← Latvija

Par Ķekavas novada pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmumu

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 26 Rīgā

  1. gada
  2. maijā Par Ķekavas novada pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmumu [1]
  3. gada
  4. maijā Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemts (vārds, uzvārds) (turpmāk - iesniedzējs) iesniegums, ar kuru apstrīdēts Ķekavas novada pašvaldības vēlēšanu komisijas
  5. gada
  6. maija lēmums (sēdes protokols Nr. 11) svītrot iesniedzēju no politiskās partijas "Latvijas Reģionu Apvienība" deputātu kandidātu saraksta Ķekavas novada domes
  7. gada
  8. jūnija vēlēšanām (turpmāk - lēmums). [2] Ķekavas novada pašvaldības vēlēšanu komisijas
  9. gada
  10. maija lēmums (sēdes protokols Nr. 11) pamatots ar to, ka ticis saņemts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu datu apstrādes departamenta datu fails ar pārbaudes rezultāta informāciju par pieteiktajiem deputātu kandidātiem, kurā iesniedzēja dzīvesvieta neatbilst Pašvaldību domes vēlēšanu likuma
  11. panta otrās daļas
  12. punktā noteiktajam. Sazinoties ar iesniedzēju, saņemts skaidrojums, ka viņam nezināmu iemeslu dēļ viņa deklarētā dzīvesvieta bijusi anulēta. Kā citu pamatu kandidēšanai iesniedzējs iesniedzis izziņas no biedrības "Partnerība Daugavkrasts" un biedrības "Ķekavas Jauniešu padome". Neviena no iesniegtajām izziņām nesniedz likumiski pamatotu pierādījumu, ka iesniedzējs ir darba tiesiskajās attiecībās ar kādu no biedrībām. Pašvaldību domes vēlēšanu likuma
  13. panta otrās daļas
  14. punkts nosaka, ka kandidātam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā jābūt nostrādājušam (kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vismaz pēdējos četrus mēnešus. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu"
  15. panta pirmās daļas
  16. punkts precīzi nosaka darba ņēmēja statusam nepieciešamos kritērijus. Pamatojoties uz šiem normatīvo aktu punktiem, nav pamata uzskatīt, ka viņš atbilst Pašvaldību domes vēlēšanu likuma
  17. panta otrās daļas
  18. punktā noteiktajam. Pamatojoties uz Pašvaldības domes vēlēšanu likuma
  19. panta otrās daļas
  20. punkta "a" apakšpunktu, Ķekavas novada pašvaldības vēlēšanu komisija nolēmusi svītrot iesniedzēju no Politiskās partijas "Latvijas Reģionu Apvienība" kandidātu saraksta. [3] Iesniegumam pievienotajā paskaidrojumā iesniedzējs norādījis, ka Ķekavas novadā dzīvo jau kopš dzimšanas. No
  21. gada ir biedrības "Partnerība "Daugavkrasts" (turpmāk - biedrība) padomes loceklis, ko apliecina pievienotā biedrības izziņa. Tomēr Ķekavas novada vēlēšanu komisija to neesot ņēmusi vērā. Jautājumā par deklarēto dzīvesvietas adresi iesniedzējs paskaidrojis, ka
  22. gada
  23. jūnijā www.Latvija.lv iesniedzis deklarētās adreses iesniegumu par adresi (adrese Ķekavas novadā). No tā laika nekur citur nav bijis deklarēts. Uz šīs deklarētās adreses pamata kandidējis arī iepriekšējās Ķekavas pašvaldības vēlēšanās
  24. gada
  25. jūnijā. Gadiem ejot, dzīvoklim mainījies īpašnieks.
  26. gada
  27. februārī saņēmis no pašvaldības ziņu, ka jaunais īpašnieks vēlas izdeklarēt personas no īpašuma. Pašvaldība informējusi, ka līdz
  28. gada
  29. martam vajag vai nu iesniegt apliecinošus dokumentus par esošās deklarētās adreses pamatojumu, vai pārdeklarēties citur. Iesniedzis pamatojumu uz īres līgumu, kas ir reģistrēts VID.
  30. gada
  31. martā ticis noslēgts jaunais īres līgums tajā pašā adresē. Tikusi nosūtīta informācija uz pašvaldību. Lēmumu par deklarētās adreses anulēšanu no pašvaldības nav saņēmis.
  32. gada
  33. novembrī iesniedzējs konstatējis, ka viņam nav deklarētās dzīvesvietas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē uzrādījis gan īres līgumu, gan izdrukas no www.Latvija.lv. Saņēmis informāciju, ka sistēmā, iespējams, radusies kļūda tehnisku iemeslu dēļ, tāpēc situācija tiks novērsta uz iepriekšējo periodu, savstarpēji sazinoties ar Ķekavas domi. Saņēmis ieteikumu reģistrēties caur www.Latvija.lv un veikt deklarētās adreses reģistrāciju uzreiz
  34. gada
  35. novembrī, ko arī izdarījis. Iesniedzējs paskaidrojis, ka, ja būtu ātrāk uzzinājis par šo faktu, uz saraksta iesniegšanas brīdi būtu izpildījis citu likumā minēto noteikumu, lai atbilstu likuma noteiktajai kārtībai, bet tagad tādas iespējas laika trūkuma dēļ nav. Nekad neesot bijis deklarēts citā Latvijas pašvaldībā un ir kandidējis tikai Ķekavas novadā. [4] Centrālās vēlēšanu komisijas
  36. gada
  37. maija sēdē iesniedzējs iesniegumu uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem. [5] Iepazinusies ar lēmumu un iesniedzēja iesniegumam pievienotajiem dokumentiem, Centrālā vēlēšanu komisija pieprasīja papildu informāciju no biedrības un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - PMLP). [6] No
  38. gada
  39. maija biedrības sniegtās informācijas konstatējams, ka Iesniedzējs par biedrības padomes locekļa pildīšanu atlīdzību nesaņem un tā nav faktiski noteikta. [7]
  40. gada
  41. maijā saņemtā informācija no PMLP apliecina, ka iesniedzējs iesniegumā norādītajā adresē bija deklarēts
  42. gada
  43. jūnijā, 2020 gada
  44. martā ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulētas ar dzīvesvietas deklarēšanas datumu -
  45. gada
  46. jūniju.
  47. gada
  48. novembrī iesniedzējs deklarēts dzīvesvietā iepriekšējā - iesniegumā norādītajā adresē. Bez tam no PMLP papildus saņemtā informācija apliecina, ka iesniedzējs ir bijis deklarēts Ķekavas novada administratīvajā teritorijā arī līdz
  49. gada
  50. jūnijam. [8] Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka Ķekavas novada pašvaldības vēlēšanu komisija, pieņemot lēmumu, ir ņēmusi vērā tās rīcībā esošos dokumentus un precīzi izpildījusi savus pienākumus, rīkojoties atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likuma
  51. panta otrās daļas pirmā punkta "a" apakšpunktam. Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma
  52. panta otrā daļa noteic, ka vēlēšanu komisijai kā publisko tiesību subjektam ir atļauta tikai tāda darbība, kas paredzēta likumā un citos normatīvajos aktos. [9] Ņemot vērā šā lēmuma
  53. punktā minēto informāciju, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka iesniedzējs neatbilst Pašvaldības domes vēlēšanu likuma
  54. panta otrās daļas
  55. punktam, jo nav uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu". [10] Centrālajai vēlēšanu komisijai kā pastāvīgai, augstākstāvošai institūcijai, kuras kompetence noteikta likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", pieņemot lēmumu, ir pienākums iesniedzēja iesniegumu, paskaidrojumus un saņemto informāciju izvērtēt padziļināti, pēc būtības, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos vispārējos tiesību principus un atbilstoši tā
  56. pantam apsverot lēmuma iespējamā satura lietderību. Līdz ar to Centrālā vēlēšanu komisija uzskata par nepieciešamu papildus vērtēt, vai iesniedzējs ir tiesīgs kandidēt Ķekavas novada pašvaldības domes vēlēšanās pēc Pašvaldības domes vēlēšanu likuma
  57. panta otrās daļas pirmā punkta nosacījuma, proti, ka personai jābūt bez pārtraukuma reģistrētai dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus (
  58. gada vēlēšanās saskaņā ar likuma pārejas noteikumu
  59. punktu personai jābūt bez pārtraukuma reģistrētai dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz kopš
  60. gada
  61. jūnija). [11] Dzīvesvietas deklarēšanas likuma
  62. pantā norādītais likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
  63. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Kandidēšanai pašvaldības domes vēlēšanās likumdevējs ir paredzējis nosacījumu pierādīt personai saikni ar konkrētu pašvaldību (Pašvaldības domes vēlēšanu likuma
  64. panta otrā daļa), kas izpaužas kā dzīvesvieta, darba vieta vai nekustamais īpašums attiecīgajā pašvaldībā. Atbilstība dzīvesvietas pazīmei pierādāma ar PMLP rīcībā esošajām ziņām par personas deklarēto dzīvesvietu. Ja likumā paredzētajā periodā persona ir pārdeklarējusi savu dzīvesvietu citā pašvaldībā, tad ir viennozīmīgi skaidrs, ka tā labprātīgi atzinusi par savu dzīvesvietu adresi citas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Savukārt iesniedzējs nav deklarējis savu dzīvesvietu citā pašvaldībā, bet pašvaldības iedzīvotāju reģistrācijas jautājumu komisija ir viņa dzīvesvietu anulējusi. Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā šajā situācijā nav pietiekama pamata uzskatīt, ka būtu sarauta iesniedzēja saikne ar pašvaldību. Tieši un nepārprotami saiknes zudumu ar pašvaldību var pierādīt deklarēšanās fakts Latvijā citā pašvaldībā, bet ne deklarētās dzīvesvietas anulēšanas fakts. No saņemtās informācijas nav konstatējams, ka iesniedzējam būtu bijis nodoms apmesties uz dzīvi citā pašvaldībā. Jāņem vērā Dzīvesvietas deklarēšanas likuma
  65. panta piektā daļa, kas noteic, ka no dienas, kad ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, līdz dienai, kad attiecīgā persona deklarē savu dzīvesvietu citur, par personas dzīvesvietu uzskatāma tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā iepriekš bija deklarēta vai reģistrēta šīs personas dzīvesvieta. Kā konstatēts šā lēmuma
  66. punktā, iesniedzēja deklarētā dzīvesvieta arī iepriekš bija Ķekavas novadā. [12] Administratīvā procesa likuma
  67. pants nosaka, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam, nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka demokrātiskā tiesiskā valstī valsts pārvaldei ir jātiecas nodrošināt taisnīgumu. Nav pieļaujama formāla apstrīdēto normu piemērošana, ignorējot faktiskos apstākļus, kas konkrētu gadījumu būtiski atšķir no citiem gadījumiem, kuros likumdevējs ir paredzējis noteiktu valsts varas izmantošanas veidu. Tiesību piemērotājam tiesisko seku samērīgums ir jāapsver ikviena administratīvā akta izdošanas gadījumā un jāizvēlas sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi - taisnīgumu. Netipiskajos gadījumos iestādei ir tiesības atkāpties no tiesisko seku īstenošanas. Tomēr šādai atkāpei ir jābūt pamatotai ar īpašiem, uzrādāmiem un pārliecinošiem argumentiem. Viens no šādiem gadījumiem varētu būt samērīguma pārbaude tad, ja ar obligāto administratīvo aktu tiek ierobežotas personas pamattiesības (skat. Satversmes tiesas
  68. gada
  69. februāra lēmumu lietā Nr. 2006-41-01, 13.-
  70. punkts). Ievērojot minēto, Centrālā vēlēšanu komisija atzīst, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā aizliegums iesniedzējam īstenot Latvijas Republikas Satversmes
  71. pantā noteiktās pamattiesības, proti, kandidēt Ķekavas novada domes vēlēšanās, nebūtu samērīgs. Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 22.1 pantu Centrālā vēlēšanu komisija nolemj: atcelt Ķekavas novada pašvaldības vēlēšanu komisijas
  72. gada
  73. maija lēmumu (sēdes protokols Nr. 11) par (vārds, uzvārds) svītrošanu no politiskās partijas "Latvijas Reģionu Apvienība" deputātu kandidātu saraksta Ķekavas novada domes
  74. gada
  75. jūnija vēlēšanām; uzdot Ķekavas novada pašvaldības vēlēšanu komisijai atjaunot (vārds, uzvārds) politiskās partijas "Latvijas Reģionu Apvienība" deputātu kandidātu sarakstā Ķekavas novada domes
  76. gada
  77. jūnija vēlēšanām. Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV -
  78. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja K. Bērziņa Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.