← Latvija

Zaudējis spēku - Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumos Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošan

Ministru kabineta noteikumi Nr. 490 Rīgā

  1. gada
  2. jūlijā (prot. Nr. 51
  3. §) Grozījumi Ministru kabineta
  4. gada
  5. decembra noteikumos Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi" Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
  6. panta otrās daļas
  7. punktu Izdarīt Ministru kabineta
  8. gada
  9. decembra noteikumos Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2017,
  10. nr.) šādus grozījumus:
  11. Izteikt
  12. punktu šādā redakcijā: "
  13. Komersanti, kas nodarbojas ar cementa ražošanu (NACE
  14. red. kods 23.51), čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanu (NACE
  15. red. kods 24.10), dabasgāzes importēšanu, transportēšanu, uzglabāšanu un realizāciju, biogāzes ražošanu un izmantošanu, sagatavo un katru gadu līdz
  16. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā šo noteikumu
  17. pielikuma 1., 2., 3.,
  18. un
  19. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem un to aprakstus."
  20. Svītrot
  21. punktu.
  22. Svītrot
  23. punktā un 22.
  24. apakšpunktā skaitli "18.".
  25. Papildināt noteikumus ar 24.1 punktu šādā redakcijā: "24.1 Prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma ietver ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanu, klimata politikas ietekmes novērtēšanu un ziņošanu atbilstoši konvencijas, Parīzes nolīguma, Eiropas Parlamenta un Padomes
  26. gada
  27. decembra Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk - regula Nr. 2018/1999),
  28. un
  29. pantam, kā arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-
  30. gadam noteikto mērķu un klimatneitralitātes mērķu (līdz
  31. gadam) sasniegšanas novērtējumu. Prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībnieki ir Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībniekiem izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai. Par pamatu ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmai tiek izmantota enerģētikas un klimata modelēšanas sistēma."
  32. Papildināt noteikumus ar 26.1 un 26.2 punktu šādā redakcijā: "26.1 Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu izstrādā un uztur enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmu atbilstoši regulas Nr. 2018/1999 3.,
  33. un
  34. panta nosacījumiem, tai skaitā lai aprēķinātu šo noteikumu
  35. punktā minētās prognozes, novērtētu politiku un pasākumu ietekmi un Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-
  36. gadam noteikto mērķu sasniegšanu un to pārskatīšanas nepieciešamību, kā arī lai īstenotu regulas Nr. 2018/1999 17., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 25.,
  37. un
  38. pantā noteiktās monitoringa un ziņošanas prasības. 26.2 Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti izveido un uztur ekonomikas modelēšanas sistēmu, lai noteiktu identificēto ekonomikas un klimata mērķu sasniegšanas ekonomisko ietekmi."
  39. Papildināt noteikumus ar 33.1 un 33.2 punktu šādā redakcijā: "33.1 Fizikālās enerģētikas institūts līdz
  40. gada
  41. janvārim un turpmāk katru otro gadu, sadarbojoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", izstrādā un atjauno SEG emisiju prognozēšanas ilgtermiņa scenārijus līdz
  42. gadam un novērtē Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-
  43. gadam un Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz
  44. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu sasniegšanas progresu. 33.2 Lai izpildītu šo noteikumu 33.1 punktā noteikto uzdevumu, līdz
  45. gada
  46. novembrim un turpmāk katru otro gadu Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā siltumnīcefekta gāzu prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem, kā arī plānoto rīcībpolitiku un pasākumu aprakstu atbilstoši konvencijai, tās Parīzes nolīgumam un regulas Nr. 2018/1999
  47. un
  48. pantam."
  49. Svītrot
  50. pielikuma
  51. tabulas
  52. punktā vārdus "Latvijas Kūdras asociācija".
  53. Izteikt
  54. pielikumu šādā redakcijā: "
  55. pielikums Ministru kabineta
  56. gada
  57. decembra noteikumiem Nr. 737 Komersantu iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu I. Rūpnieciskās produkcijas NACE
  58. red. kodam 23.51 atbilstošo komersantu iesniedzamie dati Dati par saražoto cementa klinkeru un tā sastāvu, kas noteikts komersanta laboratorijā vai citā laboratorijā, izmantojot mērījumu metodi.
  59. tabula Gads Izejvielu maisījums, kas izmantots 1 t klinkera saražošanai (t) CaCO3 izejvielu maisījumā (%) CaO izejvielu maisījumā (%) Cementa krāsns putekļu karsēšanas zudumi (%) Cementa klinkera ķīmiskais sastāvs (gada vidējais rādītājs) SiO2 (%) Al2O3 (%) Fe2O3 (%) CaO (%) MgO (%) SO3 (%) Na2O (%) K2O (%) IR (%) Naeq (%) II. Rūpnieciskās produkcijas NACE
  60. red. kodam 24.10 atbilstošo komersantu iesniedzamie dati Saražotās produkcijas un izmantoto izejvielu dati, oglekļa saturs izmantotajā čugunā, čuguna lūžņos un saražotajā neapstrādātajā tēraudā, oglekļa elektrodu patēriņš elektrokrāsnīs.
  61. tabula Gads Saražotā produkcija - neapstrādātais tērauds (t) Izejvielas Oglekļa saturs (Carbon content) produkcijā (%) Oglekļa elektrodu patēriņš (kg/t produkcijas) martena krāsnīs elektrokrāsnīs kokss (t) čuguns un čuguna lūžņi (t) metāllūžņi (t) izmantotajā čugunā un čuguna lūžņos saražotajā neapstrādātajā tēraudā III. Dabasgāzes importēšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un realizācijas komersantu iesniedzamie dati
  62. tabula [gads] Siltumnīcefekta gāzes noplūdes avots Siltumnīcefekta gāze (kt) CH4 CO2 N2O NMGOS NOx CO SO2 Kontrolētās noplūdes 1 B 2 b i Kontrolētās noplūdes (Venting) Nekontrolētās noplūdes 1 B 2 b iii 4 Pārvade un uzglabāšana (Transmission and storage) 4.
  63. Pārvade (Transmission) 4.
  64. Uzglabāšana (Storage) 1 B 2 b iii 5 Sadales tīkli (Distribution) 1 B 2 b iii 6 Citas izplūdes (Other) 6.
  65. Rūpniecības uzņēmumos un spēkstacijās (At industrial plants and power stations) 6.
  66. Mājsaimniecībās un tirdzniecības sektoros (In residential and commercial sectors) Kopējais noplūžu daudzums (kt):
  67. tabula [gads] Siltumnīcefekta gāzes noplūdes avots Noplūžu apjoms (m3) CH4 CO2 N2O NMGOS NOx CO SO2 Kontrolētās noplūdes 1 B 2 b i Kontrolētās noplūdes (Venting) Nekontrolētās noplūdes 1 B 2 b iii 4 Pārvade un uzglabāšana (Transmission and storage) 4.
  68. Pārvade (Transmission) 4.
  69. Uzglabāšana (Storage) 1 B 2 b iii 5 Sadales tīkli (Distribution) 1 B 2 b iii 6 Citas izplūdes (Other) 6.
  70. Rūpniecības uzņēmumos un spēkstacijās (At industrial plants and power stations) 6.
  71. Mājsaimniecībās un tirdzniecības sektoros (In residential and commercial sectors) Kopējais noplūžu daudzums (m3):
  72. tabula Dati Gads Oglekļa saturs (carbon content) % Zemākais sadegšanas siltums (net calorific value) TJ/kt Dabasgāzes blīvums t/1000m3 IV. Notekūdeņu dūņu gāzes (ražotāju un izmantotāju komersantu) iesniedzamie dati
  73. tabula Dati Gads Metāna saturs gāzē (%) Sadedzinātās gāzes daudzums (m3) " Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.