← Latvija

Par pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 2022./2023. gada medību sezonā

Valsts meža dienesta rīkojums Nr. 108 Rīgā

  1. gada
  2. jūlijā Par pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 2022./
  3. gada medību sezonā Valsts meža dienests (turpmāk - VMD) 2021./
  4. gada medību sezonā ir veicis vilku populācijas izplatības novērtējumu Latvijā, izvērtējis nomedīto un bojā gājušo vilku dzimuma un vecuma struktūru, analizējis vilku populācijas pārmaiņu tendences pēdējos gados un mijiedarbību ar citām sugām, noteicis dzīvnieku skaitu, kā arī apkopojis pieejamo informāciju par vilku postījumiem mājlopiem. Kopsakarā ar pelēkā vilka (Canis lupus) sugas aizsardzības plānu un LVMI "Silava" pētījumu "Lielo plēsēju populāciju stāvokļa izmaiņas medību ietekmē" secināts, ka vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir labvēlīgs un stabils, vilku populācija ilgstoši nodrošina savu eksistenci kā raksturīgā biotopa dzīvotspējīga sastāvdaļa, tās dabiskais izplatības areāls un dzīvotnes saglabājas un nav konstatējamas vilku populācijas stāvokļa pasliktināšanās pazīmes.
  5. Pamatojoties uz Medību likuma
  6. un
  7. pantu, Ministru kabineta 22.07.
  8. noteikumu Nr. 421 "Medību noteikumi" (turpmāk - Medību noteikumi) 3.1.
  9. punktu un Zemkopības ministrijas 20.06.
  10. kārtības Nr. 18 "Medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtēšanas un pieļaujamā apjoma noteikšanas metodika" (turpmāk - Kārtības)
  11. un 25.
  12. punktu, izvērtējot lietderības apsvērumus, kas izriet no lielo plēsēju aizsardzības un nopietna kaitējuma mājlopiem nepieļaušanas, 2022./
  13. gada medību sezonā nosaku pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu, saglabājot iepriekšējā medību sezonā noteikto pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu - 280 (divi simti astoņdesmit) dzīvnieki.
  14. Lai nodrošinātu Medību likuma
  15. panta
  16. punktā un
  17. pantā noteiktā izpildi, pamatojoties uz Medību noteikumu
  18. punktu un saskaņā ar Kārtības
  19. punktu, paturu tiesības: 2.
  20. sugas aizsardzības nolūkos samazināt pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu vai noteikt medību slodzes samazināšanas iespējas; 2.
  21. lai nepalielinātu zaudējumu risku, ko vilku nodarītie postījumi varētu radīt mājlopiem: 2.2.
  22. noteikt pieļaujamā vilku nomedīšanas apjoma sadali pa virsmežniecībām; 2.2.
  23. palielināt pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu.
  24. Atbilstoši Medību likuma
  25. panta pirmās daļas
  26. punktam un Medību noteikumu 51.
  27. punktam, pirms vilka pārvietošanas no vietas, kur tas nomedīts, medību vadītājam jānodrošina: 3.
  28. nomedītā vilka fiksēšana fotoattēlā atbilstoši Pielikumā Nr. 1 norādītajam paraugam ar attēla failā iekļautu informāciju par precīzu vilka nomedīšanas vietu un datumu; 3.
  29. fotoattēla ar nemainītu faila informāciju, informācijas par nomedītā vilka dzimumu un vecumu un nomedītā vilka īpašnieka mednieka apliecības numura nosūtīšana uz e-pastu medibas@vmd.gov.lv vienas darba dienas laikā pēc vilka nomedīšanas.
  30. Pamatojoties uz Medību noteikumu
  31. punktu, nosaku medību vadītājam pienākumu: 4.
  32. aizpildīt Rīkojuma Pielikumu Nr. 2 "Medību slodze un vilku populācijas tendences" un viena mēneša laikā pēc medībām to iesniegt VMD; 4.
  33. ja nomedīta vilku mātīte, kas vecāka par gadu, nodrošināt nomedītā vilka saglabāšanu līdz paraugu nodošanai speciālā vilku monitoringa nodrošināšanai, par ko LVMI "Silava" pārstāvis izdara atzīmi aktā par vilka nomedīšanu (Medību noteikumu
  34. pielikums) vai nosūta informāciju uz e-pastu medibas@vmd.gov.lv.
  35. Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts noteiktais vilku nomedīšanas apjoms valstī, kad līdz noteiktā pieļaujamā vilku nomedīšanas apjoma izpildei ir atlikuši 10 (desmit) dzīvnieki, pamatojoties uz Medību noteikumu
  36. punktu, medību tiesību lietotājiem aizliegts organizēt vilku medības bez ikreizējas to pieteikšanas un saskaņošanas ar VMD. Pielikumā:
  37. Nomedītā vilka fiksēšanas fotoattēlā paraugs.
  38. Veidlapa "Medību slodze un vilku populācijas tendences". Valsts meža dienesta ģenerāldirektora p.i. N. Jurkāns Pielikums Nr. 1 VMD 11.07.
  39. rīkojumam Nr. 108 Nomedītā vilka fiksēšanas fotoattēlā paraugs
  40. att.
  41. att. Fotoattēlam jānodrošina zemāk norādītās informācijas identificēšana:
  42. att. - no medību termiņa atklāšanas
  43. jūlijā līdz dažkārt oktobra beigām vilcēniem, kas dzimuši attiecīgā gada pavasarī, ir piena zobi, kas viegli atšķirami, paverot un aplūkojot dzīvnieka muti;
  44. att. - turpmākajos vēla rudens un ziemas mēnešos jaunajiem vilkiem vecumu norāda vēl nepietiekami izaugušie ilkņi, kas ir ievērojami īsāki nekā viengadīgiem un vecākiem indivīdiem. Par ilkņu garumu visērtāk spriest, tos salīdzinot ar blakus novietotajiem malējiem priekšzobiem. Ja augšējais ilknis ir tikpat garš vai tikai uz pusi garāks par līdzās esošo priekšzobu, tad vilks ir jaunāks par gadu. Gadu veciem un vecākiem vilkiem augšējais ilknis ir vismaz trīsreiz garāks par priekšzobu. Pielikums Nr. 2 VMD 11.07.
  45. rīkojumam Nr. 108 Medību slodze un vilku populācijas tendences Aizpilda medību vadītājs pēc sekmīgām (nomedīts/ievainots) vilku medībām. Virsmežniecība Medību iecirknis Medību vadītājs medn. apliecības nr. mob.tālr. nr. (vārds, uzvārds) Medību datums: ______________________ Medības: individuālās dzinējmedības Medību slodze 1.Vai medību pamata mērķis bija vilku medības? jā nē 1.1.* Ja atbilde ir Jā, kādas bija pazīmes, pēc kurām novērota vilka(-u) klātbūtne: novērots tieši pēdas ekskrementi piegaudošana noplēsti medījamie dzīvnieki (mājdzīvnieki) cits _________ 1.2.* Ja atbilde ir Nē, tad, kas bija medību mērķsuga? pārnadži lūši nelimitētie dzīvnieki
  46. Cik vilki konkrētajās medībās tika nomedīti? 1 2 3 cits _________ (skaits)
  47. Nomedītais vilks bija: vientuļnieks viens/abi no pāra no bara
  48. Cik vilki no bara vēl tika redzēti? _________ (skaits)
  49. Konkrētajās medībās pavadītais laiks bija: līdz 1h 1-2h 2-4h 4-6h 6-8h cits _________ (h) Aizpilda tikai par individuālajām medībām
  50. Ja medībās piedalījās arī citi mednieki _________ (skaits), medībās pavadītais laiks _________ (h) Aizpilda tikai par dzinējmedībām
  51. Vai konkrētajās medībās notika dzīvnieku lenkšana? jā nē
  52. Vai pirms masta konkrētajās dzinējmedībās bija konstatēta vilku klātbūtne mastā? jā nē 8.1.* Ja atbilde ir Jā, kādas bija pazīmes, pēc kurām novērots, ka vilks(-i) bija mastā? novērots tieši pēdas ekskrementi piegaudošana noplēsti medījamie dzīvnieki (mājdzīvnieki) cits _________
  53. Vai konkrētajās medībās vilki tika ielikti karodziņos? jā nē
  54. Cik medību dalībnieki piedalījās konkrētajās medībās? Mednieki _________ (skaits), dzinēji _________ (skaits) Vilku populācijas tendences
  55. Vai pēdējo trīs medību sezonu laikā medību iecirknī novērotas vilku klātbūtnes pazīmes? jā nē 11.1.* Ja atbilde ir Jā, kādas bija pazīmes, pēc kurām novērota vilka(-u) klātbūtne? novērots tieši pēdas ekskrementi piegaudošana noplēsti medījamie dzīvnieki (mājdzīvnieki) cits _________
  56. Kā vērtējamas vilku skaita tendences kopumā medību iecirknī? samazinās ir nemainīgas pieaug nav viedokļa
  57. Kā Jūs vērtējat vilku uzturēšanos medību iecirknī: pastāvīgi, skaits - _________ periodiski, skaits - _________ reti, skaits - _________
  58. Kā vērtējamas vilku klātbūtnes tendences kopumā medību iecirknī? biežāk retāk nemainīgi nav viedokļa 15.* Faktori, kuri ietekmē vilku klātbūtnes tendences vērtējumu medību iecirknī. vilku skaita izmaiņas dzīvotņu izmaiņas barības bāzes izmaiņas mednieku aktivitāte nav viedokļa cits _________ Datums Paraksts * var aizpildīt vairākas atbildes

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.