Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma "Valteri", Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra Nr. 80760030363) teritorijā

Attēlotā redakcija Mārupes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 7/2022 Mārupē

1. gada
2. februārī Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma "Valteri", Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra Nr. 80760030363) teritorijā, Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Apstiprināti ar Mārupes novada pašvaldības domes
3. gada
4. februāra lēmumu Nr. 15 (sēdes prot. Nr. 2) Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
5. panta pirmo daļu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma
6. panta pirmo daļu, Ministru kabineta
7. gada
8. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
9. punktu
10. Ar šiem saistošiem noteikumiem tiek apstiprinātas Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamajā īpašumā "Valteri", Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra Nr. 80760030363), saistošās daļas: 1.
11. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (
12. pielikums); 1.
13. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. Grafiskā daļa pieejama Ģeoportālā: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23030 (
14. pielikums). 2 Ģeoportālā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa. Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Ence
15. pielikums Mārupes novada pašvaldības domes
16. gada
17. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2022(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Mārupes novada domes 25.05.
18. saistošajiem noteikumiem Nr. 34/2022) Mārupes novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000012827Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes nov., LV-2167marupe@marupe.lv http://www.marupe.lvLokālplānojums, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma "Valteri" teritorijā, Mārupes novadāRedakcija 1.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs
19. Noteikumu lietošana un definīcijas1.
20. Noteikumu lietošana1.
21. Definīcijas
22. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.
23. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.
24. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
25. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.
26. Prasības transporta infrastruktūrai3.
27. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.
28. Prasības apbūvei3.
29. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.
30. Prasības vides risku samazināšanai
31. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.
32. Savrupmāju apbūves teritorija4.
33. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
34. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
35. Publiskās apbūves teritorija4.
36. Jauktas centra apbūves teritorija4.
37. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.
38. Transporta infrastruktūras teritorija4.
39. Tehniskās apbūves teritorija4.
40. Dabas un apstādījumu teritorija4.
41. Mežu teritorija4.
42. Lauksaimniecības teritorija4.
43. Ūdeņu teritorija
44. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.
45. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.
46. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.
47. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.
48. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.
49. Ainaviski vērtīga teritorija5.
50. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.
51. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.
52. Degradēta teritorija
53. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
54. Citi nosacījumi/prasības7.
55. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi
56. Noteikumu lietošana un definīcijas1.
57. Noteikumu lietošana
58. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – šie noteikumi) attiecas uz lokālplānojuma teritoriju, kuras robežas attēlotas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums" un atbilst Mārupes novada nekustamā īpašuma "Valteri" teritorijai ar kadastra apzīmējumu 80760032283 (turpmāk – lokālplānojuma teritorija).
59. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Mārupes novada Domes
60. gada
61. jūnija saistošo noteikumu Nr. 11 "Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.–
62. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa" prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.1.
63. DefinīcijasNenosaka
64. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.
65. Visā teritorijā atļautā izmantošanaNenosaka2.
66. Visā teritorijā aizliegtā izmantošanaNenosaka
67. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.
68. Prasības transporta infrastruktūrai
69. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no pašvaldības autoceļa C-16 "Noras-Dumpji-Rutki" vai pašvaldības autoceļa C-18 "Saltupi-Turaidas-Rutki". Smagā transporta piekļuvi organizē no pašvaldības autoceļa C-16 "Noras-Dumpji-Rutki", C-18 "Saltupi-Turaidas-Rutki" pieslēgums izmantojams operatīvajiem transportlīdzekļiem, nepieciešamības gadījumā arī vieglajiem transportlīdzekļiem, izņēmuma gadījumā, smagajiem transportlīdzekļiem, saskaņojot to ar pašvaldību.
70. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju risina būvprojektēšanas ietvaros.
71. Automašīnu stāvvietu skaitu un izvietojumu nosaka būves būvprojekta sastāvā atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām.
72. Autostāvvietām ar autostāvvietu skaitu virs 50 pie robežas ar dzīvojamām teritorijām jāparedz pasākumi trokšņu un izplūdes gāzu kaitīgās ietekmes samazināšanai (blīvi vairāklīmeņu stādījumi, norobežojošas sienas u.tml.).
73. Automašīnu stāvvietu klātni paredz ar cieto segumu un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ierīko lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu.
74. Ēkām un citām būvēm nodrošina piekļuves risinājumus ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, parametrus paredzot atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
75. Piebraucamo ceļu platumus un segas konstrukcijas izvēlas atbilstoši iebraucošā transporta sastāvam un kustības intensitātei, bet ar normālprofilu ne mazāku kā NP 5,5, un ar stūru noapaļojuma rādiusiem ne mazāk par 8 m. Pievienojumu attālumu no krustojumiem paredz ne tuvāk par 20 m.3.
76. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
77. Inženierkomunikācijas, kas nepieciešamas būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē būvprojekta sastāvā, saskaņā ar attiecīgo inženiertīklu turētāju nosacījumiem.
78. Inženierkomunikāciju izvietojuma principālie risinājumi ir ietverti grafiskās daļas kartē "Savietotais inženiertīklu plāns". Inženierkomunikāciju risinājumu un izvietojumu precizē būvniecības ieceres dokumentācijā.
79. Plānoto apbūvi pieslēdz centralizētajiem ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīkliem.
80. Pirms būvdarbu uzsākšanas teritorijā veic teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus atbilstoši būvprojekta risinājumiem.
81. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un to izpildei piemērojamiem standartiem.
82. Lietus notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, saskaņā ar pašvaldības tehniskajiem noteikumiem, kur ietverti iespējami noteces ierobežojumi, ņemot vērā lietus notekūdeņu savākšanas un novadīšanas un meliorācijas sistēmas brīvo kapacitāti attiecīgajā vietā. Iespēju robežās vēlams iekļaut ilgtspējīgu lietusūdeņu risinājumu piemērošanu, t.sk., uzkrājošos risinājumus, kas samazina un/vai palēnina noteci. Nodrošina lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu no naftas produktiem pirms to ievadīšanas kopējā sistēmā, izmantojot naftas produktu atdalītājus vai ilgtspējīgos lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumus, kas nodrošina nepieciešamo attīrīšanas pakāpi.
83. Paredz virszemes noteces uztveršanas, savākšanas un novadīšanas no būvobjektiem tehnisko risinājumu.
84. Prasības meliorācijai:17.
85. Meliorācijas un lietus kanalizācijas sistēmu izbūvē ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu lietus ūdeņu savākšanu un novadīšanu tādā apmērā, lai apbūves rezultātā nepasliktinātu melioratīvo stāvokli objektam pieguļošajās platībās.17.
86. Meliorācijas sistēmu atjaunošanu un/vai pārbūvi veic pirms teritorijas apbūves.17.
87. Paredzot būvniecību platībā, kurā atrodas koplietošanas drenāžas sistēma, būvniecības ieceres dokumentācijā ietver drenāžas tīkla pārbūves tehnisko risinājumu. Meliorācijas drenāžas pārbūves risinājuma izstrādi veic meliorācijas sistēmu projektēšanas būvspeciālists.17.
88. Drenāžas pārbūves un/vai likvidācijas gadījumā tiek sagatavota dokumentācija iesniegšanai VSIA "ZMNĪ" un izmaiņas tiek reģistrētas meliorācijas kadastrā. 3.
89. Prasības apbūvei
90. Apbūves tehnisko rādītāju aprēķinam piemēro Mārupes novada Domes
91. gada
92. jūnija saistošo noteikumu Nr. 11 "Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.–
93. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.
94. (Svītrots ar Mārupes novada domes 25.05.
95. saistošajiem noteikumiem Nr. 34/2022).
96. Ēkas un būves atļauts izvietot Grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" noteiktajā teritorijā, kuras robežas noteiktas ar būvlaidi vai apbūves līniju.
97. Attālumus starp ēkām un būvēm paredz atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ievērojot ugunsdrošības, prettrokšņa un inženierkomunikāciju aizsardzības prasības, nodrošinot piekļūšanas iespējas glābšanas dienestu tehnikai.
98. Būvju attālumu no zemes gabala robežas lokālplānojuma teritorijā nosaka ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu blakus zemes vienībās izvietoto dzīvojamo māju insolāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
99. Būves un piebraucamos ceļus pa kuriem plānota smagā transporta kustība, izvieto ne tuvāk par 20m no blakus zemes vienībās esošajām dzīvojamām mājām.
100. Nevienā ēkas punktā tās augstums nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņa zemes vienību. Prasība neattiecas uz attālumu līdz ielām vai ceļiem.
101. 50 m attālumā no esošajām dzīvojamām mājām un 15 m no dzīvojamās apbūves funkcionālās zonas robežas, ēkas augstums nepārsniedz 3 stāvus (11 m). Ja tiek panākta rakstiska vienošanās ar blakus esošās dzīvojamās apbūves zemes vienības īpašnieku, to reģistrējot normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, pieļaujams augstumu palielināt, bet ne vairāk kā par 2 m.3.
102. Prasības teritorijas labiekārtojumam
103. Labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus izstrādā būvprojekta sastāvā. Apstādījumi var tikt lietoti kā vides trokšņa vai skata barjera. Koku un krūmu norobežojošo stādījumu risinājumu izstrādā, ņemot vērā iespējamo plānotās izmantošanas ietekmi uz tiešā tuvumā esošo dzīvojamo apbūvi un nodrošinot vides trokšņa un skata barjeras funkciju izpildi. Pirms būvprojekta saskaņošanas pašvaldībā, projektētājs saņem un apstādījumu risinājumā iespēju robežās ietver blakus esošās dzīvojamās apbūves zemes vienību īpašnieku viedokli un pamatotās prasības par plānotajiem norobežojošajiem stādījumiem un pievieno projekta dokumentācijai, ko izvērtē pašvaldība.
104. Teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā dizaina principiem, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības. Vides pieejamību teritorijā un būvēs nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
105. Gar autoceļu C-16 "Noras-Dumpji-Rutki" paredz liela auguma kokaugu rindu ar stādīšanas attālumu starp kokiem 6m.
106. Apstādījumos neizmanto sugas ar ekspansīvu un nekontrolējamu izplatīšanās spēju (piemēram, spirejas, ciesas, plūškoki u.tml.), kas var ieviesties biotopa 2180 Mežainas piejūras kāpas, kura robežas attēlotas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi", platībā, nomācot dabiski augošos augus.3.
107. Prasības vides risku samazināšanai
108. Lokālplānojuma teritorijā atļautas darbības, kas nepasliktina vides kvalitāti, un darbības rezultātā:30.
109. vides trokšņa līmeņa rādītāji (kopā ar fonu) nepārsniedz normatīvajos aktos teritorijas un tai blakus esošo teritoriju lietošanas funkcijām noteiktos robežlielumus. Pirms darbības uzsākšanas, trokšņa līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņa avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav – aprēķinu rezultātā. Vides trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegumu gadījumā, izvērtē piemērotākos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, piemēram, troksni slāpējošas barjeras, stādījumu joslas, ēku arhitektoniskos un citus risinājumus. Prettrokšņa pasākumus, to apjomu un veidus iekļauj būvniecības dokumentācijā.30.
110. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis (kopā ar fonu) nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un blakus esošajās teritorijās gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts. Pirms darbības uzsākšanas, gaisa kvalitātes rādītājus galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām gaisa piesārņojuma izkliežu kartēm, bet, ja to nav - aprēķinu rezultātā. Gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumu gadījumā, atkarībā no plānotā darbības veida plāno gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus, tos iekļaujot būvniecības dokumentācijā.
111. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonāJa pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.
112. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"
113. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"4.
114. Savrupmāju apbūves teritorijaNenosaka4.
115. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijaNenosaka4.
116. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijaNenosaka4.
117. Publiskās apbūves teritorijaNenosaka4.
118. Jauktas centra apbūves teritorijaNenosaka4.
119. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.6.
120. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)4.6.1.
121. Pamatinformācija
122. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.4.6.1.
123. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
124. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve