← Latvija

Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumos Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija""

Ministru kabineta noteikumi Nr. 262 Rīgā

  1. gada
  2. aprīlī (prot. Nr. 36
  3. §) Grozījumi Ministru kabineta
  4. gada
  5. septembra noteikumos Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"" Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
  6. panta pirmās daļas
  7. punktu Izdarīt Ministru kabineta
  8. gada
  9. septembra noteikumos Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 192.,
  10. nr.) šādus grozījumus:
  11. Papildināt būvnormatīvu ar
  12. punktu šādā redakcijā: "
  13. Ēkas energoefektivitātes aprēķināšanai gada ikstundas temperatūras dati norādīti tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/tehniskas-prasibas-buvem."
  14. Izteikt būvnormatīva pielikuma
  15. tabulu un piezīmi šādā redakcijā: "
  16. tabula Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (°C) Nr. p. k. Stacija Mēnesis I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
  17. Ainaži 4,9 5,5 6,7 8,9 10,1 8,9 9,0 8,9 8,1 6,2 4,7 4,7
  18. Alūksne 4,6 5,7 7,0 9,3 10,6 9,8 9,6 9,0 7,6 5,5 3,9 4,0
  19. Bauska 4,7 5,6 7,4 10,1 11,7 11,2 11,2 11,2 9,4 6,9 4,5 4,4
  20. Daugavpils 5,2 6,5 8,1 10,8 12,2 11,3 11,3 11,0 9,6 7,1 4,5 4,4
  21. Dobele 4,9 5,6 7,1 10,0 11,5 10,7 10,8 10,6 9,1 6,9 4,5 4,3
  22. Gulbene 4,8 5,8 7,3 9,9 11,4 10,6 10,5 10,2 8,8 6,3 4,3 4,3
  23. Jelgava 5,1 6,1 8,2 11,0 12,7 12,0 12,0 11,8 10,4 7,6 4,9 4,8
  24. Kolka 4,1 4,7 5,9 7,2 8,4 7,8 7,6 7,4 6,5 5,4 4,1 4,0
  25. Liepāja 4,5 4,9 5,9 7,8 8,7 7,7 7,5 7,6 7,0 5,8 4,3 4,4
  26. Mērsrags 4,6 5,4 7,2 9,1 10,4 9,9 9,7 9,5 8,4 6,5 4,5 4,4
  27. Priekuļi 4,6 5,3 6,7 9,0 10,8 9,9 9,9 9,3 7,9 5,7 4,0 4,1
  28. Pāvilosta 4,5 5,0 6,5 8,7 9,5 8,6 8,4 8,8 8,1 6,3 4,6 4,4
  29. Rēzekne 4,7 5,7 7,2 9,9 11,3 10,7 10,6 10,6 8,8 6,4 4,3 4,2
  30. Rīga 4,3 5,0 6,5 8,8 9,7 9,0 8,8 8,4 7,4 5,7 3,9 4,0
  31. Rūjiena 4,9 5,8 7,3 10,0 11,7 10,7 10,7 10,3 9,0 6,5 4,5 4,5
  32. Saldus 4,6 5,4 7,2 9,9 11,5 10,6 10,4 9,8 8,6 6,5 4,2 4,2
  33. Skrīveri 4,9 6,0 7,5 10,2 11,8 11,0 10,9 10,5 9,0 6,7 4,4 4,3
  34. Skulte 4,7 5,2 6,5 8,6 9,7 8,7 8,5 8,4 7,8 6,0 4,5 4,4
  35. Stende 4,8 5,4 7,4 9,9 11,7 11,0 10,9 10,2 9,0 6,6 4,5 4,6
  36. Ventspils 3,7 4,1 4,7 6,2 6,7 6,1 6,1 6,4 5,9 4,9 3,9 3,9
  37. Zosēni 5,0 6,0 7,8 10,4 12,5 11,3 11,1 10,6 9,0 6,4 4,3 4,4
  38. Zīlāni 4,6 5,8 7,5 10,0 11,5 10,7 10,7 10,5 8,7 6,4 4,2 4,2 Piezīme.
  39. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no
  40. līdz
  41. gadam."
  42. Izteikt būvnormatīva pielikuma
  43. tabulu un piezīmi šādā redakcijā: "
  44. tabula Apledojuma-sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību Nr. p. k. Vieta Svars (g/m), kas iespējams reizi 2 gados 5 gados 10 gados 15 gados 20 gados 25 gados 30 gados 50 gados
  45. Alūksne 181 316 406 456 492 519 541 603
  46. Daugavpils 49 85 109 123 132 139 145 162
  47. Liepāja 32 61 80 91 99 105 109 123
  48. Rīga 46 97 130 149 162 172 180 203
  49. Skrīveri 123 238 315 358 388 412 431 484
  50. Ventspils 60 119 158 180 196 208 218 245 Piezīme.
  51. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no
  52. līdz
  53. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma-sarmas nogulumu maksimālo svaru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā."
  54. Aizstāt būvnormatīva pielikuma
  55. tabulu, piezīmes un
  56. attēlu ar
  57. tabulu un piezīmi šādā redakcijā: "
  58. tabula Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību Nr. p. k. Vieta Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi 2 gados 5 gados 10 gados 15 gados 20 gados 25 gados 30 gados 50 gados
  59. Alūksne 4,4 6,7 8,0 8,6 9,1 9,4 9,7 10,4
  60. Daugavpils 1,5 2,4 3,0 3,3 3,5 3,6 3,7 4,1
  61. Liepāja 1,0 1,8 2,3 2,6 2,7 2,9 3,0 3,3
  62. Rīga 1,4 2,7 3,4 3,8 4,1 4,3 4,4 4,8
  63. Skrīveri 3,3 5,5 6,7 7,3 7,7 8,1 8,3 9,0
  64. Ventspils 1,8 3,2 4,0 4,4 4,7 4,9 5,1 5,6 Piezīme.
  65. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no
  66. līdz
  67. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma slāņa maksimālo izmēru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā."
  68. Aizstāt būvnormatīva pielikuma
  69. tabulu, piezīmes un 2.,
  70. un
  71. attēlu ar
  72. tabulu un piezīmēm šādā redakcijā: "
  73. tabula Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm) dažādiem atkārtojamības periodiem gados Nr. p. k. Vieta Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm), kas iespējams reizi 2 gados 5 gados 10 gados 20 gados 50 gados 100 gados
  74. Ainaži 60 82 94 105 116 125
  75. Alūksne 88 108 119 129 141 149
  76. Bauska 62 82 93 103 114 121
  77. Daugavpils 78 98 110 120 131 140
  78. Dobele 62 85 97 107 119 127
  79. Gulbene 79 98 109 119 130 138
  80. Jelgava 59 79 91 100 111 119
  81. Kolka 47 67 78 87 98 105
  82. Liepāja 46 67 78 87 97 104
  83. Mērsrags 49 70 81 90 101 108
  84. Pāvilosta 42 62 72 80 90 96
  85. Priekuļi 70 90 101 110 121 129
  86. Rēzekne 80 99 109 119 130 137
  87. Rīga 59 80 91 101 112 120
  88. Rūjiena 72 93 104 114 126 134
  89. Saldus 62 84 96 105 117 125
  90. Skrīveri 73 94 106 116 128 136
  91. Skulte 58 80 91 101 113 121
  92. Stende 57 78 89 99 110 117
  93. Ventspils 39 56 66 73 82 89
  94. Zīlāni 74 94 104 114 125 133
  95. Zosēni 80 99 111 120 132 140 Piezīmes.
  97. tabulā (laikposmā no
  98. līdz
  99. gadam) norādīts mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums.
  100. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir aukstajos gadalaikos ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Atbilstoši grunts dažādības novērtējumam Latvijā 56 % ir mālainas gruntis, 36 % - smilšainas un 8 % - kūdrainas. Smilšainas gruntis sasalst dziļāk nekā mālainas. Grunts normatīvā sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainām gruntīm var izmantot mālaino grunšu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2 (atsegtas smilšainas grunts sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šā koeficienta pareizību)."
  101. Izteikt būvnormatīva pielikuma
  102. tabulu un piezīmes šādā redakcijā: "
  103. tabula Vidējais un vislielākais 0 °C temperatūras dziļums augsnē (cm) Nr. p. k. Vieta Mēnesis XI XII I II III IV
  104. Daugavpils vislielākais 67 71 74 87 84 80 sala gadi 7 % 23 % 57 % 53 % 40 % 7 % vidējais 3 12 25 25 18 4
  105. Dobele vislielākais 28 33 44 51 43 42 sala gadi 3 % 13 % 33 % 43 % 30 % 13 % vidējais 1 4 10 13 11 4
  106. Liepāja vislielākais 37 47 66 71 70 30 sala gadi 7 % 21 % 33 % 50 % 33 % 3 % vidējais 2 7 13 20 14 1
  107. Stende vislielākais 44 50 53 69 73 47 sala gadi 8 % 21 % 42 % 38 % 29 % 12 % vidējais 3 8 15 17 13 4
  108. Zosēni vislielākais 68 73 69 53 58 50 sala gadi 8 % 35 % 52 % 56 % 56 % 19 % vidējais 4 15 21 22 20 7 Piezīmes.
  110. tabulā 0 °C temperatūras dziļums augsnē (laikposmā no
  111. līdz
  112. gadam) noteikts, pamatojoties uz augsnes temperatūras mērījumiem 0,2 m, 0,4 m, 0,8 m, 1,6 m un 3,2 m dziļumā.
  113. Vidējais 0 °C temperatūras dziļums augsnē tiek noteikts kā vidējā vērtība no katra konkrētā mēneša visu gadu maksimālajiem 0 °C temperatūras dziļumiem augsnē. Temperatūras aprēķinam izmantota interpolācijas metode.
  114. Katram mēnesim tiek noteikts arī sala gadu relatīvais skaits - gadu skaits, kuros attiecīgajā mēnesī ir vismaz viena diena ar sasalumu, tiek izdalīts ar kopējo gadu skaitu, kuros veikti novērojumi." Ministru prezidents A. K. Kariņš Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.