← Latvija

Ministru kabineta ārkārtas sēdes protokols

Ministru kabineta ārkārtas sēdes protokols Nr. 63 Rīgā

  1. gada
  2. septembrī Ministru kabineta ārkārtas sēdes protokols Sēdi vada Ministru prezidents ‒ A. K. Kariņš Ar balsstiesībām piedalās Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs ‒ A. Pabriks (Attālināti) Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs ‒ J. Bordāns Finanšu ministrs ‒ J. Reirs Iekšlietu ministre ‒ M. Golubeva (Attālināti) Izglītības un zinātnes ministre ‒ A. Muižniece Kultūras ministrs ‒ N. Puntulis (Attālināti) Labklājības ministrs ‒ G. Eglītis (Attālināti) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ‒ A. T. Plešs Veselības ministrs ‒ D. Pavļuts (Attālināti) Zemkopības ministrs ‒ K. Gerhards Ar padomdevēja tiesībām piedalās Valsts kancelejas direktors ‒ J. Citskovskis Valsts kancelejas direktora vietniece juridiskajos jautājumos, Juridiskā departamenta vadītāja ‒ I. Gailīte Protokolē Valsts kancelejas dokumentu pārvaldības departamenta vadītāja ‒ L. Peinberga Sēdi sāk plkst. 13:00
  3. § Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem
  4. gadam un ietvaram 2022.-
  5. gadam" 21-TA-364 _____________________________________________________________ (J. Reirs, B. Bāne, J. Plūme, A. Pabriks, J. Bordāns, K. Gerhards, N. Puntulis, G. Eglītis, M. Golubeva, A. Muižniece, A.T. Plešs, D. Pavļuts, A. Pelšs, I. Vanaga, E. Baldzēns, J. Stukāns, A. K. Kariņš)
  6. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
  7. Pamatojoties uz Valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā panāktajām vienošanām par atbalstāmajiem priekšlikumiem valsts budžeta papildu ieņēmumiem un izdevumiem, atbalstīt informatīvā ziņojuma
  8. un
  9. pielikumā ietvertos pasākumus ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, tai skaitā pieteiktos prioritāros pasākumus neatkarīgajām iestādēm 2022.-
  10. gadam.
  11. Atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammā 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets" samazināt izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (izdevumus bezdarbnieka pabalstiem)
  12. gadā 8 967 884 euro apmērā,
  13. gadā 9 827 372 euro apmērā un
  14. gadā 10 893 980 euro apmērā, ņemot vērā bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita aktuālākās izpildes tendences un prognozi 2022.-
  15. gadam.
  16. Finanšu ministrijai precizēt nodokļu ieņēmumu prognozes 2022.-
  17. gadam no atbalstāmo prioritāšu atlīdzībai paredzēto līdzekļu novirzīšanas: 4.
  19. gadā palielinot ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par 16 770 000 euro (tai skaitā valsts pamatbudžetā par 4 192 500 euro un pašvaldību budžetā par 12 577 500 euro), palielinot ieņēmumus no sociālās apdrošināšanas iemaksām par 31 930 000 euro (tai skaitā valsts speciālajā budžetā 25 720 000 euro, valsts fondēto pensiju shēmā 5 270 000 euro un valsts pamatbudžetā 940 000 euro) un palielinot ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 4 560 000 euro; 4.
  21. gadā palielinot ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par 20 750 000 euro (tai skaitā valsts pamatbudžetā par 5 187 500 euro un pašvaldību budžetā par 15 562 500 euro), palielinot ieņēmumus no sociālās apdrošināšanas iemaksām par 39 520 000 euro (tai skaitā valsts speciālajā budžetā 31 840 000 euro, valsts fondēto pensiju shēmā 6 520 000 euro un valsts pamatbudžetā 1 160 000 euro) un palielinot ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 5 640 000 euro; 4.
  22. 2024.gadā palielinot ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par 20 290 000 euro (tai skaitā valsts pamatbudžetā par 5 072 500 euro un pašvaldību budžetā par 15 217 500 euro), palielinot ieņēmumus no sociālās apdrošināšanas iemaksām par 38 650 000 euro (tai skaitā valsts speciālajā budžetā 31 140 000 euro, valsts fondēto pensiju shēmā 6 380 000 euro un valsts pamatbudžetā 1 130 000 euro) un palielinot ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 5 520 000 euro.
  23. Finanšu ministrijai izstrādāt un finanšu ministram kopā ar likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022.,
  24. un
  25. gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu
  26. gadam" kā Ministru kabineta lietu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz no
  27. gada
  28. janvāra noteikt pensionāra neapliekamo minimumu 2 100 euro pirmajā pusgadā (350 euro mēnesī), bet no
  29. gada
  30. jūlija - 3 000 euro otrajā pusgadā (500 euro mēnesī).
  31. Finanšu ministrijai izstrādāt un finanšu ministram līdz
  32. gada
  33. decembrim kā Ministru kabineta lietu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta
  34. gada
  35. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai", kas paredz no
  36. gada
  37. janvāra noteikt maksimālo gada neapliekamā minimuma apmēru 2 100 euro pirmajā pusgadā (350 euro mēnesī), bet no
  38. gada
  39. jūlija - 3 000 euro otrajā pusgadā (500 euro mēnesī).
  40. Finanšu ministrijai precizēt nodokļu ieņēmumu prognozes 2022.-
  41. gadam: 7.
  43. gadā samazinot ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par 106 180 000 euro (valsts pamatbudžetā par 26 545 000 euro un pašvaldību budžetā par 79 635 000 euro) un palielinot ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 12 380 000 euro; 7.
  45. gadā samazinot ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par 173 030 000 euro (valsts pamatbudžetā par 43 257 500 euro un pašvaldību budžetā par 129 772 500 euro) un palielinot ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 20 180 000 euro; 7.
  47. gadā samazinot ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par 173 030 000 euro (valsts pamatbudžetā par 43 257 500 euro un pašvaldību budžetā par 129 772 500 euro) un palielinot ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 20 230 000 euro.
  48. Atzīt par izpildītu Ministru kabineta
  49. gada
  50. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 55
  51. §)
  52. punktā doto uzdevumu.
  53. Finanšu ministrijai izstrādāt un finanšu ministram kopā ar likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022.,
  54. un
  55. gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu
  56. gadam" kā Ministru kabineta lietu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka ar
  57. gadu no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, papildus darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem izslēdz arī darba devēja apmaksātos darbinieka ārstniecības izdevumus, ja par abiem darba devēja apmaksāto darbinieka izdevumu veidiem kopā netiek pārsniegti 480 euro gadā (vidēji 40 euro mēnesī) un darba devējs izpilda likumā ietvertos nosacījumus.
  58. Finanšu ministrijai precizēt nodokļu ieņēmumu prognozes 2022.-2024.gadam, samazinot ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par 540 000 euro (tai skaitā valsts pamatbudžetā par 135 000 euro un pašvaldību budžetā par 405 000 euro) un samazinot ieņēmumus no sociālās apdrošināšanas iemaksām par 1 020 000 euro (tai skaitā valsts speciālajā budžetā par 822 000 euro, valsts pamatbudžetā par 30 000 euro un valsts fondēto pensiju shēmā par 168 000 euro) ik gadu.
  59. Atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu par spēkā esošās Pievienotās vērtības nodokļa likuma
  60. panta piektajā, septītajā un devītajā daļā noteiktās pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes 12 procentu apmērā iespieddarbiem samazināšanu līdz 5 procentu apmēram: 11.
  61. Kultūras ministrijai sagatavot un likumprojekta "Par valsts budžetu
  62. gadam" paketē iesniegt atbilstošus grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā; 11.
  63. Finanšu ministrijai samazināt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognozi 2022.-
  64. gadam par 4 754 000 euro ik gadu.
  65. Atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu palielināt ieņēmumu prognozes no pārējiem naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē,
  66. gadā un turpmāk ik gadu 1 550 000 euro apmērā, vienlaikus palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija"
  67. gadā un turpmākajiem gadiem 1 550 000 euro apmērā ik gadu, lai nodrošinātu Valsts policiju ar tās funkciju īstenošanai nepieciešamajiem transportlīdzekļiem atbilstoši Ministru kabineta
  68. gada
  69. jūlija sēdē (prot. Nr. 51
  70. §) izskatītajam informatīvajam ziņojumam "Par Valsts policijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamo transportlīdzekļu nomu
  71. gadam un turpmākajiem gadiem".
  72. Atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Satiksmes ministrijas izstrādāto priekšlikumu palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no numerācijas lietošanas tiesību ikgadējās valsts nodevas
  73. gadam 417 360 euro,
  74. gadam 353 360 euro un 2024.gadam 353 360 euro apmērā, attiecīgi Finanšu ministrijai precizēt nenodokļu ieņēmumu prognozes, un atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Satiksmes ministrijas izstrādāto priekšlikumu palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus: 13.
  75. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmā 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti"
  76. gadā 28 000 euro,
  77. gadā 28 000 euro,
  78. gadā un turpmāk ik gadu 28 000 euro apmērā pasākumam "Numerācijas datubāze - valsts informācijas sistēma, kas tiek uzturēta VAS "Elektroniskie sakari" - funkcionalitātes palielināšana, numerācijas nodevas administrēšanas sistēma", lai pilnveidotu VAS "Elektroniskie sakari" numerācijas datu bāzi un nodrošinātu efektīvu nodevas administrēšanas procesu; 13.
  79. Satiksmes ministrijas budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"
  80. gadā 389 360 euro, 2023.gadā 185 652 euro,
  81. gadā un turpmāk ik gadu 113 052 euro apmērā pasākumam "Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveide un uzturēšana", lai nodrošinātu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa prasību par elektronisko sakaru tīklu ģeogrāfisko apsekošanu (kartēšanu).
  82. Pieņemt zināšanai, ka Satiksmes ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu par aktuālo situāciju attiecībā uz atbalstu abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanai no
  83. gada.
  84. Finanšu ministrijai vidēja termiņa budžeta ietvara 2022.,
  85. un
  86. gadam likumprojektā iekļaut pantu, kas nosaka, ka, gatavojot likumprojektu par valsts budžetu
  87. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023.,
  88. un
  89. gadam, paredz nepieciešamo līdzfinansējumu (30 procentu apmērā) pašvaldību garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta izmaksai, nodrošinot likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu.
  90. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm (turpmāk - ministrijas) sekot līdzi ieņēmumu izpildei un, ja ieņēmumu izpilde nesasniedz plānoto apmēru, veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu ieņēmumus plānotajā apmērā, vai iesniegt Finanšu ministrijā attiecīgus priekšlikumus izdevumu samazinājumam.
  91. Finanšu ministrijai, izskatot ar valsts budžetu saistītos jautājumus, kā arī ņemot vērā šajā Ministru kabineta sēdes protokolā atbalstītos priekšlikumus, koriģēt ieņēmumu prognozes 2022.,
  92. un
  93. gadam un ieplānoto finansējumu budžeta resorā "
  94. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums".
  95. Ministrijām, ņemot vērā Ministru kabinetā atbalstītos pasākumus ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, tai skaitā prioritāros pasākumus, līdz
  96. gada
  97. septembrim iesniegt Finanšu ministrijā informatīvā ziņojuma pielikumos minēto summu detalizētu atšifrējumu euro sadalījumā pa ministrijām, budžeta programmām/ apakšprogrammām, prioritārajiem pasākumiem, prioritāro pasākumu kodiem, nepārsniedzot informatīvā ziņojuma pielikumā minēto finansējuma apmēru, kā arī aprēķināt un iesniegt Finanšu ministrijā maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu 2022.,
  98. un
  99. gadam.
  100. Finanšu ministrijai atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem 2022.,
  101. un
  102. gadam, kā arī Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem par ieņēmumu un izdevumu pasākumiem un atbalstītajam papildu finansējumam prioritārajiem pasākumiem, sadarbībā ar ministrijām aprēķināt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomu 2022.,
  103. un
  104. gadam un līdz
  105. gada
  106. septembrim elektroniski nosūtīt ministrijām.
  107. Ministrijām, ņemot vērā Ministru kabinetā neatbalstītos papildu pieprasījumus, izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, nevirzīt tālāk sagatavotos likumprojektus, kā arī izvērtēt iespēju nodrošināt to īstenošanu esošā finansējuma ietvaros.
  108. Ministrijām līdz
  109. gada
  110. septembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā budžetu pavadošos likumprojektus (budžeta likumprojektu pakete), un izskatīt tos Ministru kabineta
  111. gada
  112. septembra,
  113. septembra (ārkārtas) un
  114. oktobra sēdē.
  115. Ministrijām līdz
  116. gada
  117. septembrim sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā valsts budžeta pieprasījumus 2022.,
  118. un
  119. gadam.
  120. Ministrijām atbilstoši Ministru kabineta
  121. gada
  122. decembra noteikumu Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam"
  123. pielikumam līdz
  124. gada
  125. septembrim iesniegt Finanšu ministrijā aktualizētu un papildinātu informāciju (tai skaitā detalizētus izdevumu un citus aprēķinus un aprēķinu pieņēmumus) par atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem.
  126. Pēc maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma 2022.,
  127. un
  128. gadam aprēķināšanas un iesniegšanas Finanšu ministrijā (
  129. gada
  130. septembris) līdz ministriju valsts budžeta pieprasījumu 2022.,
  131. un
  132. gadam sagatavošanai un iesniegšanai Finanšu ministrijā (
  133. gada
  134. septembris) ministrijām neveikt izmaiņas to maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjomā.
  135. Finanšu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta
  136. gada
  137. oktobra sēdē Vispārējās valdības budžeta plāna projektu.
  138. Finanšu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta
  139. gada
  140. oktobra sēdē likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022.,
  141. un
  142. gadam" (ar paskaidrojumiem, fiskālo risku deklarāciju, Fiskālās disciplīnas padomes fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu) un likumprojektu "Par valsts budžetu
  143. gadam" (ar paskaidrojumiem).
  144. Likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022.,
  145. un
  146. gadam" (ar paskaidrojumiem, fiskālo risku deklarāciju, Fiskālās disciplīnas padomes fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu) un likumprojektu "Par valsts budžetu
  147. gadam" (ar paskaidrojumiem, pavadošajiem likumprojektiem (budžeta likumprojektu paketi), Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu) iesniegt Saeimā
  148. gada
  149. oktobrī.
  150. Finanšu ministrijai Vispārējās valdības budžeta plānu iesniegt Eiropas Komisijai un Eirogrupai
  151. gada
  152. oktobrī.
  153. Saskaņā ar Ministru kabineta
  154. gada
  155. jūlija noteikumu Nr. 523 "Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem"
  156. punktā noteikto Finanšu ministrijai sadarbībā ar pārējām ministrijām divu mēnešu laikā pēc likuma "Par valsts budžetu
  157. gadam" izsludināšanas nodrošināt valsts budžeta likuma paskaidrojumu aktualizēšanu un publicēšanu Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē. Sēdi slēdz plkst. 14:50 Ministru prezidents A. K. Kariņš Valsts kancelejas direktors J. Citskovskis

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.