Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 712 Rīgā

1. gada
2. oktobrī (prot. Nr. 72
3. §) Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
4. panta pirmās daļas
5. punktu,
6. panta trešo, ceturto, piekto, septīto un 8.1 daļu I. Vispārīgais jautājums
7. Noteikumi nosaka: 1.
8. prasības plāna saturam, lai pagarinātu sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu sasniegšanas termiņus; 1.
9. atkritumu dalītas savākšanas prasības; 1.
10. atkritumu kategorijas un termiņu sadzīves atkritumu (tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu) atsevišķai savākšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā; 1.
11. atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķus; 1.
12. atkārtoti izmantojamu, pārstrādājamu vai reģenerējamu būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu veidus, atkārtotas izmantošanas, pārstrādes vai materiālu reģenerācijas daudzumu svara vienībās un termiņu; 1.
13. prasības atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu un pārtikas atkritumu daudzuma noteikšanai svara vienībās; 1.
14. atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu sasniegšanas kritērijus. 2 II. Prasības atkritumu dalītai vākšanai
15. Lai atvieglotu vai uzlabotu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai citas reģenerācijas darbības, atkritumus vāc dalīti un nesajauc ar citiem atkritumiem vai citiem materiāliem, kam ir atšķirīgas īpašības. 3
16. Pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, organizē dalītu sadzīves atkritumu savākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām: 3.
17. izveido, uztur un pilnveido dalītas savākšanas sistēmu šādiem atkritumu veidiem: 3.1.
18. papīru saturoši atkritumi; 3.1.
19. metālus saturoši atkritumi; 3.1.
20. plastmasas saturoši atkritumi; 3.1.
21. stiklu saturoši atkritumi; 3.
22. līdz
23. gada
24. janvārim izveido dalītas savākšanas sistēmu tekstilmateriāliem; 3.
25. līdz
26. gada
27. decembrim izveido dalītas savākšanas sistēmu bioloģiskajiem atkritumiem, ja sadzīves atkritumu poligonā, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi, nav nodrošināta vai
28. gadā netiks uzsākta bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācija vai pārstrāde atbilstoši sadzīves atkritumu poligona darbībai izsniegtajai atļaujai piesārņojošās darbības veikšanai; 3.
29. līdz
30. gada
31. decembrim izveido dalītas savākšanas sistēmu bīstamajiem sadzīves atkritumiem. 4
32. Šo noteikumu 3.1.1., 3.1.
33. un 3.1.
34. apakšpunktā minētos atkritumu veidus drīkst savākt kopā vienā konteinerā. 5 III. Atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķi un to sasniegšanas kritēriji
35. Pašvaldība, atkritumu apsaimniekotājs, kas izraudzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, un atkritumu apsaimniekotājs, kurš sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai, pārstrādā vai veic materiālu reģenerāciju, nodrošina sadzīves atkritumu (tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu) sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju (izņemot enerģijas reģenerāciju un atkritumu pārstrādi materiālos, kurus paredzēts izmantot kā degvielu) šādos termiņos, lai sasniegtu noteiktos mērķus: 5.
36. līdz
37. gada
38. decembrim – ne mazāk kā 55 % apmērā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma; 5.
39. līdz
40. gada
41. decembrim – ne mazāk kā 60 % apmērā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma; 5.
42. līdz
43. gada
44. decembrim – ne mazāk kā 65 % apmērā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma. 6
45. Šo noteikumu
46. pielikumā minētos būvniecības atkritumus, kuri nav bīstami atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus, katru gadu sagatavo atkārtotai izmantošanai vai pārstrādā, vai arī veic minētajos atkritumos esošo materiālu reģenerāciju (tai skaitā izmanto izrakto tilpju aizpildīšanai) ne mazāk kā 70 % apmērā (pēc svara) no kopējā kalendāra gadā radītā būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu daudzuma. 7
47. Šo noteikumu izpratnē izrakto tilpju aizpildīšana ir jebkāda reģenerācijas darbība, lai piemērotus atkritumus, kas nav bīstami, izmantotu izraktu teritoriju atjaunošanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā vai būvniecībā (izraktu tilpju aizpildīšanā). Personas, kuras izmanto atkritumus izrakto tilpju aizpildīšanai, nodrošina, ka: 7.
48. ar atkritumiem, kurus izmanto izrakto tilpju aizpildīšanai, aizstāj materiālus, kuri nav atkritumi; 7.
49. izrakto tilpju aizpildīšanai izmantotie atkritumi ir piemēroti iepriekš minētajiem nolūkiem; 7.
50. izmantoto atkritumu daudzums ir ierobežots līdz tilpju aizpildīšanai absolūti nepieciešamajam daudzumam; 7.
51. izrakto tilpju aizpildīšanai izmantotie atkritumi atbilst normatīvajiem aktiem par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem. 8
52. Šo noteikumu izpratnē materiālu reģenerācija ir jebkura atkritumu reģenerācijas darbība, tai skaitā atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un izmantošana izraktu tilpju aizpildīšanai. Par materiālu reģenerāciju neuzskata enerģijas reģenerāciju un atkritumu pārstrādi materiālos, kurus izmanto kā kurināmo vai citiem enerģijas reģenerācijas veidiem. 9
53. Izrakto tilpju aizpildīšanas vai citu materiālu reģenerācijas darbību veicēji nodrošina, ka šīm darbībām izmantoto atkritumu daudzumu svara vienībās uzskaita atsevišķi no to atkritumu daudzuma svara vienībās, kas sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādāti. 10
54. Šo noteikumu
55. punktā minētā mērķa sasniegšanu izvērtē atbilstoši rādītājam, kas iegūts, veicot aprēķinus saskaņā ar šo noteikumu
56. punktu. Šo noteikumu 5.1., 5.
57. vai 5.
58. apakšpunktā minētais mērķis ir uzskatāms par sasniegtu, ja iegūtais rezultāts ir lielāks par šo noteikumu 5.1., 5.
59. vai 5.
60. apakšpunktā minēto atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas daudzumu attiecīgajā kalendāra gadā vai vienāds ar to. 11
61. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) katru gadu 10 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, izmantojot informāciju, kas sniegta atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām, aprēķina valstī kopumā un katrā pašvaldības administratīvajā teritorijā: 11.
62. radīto sadzīves atkritumu daudzumu svara vienībās; 11.
63. atkārtotai izmantošanai sagatavoto, pārstrādāto un materiālu reģenerācijai pakļauto sadzīves atkritumu svaru; 11.
64. atkārtotai izmantošanai sagatavoto, pārstrādāto un materiālu reģenerācijai pakļauto sadzīves atkritumu daudzuma attiecību pret radīto sadzīves atkritumu daudzumu svara vienībās un izsaka to procentos. 12
65. Lai noteiktu šo noteikumu
66. un
67. punktā minēto mērķu izpildi, veic šādus aprēķinus: 12.
68. atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu svaru aprēķina kā to produktu vai produktu sastāvdaļu svaru, kas kļuvuši par sadzīves atkritumiem un kam veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, tīrīšana vai remonts, kas nodrošina to atkārtotu izmantošanu bez tālākas šķirošanas vai apstrādes; 12.
69. pārstrādāto sadzīves atkritumu svaru aprēķina kā sadzīves atkritumu svaru, kurš tiek ievadīts atkritumu pārstrādes procesā, kurā atkritumu materiāli tiek faktiski pārstrādāti produktos, materiālos vai vielās un no kura pirms tam visu nepieciešamo pārbaudīšanas, šķirošanas un citu iepriekšējo darbību rezultātā ir atdalīti tādi atkritumu materiāli, kuru pārstrāde nav paredzēta attiecīgajā pārstrādes procesā, lai nodrošinātu augstu pārstrādes kvalitāti; 12.
70. pārstrādāto sadzīves atkritumu daudzumu svara vienībās aprēķina tajā brīdī, kad sadzīves atkritumi tiek ievadīti pārstrādes procesā. Pārstrādāto sadzīves atkritumu daudzumu svara vienībās var mērīt arī tad, kad pabeigtas jebkuras sadzīves atkritumu šķirošanas darbības, ja: 12.3.
71. šķirošanā iegūtie sadzīves atkritumi pēc tam tiek pārstrādāti; 12.3.
72. tādu materiālu vai vielu daudzumi svara vienībās, kuri tiek atdalīti turpmākajās darbībās, kas paredzētas pirms pārstrādes, un kuri pēc tam netiek pārstrādāti, netiek ieskaitīti tajā atkritumu daudzumā, par ko ziņots kā par pārstrādātu; 12.
73. aerobi vai anaerobi pārstrādāto bioloģisko sadzīves atkritumu daudzumā ieskaita tikai to sadzīves bioloģisko atkritumu daudzumu, kas faktiski tiek aerobi vai anaerobi pārstrādāts, un neieskaita nekādus materiālus (tostarp bioloģiski noārdāmus), kas pārstrādes laikā vai pēc tam tiek mehāniski atdalīti. Nosakot aerobi vai anaerobi pārstrādāto bioloģisko sadzīves atkritumu daudzumu, ieskaita pārstrādāto atkritumu masas zudumu, kas radies atkritumu aerobās vai anaerobās pārstrādes procesā fizikālo un ķīmisko pārvērtību rezultātā; 12.
74. nosakot aerobi vai anaerobi pārstrādāto bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzumu, ņem vērā (ieskaita) pārstrādāto atkritumu masas zudumu, kas radies atkritumu aerobās vai anaerobās pārstrādes procesā fizikālo un ķīmisko pārvērtību rezultātā. Aerobā vai anaerobā atkritumu pārstrādes procesā ievadīto bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu daudzumu var ieskaitīt kā pārstrādātu, ja: 12.5.
75. aeorbās vai anaerobās pārstrādes rezultātā ir iegūts komposts, digestāts vai cits materiāls, kuram ir līdzīgs pārstrādātā satura daudzums salīdzinājumā ar pārstrādes procesā ievadīto materiālu; 12.5.
76. iegūto kompostu, digestātu vai citu materiālu izmantos kā pārstrādātu produktu, materiālu vai vielu. Ja iegūto materiālu izmanto iestrādāšanai augsnē, to ieskaita kā pārstrādātu tikai tad, ja šāda izmantošana rada ekoloģisku vai lauksaimniecības uzlabojumu; 12.
77. no atkārtotai izmantošanai sagatavotajiem sadzīves atkritumiem iegūtu materiālu daudzumu svara vienībās, kam pirms to pārstrādes vairs nepiemēro atkritumu statusu atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, uzskata par pārstrādātiem ar nosacījumu, ka šādi materiāli ir paredzēti turpmākai pārstrādei produktos, materiālos vai vielās izmantošanai sākotnējam mērķim vai citiem mērķiem; 12.
78. šo noteikumu
79. punktā minēto mērķu sasniegšanā neieskaita materiālus, kam vairs nepiemēro atkritumu statusu atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, un ko paredzēts izmantot kā kurināmo vai citu līdzekli enerģijas ražošanai, sadedzināt vai izmantot izrakto tilpju aizbēršanai vai apglabāšanai poligonos; 12.
80. kopējā atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu svarā iekļauj arī to Latvijā radīto atkritumu svaru, kas nosūtīti uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, lai tos sagatavotu atkārtotai izmantošanai, pārstrādātu vai izmantotu izrakto tilpju aizpildīšanai. 13
81. Latvijā savāktus sadzīves atkritumus, kas eksportēti vai izvesti no Latvijas, lai tos sagatavotu atkārtotai izmantošanai vai pārstrādātu, šo noteikumu
82. un
83. punktā minēto mērķu sasniegšanā var ieskaitīt, ja: 13.
84. tie ir uzskaitīti atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu pārvadājumu uzskaiti; 13.
85. atkritumu nosūtītājs var atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
86. gada
87. jūnija Regulai (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem pierādīt, ka atkritumu sūtījums atbilst minētās regulas prasībām un ka atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai vai pārstrāde valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ir notikusi atbilstoši nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos vides jomā noteiktajām prasībām. 14
88. Atkritumu sagatavošanu reģenerācijai vai apglabāšanai neuzskata par galīgu atkritumu pārstrādi vai citu galīgu materiālu reģenerācijas darbību. 15 IV. Prasības plāna saturam, lai pagarinātu sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu sasniegšanas termiņus
89. Ja ministrija, pamatojoties uz šo noteikumu
90. punktā veiktajiem aprēķiniem, konstatē, ka šo noteikumu 5.1., 5.
91. vai 5.
92. apakšpunktā minētais mērķis nav sasniegts, ministrija sagatavo plānu iesniegšanai Eiropas Komisijā atbilstoši šo noteikumu
93. pielikumam, lai pagarinātu sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu sasniegšanas termiņus līdz
94. gada
95. decembrim,
96. gada
97. decembrim vai
98. gada
99. decembrim. 16
100. Ja Eiropas Komisija apstiprina šo noteikumu
101. punktā minēto plānu, šo noteikumu
102. punktā minētās personas nodrošina sadzīves atkritumu (tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu) sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes vai materiālu reģenerācijas (izņemot enerģijas reģenerāciju un atkritumu pārstrādi materiālos, kurus paredzēts izmantot kā degvielu) mērķu izpildi: 16.
103. līdz
104. gada
105. decembrim – ne mazāk kā 50 % apmērā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma; 16.
106. līdz
107. gada
108. decembrim – ne mazāk kā 55 % apmērā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma; 16.
109. līdz
110. gada
111. decembrim – ne mazāk kā 60 % apmērā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma. 17 V. Prasības atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu un pārtikas atkritumu daudzuma noteikšanai
112. Atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu daudzumu svara vienībās nosaka, izmantojot šādas metodes: 17.
113. tiešie atkritumu atkārtotas izmantošanas mērījumi; 17.
114. masas bilance; 17.
115. anketēšana un intervijas; 17.
116. dienasgrāmatas un reģistrācija. 18
117. Ministrija vismaz reizi trijos gados nodrošina atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu apjoma noteikšanu (tai skaitā vismaz par tekstila izstrādājumiem, elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, mēbelēm, būvniecības materiāliem un produktiem), izmantojot vienu vai vairākas šo noteikumu
118. punktā minētās metodes. 19
119. Ministrija vismaz reizi trijos gados nodrošina, ka tiek veikta pārtikas atkritumu daudzuma (svara vienībās) noteikšana šādos pārtikas piegādes ķēdes posmos: 19.
120. pārtikas primārā ražošana; 19.
121. pārtikas pārstrāde un ražošana; 19.
122. pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana; 19.
123. restorāni un ēdināšanas pakalpojumi; 19.
124. mājsaimniecības. 20
125. Pārtikas atkritumu daudzuma mērījumiem izmanto vienu vai vairākas šādas metodes: 20.
126. tiešie mērījumi; 20.
127. masas bilance; 20.
128. atkritumu sastāva analīze; 20.
129. anketas un intervijas; 20.
130. koeficienti un ražošanas statistika; 20.
131. skaitīšana, svītrkoda nolasīšana; 20.
132. dienasgrāmatas un reģistrācija. 21
133. Pārtikas ražošanas, pārtikas pārstrādes un izgatavošanas, mazumtirdzniecības un citi pārtikas sadales kanāli, restorāni un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī pašvaldības sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, un atkritumu apsaimniekotāji, kas sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai, pārstrādā vai veic materiālu reģenerāciju, pēc ministrijas vai tās pilnvarotas personas pieprasījuma sniedz informāciju par radīto pārtikas atkritumu daudzumu svara vienībās. 22 VI. Noslēguma jautājumi
134. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta
135. gada
136. aprīļa noteikumus Nr. 184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2013,
137. nr.; 2018,
138. nr.; 2020,
139. nr.). 23
140. No
141. gada
142. janvāra sadzīvē radušos bioloģiskos atkritumus, kas nonāk aerobā vai anaerobā apstrādē, var uzskatīt par pārstrādātiem tikai tad, ja tie ir dalīti savākti vai nodalīti to rašanās vietā atbilstoši šo noteikumu 3.
143. apakšpunktam. 24
144. Pašvaldības sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, līdz
145. gada
146. decembrim izvērtē un veic grozījumus atkritumu apsaimniekošanas līgumos, kas noslēgti publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, lai nodrošinātu šo noteikumu
147. un
148. punktā minēto prasību izpildi. 25
149. Šo noteikumu
150. punktā minētos mērījumus pirmo reizi veic
151. gadā. Šo noteikumu
152. punktā minētos mērījumus pirmo reizi veic
153. gadā. 26
154. Pēc šo noteikumu stāšanās spēkā pašvaldības sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, nodrošina dalītas atkritumu savākšanas sistēmas darbību bioloģiski noārdāmiem atkritumiem atbilstoši Ministru kabineta
155. gada
156. aprīļa noteikumu Nr. 184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" 2.1
157. apakšpunktam. 27
158. Pašvaldība, atkritumu apsaimniekotājs, kas izraudzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, un atkritumu apsaimniekotājs, kas sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai, pārstrādā vai veic materiālu reģenerāciju, līdz
159. gada
160. decembrim nodrošina sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai materiālu reģenerāciju (izņemot enerģijas reģenerāciju un atkritumu pārstrādi materiālos, kurus paredzēts izmantot kā degvielu) ne mazāk kā 50 % apmērā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma. 28 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes
161. gada
162. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes
163. gada
164. maija Direktīvas 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem. 29 Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
165. pielikums Ministru kabineta
166. gada
167. oktobra noteikumiem Nr. 712 Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu daudzuma aprēķinā ietveramie būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu veidi Lai noteiktu, vai sasniegts atkārtotai izmantošanai sagatavoto, pārstrādāto vai minētajos atkritumos esošo reģenerēto materiālu (tai skaitā izrakto tilpju aizpildīšanai) izmantošanas mērķis, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu daudzuma aprēķinā tiek ietverti:
168. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, kuri apzīmēti ar kodiem 17 01 01, 17 01 02, 17 01 03, 17 01 07, 17 02 01, 17 02 02, 17 02 03, 17 03 02, 17 04 01, 17 04 02, 17 04 03, 17 04 04, 17 04 05, 17 04 06, 17 04 07, 17 04 11, 17 05 08, 17 06 04, 17 08 02, 17 09 04 atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus.
169. Atkritumi, kuri radušies būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu mehāniskās apstrādes rezultātā un kuri apzīmēti ar kodiem 19 12 01, 19 12 02, 19 12 03, 19 12 04, 19 12 05, 19 12 07, 19 12 09 atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
170. pielikums Ministru kabineta
171. gada
172. oktobra noteikumiem Nr. 712 Sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu sasniegšanas termiņu pagarināšanas plāns Lai pagarinātu sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu sasniegšanas termiņus, plānā iekļauj: 1) iepriekšējo, pašreizējo un plānoto sadzīves atkritumu pārstrādes, apglabāšanas poligonos un citu apstrādes rādītāju novērtējumu, kā arī to plūsmu novērtējumu, no kurām šie atkritumi sastāv; 2) atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna īstenošanas un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas novērtējumu; 3) apsvērumus, uz kuriem pamatojoties pieņemts, ka Latvija, iespējams, nespēs noteiktajā termiņā sasniegt sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķi, un termiņa pagarinājumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgos mērķrādītājus; 4) pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu attiecīgos sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķrādītājus, kas piemērojami termiņa pagarinājuma laikā, tostarp atbilstīgus ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas veidu prioritāro secību; 5) laika grafiku, kādā tiek īstenoti pasākumi, kas minēti šā pielikuma
173. punktā, kompetentās institūcijas, kas atbildīgas par to īstenošanu, un novērtējumu par katras institūcijas individuālo ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kas piemērojami, ja noteikts termiņa pagarinājums; 6) informāciju par atkritumu apsaimniekošanas finansēšanu atbilstoši principam "piesārņotājs maksā"; 7) pasākumus datu kvalitātes uzlabošanai, kas nepieciešami, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas plānošanu un uzraudzītu tās rezultātus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs