Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 730 Rīgā

1. gada
2. decembrī (prot. Nr. 82
3. §) Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma
4. panta otro daļu
5. Noteikumi nosaka minimālās prasības: 1.
6. ekspluatējamas ēkas (turpmāk – ēka) enerģijas patēriņa līmenim un primārās enerģijas patēriņa līmenim; 1.
7. ēkas inženiertehnisko sistēmu automatizācijas un vadības sistēmu funkcionalitātei, telpu mikroklimatu pašregulējošu ierīču uzstādīšanai, ēkā patērētā energonesēja vai enerģijas uzskaitei; 1.
8. elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ierīkošanai ēkā. 2
9. Ēka uzskatāma par atbilstošu enerģijas patēriņa līmeņa un primārās enerģijas patēriņa līmeņa minimālajām prasībām, ja tās energoefektivitātes klases rādītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā atbilst E klasei vai augstākai klasei. 3
10. Ēkas atbilstību enerģijas patēriņa līmenim nosaka vienā no šādiem veidiem: 3.
11. veic ēkas energosertifikāciju normatīvajos aktos par ēku energosertifikāciju paredzētajā kārtībā; 3.
12. nosaka vidējo siltumenerģijas patēriņu pēdējos trijos kalendāra gados, ņemot vērā ēkas references platību. 4 (Grozīts ar MK 28.01.
13. noteikumiem Nr. 68)
14. Ēkas atbilstību primārās enerģijas patēriņa līmenim nosaka vienā no šādiem veidiem: 4.
15. veic ēkas energosertifikāciju normatīvajos aktos par ēku energosertifikāciju paredzētajā kārtībā; 4.
16. nosaka vidējo ēkas energoresursu patēriņu pēdējos trijos kalendāra gados un šo patēriņu reizina ar primārās enerģijas faktoriem katram energonesējam. Primārās enerģijas faktorus nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodēm, un vidējo ēkas energoresursu patēriņu attiecina, ņemot vērā ēkas references platību. 5 (Grozīts ar MK 28.01.
17. noteikumiem Nr. 68)
18. Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā un nedzīvojamā ēkā patērēto siltumenerģiju uzskaita atsevišķi katrai dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupai, izmantojot šādus uzskaites veidus: 5.
19. patērētās siltumenerģijas uzskaitē izmanto attālināti nolasāmus individuālus siltumenerģijas patēriņa skaitītājus, ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti. Individuālie siltumenerģijas skaitītāji atbilst metroloģiskajām prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par mērījumu vienotību; 5.
20. ja individuālu skaitītāju izmantošana nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota, siltumenerģijas patēriņa mērīšanai izmanto attālināti nolasāmus individuālus siltuma maksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā. Individuālie siltuma maksas sadalītāji atbilst prasībām, kas noteiktas standartā LVS EN 834+AC:2021 "Siltuma maksas sadalītāji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu"; 5.
21. ja individuālu siltuma maksas sadalītāju uzstādīšana katram sildelementam nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota, izmanto attālināti nolasāmu siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus (turpmāk – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma), ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma atbilst dzīvojamās mājas īpašnieku un normatīvajā aktā par radioiekārtu atbilstības novērtēšanu, piedāvāšanu tirgū, uzstādīšanu, lietošanu un uzraudzību noteiktajām prasībām. 6 (MK 28.01.
22. noteikumu Nr. 68 redakcijā) 5.1 Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā un nedzīvojamā ēkā uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, izņemot gadījumu, ja to uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota attiecībā pret potenciālo enerģijas ietaupījumu. Šādu individuālo skaitītāju uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko pamatojumu izvērtē ēkas pārvaldītājs. 7 (MK 28.01.
23. noteikumu Nr. 68 redakcijā) 5.2 No jauna uzstādītie individuālie skaitītāji, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, ir attālināti nolasāmi. 8 (MK 28.01.
24. noteikumu Nr. 68 redakcijā; punkts stājas spēkā 12.10.2025., sk.
25. punktu)
26. Individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas telpu grupā uzstāda, ja ir tehniski iespējams ar vienu skaitītāju uzskaitīt visā telpu grupā patērēto siltumenerģiju. 9
27. Individuālu siltuma maksas sadalītāju, individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas ekonomisko pamatojumu izvērtē dzīvojamās mājas pārvaldītājs atbilstoši individuālu siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodikai (
28. pielikums), individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodikai (
29. pielikums) un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodikai (
30. pielikums). Individuālu siltuma maksas sadalītāju, individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju vai siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšana ir ekonomiski pamatota, ja, piemērojot Valsts kases tīmekļvietnē publicēto pēdējā pieejamā ceturkšņa attiecīgo diskonta likmi ilgtermiņa ieguldījumu patiesās vērtības noteikšanai saimnieciskās darbības veidam "Nekustamais īpašums (vispārīgi)", neto tagadnes vērtība 10 gadu atmaksāšanās periodam ir pozitīva. 10 (MK 28.01.
31. noteikumu Nr. 68 redakcijā)
32. Attālināti nolasāmu individuālu siltuma maksas sadalītāju, attālināti nolasāmu individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas tehnisko iespējamību un ekonomisko pamatojumu atkārtoti izvērtē pēc tam, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā un nedzīvojamā ēkā, kurā individuāli siltuma maksas sadalītāji, individuāli siltumenerģijas patēriņa skaitītāji vai siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma nav uzstādīta, ir veikta apkures sistēmas atjaunošana vai pārbūve. 11 (MK 28.01.
33. noteikumu Nr. 68 redakcijā)
34. Ēkas tiek aprīkotas ar pašregulējošām ierīcēm gaisa temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā telpā vai, ja tas ir pamatoti, telpu grupā, ja tiek mainīta ēkas apkures sistēmas daļa, kas ražo siltumenerģiju (siltumģenerators). 12
35. Nedzīvojamo ēku, kuras lietderīgā nominālā jauda apkures sistēmas vai apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas vajadzībām vai arī gaisa kondicionēšanas sistēmas vai apvienotas gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vajadzībām pārsniedz 290 kilovatus, līdz
36. gada
37. janvārim aprīko ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmu. 13
38. Ēkas automatizācijas un vadības sistēma nodrošina: 11.
39. iespēju pastāvīgi uzraudzīt, reģistrēt, analizēt un koriģēt ēkas enerģijas izmantošanu; 11.
40. iespēju salīdzināt un novērtēt ēkas energoefektivitāti, atklāt ēkas inženiertehniskās sistēmas efektivitātes zudumus un informēt ēkas pārvaldītāju par ēkas energoefektivitātes uzlabošanas iespējām; 11.
41. tiešsaisti ar ēkas inženiertehnisko sistēmu un spēju veikt funkcijas neatkarīgi no inženiertehniskās sistēmas sastāvdaļu ražotāja. 14
42. Līdz
43. gada
44. janvārim katrā publiskā ēkā ar vairāk nekā 20 autostāvvietām ierīko vismaz vienu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu. 15
45. Šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9.,
46. un
47. punkts stājas spēkā
48. gada
49. janvārī. 16
50. Individuālajiem siltuma maksas sadalītājiem un individuālajiem siltumenerģijas patēriņa skaitītājiem, kas uzstādīti pirms
51. gada
52. janvāra un nav attālināti nolasāmi, līdz
53. gada
54. janvārim nodrošina attālinātu nolasāmību vai tos aizstāj ar attālināti nolasāmiem individuāliem siltuma maksas sadalītājiem, individuāliem siltumenerģijas patēriņa skaitītājiem vai siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu. 17 (MK 28.01.
55. noteikumu Nr. 68 redakcijā)
56. Šo noteikumu 5.2 punkts stājas spēkā
57. gada
58. oktobrī. 18 (MK 28.01.
59. noteikumu Nr. 68 redakcijā)
60. Individuāliem skaitītājiem, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, kas ir uzstādīti pirms
61. gada
62. oktobra un nav attālināti nolasāmi, līdz
63. gada
64. janvārim nodrošina attālinātu nolasāmību vai tos aizstāj ar attālināti nolasāmiem, ja tas ir ekonomiski pamatoti. 19 (MK 28.01.
65. noteikumu Nr. 68 redakcijā) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(Grozīta ar MK 28.01.
66. noteikumiem Nr. 68) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes
67. gada
68. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes
69. gada
70. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes
71. gada
72. maija Direktīvas (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes
73. gada
74. decembra Direktīvas (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti; 5) Eiropas Parlamenta un Padomes
75. gada
76. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija). 20 Ministru prezidenta vietā – Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. Bordāns Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
77. pielikums Ministru kabineta
78. gada
79. decembra noteikumiem Nr. 730 Individuālu siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodika
80. Kopējās siltuma maksas sadalītāju un to darbībai nepieciešamo iekārtu uzstādīšanas un apkures sistēmas pielāgošanas izmaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kur:Ikop.uzst. – kopējās iekārtu uzstādīšanas izmaksas (euro);Ial.uzst. – siltuma maksas sadalītāju iekārtas un tās uzstādīšanas izmaksas par vienu sildelementu (euro);Ipap.reg. – termoregulatoru un apvadcauruļu uzstādīšanas izmaksas par vienu sildelementu (euro);Ipap.rad. – viena sildelementa uzstādīšanas izmaksas (euro);N – sildelementu skaits ēkā;Npap.reg. – sildelementu skaits, kam jāuzstāda termoregulators vai apvadcaurules;Npap.rad. – sildelementu skaits, kas jāuzstāda;Iapk. – citas apkures sistēmas pielāgošanas izmaksas, kas nepieciešamas siltuma maksas sadalītāju darbības nodrošināšanai.
81. Kopējās siltuma maksas sadalītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kur:Iikg. – kopējās siltuma maksas sadalītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā (euro);Ial.ekspl. – siltuma maksas sadalītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas par vienu sildelementu mēnesī (euro);N – sildelementu skaits ēkā;7 – siltuma maksas sadalītāju iekārtu apkalpošanas reizes apkures sezonā.
82. Patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kur:M – patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā (euro);Qēkai – ēkas apkurei patērētās siltumenerģijas daudzums gadā (MWh);T – siltumenerģijas tarifs, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) (euro/MWh).
83. Neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā ir vienāda ar kopējām siltuma maksas sadalītāju un to darbībai nepieciešamo iekārtu uzstādīšanas izmaksām:, kur:Δ0 – neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā (euro);Ikop.uzst. – kopējās iekārtu uzstādīšanas izmaksas (euro).
84. Ikgadējās siltuma maksas sadalītāju uzturēšanas neto naudas plūsmas aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kur:Δn – ikgadējā siltuma maksas sadalītāju uzturēšanas neto naudas plūsma (euro);M – patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā (euro);Δener. – pieņemtais enerģijas ietaupījums, uzstādot siltuma maksas sadalītājus atbilstoši ēkas izmantotās siltumenerģijas patēriņam (%). Ja ēkas apkurei izmantotās siltumenerģijas patēriņš ir līdz 100 kWh/m2 gadā, pieņemtais enerģijas ietaupījums, uzstādot siltuma maksas sadalītājus, ir 10 %, ja patēriņš ir no 100 kWh/m2 līdz 150 kWh/m2 gadā – 15 %, bet, ja patēriņš ir lielāks par 150 kWh/m2 gadā – 20 %;Iikg. – kopējās siltuma maksas sadalītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā (euro).
85. Siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas un uzturēšanas investīciju neto tagadnes vērtību 10 gadu atmaksāšanās periodam aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kur:Δreāl. – siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas un uzturēšanas investīciju neto tagadnes vērtība 10 gadu atmaksāšanās periodam (euro);Δ0 – neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā (euro);Δn – ikgadējā siltuma maksas sadalītāju uzturēšanas neto naudas plūsma (euro);D – diskonta likme. Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
86. pielikums Ministru kabineta
87. gada
88. decembra noteikumiem Nr. 730 Individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodika
89. Kopējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas izmaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kur:Ikop.sk.uzst. – kopējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas izmaksas (euro);Isk.uzst. – siltumenerģijas patēriņa skaitītāju iekārtas un tās uzstādīšanas izmaksas par vienu skaitītāju (euro);Ipap.sk. – apkures sadales sistēmas pārveidošanas izmaksas par vienu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju (euro);n – siltumenerģijas patēriņa skaitītāju skaits ēkā.
90. Kopējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kur:Iikg. – kopējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā (euro);Isk.ekspl. – siltumenerģijas patēriņa skaitītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas par vienu skaitītāju mēnesī (euro);n – siltumenerģijas patēriņa skaitītāju skaits ēkā;7 – siltumenerģijas patēriņa skaitītāju apkalpošanas reizes apkures sezonā.
91. Patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kur:M – patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā (euro);Qēkai – ēkas apkurei patērētās siltumenerģijas daudzums gadā (MWh);T – siltumenerģijas tarifs, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) (euro/MWh).
92. Neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā ir vienāda ar kopējām siltumenerģijas patēriņa skaitītāju iekārtu uzstādīšanas izmaksām:, kur:Δ0 – neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā (euro);Ikop.sk.uzst. – kopējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas izmaksas (euro).
93. Ikgadējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzturēšanas neto naudas plūsmas aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kur:Δn – ikgadējā siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzturēšanas neto naudas plūsma (euro);M – patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā (euro);Δener. – pieņemtais enerģijas ietaupījums, uzstādot siltumenerģijas patēriņa skaitītājus atbilstoši ēkas izmantotās siltumenerģijas patēriņam (%). Ja ēkas apkurei izmantotās siltumenerģijas patēriņš ir līdz 100 kWh/m2 gadā, pieņemtais enerģijas ietaupījums, uzstādot siltumenerģijas patēriņa skaitītājus, ir 10 %, ja patēriņš ir no 100 kWh/m2 līdz 150 kWh/m2 gadā – 15 %, bet, ja patēriņš ir lielāks par 150 kWh/m2 gadā, – 20 %;Iikg. – kopējās siltumenerģijas patēriņa skaitītāju iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā (euro).
94. Siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un uzturēšanas investīciju neto tagadnes vērtību 10 gadu atmaksāšanās periodam aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kur:Δreāl. – siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un uzturēšanas investīciju neto tagadnes vērtība 10 gadu atmaksāšanās periodam (euro);Δ0 – neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā (euro);Δn – ikgadējā siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzturēšanas neto naudas plūsma (euro);D – diskonta likme. Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
95. pielikums Ministru kabineta
96. gada
97. decembra noteikumiem Nr. 730(Pielikums MK 28.01.
98. noteikumu Nr. 68 redakcijā) Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodika
99. Kopējās siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas, kas izmanto tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus (turpmāk – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma), un tās darbībai nepieciešamo iekārtu uzstādīšanas un apkures sistēmas pielāgošanas izmaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kur: Ikop.uzst. – kopējās iekārtu uzstādīšanas izmaksas (euro);Isens.uzst. – apkures cauruļvadu virsmu temperatūras devēju (sensori ar radiomoduļiem) un to uzstādīšanas izmaksas (euro) par vienu ēkas apkures stāvvada loku;Ipl.sk.uzst. – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas iekārtas (siltumnesēja caurplūdes apjoma noteikšanai) un tās uzstādīšanas izmaksas (euro) par vienu ēkas apkures stāvvada loku;N – apkures stāvvadu loku skaits ēkā;Ipap.reg. – termoregulatoru un apvadcauruļu uzstādīšanas izmaksas (euro) par vienu sildelementu vai vairāku virknē saslēgtu sildelementu grupu;Npap.reg. – atsevišķu sildelementu un/vai virknē saslēgtu sildelementu grupu skaits, kam jāuzstāda termoregulators vai apvadcaurules;Iiek. – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu (datu pārraidei tiešsaistē un datu uzglabāšanai) un to uzstādīšanas kopējās izmaksas (euro);Iapk. – citas apkures sistēmas pielāgošanas izmaksas (euro), kas nepieciešamas siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas darbības nodrošināšanai.
100. Kopējās siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu: ,kur:Iikg. – kopējās siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas iekārtu ekspluatācijas izmaksas (euro) gadā;Isist.ekspl. – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas iekārtu ekspluatācijas izmaksas par apkures stāvvada vienu segmentu mēnesī (euro);N – kopējais apkures stāvvadu segmentu skaits ēkā;7 – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas iekārtu apkalpošanas reizes apkures sezonā.
101. Patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:,kur:M – patērētās siltumenerģijas izmaksas (euro) apkures nodrošināšanai gadā;Qēkai – ēkas apkurei patērētās siltumenerģijas daudzums (MWh) gadā;T – siltumenerģijas tarifs (euro/MWh), ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
102. Neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā ir vienāda ar kopējām siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas un tās darbībai nepieciešamo iekārtu uzstādīšanas izmaksām:, kur:Δ0 – neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā (euro);Ikop.uzst. – kopējās iekārtu uzstādīšanas izmaksas (euro).
103. Ikgadējās siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzturēšanas neto naudas plūsmas aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kur:Δn – ikgadējā siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzturēšanas neto naudas plūsma (euro);M – patērētās siltumenerģijas izmaksas apkures nodrošināšanai gadā (euro);Δener. – pieņemtais enerģijas ietaupījums, uzstādot siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu atbilstoši ēkas izmantotās siltumenerģijas patēriņam (%). Ja ēkas apkurei izmantotās siltumenerģijas patēriņš ir līdz 100 kWh/m2 gadā, pieņemtais enerģijas ietaupījums, uzstādot siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, ir 10 %, ja patēriņš ir no 100 kWh/m2 līdz 150 kWh/m2 gadā, – 15 %, bet, ja patēriņš ir lielāks par 150 kWh/m2 gadā, – 20 %;Iikg. – kopējās siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas iekārtu ekspluatācijas izmaksas gadā (euro).
104. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas un uzturēšanas investīciju neto tagadnes vērtību 10 gadu atmaksāšanās periodam aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kur:Δreāl. – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas un uzturēšanas investīciju neto tagadnes vērtība 10 gadu atmaksāšanās periodam (euro);Δ0 – neto naudas plūsma iekārtu uzstādīšanas gadā (euro);Δn – ikgadējā siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzturēšanas neto naudas plūsma (euro);D – diskonta likme.