← Latvija

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-104 Rīgā

  1. gada
  2. jūlijā Grozījums Kultūras ministrijas
  3. gada
  4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
  5. gada
  6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  7. apakšpunktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums)
  8. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvaldes) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
  9. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Lestenes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6822), kas Pieminekļu sarakstā iekļauts ar adresi: Lestene, Lestenes pagasts, Tukuma novads (būves kadastra apzīmējums 9068 003 0125 001) (turpmāk - Objekts) nosaukuma, sastāva, tipoloģiskās grupas un datējuma grozījumiem.
  10. Saskaņā ar Ministru kabineta
  11. gada
  12. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 720) 18.3., 18.
  13. un 18.
  14. apakšpunktu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek iekļauta informācija par atsevišķu nekustamu kultūras pieminekļu veidiem un tipoloģiskajām grupām, nosaukumiem un identificējošajiem kadastra apzīmējumiem (zemes vienībām, būvēm, telpu grupām).
  15. Objekts iekļauts Pieminekļu sarakstā ar Kultūras ministrijas
  16. gada
  17. novembra rīkojumu Nr. 137 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" (publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"
  18. gada
  19. un
  20. decembrī) kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar nosaukumu "Lestenes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6822).
  21. Saskaņā ar Likuma
  22. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma
  23. pantam nekustami kultūras pieminekļi - kompleksi objekti - ir arheoloģiskās senvietas, arhitektūras ansambļi un kompleksi, pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskie centri, ielas, laukumi, kvartāli, kultūrslānis, kapsētas, kultūrvēsturiskas ainavas, piemiņas vietas, vēsturiskas vietas un teritorijas. Likuma
  24. panta ceturtā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.
  25. Priekšlikums par Lestenes Brāļu kapu ansambļa iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no Tukuma novada pašvaldības
  26. gada
  27. oktobrī (Tukuma novada domes
  28. gada
  29. augusta lēmuma (protokols Nr. 17,
  30. §) noraksts). Priekšlikums un tā atbilstība valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas statusam kopsakarā ar Objekta sastāvu un teritorijas robežām saskaņā ar Noteikumu Nr. 720
  31. punktu ir izvērtēts un izskatīts Pārvaldē
  32. gada
  33. jūnijā (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
  34. gada
  35. jūnija sēdes protokols Nr. 08-09.4/7
  36. §) un pieņemts lēmums, ka Lestenes Brāļu kapu ansamblis atbilst Likuma
  37. panta ceturtajai daļai, Noteikumu Nr. 720 3.
  38. apakšpunktam un veido kompleksu nekustamu kultūras pieminekli kopā ar Objektu un bijušo kroga ēku. 5.
  39. gadsimtā celtais Objekts tika izpostīts Otrā pasaules kara laikā, bet pēc kara izmantots kā kolhoza noliktava.
  40. gadā izstrādāts Objekta renovācijas un restaurācijas tehniskais projekts. Tā realizācijai
  41. gadā izveidoja Lestenes baznīcas atjaunošanas fondu, ar kura palīdzību, iesaistoties plašai sabiedrībai, sākās baznīcas atjaunošanas darbi. Līdzās baznīcai atrodas Lestenes memoriāls, ko sāka veidot
  42. gadsimta
  43. gados kā piemiņas vietu Otrajā pasaules karā kritušajiem Latvijas karavīriem. Lestenes Brāļu kapos apbedīti (pārapbedīti) vairāk nekā 1 000 Otrajā pasaules karā bojā gājušie karavīri, kuru mirstīgās atliekas atrastas un identificētas no jauna atklātās vietās Latvijas un Krievijas teritorijā. Piemiņas vieta izveidota pēc arhitektu biroja "Vecumnieks un Bērziņi" un tēlnieces Artas Dumpes izstrādāta projekta. Brāļu kapu centrālo tēlu "Dzimtene - Māte - Latvija" veidojusi tēlniece A. Dumpe. Uz sienas plāksnēm ir iegravēti ap 11 000 kritušo leģionāru vārdi. Blakus esošajā bijušajā kroga ēkā (tagad īpašums "Rūķīši") pakāpeniski izveidojās muzejs, kas saistīts ar Lestenes Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem un kauju vietām Lestenes apkārtnē. Pašlaik muzeja ēkas ir Tukuma novada pašvaldības īpašumā, ko apsaimnieko Latviešu karavīru piemiņas biedrība "Lestene". Līdz ar to ir izveidojusies nozīmīga, kompleksa piemiņas vieta, kas atspoguļo Otrā pasaules kara notikumus Latvijas teritorijā un saglabā latviešu vienību karavīru piemiņu. 5.
  44. Objektam papildus pievienojamās saglabājamās vērtības: vēsturiskais konteksts, telpiskais izvietojums ainavā, telpiskais izveidojums, piemiņas zīmes, informācijas kopums, centrālā pieminekļa veidols, materiāls, piemiņas vietas plānojums, labiekārtojuma elementu veidols un materiāls.
  45. Priekšlikums par Lestenes Brāļu kapu ansambļa iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no tā īpašnieka, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  46. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots viņa viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  47. panta pirmo daļu.
  48. Pamatojoties uz Likuma
  49. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
  50. gada
  51. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
  52. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un papildināt valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Lestenes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6822) sastāvu ar zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 9068 003 0215 un 9068 003 0339, būvēm ar kadastra apzīmējumiem 9068 003 0208 001, 9068 003 0208 002 un 9068 003 0208 003 un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 9068 003 0208 daļu, aizstāt daļā "Pieminekļu nosaukums" vārdus "Lestenes luterāņu baznīca" ar vārdiem "Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu", aizstāt daļā "Pieminekļu veids" vārdus "Arhitektūra" ar vārdiem "Arhitektūra; Vēsturiska notikuma vieta", aizstāt daļā "Datējums" vārdus un skaitļus "
  53. g." ar vārdiem un skaitļiem "1670.,
  54. - 1945.,
  55. g.".
  56. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  57. un
  58. pants,
  59. panta pirmā, ceturtā un devītā daļa, Administratīvā procesa likuma
  60. pants,
  61. panta pirmā daļa,
  62. panta otrā daļa,
  63. panta pirmā daļa un
  64. pants, Ministru kabineta
  65. gada
  66. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2., 3.,
  67. un
  68. punkts, 18.3., 18.4 un 18.
  69. apakšpunkts, Ministru kabineta
  70. gada
  71. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  72. apakšpunkts.
  73. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  74. panta pirmās daļas
  75. punktu,
  76. panta pirmo un otro daļu un
  77. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā (Atmodas iela 19, Jelgava, LV-3007). Kultūras ministrs N. Puntulis

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.