Noteikumi par degradēto teritoriju un augsnes degradācijas novērtēšanu, degradācijas kritērijiem un to klasifikāciju

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 465 Rīgā

1. gada
2. jūlijā (prot. Nr. 51
3. §) Noteikumi par degradēto teritoriju un augsnes degradācijas novērtēšanu, degradācijas kritērijiem un to klasifikāciju Izdoti saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma
4. panta pirmās daļas
5. punktu
6. Noteikumi nosaka: 1.
7. degradēto teritoriju un augsnes degradācijas kritērijus un to klasifikāciju; 1.
8. kārtību, kādā konstatē un novērtē degradētās teritorijas un augsnes degradāciju; 1.
9. kārtību, kādā nosaka augsnes degradācijas novēršanas pasākumus un tiek veikta pasākumu īstenošanas uzraudzība. 2
10. Degradētās teritorijas konstatē un novērtē atbilstoši šo noteikumu
11. pielikumā noteiktajiem degradēto teritoriju kritērijiem un to klasifikācijai. 3
12. Augsnes degradāciju konstatē un novērtē atbilstoši šo noteikumu
13. pielikumā noteiktajiem augsnes degradācijas kritērijiem un to klasifikācijai. 4 (Punkts stājas spēkā 01.01.2027., sk.
14. punktu)
15. Minimālā degradētas teritorijas noteikšanas vienība apdzīvotās vietās netiek noteikta. Minimālā degradētās teritorijas noteikšanas vienība ārpus apdzīvotām vietām ir 0,1 ha, pamestai vai nerekultivētai derīgo izrakteņu ieguves vietai – 0,5 ha. 5
16. Degradētās teritorijas attiecīgajā administratīvajā teritorijā konstatē un novērtē pašvaldība. 6
17. Augsnes degradāciju konstatē un novērtē institūcija, kura veic augšņu kartēšanu un zemes kvalitatīvo vērtēšanu (turpmāk – institūcija), vienlaikus ar augšņu kartēšanu vai veicot augšņu agroķīmisko izpēti, izņemot šo noteikumu
18. punktā minētos augsnes degradācijas veidus. Veicot augšņu agroķīmisko izpēti, konstatē un novērtē augsnes degradācijas veidus – augsnes paskābināšanās un augsnes auglības samazināšanās. 7 (Punkts stājas spēkā 01.01.2027., sk.
19. punktu)
20. Informācija par augsnes degradācijas veidiem – piesārņojums ar smagajiem metāliem un piesārņojums ar pesticīdiem un noturīgiem organiskiem piesārņotājiem – tiek iegūta no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" datubāzes piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra. 8 (Punkts stājas spēkā 01.01.2027., sk.
21. punktu)
22. Pašvaldība, konstatējot iespējamu augsnes degradāciju, informē par to institūciju un lūdz attiecīgajā administratīvajā teritorijā novērtēt augsni. 9 (Punkts stājas spēkā 01.01.2027., sk.
23. punktu)
24. Identificējot kādu no šo noteikumu
25. pielikumā minētajiem augšņu degradācijas veidiem, institūcija izvērtē un nosaka, kurām teritorijām ir nepieciešams izstrādāt augsnes degradācijas novēršanas vai ierobežošanas plānu. 10 (Punkts stājas spēkā 01.01.2027., sk.
26. punktu)
27. Augsnes degradācijas novēršanas vai ierobežošanas plānu izstrādā un īsteno zemes īpašnieks, valdītājs vai lietotājs (turpmāk – zemes izmantotājs). 11 (Punkts stājas spēkā 01.01.2027., sk.
28. punktu)
29. Augsnes degradācijas novēršanas vai ierobežošanas plānā ietver: 11.
30. pasākumus un metodes augsnes degradācijas novēršanai un augsnes uzlabošanai; 11.
31. sasniedzamos augsnes kvalitātes rādītājus; 11.
32. pasākumu īstenošanas laika grafiku un termiņu; 11.
33. kārtību, kādā sniedzama informācija par pasākumu īstenošanu. 12 (Punkts stājas spēkā 01.01.2027., sk.
34. punktu)
35. Plānu saskaņo ar institūciju, un institūcija uzrauga saskaņotā plāna īstenošanu. 13 (Punkts stājas spēkā 01.01.2027., sk.
36. punktu)
37. Zemes izmantotājs pēc augsnes degradācijas novēršanas vai ierobežošanas pasākumu veikšanas iesniedz institūcijā pārskatu, lai apliecinātu, ka pasākumi īstenoti atbilstoši plānam. 14 (Punkts stājas spēkā 01.01.2027., sk.
38. punktu)
39. Lai konstatētu, vai zemes izmantotājs ir novērsis augsnes degradāciju, institūcija veic pārbaudi un sastāda pārbaudes aktu. Pārbaudes aktā norāda pārbaudes veikšanas laikā konstatētos augsnes kvalitātes rādītājus. 15 (Punkts stājas spēkā 01.01.2027., sk.
40. punktu)
41. Šo noteikumu 3., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12.,
42. un
43. punkts un
44. pielikums stājas spēkā
45. gada
46. janvārī. 16 (MK 03.09.
47. noteikumu Nr. 587 redakcijā) Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks
48. pielikums Ministru kabineta
49. gada
50. jūlija noteikumiem Nr. 465 Degradēto teritoriju kritēriji un to klasifikācija Degradēto teritoriju tipsKlasifikatorsDegradēto teritoriju veidsDegradācijas novērtēšanas kritērijiDegradēta apbūves teritorija1.1.Degradēta dzīvojamās vai publiskas apbūves teritorijaTeritorija, uz kuras atrodas pamestas vai nepilnīgi izmantotas dzīvojamās ēkas vai publiskas būves, kas netiek atbilstoši apsaimniekotas vai fiziskā nolietojuma dēļ apdraud cilvēka veselību vai dzīvību vai nodara kaitējumu videi1.2.Degradēta rūpnieciskā teritorijaTeritorija, uz kuras atrodas pamestas vai nepilnīgi izmantotas ražošanas būves, kas netiek atbilstoši apsaimniekotas vai fiziskā nolietojuma dēļ apdraud cilvēka veselību vai dzīvību vai nodara kaitējumu videi1.3.Degradēta militāra teritorijaTeritorija, uz kuras atrodas pamests militārais objekts, kas nepilda tam paredzēto funkciju vai kas netiek atbilstoši apsaimniekots un fiziskā nolietojuma dēļ apdraud cilvēka veselību vai dzīvību vai nodara kaitējumu videi, kā arī teritorija, kurā konstatēts militārais piesārņojumsPamesta derīgo izrakteņu ieguves vieta2.1.Pamesta vai nerekultivēta derīgo izrakteņu ieguves vietaTeritorija, kur atrodas pamesta vai atbilstoši zemes dzīļu izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem nerekultivēta derīgo izrakteņu ieguves vieta, ja tās platība ir lielāka par 0,5 haAtkritumu apglabāšana tam neparedzētās vietās3.1.Atkritumu apglabāšana vai uzglabāšana tam neparedzētās vietāsTeritorija, uz kuras atrodas atkritumu poligons vai izgāztuve, kurā pēc tās slēgšanas nav veikta rekultivācija un netiek veikts monitorings un atbilstoša apsaimniekošana, kā arī teritorija, kurā atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana, reģenerācija vai apglabāšana notiek tam neparedzētās vietāsInvazīvo augu izplatība4.1.Teritorija invadēta ar invazīvajiem augiemNeapsaimniekota teritorija, kur aug Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi Manden)Degradēta neapsaimniekota teritorija5.1.Degradēta neapsaimniekota teritorijaTeritorija ar izpostītu vai bojātu zemes virskārtu, kura netiek apsaimniekota un kurā nav iespējams uzsākt saimniecisko darbību bez ievērojamiem pasākumiem un ieguldījumiem teritorijas sakārtošanai Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks
51. pielikums Ministru kabineta
52. gada
53. jūlija noteikumiem Nr. 465(Pielikums stājas spēkā 01.01.2027., sk.
54. punktu) Augsnes degradācijas kritēriji un to klasifikācija Augsnes degradācijas tipsKlasifikatorsAugsnes degradācijas veidsDegradācijas novērtēšanas kritērijiŪdens erozija (W)WtPlaknes erozijaAugsnes virsējā horizonta pakāpeniska samazināšanās (≤ 0,2 m), ko izraisa sistemātiska augsnes materiāla nonese ar ūdens virszemes noteci. Identificējami (redzami) augsnes virskārtas zudumi virszemes noteces rezultātāWdGravu erozijaReljefa deformācija, ko izraisa strūklveida notece, vai augsnes masas neregulāra pārvietošanās, kura uz reljefa veido skaidri saskatāmas pēdas (iegrauzumi ≥ 0,2 m)WfErozijas sanešiAugsnes nosegums (≥ 0,2 m) ar ūdens radītās erozijas uznešiem, kas nosedz piegulošās platības un samazina augsnes kvalitāti vai negatīvi ietekmē augājuVēja erozija (E)EtDeflācijaAugsnes virskārtas nonese ar vēju (≥ 0,1 m), kuras dēļ samazinās augsnes kvalitāte vai tiek negatīvi ietekmēts augājs. Identificējami (redzami) augsnes virskārtas zudumiEoVēja uznesumiAugsnes nosegums (≥ 0,1 m) ar tādiem vēja radītās erozijas uznešiem, kas, nosedzot augsnes piegulošās platības, samazina tās kvalitāti vai negatīvi ietekmē augājuFizikālā degradācija (P)PaAridifikācijaAugsnes mitruma krass un sistemātisks samazinājums, ko nav izsaukuši klimatiskie apstākļi, bet kura dēļ samazinās augsnes kvalitāte vai tiek negatīvi ietekmēts augājsPcSablīvēšanāsAugsnes tilpummasas palielināšanās virs 1,65 t/m3, ko izraisa spiediena spēks uz augsni, noblīvējot to ar smagsvara tehniku vai ar pārāk biežiem mašīnu pārbraucieniem, vai intensīvu dzīvnieku pārvietošanosPsAugsnes virsmas pazemināšanāsOrganiskām vielām bagātu augšņu nosēšanās (biezums ≤ 0,2 m), tām mineralizējoties vai pazeminoties gruntsūdens līmenimPwPārplūdusi, pārmitra zemeCilvēka darbības vai citas ietekmes rezultātā radies nepamatots augsnes hidromorfisms, ko izraisa ūdens līmeņa paaugstināšanās, (piemēram, ūdenskrātuvju ierīkošana, meliorācijas sistēmu defekti)Ķīmiskā degradācija (C)CpaAugsnes paskābināšanāsAugsnes reakcija (pHKCl):– organisko vielu saturs līdz 5 %:M – organisko vielu saturs 5,1–50 %:M – organisko vielu saturs virs 50 %:CphPiesārņojums ar smagajiem metāliemAugsnes piesārņojums ar smagajiem metāliem, pārsniedzot augsnes un grunts kvalitātes normatīvu mērķlieluma A vērtībuCppPiesārņojums ar pesticīdiem un noturīgiem organiskiem piesārņotājiemAugsnes piesārņojums ar pesticīdiem vai noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, pārsniedzot augsnes un grunts kvalitātes normatīvu mērķlieluma A vērtībuCnAugsnes auglības samazināšanāsAugšņu agroķīmiskās iekultivēšanas pakāpes indekss Tehnogēnā erozija (T)TaTehnogēnā erozijaAugsnes segas bojājums vai augsnes sistemātiska nobīde pa nogāzi uz leju ar lauksaimniecības tehniku, rīkiem vai celtniecības vai infrastruktūras uzturēšanas darbību rezultātā, kas rada augsnes īpašību nevēlamu diferencēšanos un augsnes kvalitātes samazinājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks