← Latvija

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Izdarīt Dabas resursu nodokļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006,

  1. nr.; 2007, 3.,
  2. nr.; 2008, 3.,
  3. nr.; 2009, 1.,
  4. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010,
  5. nr.; 2013, 194.,
  6. nr.; 2014,
  7. nr.; 2016, 241.,
  8. nr.; 2018,
  9. nr.; 2019, 75.,
  10. nr.; 2020, 90.,
  11. nr.) šādus grozījumus:
  12. Izteikt
  13. panta pirmās daļas
  14. punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "1) ir saņēmusi vai kurai saskaņā ar vides aizsardzības vai zemes dzīļu izmantošanas normatīvajiem aktiem bija pienākums saņemt vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto atļauju, licenci vai reģistrēt C kategorijas piesārņojošu darbību un kura Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā:".
  15. Izslēgt
  16. panta otrajā daļā vārdus "un kūdru".
  17. Izteikt
  18. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "

(1)Lai iegūtu vai lietotu dabas resursus, nodokļa maksātājam jāsaņem vides aizsardzības un zemes dzīļu izmantošanas normatīvajos aktos noteiktā atļauja, licence vai jāreģistrē C kategorijas piesārņojoša darbība." 4. 15. pantā: izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: "
(3)Ja iekārtu operatori veic C kategorijas piesārņojošas darbības nozarēs, attiecībā uz kurām normatīvajos aktos nav noteiktu nosacījumu un nav arī iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu, nodokļa apmērs ir noteikts šā panta piektajā daļā. Nodokļa maksātājs samaksā nodokli par katru veikto C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju. Ja persona C kategorijas piesārņojošu darbību reģistrējusi un saimniecisko darbību uzsākusi laikā, kas nesakrīt ar nodokļa taksācijas perioda pirmo mēnesi, nodokli aprēķina kā vienu divpadsmito daļu no gada nodokļa likmes par katru taksācijas perioda mēnesi pēc reģistrēšanas.
(4)Ja persona, kas reģistrējusi C kategorijas piesārņojošu darbību un maksā nodokli šā panta piektajā daļā noteiktajā apmērā, piesārņojošu darbību vai saimniecisko darbību izbeigusi pirms taksācijas perioda beigām, nodokli aprēķina kā vienu divpadsmito daļu no gada nodokļa likmes par katru taksācijas perioda mēnesi līdz darbības izbeigšanai (ieskaitot mēnesi, kurā darbību izbeidz)."; papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "
(5)Nodokļa likmes par vides piesārņošanu, veicot C kategorijas piesārņojošas darbības, ir šādas: 1)
  1. gadā - 178 euro gadā; 2)
  2. gadā - 200 euro gadā; 3) no
  3. gada - 250 euro gadā."
  4. Izteikt
  5. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: "
(2)Ja persona, kura iegūst vai izmanto dabas resursus vai veic piesārņojošas darbības, nav saņēmusi nepieciešamo atļauju, licenci vai reģistrējusi C kategorijas piesārņojošu darbību, nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkāršā apmērā.
(3)Ja vide piesārņota vai dabas resursi iegūti bez nepieciešamās atļaujas vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas, pieņem, ka faktiski emitētais vai iegūtais daudzums ir tāds, kādu aprēķinātajā iekārtas izmantošanas laikposmā emitē vai iegūst līdzvērtīgas jaudas un darbības profila iekārtā, ja vien nodokļa maksātājs nevar pierādīt faktisko apjomu."
  1. Aizstāt
  2. panta piektajā daļā vārdus "iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā" ar vārdu "maksā".
  4. pantā: izslēgt ceturtās daļas
  5. punktā vārdus "apglabāšanu vai"; papildināt pantu ar 4.1 un 4.2 daļu šādā redakcijā: "
(41)Nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu atbilstoši šā likuma
  1. pielikuma
  2. punktam ieskaita: 1)
  3. gadā 100 procentus - valsts pamatbudžetā; 2)
  4. gadā 90 procentus - valsts pamatbudžetā un 10 procentus - tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana; 3) no
  5. gada 85 procentus - valsts pamatbudžetā un 15 procentus - tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana.
(42)Nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu atbilstoši šā likuma
  1. pielikuma
  2. punktam ieskaita: 1) 80 procentus - valsts pamatbudžetā; 2) 20 procentus - tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana."; izteikt sesto daļu šādā redakcijā: "
(6)Nokavējuma naudu par nodokļa maksājumiem ieskaita valsts pamatbudžetā un vietējās pašvaldības pamatbudžetā atbilstoši šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, 4.1 un 4.2 daļā noteiktajam sadalījumam."
  1. Izteikt
  2. un
  3. pielikumu šādā redakcijā: "Dabas resursu nodokļa likuma
  4. pielikums Nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu Nr. p. k. Atkritumu veids Mērvienība Likme laikposmā no
  5. gada
  6. janvāra līdz
  7. gada
  8. decembrim (euro) Likme laikposmā no
  9. gada
  10. janvāra līdz
  11. gada
  12. decembrim (euro) Likme laikposmā no
  13. gada
  14. janvāra līdz
  15. gada
  16. decembrim (euro) Likme no
  17. gada
  18. janvāra (euro)
  19. Sadzīves atkritumi un ražošanas atkritumi, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus tonna 50,00 65,00 80,00 95,00
  20. Bīstamie atkritumi un ražošanas atkritumi, kas ir uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus tonna 60,00 70,00 85,00 100,00 Dabas resursu nodokļa likuma
  21. pielikums Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu Nr. p. k. Emisijas klasifikācija Mērvienība Likme laikposmā no
  22. gada
  23. janvāra līdz
  24. gada
  25. decembrim (euro) Likme laikposmā no
  26. gada
  27. janvāra līdz
  28. gada
  29. decembrim (euro) Likme no
  30. gada
  31. janvāra līdz
  32. gada
  33. decembrim (euro) Likme no
  34. gada
  35. janvāra (euro)
  36. Oglekļa dioksīda (CO2) emisija no likuma "Par piesārņojumu"
  37. pielikuma I nodaļas
  38. punktā minētās piesārņojošās darbības, ja ražošanas jauda nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu"
  39. pielikumā minēto rādītāju tonna 9,00 12,00 15,00 15,00
  40. Oglekļa dioksīda (CO2) emisija no likuma "Par piesārņojumu"
  41. pielikuma I nodaļas 5., 6., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 17., 18.,
  42. un
  43. punktā minētās piesārņojošās darbības, ja ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu"
  44. pielikuma I nodaļā minēto rādītāju un tai nav izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja tonna 9,00 12,00 15,00 15,00
  45. Daļiņas PM10 tonna 75,00 105,00 120,00 135,00
  46. Oglekļa monoksīds (CO) tonna 7,83 7,83 7,83 7,83
  47. Amonjaks (NH3), sērūdeņradis (H2S) un pārējie neorganiskie savienojumi tonna 18,50 50,00 70,00 90,00
  48. Sēra dioksīds (SO2), slāpekļa oksīdi (NOx - slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta uz NO2) tonna 85,37 125,00 140,00 160,00
  49. Gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (CnHm) tonna 85,37 85,37 85,37 85,37
  50. Smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, pārrēķināti uz attiecīgo metālu, un vanādija pentoksīds, pārrēķināts uz vanādiju tonna 1138,30 1138,30 1138,30 1138,30" Likums stājas spēkā
  51. gada
  52. janvārī. Likums Saeimā pieņemts
  53. gada
  54. novembrī. Valsts prezidents E. Levits Rīgā
  55. gada
  56. decembrī

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.