← Latvija

Par nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā

Ministru kabineta rīkojums Nr. 361 Rīgā

  1. gada
  2. maijā (prot. Nr. 44
  3. §) Par nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā
  4. Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir saņēmis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta
  5. gada
  6. marta spriedumu administratīvajā lietā Nr. A420180517, SKA-185/2021, ar kuru atstāts negrozīts Administratīvās apgabaltiesas
  7. gada
  8. marta spriedums administratīvajā lietā Nr. A
  9. Saskaņā ar Administratīvās apgabaltiesas
  10. gada
  11. marta spriedumu administratīvajā lietā Nr. A420180517 Ministru kabinetam uzlikts pienākums divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot privātpersonām - Jura Bīviņa mantiniecei Sarmītei Bīviņai (adrese - K. Barona iela 33/35-5, Rīga, LV-1011) un Vilhelmīnes Mangales mantiniecei Birutai Kreilei (pārstāvja zvērināta advokāta Andra Markeviča adrese - Lāčplēša iela 43/45-4B, Rīga, LV-1011) (turpmāk - pieteicējas) labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu par ēkām Merķeļa ielā 4, Rīgā, no aprēķinātās summas 3/4 izmaksājot Sarmītei Bīviņai un 1/4 Birutai Kreilei, tādā apmērā, kas noteikts, ņemot vērā Administratīvās apgabaltiesas
  12. gada
  13. marta spriedumā administratīvajā lietā Nr. A420180517 norādītos apsvērumus.
  14. Ministru kabinets konstatē: 2.
  15. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
  16. panta pirmās daļas
  17. punktu un Kultūras institūciju likuma
  18. panta
  19. punktu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks" īsteno sabiedrības intereses kultūras pakalpojumu sniegšanas jomā, nodrošinot cirka mākslas pieejamību plašam sabiedrības lokam. Saskaņā ar likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"
  20. panta
  21. punktu Rīgas cirkam ir noteikts valsts nozīmes kultūras objekta statuss; 2.
  22. saskaņā ar Ministru kabineta
  23. gada
  24. aprīļa rīkojumu Nr. 251 "Par valsts nozīmes kultūras objekta "Rīgas cirks" Rīgā, Merķeļa ielā 4, sastāvu" valsts nozīmes kultūras objekts valsts uzņēmums "Rīgas cirks" Merķeļa ielā 4, Rīgā, sastāv no zemesgabala 3807 m2 platībā (zemes kadastra Nr. 0100 005 0014) un celtnes (
  25. grupa,
  26. grunts, liters Nr. 1, 2, 6, 7, 8, 9, 9a, 10, 11, 12, 13, 13a, 14); 2.
  27. likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" mērķis ir noteikt izglītības, kultūras un zinātnes objektu un nacionālo sporta bāzu statusu nolūkā sakārtot zemes īpašuma tiesības Latvijas Republikas pilsētās saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"
  28. pantu. Minētās normas ir vērstas uz sabiedrībai nozīmīgu objektu funkcionēšanas nodrošināšanu, kas nepieciešami, lai sabiedrības locekļi īstenotu Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk - Satversme) nostiprinātās cilvēka pamattiesības uz izglītību, kā arī zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību; 2.
  29. saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu departamenta
  30. gada
  31. jūnija rīcības sēdes lēmumu stājās spēkā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas
  32. gada
  33. novembra spriedums civillietā Nr. C04267505, ar kuru valstij Kultūras ministrijas personā atzītas īpašuma tiesības uz zemi zem Rīgas cirka ēkas. Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas
  34. gada
  35. novembra spriedumu civillietā Nr. C00309028 valstij Kultūras ministrijas personā atzītas īpašuma tiesības uz Rīgas cirka ēku Merķeļa ielā 4, Rīgā, kas atrodas uz zemesgabala (kadastra apzīmējums 0100005 0014). Rīgas cirka ēka un zeme zem Rīgas cirka ēkas ir reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā. Šobrīd nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā, apsaimnieko valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks"; 2.
  36. likums "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" paredz kompensācijas izmaksu par nacionalizētu namīpašumu, kuru nav iespējams atdot bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem natūrā. Atbilstoši likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"
  37. pantam lēmumu par kompensācijas izmaksu pieņem Ministru kabinets pēc ieinteresētās ministrijas priekšlikuma. Bijušo īpašnieku mantas kompensācijas noteikšanu regulē Ministru kabineta
  38. gada
  39. jūlija noteikumi Nr. 197 "Noteikumi par bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību" (turpmāk - noteikumi Nr. 197); 2.
  40. saskaņā ar Ministru kabineta
  41. gada
  42. augusta rīkojumu Nr. 421 "Par nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā", ņemot vērā pieteicēju
  43. gada
  44. janvāra iesniegumu, kā arī pamatojoties uz likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"
  45. pantu un noteikumiem Nr. 197, pieteicējām par ēkām Merķeļa ielā 4, Rīgā, tika izmaksāta kompensācija 297 765,44 euro apmērā; 2.
  46. gada
  47. augustā un
  48. novembrī pieteicējas Administratīvajā rajona tiesā iesniedza
  49. gada
  50. decembra pieteikuma grozījumus par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, nosakot par ēkām Merķeļa ielā 4, Rīgā, izmaksājamās kompensācijas apmēru 1 015 549,11 euro, no aprēķinātās summas 3/4 izmaksājot Sarmītei Bīviņai un 1/4 Birutai Kreilei, lūdzot tiesu noteikt, ka pieteicējām pienākas kompensācija 1 466 651 euro apmērā, kas aprēķināta, ņemot vērā datus, kas bija aktuāli dienā, kad Ministru kabinets izlēma piešķirt pieteicējām kompensāciju; 2.
  51. saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta
  52. gada
  53. marta spriedumu administratīvajā lietā Nr. A420180517, SKA-185/2021 atstāts negrozīts Administratīvās apgabaltiesas
  54. gada
  55. marta spriedums administratīvajā lietā Nr. A420180517, ar kuru apmierināts pieteicēju pieteikums un Ministru kabinetam uzlikts pienākums divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot pieteicējām labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu par ēkām Merķeļa ielā 4, Rīgā, no aprēķinātās summas 3/4 izmaksājot Sarmītei Bīviņai un 1/4 Birutai Kreilei, tādā apmērā, kas noteikts, ņemot vērā šajā spriedumā norādītos apsvērumus; 2.
  56. Administratīvā apgabaltiesa
  57. gada
  58. marta spriedumā konstatēja, ka administratīvajā lietā Nr. A420180517 ir strīds par noteikumu Nr. 197
  59. punktā ietvertās formulas elementiem "K" (viena ASV dolāra vidējais kurss euro, kas noteikts saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, pēdējo četru nedēļu laikā pirms īpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas) un "Cz" (viena grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros Londonas biržā pēdējo četru nedēļu laikā pirms īpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas), jo to vērtības lielums atkarīgs no brīža, kuru pieņem par namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas brīdi. Secīgi to lielums ietekmē pieteicējām izmaksājamās kompensācijas apmēru (sk. Administratīvās apgabaltiesas
  60. gada
  61. marta sprieduma administratīvajā lietā Nr. A420180517 6.
  62. un
  63. punktu). Meklējot atskaites punktu namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanai, tiesa ņēma vērā, ka piešķiramās kompensācijas mērķis ir sniegt atlīdzību par namīpašumu, uz kuru īpašuma tiesības pieteicējām nevar tikt atjaunotas. Tiesa atsaucās uz Satversmes
  64. pantu, kas paredz atbilstīgu atlīdzinājumu, un
  65. pantu, kas paredz taisnīgu atlīdzību. Analizējot jēdzienu "taisnīga atlīdzība", tiesa secināja, ka ar to ne vienmēr saprotama nekustamā īpašuma tirgus vērtība, bet atlīdzības apmēram jābūt saprātīgi saistītam ar attiecīgā īpašuma vērtību. Tiesa norādīja, ka noteikumi Nr. 197 paredz īpašuma kompensācijas vērtības noteikšanu sasaistīt ar tā sākotnējo vērtību nacionalizācijas brīdī, vienlaikus paredzot arī tās pārrēķināšanu pašreizējās cenās jeb pielīdzināšanu šodienas apstākļiem. Tiesa uzskatīja, ka tā ir kompensējamās vērtības pielīdzināšana naudas līdzekļu pirktspējai kompensācijas piešķiršanas brīdī. Tādēļ, lai sasniegtu īpašuma kompensācijas vērtības pārrēķināšanas mērķi, kompensācijas vērtības noteikšanas brīdim jābūt adekvātam un maksimāli tuvam kompensācijas piešķiršanai. Turklāt kompensācijas vērtības noteikšanai jābūt apzinātai kompetentās iestādes darbībai, un atbilstoši likumam "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" kompetentā iestāde ir Ministru kabinets. Konkrētajā gadījumā noteikumos Nr. 197 norādītā īpašuma kompensācijas vērtības noteikšana pieteicējām saistošā veidā noteikta ar Ministru kabineta
  66. gada
  67. augusta rīkojuma Nr. 421 "Par nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā" pieņemšanu. Tādējādi, lai kompensāciju atzītu par atbilstīgu atlīdzinājumu tās piešķiršanas brīdī, kompensācijas vērtība pašreizējās cenās pārrēķināma, par atskaites brīdi namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanai pieņemot Ministru kabineta
  68. gada
  69. augusta rīkojuma Nr. 421 "Par nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā" izdošanas dienu (sk. Administratīvās apgabaltiesas
  70. gada
  71. marta sprieduma administratīvajā lietā Nr. A420180517 6.
  72. un
  73. punktu). Tiesa atzina, ka pieteicējām ir tiesības uz tādu kompensācijas aprēķinu, kurā pirmskara latos izteiktā namīpašuma kompensācijas vērtība tiek pārrēķināta pašreizējās, nevis
  74. gada cenās, proti, tiesa nepiekrita atbildētājai, ka namīpašuma kompensācijas vērtība nosakāma uz
  75. gada
  76. novembri, kad stājās spēkā likums "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm". Tā kā rīkojums, ar kuru veikta namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšana, izdots
  77. gada
  78. augustā, tad atbildētājai, pārrēķinot kompensācijas vērtību pašreizējās cenās, formulas elementu "K" un "Cz" skaitliskās vērtības noteikšanai kā namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas brīdis jāizvēlas
  79. gada
  80. augusts (sk. Administratīvās apgabaltiesas
  81. gada
  82. marta sprieduma administratīvajā lietā Nr. A420180517 6.7., 6.14.,
  83. un
  84. punktu); 2.
  85. ievērojot šā rīkojuma 2.
  86. apakšpunktā minētos apsvērumus, Ministru kabinets saskaņā ar noteikumu Nr. 197 7.
  87. apakšpunktu kompensācijas vērtības pārrēķināšanai izmantoja šādus datus: 2.10.
  88. viena ASV dolāra vidējais kurss euro, kas noteikts saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, pēdējo četru nedēļu laikā pirms īpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas ("K"). Kompensācijas aprēķināšanai tiek izmantots viena ASV dolāra vidējais kurss euro četru nedēļu periodā (no
  89. gada
  90. jūlija līdz
  91. gada
  92. augustam) pirms
  93. gada
  94. augusta pēc Latvijas Bankas publicētās informācijas1 un veicot konvertāciju viens ASV dolārs pret euro - 0,85868 euro; 2.10.
  95. viena grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros Londonas biržā pēdējo četru nedēļu laikā pirms īpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas ("Cz"). Kompensācijas aprēķināšanai tiek izmantota informācija par zelta vidējo cenu ASV dolāros Londonas biržā2 četru nedēļu periodā (no
  96. gada
  97. jūlija līdz
  98. gada
  99. augustam) pirms
  100. gada
  101. augusta, izsakot Trojas unces gramos un nosakot vidējo vērtību četru nedēļu periodā - viena grama zelta vidējā vērtība ir 40,14084 ASV dolāri; 2.10.
  102. viena grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros pasaules tirgū gadā, kurā tiek aprēķināta īpašuma sākotnējā vērtība ("K1"). Kompensācijas aprēķināšanai tiek izmantota vēsturiskā informācija par zelta vidējo cenu ASV dolāros pasaules tirgū
  103. gadā3, izsakot Trojas unces gramos, - viena grama zelta vidējā vērtība bija 1,120454 ASV dolāri; 2.10.
  104. viena ASV dolāra vidējais kurss pirmskara latos gadā, kurā sastādīti dokumenti, kas tiek izmantoti īpašuma sākotnējās vērtības aprēķināšanai ("K2"). Latvijas Nacionālās bibliotēkas
  105. gada
  106. maija izziņā Nr. 1.1-14/214 norādīts, ka Rīgas biržas
  107. gada valūtas kursi tika publicēti
  108. gada laikraksta "Valdības Vēstnesis"
  109. līdz
  110. numurā laikā no
  111. gada
  112. janvāra līdz
  113. decembrim. Kompensācijas aprēķināšanai tiek izmantota vēsturiskā informācija par laikrakstā "Valdības Vēstnesis"
  114. gadā publicētiem kursiem Rīgas biržā4 - viena ASV dolāra vidējais kurss
  115. gadā bija 5,16 lati; 2.10.
  116. īpašuma kompensācijas vērtība (pirmskara latos vai rubļos) ("V2"). Latvijas Nacionālā arhīva
  117. gada
  118. novembra izziņā 5-K-3467 "Par nekustamā īpašuma vērtību" norādīts, ka Arhīva fonda "Valsts Statistikas pārvalde" dokumentos -
  119. gada
  120. jūlijā sastādītajās "Ziņās par nekustamu īpašumu nodokļa maksātāju" - norādīts, ka nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 4, Rīgā, kas sastāv no gruntsgabala 3735 m2 platībā un uz tā esošām ēkām - vienstāva mūra ēkas ar cirku, zirgu staļļiem un dzīvokļiem, vienstāva mūra benzīna tanka un garāžas -, vērtība ir 186 750 lati; 2.
  121. saskaņā ar Ministru kabineta aprēķiniem pieteicējām izmaksājamā kompensācija, pamatojoties uz šā rīkojuma 2.
  122. apakšpunktā minētajiem datiem un piemērojot noteikumu Nr. 197 7.
  123. apakšpunktā norādīto formulu, ir 1 113 357,61 euro.
  124. Izvērtējot iepriekš konstatēto, kā arī pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma
  125. panta pirmās daļas
  126. punktu, likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"
  127. pantu, noteikumu Nr. 197 2.,
  128. un
  129. punktu un 7.
  130. apakšpunktu, ņemot vērā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta
  131. gada
  132. marta spriedumu administratīvajā lietā Nr. A420180517, SKA-185/2021 un Latvijas Nacionālā arhīva
  133. gada
  134. novembra izziņā 5-K-3467 minēto bijušo nekustamā īpašuma vērtību, Ministru kabinets nolemj nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 4, Rīgā, bijušā īpašnieka mantiniekiem izmaksāt par Rīgas cirka ēkām (būvju kadastra apzīmējumi 01000050014001, 01000050014002, 01000050014009, 01000050014010, 01000050014013 un 01000050014015) kompensāciju 1 113 357,61 euro apmērā.
  135. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta
  136. gada
  137. augusta rīkojumu Nr. 421 "Par nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā" pieteicējām tika izmaksāta kompensācija 297 765,44 euro apmērā, nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 4, Rīgā, bijušā īpašnieka mantiniekiem papildus ir izmaksājama kompensācija 815 592,17 euro apmērā.
  138. Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Kultūras ministrijai 815 593 euro pārskaitīšanai nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 4, Rīgā, bijušā īpašnieka mantiniekiem.
  139. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  140. panta otro daļu,
  141. panta otro daļu un
  142. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas. 1 Pieejama Latvijas Bankas tīmekļvietnē: https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/valutu-kursi/valutu-kursu-parskats. 2 Pieejama Londonas dārgmetālu tirgus asociācijas tīmekļvietnē: https://www.lbma.org.uk/prices-and-data/precious-metal-prices#/table. 3 Pieejama Nacionālās kalnrūpniecības asociācijas tīmekļvietnē: https://nma.org/wp-content/uploads/2016/09/historic_gold_prices_1833_pres.pdf. 4 Pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļvietnē periodika.lv: http://periodika.lv/#periodicalMeta:187;-1 Ministru prezidents A. K. Kariņš Kultūras ministrs N. Puntulis

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.