← Latvija

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekras

Ministru kabineta noteikumi Nr. 101 Rīgā

  1. gada
  2. februārī (prot. Nr. 15
  3. §) Grozījumi Ministru kabineta
  4. gada
  5. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
  6. panta 4.2 daļu
  7. Izdarīt Ministru kabineta
  8. gada
  9. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2009,
  10. nr.; 2010,
  11. nr.; 2011,
  12. nr.; 2012,
  13. nr.; 2013, 4., 159.,
  14. nr.; 2014,
  15. nr.; 2015,
  16. nr.; 2016,
  17. nr.; 2017,
  18. nr.; 2018,
  19. nr.; 2019,
  20. nr.) šādus grozījumus: 1.
  21. izteikt 2.
  22. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.
  23. ja specializētā mencu zveja piekrastes ūdeņos ir atļauta, mencu nozvejas apjoma limitu komerciālajai zvejai Baltijas jūras piekrastei saskaņā ar šo noteikumu
  24. pielikumu sadala procentuāli pa pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem, bet komerciālajai zvejai Rīgas jūras līča un Baltijas jūras piekrastē ar jebkura veida zvejas rīku, kad menca nav zvejas mērķsuga, - kā procentuāli nesadalītu apjomu no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Rīgas jūras līča vai attiecīgi Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem;"; 1.
  25. aizstāt 5.
  26. apakšpunktā skaitli un vārdu "
  27. punktā" ar skaitli un vārdu "
  28. punktā"; 1.
  29. papildināt noteikumus ar 5.
  30. apakšpunktu šādā redakcijā: "5.
  31. iedalot rūpnieciskās zvejas limitus pašpatēriņa zvejniekiem, ievēro nosacījumu, ka vienu zvejas kuģi gada laikā zvejas darbībām var izmantot ne vairāk kā trīs pašpatēriņa zvejnieki."; 1.
  32. papildināt noteikumus ar 5.2 punktu šādā redakcijā: "5.2 Pašvaldībām ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt kritērijus piekrastes zvejas limitu sadalei attiecībā uz pašpatēriņa zvejniekiem, kas ir vienas mājsaimniecības locekļi, pēc nepieciešamības nosakot zvejas rīku skaita ierobežojumu vienai mājsaimniecībai."; 1.
  33. izteikt
  34. punktu šādā redakcijā: "
  35. Pašvaldībai ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem nodalīt pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai atsevišķu zvejas rīku vai nozvejas apjoma limita daļu no pašvaldībai noteiktā kopējā zvejas limita: 8.
  36. līdz pieciem procentiem no pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai ne mazāk kā vienu zvejas rīka vienību, vai līdz pieciem procentiem no pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi sasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs nedod iespēju iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai; 8.
  37. vairāk nekā piecus procentus no pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai no pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi nesasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu un arī pēc šo noteikumu 8.
  38. apakšpunktā minētā nodalītā limita tas vēl papildus būtu nepieciešams pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai. Par šo papildu limita daļu, kas pārsniedz piecus procentus, pašvaldība rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību."; 1.
  39. izteikt
  40. pielikumu šādā redakcijā: "
  41. pielikums Ministru kabineta
  42. gada
  43. novembra noteikumiem Nr. 1375 Mencu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums komerciālajai zvejai pa pašvaldībām piekrastē Nr. p. k. Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Nozvejas limits (%) no piekrastei noteiktā kopējā pieļaujamā mencu nozvejas apjoma
  44. Ventspils valstspilsēta 1,21
  45. Ventspils novads Tārgales pagasts 1,29 Vārves pagasts 0,96 Užavas pagasts 2,54 Jūrkalnes pagasts 10,09 Kopā 14,87
  46. Dienvidkurzemes novads Sakas pagasts 20,62 Vērgales pagasts 7,74 Medzes pagasts 0,67 Nīcas pagasts 28,76 Rucavas pagasts 5,11 Kopā 62,90
  47. Liepājas valstspilsēta 17,82
  48. Baltijas jūras piekrastes pašvaldības Ventspils valstspilsēta, Ventspils novads, Dienvidkurzemes novads, Liepājas valstspilsēta 2,00*
  49. Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldības Limbažu novads, Saulkrastu novads, Ādažu novads, Rīgas valstspilsēta, Jūrmalas valstspilsēta, Tukuma novads, Talsu novads 1,20* Piezīme. * Nesadalīts apjoms no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām."; 1.
  50. izteikt
  51. pielikuma
  52. punktu šādā redakcijā: "
  53. Salacgrīvas novads 21 53 85 1 196 27 7500 NA NA NA 10" 1.
  54. izteikt
  55. pielikuma
  56. punktu šādā redakcijā: "
  57. Mērsraga novads 2 2 65 1 55 67 2000 NA NA NA 3" 1.
  58. izteikt
  59. un
  60. pielikumu šādā redakcijā: "
  61. pielikums Ministru kabineta
  62. gada
  63. novembra noteikumiem Nr. 1375 Zvejas rīku skaita limits sadalījumā pa pašvaldībām piekrastē Nr. p. k. Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Reņģu stāvvadi Zivju murdi1 Lucīšu murdi Sīkzivju murdi Zivju tīkli Reņģu tīkli Zivju āķi Zivju vadi Akmeņplekstu tīkli2 Plekstu vadi Apaļo jūras- grunduļu murdi3
  64. Limbažu novads (Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts) 21 53 85 1 196 27 7500 NA NA NA 10
  65. Saulkrastu novads Skultes pagasts 4 2 45 NA 30 5 500 NA NA NA 1 Saulkrastu pagasts, Saulkrasti 8 11 56 NA 95 53 1600 NA NA NA 1
  66. Ādažu novads (Carnikavas pagasts) 5 6 10 NA 10 NA 500 NA NA NA NA
  67. Rīgas valstspilsēta 6 24 23 NA 95 20 500 NA NA NA NA
  68. Jūrmalas valstspilsēta 13 12 40 NA 105 1154 1100 NA NA NA NA
  69. Tukuma novads (Engures pagasts) 16 10 260 2 308 152 3000 NA NA NA 6
  70. Talsu novads Mērsraga pagasts 2 2 65 1 55 67 2000 NA NA NA 3 Rojas pagasts 10 11 105 5 90 45 2000 NA NA NA 10 Kolkas pagasts 325 15 28 5 150 45 1000 NA NA SN5 3
  71. Ventspils valstspilsēta 1 NA 2 NA 35 10 500 NA 15 SN NA
  72. Ventspils novads 8 20 50 NA 599 209 6500 2 121 SN 6
  73. Dienvidkurzemes novads Sakas pagasts, Pāvilostas pilsēta 6 1 22 NA 2236 62 3700 1 78 SN 10 Vērgales pagasts NA NA 7 NA 656 28 3200 NA 7 SN NA Medzes pagasts NA NA NA NA 13 5 500 NA 5 SN NA Nīcas pagasts 15 7 30 NA 2306 150 8000 3 45 SN 15 Rucavas pagasts 10 NA 2 NA 1806 62 4000 3 45 SN 10
  74. Liepājas valstspilsēta 7 1 50 NA 1926 125 5000 1 30 SN 12 Kopā 164 175 880 14 2671 1180 51100 10 346 - 87 Saīsinājumi.
  75. NA - attiecīgo zvejas rīku limits nav attiecināms.
  76. SN - attiecīgo zvejas rīku skaits nav ierobežots. Piezīmes. 1 Laikposmā no
  77. decembra līdz
  78. aprīlim zvejas limitam iedalītos zivju murdus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu sīkzivju murdu salaku zvejai. 2 Laikposmā no
  79. jūnija līdz
  80. jūlijam akmeņplekstu zvejas limitam iedalītos tīklus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu zivju tīklu citu zivju sugu zvejai. 3 Apaļo jūrasgrunduļu murdus izmanto laikposmā no
  81. aprīļa līdz
  82. jūnijam. 4 Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē no kopējā reņģu tīklu limita 30 reņģu tīklus var izmantot salaku zvejai laikposmā no
  83. decembra līdz
  84. aprīlim. 5 Talsu novada pašvaldības Kolkas pagasta teritorijas piekrastē: 1) posmā no Kolkasraga līdz Sīkragam reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 26, pārējā pašvaldības teritorijas piekrastē reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 6; 2) plekstu vadus atļauts izmantot Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45' 60'' N; 22° 36' 40'' E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95'' N; 22° 11' 77'' E). 6 No kopējā zivju tīklu limita laikposmā no
  85. aprīļa līdz
  86. jūnijam apaļā jūrasgrunduļa zvejai ir izmantojami grunts tīkli ar acs izmēru 60-70 mm: 1) Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sakas un Vērgales pagastu teritorijas piekrastē - 100 gabalu, Nīcas pagasta teritorijas piekrastē - 100 gabalu, Rucavas pagasta teritorijas piekrastē - 50 gabalu; 2) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē - 100 gabalu.
  87. pielikums Ministru kabineta
  88. gada
  89. novembra noteikumiem Nr. 1375 Rīgas jūras līča reņģu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums pa piekrastes ģeogrāfiskajiem rajoniem Nr. p. k. Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Rīgas jūras līča piekrastes dalījums ģeogrāfiskos rajonos Rīgas jūras līča reņģu nozvejas apjoma limits (%) pa piekrastes ģeogrāfiskiem rajoniem pēc šo noteikumu 2.
  90. apakšpunktā minētā limita nodalīšanas
  91. Limbažu novads Austrumu rajons 21,7
  92. Saulkrastu novads Dienvidu rajons 35,1
  93. Ādažu novads
  94. Rīgas valstspilsēta
  95. Jūrmalas valstspilsēta
  96. Tukuma novads Rietumu rajons 43,2"
  97. Talsu novads
  98. Šo noteikumu 1.2., 1.
  99. un 1.
  100. apakšpunkts stājas spēkā
  101. gada
  102. jūlijā. Ministru prezidents A. K. Kariņš Zemkopības ministrs K. Gerhards

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.