t). Mencu nozvejai piekrastes komerczvejā saglabājoties šādā līmenī un intensitātē, piekrastes komerczvejai rezervētais mencu piezvejas apjoms, varētu tikt apgūts tuvākajās dienās. Ministrija saņēma Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" (turpmāk - Institūts)
28. gada
29. novembra zinātnisko atzinumu Nr. 1-63/1565-e "Par mencu piezveju piekrastes zvejā", kurā norādīts, ka, balstoties uz Institūta rīcībā esošajiem Latvijas piekrastes nozveju statistikas datiem par 2014.-
30. gada novembri - decembri, lielākās mencu nozvejas ir bijušas piekrastes daļā no Rucavas līdz Pāvilostas novadam (85 % no kopējās mencas nozvejas). Šajos novados gada pēdējos divos mēnešos 98,8 % mencu tiek nozvejotas ar zivju tīkliem. Minētajā periodā zivju tīklu nozvejās menca ir dominējošā suga un sastāda 62-96,8 % no loma (vidēji 83,1 %), ko vairs ne pēc kādiem kritērijiem nevar vērtēt kā mencu piezveju citu sugu zvejā. Ņemot vērā pēdējo gadu tendences, Institūts prognozē, ka bez papildu ierobežojumiem kopējā mencu nozveja
31. gada pēdējos divos mēnešos šajās pašvaldībās varētu būt vairāk par 10 tonnām, taču tas ir atkarīgs arī no laikapstākļiem un zvejnieku aktivitātes. Izvērtējot šī brīža situāciju piekrastes komerczvejā, Institūts rekomendē, ka nozvejoto mencu apjomu kritisko pieaugumu piekrastes komerczvejā
32. gada pēdējos mēnešos, kas pārsniedz mencu saprātīgu un ar Eiropas Savienības regulējumu paredzēto saudzējošo piezveju citu sugu zvejā, būtu iespējams ierobežot, apturot piekrastes komerczveju ar zivju tīkliem piekrastes rajonos no Rucavas līdz Pāvilostai. Atbilstoši Zvejniecības likuma
33. panta pirmajai daļai ministrija priekšlikumu par grozījumiem lēmumā Nr. 4.1-12e/163 iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, un
34. gada
35. novembrī saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu Nr. 1-132/
36. Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma
37. panta otro un trešo daļu un
38. panta pirmo daļu, ministrija nolemj: izdarīt Zemkopības ministrijas
39. gada
40. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu
41. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" grozījumu un papildināt nolēmuma daļu ar 2.
42. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.
43. zvejā aizliegts izmantot zivju tīklus līdz
44. gada
45. decembrim;". Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma
46. panta ceturtās daļas
47. punktu un Zvejniecības likuma
48. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību. Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
49. panta otro daļu un
50. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā. Administratīvā procesa likuma
51. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma
52. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D. Lucaua