Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002,

1. nr.; 2003,
2. nr.; 2004, 14.,
3. nr.; 2005,
4. nr.; 2006,
5. nr.; 2007, 12.,
6. nr.; 2008, 3.,
7. nr.; 2009, 3.,
8. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009,
9. nr.; 2010, 19.,
10. nr.; 2011, 117.,
11. nr.; 2012,
12. nr.; 2013,
13. nr.; 2014,
14. nr.; 2015,
15. nr.; 2016,
16. nr.; 2017,
17. nr.; 2019, 248.A, 259.A nr.; 2020, 57.B, 75.B, 88.B, 240.A nr.) šādus grozījumus: Pārejas noteikumos: izteikt
18. punktu šādā redakcijā: "
19. Laikā, kamēr valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību: 1) gadījumā, ja mājsaimniecībai izsniegtās izziņas par atbilstību trūcīgas, maznodrošinātas vai maznodrošinātas atbilstoši atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ko noteicis Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (327 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 229 euro pārējām personām mājsaimniecībā), mājsaimniecības statusam (turpmāk - izziņa) derīguma termiņš beidzas vai ir jāpagarina, pašvaldības sociālais dienests, izmantojot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamos datus, sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju, pamatojoties uz iepriekšējo iesniegumu un dokumentiem, un var pagarināt izziņas derīguma termiņu uz ārkārtējās situācijas laiku un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām; 2) un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām mājsaimniecībai saglabājas visi pašvaldības un valsts piešķirtie pabalsti un atvieglojumi, uz kuriem šai mājsaimniecībai ir tiesības; 3) ja nav iespējams saņemt pakalpojumu klātienē, mājsaimniecība, kurai no jauna nepieciešams izvērtēt materiālos resursus sociālās palīdzības pabalstu saņemšanai, noteikt atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vai kura nonākusi krīzes situācijā, pašvaldības sociālajā dienestā vēršas attālināti (izmantojot portālu www.latvija.lv, e-pastu vai ievietojot iesniegumu tam speciāli paredzētā kastītē). Pašvaldības sociālais dienests valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pārbauda iesniedzēja atbilstību attiecīgajam ienākumu slieksnim un šādā gadījumā var nepieprasīt papildu dokumentus. Pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu par atbilstošu sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu un statusa noteikšanu vai par atteikumu."; izteikt
20. punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "
21. Laikposmā no
22. gada
23. marta līdz
24. gada
25. jūlijam un no
26. gada
27. novembra līdz
28. gada
29. februārim:"; papildināt pārejas noteikumus ar 37.1 punktu šādā redakcijā: "37.1 Laikposmā no
30. gada
31. februāra līdz
32. gada
33. jūnijam: 1) pašvaldība piešķir un izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā šā likuma
34. panta otrās daļas
35. punktā noteikto pabalstu krīzes situācijā pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā. Pabalstu krīzes situācijā, izvērtējot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju, piešķir mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā, kurai ievērojami samazinājušies vai ir zaudēti ienākumi saistībā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ. Pašvaldība palielina izmaksājamā pabalsta apmēru par 50 euro mēnesī katram bērnam, ja mājsaimniecības, tai skaitā audžuģimenes un aizbildņa, kam ir tiesības uz pabalstu krīzes situācijā, aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam; 2) pabalstu krīzes situācijā pašvaldība nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai vai par atsevišķu personu mājsaimniecībā, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem ir piešķirts dīkstāves atbalsts. Pašvaldība nepalielina izmaksājamo pabalstu krīzes situācijā vai samazina to par attiecīgo daļu par laikposmu, kad personai, kura saņem dīkstāves atbalstu, atbilstoši normatīvajiem aktiem ir piešķirta piemaksa par apgādībā esošu bērnu; 3) lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus par pabalstu krīzes situācijā nodrošināšanu, valsts nodrošina pašvaldībām mērķdotāciju izdevumu segšanai 50 procentu apmērā no laikposmā no
36. gada
37. februāra līdz
38. gada
39. jūnijam mājsaimniecībai izmaksātā pabalsta apmēra, bet ne vairāk kā 75 euro vienai personai mēnesī. Lai kompensētu pašvaldībām izdevumus par izmaksājamo pabalstu apmēra palielināšanu par 50 euro mēnesī par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam, valsts nodrošina pašvaldībām mērķdotāciju izdevumu segšanai 100 procentu apmērā no mājsaimniecībai, tai skaitā audžuģimenei un aizbildnim, kam ir tiesības uz pabalstu krīzes situācijā, izmaksātā pabalsta palielinājuma - 50 euro mēnesī par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam; 4) piemērojams šo pārejas noteikumu
40. punkta
41. un
42. apakšpunktā noteiktais, kā arī šo pārejas noteikumu
43. punktā noteiktais attiecībā uz pārskatā norādāmo to bērnu skaitu, par kuriem izmaksāts pabalsts krīzes situācijā." Likums stājas spēkā
44. gada
45. februārī. Likums Saeimā pieņemts
46. gada
47. februārī. Valsts prezidents E. Levits Rīgā
48. gada
49. februārī