Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 2020-52-01

Satversmes tiesas rīcības sēdes lēmums Rīgā

1. gada
2. septembrī Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 2020-52-01 Satversmes tiesa šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Aldis Laviņš, Gunārs Kusiņš, Daiga Rezevska, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs un Anita Rodiņa, rīcības sēdē izskatījusi Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieka
3. gada
4. jūlija rīkojumu Nr. RS-9 par rīcības sēdes sasaukšanu un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "KRĪGAĻU DZIRNAVAS" un Dobeles rajona Bērzes pagasta zemnieku saimniecības "DZIRNAVAS"
5. gada
6. jūlija lūgumu par tiesvedības atjaunošanu lietā Nr. 2020-52-01 "Par Elektroenerģijas tirgus likuma
7. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdu "vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai", 30.4 panta pirmās un otrās daļas, 31.4 panta pirmās daļas otrā teikuma un pārejas noteikumu
8. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
9. pantam un
10. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - lieta Nr. 2020-52-01), konstatēja:
11. Satversmes tiesa
12. gada
13. maijā izbeidza tiesvedību lietā Nr. 2020-52-
14. Lēmumā par tiesvedības izbeigšanu norādīts, ka, iesniedzot pieteikumus, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KRĪGAĻU DZIRNAVAS" un Dobeles rajona Bērzes pagasta zemnieku saimniecība "DZIRNAVAS" (turpmāk - Pieteikumu iesniedzējas) nav ievērojušas Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā daļā noteikto konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņu. Pieteikumi Satversmes tiesai elektroniskā formā, izmantojot elektronisko pastu, nosūtīti nevis termiņa pēdējā dienā -
15. gada
16. augustā -, kā to, lemjot par lietas ierosināšanu, bija konstatējusi Satversmes tiesas kolēģija, bet gan
17. gada
18. augustā. Tādējādi, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
19. panta pirmās daļas
20. punktu, Satversmes tiesa konstatēja, ka tiesvedība lietā izbeidzama.
22. gada
23. jūlijā Satversmes tiesā saņemts Pieteikumu iesniedzēju lūgums atjaunot tiesvedību lietā Nr. 2020-52-
24. Lūgumā norādīts, ka konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņš esot nokavēts objektīvu, no Pieteikumu iesniedzēju gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Proti, pieteikumi ar drošu elektronisko parakstu esot parakstīti termiņa pēdējā dienā -
25. gada
26. augustā - un uzreiz pēc tam nosūtīti Satversmes tiesai. Tomēr sūtījums pēc tā nosūtīšanas nonācis nevis uzreiz Satversmes tiesas elektroniskajā pastā, bet gan Pieteikumu iesniedzēju pārstāvja elektroniskā pasta izsūtnē, kur tiekot glabātas tās elektroniskās vēstules, kuras sūtītājs ir nosūtījis, veicot darbību "sūtīt", bet kuras dažādu tehnisku iemeslu dēļ nav bijis iespējams pāradresēt sūtījuma adresātam. Izsūtnē vēstules tiekot glabātas līdz brīdim, kad sūtītājs tās pamana un manuāli veic to atkārtotu nosūtīšanu adresātam. To, ka pieteikumi palikuši izsūtnē, Pieteikumu iesniedzēju pārstāvis esot pamanījis tikai
27. gada
28. augustā neilgi pēc pusnakts, nekavējoties atkārtoti nosūtījis pieteikumus Satversmes tiesai un pēc tam gan elektroniskā pasta vēstulē, gan arī telefonsarunā ar tiesas darbiniekiem izskaidrojis radušos situāciju. Tādējādi, izbeidzoties objektīvajiem šķēršļiem, kas kavēja konstitucionālās sūdzības iesniegšanu termiņā, Pieteikumu iesniedzēju pārstāvis esot saprātīgi un bez kavēšanās darījis visu iespējamo, lai konstitucionālās sūdzības pēc iespējas ātrāk nosūtītu Satversmes tiesai, un izskaidrojis tai arī kavējuma iemeslus. Tas, ka Satversmes tiesas kolēģija ierosināja lietas, esot radījis Pieteikumu iesniedzējām saprātīgu un pamatotu paļāvību uz to, ka jautājums par termiņa ievērošanu ir atrisināts un vairs netiks pārskatīts. Satversmes tiesas lēmums par tiesvedības izbeigšanu Pieteikumu iesniedzējām esot bijis pārsteigums, jo lietas sagatavošanas laikā tām neesot lūgts sniegt paskaidrojumus vai iesniegt dokumentus, kas apliecinātu konstitucionālo sūdzību iesniegšanu termiņā. Satversmes tiesas likuma
29. panta pirmās daļas
30. punkts esot formulēts tādējādi, ka Satversmes tiesai ir nevis pienākums, bet gan tiesības izbeigt tiesvedību līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja lēmums par lietas ierosināšanu neatbilst šā likuma
31. panta piektās daļas prasībām. Konkrētā gadījuma pamatā esošie apstākļi un tas, ka termiņš nokavēts vien par 16 minūtēm, esot tādi faktori, kas pieļaujot atkāpšanos no pārlieku kategoriskas un formālas konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa prasības piemērošanas. Tādēļ esot pamats atjaunot tiesvedību lietā Nr. 2020-52-
32. Satversmes tiesa secināja:
33. Pieteikumu iesniedzējas lūdz Satversmes tiesu atjaunot tiesvedību lietā Nr. 2020-52-01, kurā tā līdz sprieduma pasludināšanai tika izbeigta ar Satversmes tiesas lēmumu. Šāds lūgums ir saistīts nevis ar lietas Nr. 2020-52-01 izlemšanu pēc būtības, bet gan ar procesuāla rakstura jautājuma izskatīšanu. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma
34. panta pirmo daļu lietu izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka Satversmes tiesas likums un Satversmes tiesas reglaments. Procesuālo termiņu skaitīšanai un procesuālās sankcijas - naudas soda - izpildei piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi. Citus Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus izlemj Satversmes tiesa. Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai jautājums par tiesvedības atjaunošanu jau izskatītā lietā ir neregulēts procesuāls jautājums.
35. Lietas izskatīšana Satversmes tiesā var noslēgties ar spriedumu vai - Satversmes tiesas likuma
36. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos - ar lēmumu par tiesvedības izbeigšanu. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma
37. panta
38. punktam un Satversmes tiesas reglamenta
39. punktam Satversmes tiesas spriedums, kā arī lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams. Lemjot par to, vai jautājums par tiesvedības atjaunošanu jau izskatītā lietā vai lietā, kurā tiesvedība izbeigta līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ir neregulēts procesuāls jautājums, jāņem vērā konstitucionālās tiesvedības un Satversmes tiesā izskatāmo lietu raksturs. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
40. pantu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar Satversmes tiesas likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir konstitucionāls valsts varas orgāns, kura uzdevums ir nodrošināt tādas tiesību sistēmas pastāvēšanu, kurā pēc iespējas tiktu novērsts regulējums, kas neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiska spēka tiesību normām (sal. sk. Satversmes tiesas
41. gada
42. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-35-01 11.
43. punktu). Satversmes tiesas likuma
44. panta 2.1 daļā un
45. panta otrajā daļā ir noteikts, ka Satversmes tiesas nolēmumā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Tātad Satversmes tiesas nolēmums ir vispārsaistošs tiesību avots, kas ir saistošs visām, ne tikai lietā iesaistītajām personām. Ievērojot konstitucionālās tiesvedības nozīmi demokrātiskā tiesiskā valstī un Satversmes tiesā izskatāmo lietu raksturu, likumdevējs nav paredzējis Satversmes tiesai tiesības atjaunot tiesvedību lietā, kurā nolēmums jau stājies likumīgā spēkā. Proti, šajā gadījumā tas nav neregulēts procesuāls jautājums. Pieteikumu iesniedzēju lūgums ir iesniegts par noregulētu procesuālu jautājumu un līdz ar to atstājams bez izskatīšanas. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
46. panta pirmo daļu un Satversmes tiesas reglamenta IX nodaļu, Satversmes tiesa nolēma:
47. Atstāt bez izskatīšanas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "KRĪGAĻU DZIRNAVAS" un Dobeles rajona Bērzes pagasta zemnieku saimniecības "DZIRNAVAS" lūgumu atjaunot tiesvedību lietā Nr. 2020-52-
49. Nosūtīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "KRĪGAĻU DZIRNAVAS" un Dobeles rajona Bērzes pagasta zemnieku saimniecībai "DZIRNAVAS" šā lēmuma norakstu.
50. Nosūtīt šo lēmumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētāja S. Osipova