← Latvija

Par zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību lieguma laika noteikšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos 2021. un 2022. gadā

Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/9 Rīgā

  1. gada
  2. martā Par zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību lieguma laika noteikšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos
  3. un
  4. gadā Saskaņā ar Zvejniecības likuma
  5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos. Zvejniecības likuma
  6. panta pirmā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām. Atbilstoši Padomes
  7. gada
  8. janvāra Regulas (ES) 2021/92, ar ko
  9. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un - attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem - konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (turpmāk - Regula)
  10. pantam, jebkāda specializēta, nejauša un atpūtas zveja, kurā iegūst zuti, ICES (Starptautiskās Jūras pētniecības padome) apgabalā esošajos Savienības ūdeņos un iesāļūdeņos, piemēram, estuāros, piekrastes lagūnās un pārejas ūdeņos, ir aizliegta trīs secīgu mēnešu periodā, kas katrai attiecīgajai dalībvalstij jānosaka laika intervālā no
  11. gada
  12. augusta līdz
  13. gada
  14. februārim.
  15. gada
  16. decembra Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes laikā tika pieņemta deklarācija "Par Eiropas zuša atjaunošanās stiprināšanu", kas uzskatāma par Eiropas Savienības dalībvalstu politisku apņemšanos rīkoties, lai nodrošinātu zušu krājumu stāvokļa uzlabošanu. Zvejniecības likuma
  17. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma
  18. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk - institūts). Institūts ministrijā ir iesniedzis zinātniski pamatotu rekomendāciju (
  19. gada
  20. marta vēstule Nr. 1-6/287-e "Par zinātniski pamatotas rekomendācijas sniegšanu"), kurā rosina zušu ieguves aizlieguma laiku noteikt no
  21. gada
  22. novembra līdz
  23. gada
  24. janvārim, līdzīgi kā tas tika noteikts 2018.,
  25. un
  26. gadā. Šāds zušu ieguves aizlieguma periods līdz šim izvēlēts lielākajā daļā Baltijas jūras reģiona valstu, kas sniedza iespējas labākai zušu ieguves kontrolei un to piedāvājuma tirgū uzraudzībai visā Baltijas jūras reģionā. Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome, kā arī Zivsaimniecības konsultatīvā padome rakstiskās procedūras ietvaros
  27. gada
  28. martā tika informētas par ministrijas nodomu noteikt zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību liegumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos no
  29. gada
  30. novembra līdz
  31. gada
  32. janvārim. Iebildumi par zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību lieguma noteikšanas laiku no minētajām padomēm netika saņemti. Atbilstoši Zvejniecības likuma
  33. panta pirmajai daļai ministrija izvēlēto zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību lieguma laiku no
  34. gada
  35. novembra līdz
  36. gada
  37. janvārim iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, uz ko
  38. gada
  39. martā ir saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojums (Nr. 1-132/3138). Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma
  40. panta otro daļu,
  41. panta otro un trešo daļu un
  42. panta pirmo daļu, ministrija nolemj:
  43. noteikt zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību liegumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos no
  44. gada
  45. novembra līdz
  46. gada
  47. janvārim.
  48. noteikt, ka no
  49. gada
  50. novembra līdz
  51. gada
  52. janvārim visi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos nejauši noķertie zuši ir atlaižami dzīvi atpakaļ jūrā.
  53. paziņot Eiropas Komisijai pieņemto lēmumu. Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma
  54. panta ceturtās daļas
  55. punktu, Zvejniecības likuma
  56. panta sesto daļu lēmums ir izpildāms ar spēkā stāšanās brīdi, un iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību. Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  57. panta otro daļu un
  58. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā. Administratīvā procesa likuma
  59. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma
  60. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D. Lucaua

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.