Administratīvā centra, ciema un pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas

Ministru kabineta noteikumi Nr. 386 Rīgā

1. gada
2. jūnijā (prot. Nr. 48
3. §) Administratīvā centra, ciema un pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi Izdoti saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
4. panta pirmo un ceturto daļu un
5. panta trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi
6. Noteikumi nosaka: 1.
7. administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas kārtību; 1.
8. administratīvā centra, pilsētas un ciema statusa noteikšanas, robežu grozīšanas un aktualizēšanas kārtību. 2
9. Administratīvo teritoriju robežas uz
10. gada
11. jūliju atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam (turpmāk – likums) ir attēlotas šo noteikumu pielikumā un publicētas Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā. 3
12. Aktuālās administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību robežas uztur Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā un publicē Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē. 4
13. Pašvaldība var ierosināt šādus grozījumus par administratīvā centra maiņu un administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu iedalījuma un apdzīvotu vietu statusa izmaiņām: 4.
14. grozījumus apdzīvotu vietu iedalījumā vai robežās: 4.1.
15. piešķirt vai atcelt ciema statusu; 4.1.
16. grozīt ciema robežu; 4.1.
17. grozīt pilsētas robežu; 4.
18. grozījumus novada teritoriālajā iedalījumā vai robežās: 4.2.
19. grozīt pagasta robežu; 4.2.
20. piešķirt novada pilsētai ciema statusu; 4.2.
21. piešķirt ciemam novada pilsētas statusu; 4.
22. grozījumus administratīvi teritoriālajā iedalījumā vai robežās: 4.3.
23. pievienot novada teritoriālo vienību vai tās daļu citas, blakus esošas pašvaldības administratīvajai teritorijai, ja tas maina administratīvo teritoriju administratīvo centru vai novada teritoriālā iedalījuma vienību iedalījumu; 4.3.
24. grozīt administratīvās teritorijas robežu; 4.
25. mainīt administratīvo centru. 5
26. Šo noteikumu 4.3.
27. un 4.3.
28. apakšpunktā minētās izmaiņas ir tiesīgi ierosināt arī tajā teritoriālajā vienībā deklarētie iedzīvotāji, kuru rosināts pievienot citas pašvaldības administratīvajai teritorijai vai kuras administratīvās teritorijas robežas rosināts grozīt. 6
29. Pašvaldība pieņemtos lēmumus par izmaiņām administratīvi teritoriālajā iedalījumā un apdzīvoto vietu statusā publicē un publisko apspriešanu rīko normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, izmantojot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu. 7
30. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) izvērtē šo noteikumu 24.,
31. un
32. punktā minētos dokumentus un izstrādā attiecīgu likumprojektu vai Ministru kabineta rīkojuma projektu izskatīšanai Ministru kabinetā. 8
33. Ministrija likumprojektā, kuru izstrādā šo noteikumu 4.2.
34. apakšpunktā minētajā gadījumā, iekļauj sarakstu ar to zemes vienību kadastra apzīmējumiem, pa kurām noteikta jaunveidojamās pilsētas robeža. 9
35. Ministrija likumprojektā, kuru izstrādā šo noteikumu 4.3.
36. apakšpunktā minētajā gadījumā, iekļauj sarakstu ar to zemes vienību kadastra apzīmējumiem, kuras tiek pievienotas citai administratīvajai teritorijai, vai sarakstu ar to zemes vienību kadastra apzīmējumiem, pa kurām noteikta jaunā administratīvās teritorijas robeža. 10
37. Ministrija Ministru kabineta rīkojuma projektā, kuru izstrādā šo noteikumu 4.3.
38. apakšpunktā minētajā gadījumā, iekļauj sarakstu ar to zemes vienību kadastra apzīmējumiem, pa kurām noteikta jaunā administratīvās teritorijas robeža. 11
39. Šo noteikumu 8.,
40. un
41. punktā minētajiem sarakstiem ar zemes vienību kadastra apzīmējumiem norāda to izstrādāšanas datumu. 12
42. Administratīvi teritoriālā iedalījuma un novada teritoriālā iedalījuma vienību un to robežu izmaiņas Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā aktualizē piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā likuma vai Ministru kabineta rīkojuma stāšanās spēkā. 13 II. Administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas kārtība un nosacījumi
43. Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienības robežu pa sauszemi, ūdenstecēm un ūdenstilpēm veido pa zemes vienību robežām, kas sakrīt ar blakus esošās administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma zemes vienību robežām. 14
44. Ja precizē zemes vienības robežas novietojumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas kadastra kartē, kas sakrīt ar administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma vienības robežu, Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā attiecīgi aktualizē administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma vienības robežu atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, negrozot šo robežu. 15
45. Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienības robežu jūras piekrastes joslā veido pa jūras krasta līniju vai līnijām, kas savieno konkrētas ostas pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko būvju vai citu būvju punktus, kas atrodas vistālāk uz jūras pusi. 16
46. Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienības robežu pa sauszemi, ūdenstecēm un ūdenstilpēm aktualizē reizi mēnesī, bet robežu jūras piekrastes joslā – pēc aktuālās informācijas saņemšanas par jūras krasta līniju. 17 III. Kārtība, kādā tiek veikti grozījumi apdzīvotu vietu un novadu teritoriālajā iedalījumā vai robežās
47. Ciema statusu piešķir un atceļ, ciema robežas nosaka, kā arī ciema un novada pilsētas robežas groza pašvaldība, apstiprinot teritorijas plānojumu, izņemot gadījumus, kas noteikti šo noteikumu IV nodaļā. Veidojot jaunus ciemus un grozot ciemu robežas, jaunveidojamo ciema teritoriju vai grozīto ciema daļas teritoriju nosaka un groza ne tuvāk par valsts autoceļu aizsargjoslu platumu lauku apvidos, izņemot gadījumus, kad ciema robeža jau atrodas abpus valsts autoceļam. 18
48. Valsts zemes dienests piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas no Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas par to, ka saistošie noteikumi par teritorijas plānojumu ir īstenojami, veic attiecīgās izmaiņas Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā. 19
49. Pašvaldība mēneša laikā pēc tam, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums, pieņem lēmumu par viensētu, ēku un apbūvei paredzētu zemes vienību adrešu maiņu un minēto lēmumu nosūta Valsts zemes dienestam. 20
50. Lēmumu par šo noteikumu 4.2.
51. apakšpunktā minētajiem grozījumiem, ja tie neskar novada un pilsētas robežu, pieņem pašvaldība. Pašvaldība pieņemto lēmumu, grozītās robežas karti un sarakstu ar to zemes vienību kadastra apzīmējumiem, pa kurām noteikta pagasta robeža, kā arī sarakstu ar viensētu, ēku un apbūvei paredzētu zemes vienību jaunajām adresēm piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta Valsts zemes dienestam. Pašvaldība pieņemto lēmumu nosūta Tiesu administrācijai un Centrālajai statistikas pārvaldei pēc tam, kad Valsts zemes dienests veicis attiecīgas izmaiņas Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā. 21
52. Valsts zemes dienests piecu darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas veic attiecīgās izmaiņas Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā. Ja Valsts zemes dienests konstatē, ka grozītā pagasta robeža neatbilst normatīvo aktu prasībām pagasta robežu noteikšanas un grozīšanas jomā, Valsts zemes dienests pagasta robežu neaktualizē un par neatbilstību informē pašvaldību. 22 IV. Kārtība, kādā novada pilsētai piešķir ciema statusu vai ciemam piešķir novada pilsētas statusu
53. Lēmumu par šo noteikumu 4.2.
54. un 4.2.
55. apakšpunktā minētajiem grozījumiem pieņem pašvaldība. Pašvaldība pirms lēmuma pieņemšanas par šo noteikumu 4.2.
56. un 4.2.
57. apakšpunktā minētajiem grozījumiem rīko publisko apspriešanu. Publisko apspriešanu var nerīkot, ja lēmums tiek pieņemts par pilsētas statusa piešķiršanu ciemam, kurā ir vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju. 23
58. Ja, ciemam piešķirot novada pilsētas statusu, tā robežas neatbilst šo noteikumu
59. punktā minētajām prasībām, pašvaldība pirms šo noteikumu
60. punktā minētā saraksta sagatavošanas precizē esošā ciema robežu, izvērtējot katru neatbilstību un veicot vienu no šādām darbībām: 23.
61. organizē zemes vienības sadali pa spēkā esošo ciema robežu un šo noteikumu
62. punktā minētajā sarakstā iekļauj jauno kadastra apzīmējumu; 23.
63. šo noteikumu
64. punktā minētajā sarakstā iekļauj tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, kurai nepieciešamas vismazākās robežas korekcijas. Ja zemes vienības lielākā daļa atrodas ciemā, visu zemes vienību iekļauj jaunveidojamās pilsētas teritorijā, ja mazākā daļa – tad jaunveidojamās pilsētas robežu veido gar blakus esošo zemes vienību. 24
65. Lai novada pilsētai piešķirtu ciema statusu vai ciemam piešķirtu novada pilsētas statusu, pašvaldība ministrijā iesniedz šādus dokumentus: 24.
66. novada domes lēmumu; 24.
67. paskaidrojuma rakstu, kurā iekļauta šāda informācija: 24.2.
68. statusa piešķiršanas pamatojums; 24.2.
69. ziņojums par publiskās apspriešanas rezultātiem; 24.
70. šo noteikumu
71. punktā minēto sarakstu ar zemes vienību kadastra apzīmējumiem. 25 V. Kārtība, kādā novada teritoriālo vienību vai tās daļu pievieno citas pašvaldības administratīvajai teritorijai vai groza administratīvās teritorijas robežu, ja šos grozījumus ierosina pašvaldība
72. Lēmumu par šo noteikumu 4.3.
73. un 4.3.
74. apakšpunktā minētajiem grozījumiem pieņem pašvaldība, pirms tam rīkojot publisko apspriešanu. 26
75. Šo noteikumu
76. punktā minēto lēmumu pašvaldība nosūta tai pašvaldībai, kurai robežu maiņa tiek piedāvāta. 27
77. Pašvaldība, kurai tiek piedāvāts grozīt robežas, šo noteikumu
78. punktā minēto lēmumu izskata triju mēnešu laikā. Pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldība var organizēt publisko apspriešanu. Domes lēmumu nosūta pašvaldībai, kura ierosinājusi izdarīt grozījumus administratīvi teritoriālajā iedalījumā vai robežās. 28
79. Pašvaldība, kura ierosinājusi šo noteikumu 4.3.
80. un 4.3.
81. apakšpunktā minētos grozījumus, iesniedz attiecīgajam plānošanas reģionam šādus dokumentus: 28.
82. attiecīgo pašvaldību domju lēmumus; 28.
83. paskaidrojuma rakstu, kurā iekļauta šāda informācija: 28.2.
84. pašvaldību administratīvo teritoriju robežu grozīšanas pamatojums; 28.2.
85. administratīvi teritoriālo grozījumu īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs un to iegūšanas avoti; 28.2.
86. ziņojums par publiskās apspriešanas rezultātiem; 28.2.
87. ziņojums par teritoriālo izmaiņu ietekmi uz iesaistīto pašvaldību budžetiem un pašvaldību finanšu saistību izpildi; 28.2.
88. nepieciešamība veikt pašvaldību īpašumu pārdali un tās ietekme uz pašvaldības autonomo funkciju izpildi un pašvaldību iestāžu darbību; 28.
89. plānotās administratīvās teritorijas robežas kartes projektu; 28.
90. šo noteikumu
91. vai
92. punktā minēto sarakstu ar zemes vienību kadastra apzīmējumiem. 29
93. Plānošanas reģions pēc šo noteikumu
94. punktā minēto dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas, ja vismaz viens no iesaistīto pašvaldību lēmumiem ir atbalstošs, ministrijā iesniedz šo noteikumu
95. punktā minētos dokumentus. Ja visi iesaistīto pašvaldību lēmumi ir atbalstoši, plānošanas reģions ministrijā iesniedz šo noteikumu
96. punktā minētos dokumentus, izņemot šo noteikumu 34.
97. apakšpunktā minēto izvērtējumu. 30 VI. Kārtība, kādā novada teritoriālo vienību vai tās daļu pievieno citas pašvaldības administratīvajai teritorijai vai groza administratīvās teritorijas robežu, ja šos grozījumus ierosina iedzīvotāji
98. Ja šo noteikumu 4.3.
99. vai 4.3.
100. apakšpunktā minētos grozījumus ierosinājuši iedzīvotāji, nepieciešams, lai minēto iniciatīvu būtu atbalstījis vismaz 51 % attiecīgajā teritorijā deklarēto iedzīvotāju, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu. Iesniegumam pievieno karti, kurā attēloti ierosinātie administratīvās teritorijas grozījumi. 31
101. Plānošanas reģions, kas saņēmis šo noteikumu
102. punktā minēto iedzīvotāju iesniegumu, izvērtē ierosinājumu, ņemot vērā šādus kritērijus: 31.
103. iedzīvotāju skaits, kurus ietekmētu rosinātās izmaiņas; 31.
104. infrastruktūras nodrošinājums un stāvoklis, kas ietekmē pievienotās vai atdalītās teritorijas administratīvā un attīstības centra sasniedzamību, kā arī attālumu līdz tuvākajam pakalpojumu centram un tā sasniedzamību; 31.
105. teritorijas ģeogrāfiskā vienotība; 31.
106. teritoriālo izmaiņu ietekme uz pašvaldību budžetiem un pašvaldību finanšu saistību izpildi; 31.
107. vēsturiskie apstākļi, kas ietekmējuši izmaiņas; 31.
108. nepieciešamība veikt pašvaldības īpašumu pārdali un tās ietekme uz pašvaldības autonomo funkciju izpildi, pašvaldību iestāžu darbību; 31.
109. dati par iedzīvotāju pārvietošanos. 32
110. Plānošanas reģions šo noteikumu
111. punktā minēto izvērtējumu nosūta iesaistītajām pašvaldībām, kuras pirms lēmuma pieņemšanas organizē publisko apspriešanu, ņemot vērā plānošanas reģiona izvērtējumā sniegtos ieteikumus. Publisko apspriešanu var nerīkot tā pašvaldība, kurai paredzēts pievienot novada teritoriālo vienību vai tās daļu. 33
112. Lēmumu par šo noteikumu 4.3.
113. un 4.3.
114. apakšpunktā minēto grozījumu izdarīšanu vai atteikumu veikt minētos grozījumus, kurus ierosinājuši iedzīvotāji, pašvaldības pieņem triju mēnešu laikā un nosūta to plānošanas reģionam. 34
115. Ja vismaz viens no iesaistīto pašvaldību lēmumiem ir atbalstošs, plānošanas reģions ministrijā iesniedz šādus dokumentus: 34.
116. attiecīgo pašvaldību domju lēmumus; 34.
117. paskaidrojuma rakstu, kurā pamatota grozījumu nepieciešamība; 34.
118. šo noteikumu
119. punktā minēto izvērtējumu; 34.
120. administratīvi teritoriālo grozījumu īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un to iegūšanas avotus; 34.
121. administratīvās teritorijas robežas kartes projektu pēc administratīvās teritorijas robežas grozīšanas; 34.
122. šo noteikumu
123. vai
124. punktā minēto sarakstu ar zemes vienību kadastra apzīmējumiem. 35 VII. Kārtība, kādā tiek veikta administratīvā centra maiņa
125. Lēmumu par šo noteikumu 4.
126. apakšpunktā minētajām izmaiņām pieņem pašvaldība, pirms tam rīkojot publisko apspriešanu. 36
127. Pašvaldība ministrijā iesniedz šādus dokumentus: 36.
128. novada domes lēmumu; 36.
129. paskaidrojuma rakstu, kurā iekļauta šāda informācija: 36.2.
130. administratīvā centra maiņas pamatojums; 36.2.
131. nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs; 36.2.
132. ziņojums par publiskās apspriešanas rezultātiem. 37 VIII. Noslēguma jautājumi
133. Šo noteikumu
134. punkts stājas spēkā
135. gada
136. janvārī. 38
137. Lēmumu par šo noteikumu 4.
138. un 4.
139. apakšpunktā minētajiem grozījumiem pašvaldība var pieņemt ne agrāk kā
140. gada
141. jūnijā. 39
142. Šo noteikumu pielikumā attēloto administratīvo teritoriju robežas uz
143. gada
144. jūliju nosaka ģeotelpiski atbilstoši likumā noteiktajām administratīvajām teritorijām, par pamatu ņemot administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kas apstiprināti ar Ministru kabineta
145. gada
146. marta noteikumiem Nr. 154 "Noteikumi par republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstu apstiprināšanu" un aktuālos Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. 40
147. Lai nodrošinātu administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību, Valsts zemes dienests līdz
148. gada
149. jūlijam Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā veic šādas izmaiņas par administratīvo teritoriju robežu grozīšanu: 40.
150. zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8070 015 0034, kas atrodas Ķekavas novada administratīvajā teritorijā, iekļauj Olaines novada administratīvajā teritorijā; 40.
151. zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 4460 004 2152, kas atrodas Augšdaugavas novada administratīvajā teritorijā, iekļauj Daugavpils valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā; 40.
152. zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 5654 008 0099, kas atrodas Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā, iekļauj Augšdaugavas novada administratīvajā teritorijā. 41
153. Ādažu, Ķekavas un Mārupes novada pašvaldības līdz
154. gada
155. jūnijam iesniedz Valsts zemes dienestā ar domes lēmumu apstiprinātu šo noteikumu
156. punktā minēto sarakstu ar zemes vienībām, pa kurām noteikta jaunveidojamās pilsētas robeža. 42
157. Ja esošā ciema robeža neatbilst šo noteikumu
158. punktā minētajām prasībām un tāpēc nav iespējams sagatavot šo noteikumu
159. punktā minēto zemes vienību sarakstu par šo noteikumu
160. punktā minētajām jaunveidojamajām pilsētām, pašvaldība rīkojas atbilstoši šo noteikumu
161. punkta nosacījumiem, ievērojot šo noteikumu
162. punktā noteikto termiņu. 43
163. Ja šo noteikumu
164. punktā minētās pašvaldības pilsētas robežu nosaka atbilstoši šo noteikumu
165. punktam un tiek veikta autoceļam vai dzelzceļam paredzētās zemes vienības pārdalīšana, to nodrošina konkrētā autoceļa vai dzelzceļa pārzinis, ievērojot šo noteikumu
166. punktā noteikto termiņu. 44
167. Ja Valsts zemes dienests Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras izstrādātajā aktuālajā topogrāfiskajā kartē vai ortofotokartē konstatē izmaiņas jūras krasta līnijā, bet zemes vienības robeža šajā posmā nav kadastrāli uzmērīta, līdz brīdim, kamēr normatīvajā regulējumā tiek noteikta jūras krasta līnijas noteikšanas un aktualizēšanas kārtība, Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā attiecīgi aktualizē administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma vienības robežu, negrozot šo robežu. 45
168. Noteikumi stājas spēkā
169. gada
170. jūlijā. 46 Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks Pielikums Ministru kabineta
171. gada
172. jūnija noteikumiem Nr. 386 Administratīvo teritoriju robežas uz
173. gada
174. jūliju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks