← Latvija

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 52 Rīgā

  1. gada
  2. oktobrī Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" I. [1]
  3. gada
  4. septembrī biedrība "VaraMainīt", reģ. Nr. 40008297869, adrese: "Saules muiža", Ilzeskalna pag., Rēzeknes nov., LV-4619, (turpmāk - Iesniedzējs) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu un likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (turpmāk - likumprojekts). [2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  5. panta ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu; 2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai; 3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos. Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja: 1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām; 2) likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. II. [3] Centrālā vēlēšanu komisija konstatē: Latvijas Republikas Satversmes
  6. pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Savukārt
  7. pants paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai. Satversmes
  8. pantā ir noteikts, kādus jautājumus nevar nodot tautas nobalsošanā - tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ceturtā nodaļa "Likumu ierosināšana" nosaka kārtību, kā tauta īsteno likumdošanas tiesības. Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Minētā likuma
  9. pants nosaka - Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma
  10. pantā ir noteikts starp citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā vēlēšanu komisija - ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu. [4] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  11. pants uzliek tieši Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt vai atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju. Pildot šo pienākumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai secīgi ir jāpārbauda: 1) vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  12. panta otrās daļas jēdzienam "iniciatīvas grupa"; 2) vai iesniegtais likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā izstrādāts. [5] Iesniegumu ar lūgumu reģistrēt parakstu vākšanai likumprojektu iesniegusi biedrība "VaraMainīt", kuru saskaņā ar Uzņēmumu reģistra informāciju dibinājušas divas personas. Iesniegumam pievienotajā biedrības valdes sēdes
  13. gada
  14. septembra protokolā Nr. 2021/1 norādīts, ka: "Nolemts iesniegt pieteikumu Centrālai vēlēšanu komisijai, lai uzsāktu vākt parakstus par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kas turpmāk ļautu ierosināt valsts mēroga tautas nobalsošanu, savācot 50 000 parakstu, kā arī turpmāk šo Satversmes pantu varētu grozīt tikai caur tautas nobalsošanu. Iesniedzamie dokumenti - pieteikums, likumprojekts, valdes sēdes protokols un biedru iestāšanās iesniegumi, lai apliecinātu, ka biedrība uz iesniegšanas brīdi sastāv no vismaz 10 biedriem". No iepriekš minētā Centrālā vēlēšanu komisija secina, ka iesniedzējs uzskata, ka atbilst likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  15. panta otrās daļas jēdzienam "iniciatīvas grupa", jo likumprojekta iesniegšanas brīdī biedrība sastāv no vismaz 10 biedriem. Iesniedzēja pārstāvis tika uzaicināts uz Centrālās vēlēšanu komisijas
  16. gada
  17. oktobra sēdi, kurā tika izskatīts jautājums par likumprojekta reģistrāciju, bet tajā nepiedalījās. [6] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  18. panta otrās daļas
  19. punkts noteic, ka iniciatīvas grupa var būt Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10 vēlētāju izveidota biedrība. Norādāms, ka biedrību izveido tās dibinātāji un tam, ka likumprojekta iesniegšanas dienā biedrībā ir vairāk nekā 10 biedru, likumdevēja ieskatā nav nozīmes, - svarīgs ir tieši biedrības dibinātāju - vēlētāju skaits. Apstiprinājumu šādai likumdevēja gribai Centrālā vēlēšanu komisija guva, iepazīstoties ar 3.lasījumam sagatavoto
  20. Saeimas likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" Nr. 79/Lp11 https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/F6504C328F259AA6C2257A1E0026E34C?OpenDocument, Saeimas Juridiskās komisijas
  21. gada
  22. maija un
  23. gada
  24. jūnija sēžu protokoliem un to ierakstiem. Likumdevēja nolūks bija vēlētājiem, kuri plāno iesaistīties likumdošanas procesā, noteikt specifiskus, augstākus kritērijus biedrības dibināšanai, nekā citām biedrībām, lai nodrošinātu pienācīgu atbildību par likumprojekta iesniegšanas un parakstu vākšanas procesu. Tādējādi Centrālā vēlēšanu komisija secina, ka Iesniedzējs neatbilst iniciatīvas grupas prasībām un nav tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu. Līdz ar to Centrālajai vēlēšanu komisijai ir pienākums atteikt likumprojekta reģistrāciju un likumprojekta formas un satura izvērtēšana nav veicama. III. Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  25. panta ceturtās daļas
  26. punktu un piektās daļas
  27. punktu, Centrālā vēlēšanu komisija nolemj: atteikt likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" reģistrāciju. Šo lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511). Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja K. Bērziņa Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.