Grozījumi Augstskolu likumā

(1)Studijas augstskolā un koledžā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.

(2)Augstskola vai koledža iekšējos normatīvajos aktos nosaka studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības, kas saistītas ar medicīnu, sportu, mākslu, policiju, robežsardzi, ugunsdzēsību un glābšanu, probāciju, penitenciāro darbu, valsts aizsardzību un citām attiecīgās augstskolas vai koledžas specifiskajām darbības jomām, ciktāl tas nav pretrunā ar šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(3)Augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot to, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

(4)Eiropas Savienības oficiālajās valodās studiju programmas var īstenot šādos gadījumos: 1) ja tas noteikts starpvalstu līgumos vai Eiropas Savienības programmās paredzētās sadarbības ietvaros; 2) ja studiju virziena akreditācijas procesā visas studiju programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar Eiropas Savienības oficiālajā valodā īstenojamo studiju programmu, ir saņēmušas novērtējumu "labi" vai "izcili"; 3) ja tās ir kopīgās studiju programmas.

(5)Studiju programmu, tajā skaitā kopīgo studiju programmu, var īstenot kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām vai citā svešvalodā, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Šajā gadījumā visām studiju programmām studiju virziena akreditācijas procesā ir jābūt saņēmušām novērtējumu "labi" vai "izcili". Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj studiju kvalitātes komisija.

(6)Augstskola vai koledža ir tiesīga īstenot sagatavošanas kursus, lai sagatavotu reflektantus studijām augstskolas vai koledžas studiju programmās.

(7)Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus." 2. 58. pantā: papildināt pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā: "

(8)Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārto valsts valodā. Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu var kārtot arī tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā īstenota attiecīgā studiju programma."; uzskatīt līdzšinējo panta astoto daļu par devīto daļu; papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: "

(10)Bakalaura, maģistra un doktora grāda iegūšanai nepieciešamos darbus un diplomdarbus izstrādā un aizstāv valsts valodā. Bakalaura, maģistra un doktora grāda iegūšanai nepieciešamos darbus un diplomdarbus var izstrādāt un aizstāvēt arī tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā īstenota attiecīgā studiju programma. Doktora grāda iegūšanai promocijas darba izvērstu kopsavilkumu pievieno valsts valodā."

1. Pārejas noteikumos: papildināt
2. punkta otro teikumu pēc skaitļa un vārdiem "
3. panta trešās daļas" ar vārdiem un skaitļiem "kas bija spēkā līdz
4. gada
5. aprīlim"; aizstāt
6. punkta otrajā teikumā vārdus "turpināt studiju programmu" ar vārdiem "turpināt uzsākto studiju programmu" un skaitļus un vārdus "
7. gada
8. decembrim" - ar skaitļiem un vārdiem "
9. gada
10. decembrim"; papildināt
11. punktu ar teikumu šādā redakcijā: "Pēc
12. gada
13. maija studējošo uzņemšana studiju programmās ar īstenošanas valodu, kas neatbilst šā likuma
14. panta trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, kas stājas spēkā
15. gada
16. maijā, nav atļauta."; papildināt pārejas noteikumus ar 56., 57.,
17. un
18. punktu šādā redakcijā: "
19. Grozījumi šā likuma
20. pantā, kas paredz valodu lietojumu, kārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, kā arī izstrādājot un aizstāvot bakalaura, maģistra un doktora grāda iegūšanai nepieciešamos darbus un diplomdarbus, stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Izglītības likuma
21. pantā par šā panta ceturtās un piektās daļas izslēgšanu.
22. Šā likuma
23. panta ceturtās daļas
24. punktā noteikto prasību par studiju programmu novērtējumu "labi" vai "izcili" nepiemēro attiecībā uz šo pārejas noteikumu
25. punkta
26. un
27. apakšpunktā un 48.1 punktā norādītajiem studiju virzieniem līdz to akreditācijai šajos punktos norādītajos termiņos, kā arī pēc minēto studiju virzienu akreditācijas - laika periodā, kas atbilst attiecīgajā akreditācijas lēmumā norādītajam termiņam. Augstskolas un koledžas pēc
28. gada
29. maija turpina īstenot līdz
30. gada
31. aprīlim akreditētajiem studiju virzieniem atbilstošās studiju programmas un licencētās studiju programmas Eiropas Savienības oficiālajās valodās, bet ne ilgāk kā līdz akreditācijas lēmumā norādītajam termiņam.
32. Šo pārejas noteikumu
33. punkta
34. un
35. apakšpunktā norādītos studiju virzienus un licencētās studiju programmas Eiropas Savienības oficiālajās valodās augstskolas un koledžas pēc
36. gada
37. maija turpina īstenot līdz akreditācijas lēmumā norādītajam termiņam.
38. Ministru kabinets līdz
39. gada
40. decembrim izdara grozījumus Ministru kabineta
41. gada
42. decembra noteikumos Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi", nosakot, ka augstskolām un koledžām ir tiesības iesniegt atkārtotam novērtējumam studiju programmu, kura saņēmusi novērtējumu "viduvēji", pirms Studiju kvalitātes komisijas lēmumā norādītā akreditācijas termiņa, ja tas ir sešus gadus ilgs." Likums stājas spēkā
43. gada
44. maijā. Likums Saeimā pieņemts
45. gada
46. aprīlī. Valsts prezidents E. Levits Rīgā
47. gada
48. aprīlī