Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-115 Rīgā

1. gada
2. oktobrī Grozījums Kultūras ministrijas
3. gada
4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
5. gada
6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
7. punktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
8. panta devīto daļu un Ministru kabineta
9. gada
10. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr. 473)
11. punktu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
12. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Salaspils Sv.Jura baznīcas vietas Salaspils novadā, Salaspils pagastā (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.
13. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473
14. punktu izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
15. gada
16. decembra sēde Nr. 04-6.6/15
17. §) ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
18. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
19. panta pirmo daļu, ar Pārvaldes
20. gada
21. oktobra vēstuli Nr. 08-03/4821 informēts par ierosinājumu. Objekta īpašnieks ar
22. gada
23. novembra vēstuli Nr. 01VD00-17/2081 informēja, ka nevar akceptēt Objekta noteikšanu par reģiona nozīmes arheoloģisko pieminekli, argumentējot ar to, ka Rīgas HES darbības nodrošināšanai nepieciešamie tehnoloģiskie procesi nav iespējami bez Rīgas HES ūdenskrātuves ūdens līmeņa svārstībām, kas rada ietekmi uz hidroģeoloģiskajiem apstākļiem. Vienlaikus Objekta īpašnieks informēja, ka teritorija ir iznomāta Salaspils novada pašvaldībai un īpašnieks apņemas sadarbībā ar pašvaldību darīt visu iespējamo šī Objekta saglabāšanai un uzturēšanai. Pārvalde ar
24. gada
25. janvāra vēstuli Nr. 08-03/458 informēja Objekta īpašnieku par Pārvaldes nodomu turpināt uzsākto procesu, lai noteiktu Objektam kultūras pieminekļa statusu, kā arī skaidroja, ka Objekts netika Rīgas HES būvniecības laikā appludināts, tas kā vietzīme ir nozīmīgs sabiedrībai, ko apliecina arī tā labā uzturēšana, un nav pretrunas starp kultūras pieminekļa statusa noteikšanu Objektam un īpašnieka tālāko iespējamo rīcību Rīgas HES darbības nodrošināšanā - balstoties uz Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Objekts atrodas ārpus teritorijām, kas tiktu skartas plūdu risku un plūdu draudu gadījumā. Īslaicīgas Rīgas HES ūdenskrātuves ūdens līmeņa izmaiņas nevar radīt Objektam būtisku kaitējumu, līdz ar to nav uzskatāmas par iemeslu neatbalstīt Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks atkārtoti iebildumus nav sniedzis.
26. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
27. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
28. panta piektā daļa noteic, ka Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.
29. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
30. panta piektajā daļā noteiktajam. Objekts ir nozīmīgs vēstures avots un liecība par vēsturiskās attīstības procesiem Latvijas teritorijā, Salaspils apkārtnē no
31. gs., kā arī par senāko mūra baznīcu arhitektūru un vēsturi Latvijā. Senākās rakstītās ziņas par Objektu zināmas no
32. gs., kad pēc Livonijas kara (1558-1583) teritorijas Daugavas labajā krastā nonāca Polijas pakļautībā, Rīga maģistrāts ieguva patronāta tiesības pār apvienotajām Salaspils un Ikšķiles muižu un draudzi. Salaspils kaujas laikā
33. gadā Objekts tika izpostīts, tā atjaunošanu
34. gadā uzņēmās poļu karavadonis J.K.Hodkevičs kā piemiņu par uzvaru kaujā.
35. gs. II pusē Objektā tika veikta pārbūve, pagarinot draudzes telpu, izbūvējot sakristeju un altāra daļu. Šāda veidolā Objekts saglabājās divus gadsimtus, līdz
36. gadam, kad pēc arhitekta G.Krona projekta Objekts ieguva jaunu veidolu - neogotikas stilā veidotu baznīcas ēku, jaunā dievnama plānā iekļaujot vecās baznīcas altārtelpu, baznīcas kori, R puses ieejas priekšā uzbūvējot torni ar augstu smaili. I Pasaules kara laikā Objektu izpostīja, taču vēlāk, laikposmā no
37. gada līdz
38. gadam, tas tika atjaunots. Pēc II pasaules kara, padomju okupācijas laikā, Objekts pamazām izpostīts. Rīgas HES celtniecības laikā tajā ierīkotas mehāniskās darbnīcas,
39. gs.
40. gados mūru lielākā daļa uzspridzināta, vēlāk apkārtnes reljefs nolīdzināts. Līdz mūsdienām saglabājušās baznīcas altārdaļas D sienas drupas un reljefā nolasāma Objekta vieta. Objekta saglabājamās vērtības: ārējais veidols ainavā, virszemes un pazemes konstrukcijas, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.
41. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
42. panta devīto daļu un Noteikumu Nr. 473
43. punktu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
44. gada
45. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
46. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu: 9311 Reģiona nozīmes Arheoloģija Salaspils Sv. Jura baznīcas vieta Salaspils novads, Salaspils pagasts; Rīgas HES ūdenskrātuves Z krastā 14.-
47. gs.
48. Kultūras pieminekļa sastāvs: daļa no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8031 009
50. Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
51. panta pirmajai daļai Objektam noteikta individuālā aizsardzības zona. Apstiprinātās teritorijas un noteiktās individuālās aizsardzības zonas kartogrāfiskais materiāls ir šī rīkojuma pielikums.
52. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
53. pants un
54. panta pirmā un piektā daļa, Administratīvā procesa likuma
55. pants,
56. panta pirmā daļa,
57. panta otrā daļa,
58. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
59. gada
60. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu"
61. punkts, Ministru kabineta
62. gada
63. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3.,
64. un
65. punkts, Ministru kabineta
66. gada
67. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
68. punkts.
69. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
70. panta otro daļu un
71. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007). Kultūras ministrs N. Puntulis Pielikums Kultūras ministrijas 01.10.
72. rīkojumam Nr. 2.5-1-115 Grafiskais plāns Salaspils Sv.Jura baznīcas vieta Salaspils novads, Salaspils pagasts; Rīgas HES ūdenskrātuves Z krastā Reģiona nozīmes arheoloģiskais piemineklis