Attēlotā redakcija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/18 Rīgā 2022. gada 29. augustā (prot. Nr. 34, 7. p.) Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 8. panta sesto daļu, 16. panta pirmo daļu, likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 9. panta pirmās daļas 2. punktu un 25. panta pirmo daļu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Elektroenerģijas pārvades sistēmas (turpmāk – pārvades sistēma) pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – tarifi). 2 2. Metodikā lietoti šādi termini un mērvienības: 2.1. atļautie ieņēmumi – ieņēmumi, kuri sedz ar pārvades sistēmas pakalpojumiem saistītās ekonomiski pamatotās izmaksas un kurus pārvades sistēmas operators ir tiesīgs saņemt konkrētā regulatīvajā periodā; 2.2. diferencētie tarifi – tarifi, pēc kuriem par pārvades sistēmas pakalpojumiem norēķinās pārvades sistēmas lietotāji, tajā skaitā elektroenerģijas ražotāji, kuru elektrostacijas tieši pieslēgtas pārvades sistēmai un elektroenerģijas uzkrātuves operatori, kuru elektroietaises tieši pieslēgtas elektroenerģijas pārvades sistēmai; 2.3. elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – pārvades sistēmas operatora darbības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā elektroenerģija; 2.4. elektroenerģijas zudumi – pārvades sistēmai pievadīto un no pārvades sistēmas aizvadīto elektroenerģijas daudzuma starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām; 2.5. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai; 2.6. elektroietaises piederības robeža – piederības robeža starp pārvades sistēmas operatora un pārvades sistēmas lietotāja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošām elektroietaisēm; 2.7. izmaksas – pārvades sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai; 2.7.1 izmaksu efektivitāte – izmaksu ietaupījuma apmērs, kas komersantam jāsasniedz regulatīvā perioda ietvaros, uzlabojot saimnieciskās darbības efektivitāti; 2.8. komercuzskaites mēraparāts – elektroenerģijas uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma elektroenerģijas daudzuma uzskaitei komercnorēķinu veikšanai; 2.9. pārvades sistēmas lietotāji – šīs metodikas izpratnē elektroenerģijas sadales sistēmas operatori, galalietotāji, ražotāji un elektroenerģijas uzkrātuves operatori, kuru elektroietaises tieši pieslēgtas pārvades sistēmai; 2.10. pārvades tarifs – atbilstoši plānotajiem ieņēmumiem noteikts pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs noteiktā pieslēguma punktā; 2.11. plānotie ieņēmumi – uz tarifu periodu attiecināta atļauto ieņēmumu daļa; 2.12. regulatīvais periods – laika periods, kuram nosaka atļautos ieņēmumus; 2.13. regulatīvais rēķins – rēķins, kurā ietver nepietiekami vai pārmērīgi atgūtos pārvades sistēmas pakalpojumu ieņēmumus un šajā metodikā noteikto plānoto un faktisko izmaksu atšķirības; 2.14. tarifu periods – laika periods, kurā ir piemērojami diferencētie tarifi; 2.15. EUR/kWh – euro par kilovatstundu. 3 (Grozīts ar SPRK padomes 12.06.2025. lēmumu Nr. 1/12) 3. Regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, pārvades sistēmas operators iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam un nepieciešamības gadījumā tarifu periodam. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – regulators) ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu. 4 4. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi un kāds no tarifu periodiem ir garāks par vienu gadu, tad uz katru tarifu periodu attiecināmais atļauto ieņēmumu apmērs tiek noteikts proporcionāli tarifu perioda ilgumam. Plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja mainās uz tarifu periodu attiecināmie šīs metodikas 3.2.nodaļā minētajos gadījumos. 5 5. Pārvades sistēmas operators lieto ar regulatoru saskaņotu izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus, tajā skaitā kapitāla izmaksu attiecināšanas metodi, iesniedz regulatoram vismaz trīs mēnešus pirms tarifu projekta iesniegšanas un vienlaikus publicē vienkāršā un lietotājiem saprotamā veidā savā tīmekļa vietnē, publikācijā iekļaujot informāciju par iespējamo ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētajiem tarifiem un ietekmi uz lietotāju maksājumiem par pārvades sistēmas pakalpojumu. Pārvades sistēmas operators atbilstoši sniegtajiem pārvades sistēmas pakalpojumiem veido tādu izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti, kas dod skaidru un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām. Ja izmaksu attiecināšanas modelis iepriekš ir saskaņots ar regulatoru un izmaksu attiecināšanas pamatprincipi nav mainījušies, izmaksu attiecināšanas modelis atkārtoti nav jāsaskaņo. 6 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 6. Pārvades sistēmas operators visas izmaksas uzrāda tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un pārvadītās elektroenerģijas daudzumu ar precizitāti līdz 0,5 miljoniem kilovatstundu [milj. kWh]. 7 7. (Svītrots ar SPRK padomes 12.06.2025. lēmumu Nr. 1/12) 8 2. Pārvades sistēmas elektroenerģijas bilance 8. Pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas bilance ir pārvades sistēmā saņemtā elektroenerģijas daudzuma Latvijas lietotāju elektroapgādei atbilstība lietotājiem pārvadītajam elektroenerģijas daudzumam un elektroenerģijas patēriņam tehnoloģiskām vajadzībām, un elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā. 9 9. Pārvades tarifu aprēķināšanai pārvades sistēmas operators sagatavo elektroenerģijas bilanci saskaņā ar šādu formulu: , kurEPSO pārv – prognozējamais pārvades sistēmā saņemtās elektroenerģijas daudzums Latvijas lietotāju elektroapgādei [kWh]; EPSO SSO – prognozējamais elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem no 110/6–20 kV apakšstacijām pārvadītais elektroenerģijas daudzums [kWh]; EPSO nod liet 110 līn – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas [kWh]; EPSO nod liet 110 kop – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes [kWh]; EPSO nod liet 330 – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 330 kV kopnes [kWh]; EPSO tehn – elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām (t.sk. šunta reaktoru patēriņš, sinhrono kompensatoru patēriņš un kondensatoru bateriju patēriņš) [kWh]; EPSO zud – elektroenerģijas zudumi no elektroenerģijas ražotājiem un ārvalstīm saņemtā un elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un elektroenerģijas tirgotājiem pārvadītā elektroenerģijas daudzuma starpība gada laikā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām un ar tranzītu saistītos zudumus [kWh]. 10 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 10. Prognozējamais pārvades sistēmas lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu: EPSO nod = EPSO SSO + EPSO nod liet 110 līn + EPSO nod liet 110 kop + EPSO nod liet 330, kur EPSO nod – prognozējamais lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums. 11 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 3. Atļauto ieņēmumu noteikšana 11. Pārvades sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi sedz uz regulatīvo periodu attiecināmās tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas, kuras sastāv no kapitāla izmaksām, ekspluatācijas izmaksām, nodokļiem, izmaksu efektivitātes, ieņēmumu korekcijas un uzkrātajiem pārslodzes ieņēmumiem: IPSO = Ikap + Ieksp + Inod – IPSO ef – Ikor – IPI, kur IPSO – tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas [EUR]; Ikap – kapitāla izmaksas [EUR]; Ieksp – ekspluatācijas izmaksas [EUR]; Inod – nodokļu izmaksas [EUR]; IPSO ef – izmaksu efektivitāte [EUR]; Ikor – ieņēmumu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējā regulatīvā perioda izmaksu un ieņēmumu prognožu novirzēm [EUR]; IPI – uzkrāto pārslodzes ieņēmumu daļa, ko atbilstoši šīs metodikas 16.punktam atļauts novirzīt pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai. 12 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 12. Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu efektivitātes apmēru nosaka saskaņā ar šādu formulu: IPSO ef = (Ikap + Ieksp)x Kef, kur Kef – izmaksu efektivitātes koeficients, kurš tiek noteikts 50 procentu apmērā no nākamā kalendārā gada, kas ir nākamais efektivitātes noteikšanas gads, prognozētā patēriņa cenu indeksa (inflācijas). Efektivitātes koeficienta vērtība nevar būt mazāka par nulli un lielāka par 1,5 procentiem. 13 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 13. Ja tarifu periods ir garāks par gadu, uz katru tarifu periodu tiek attiecināta vienāda pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu efektivitāte. Pēc pārvades sistēmas operatora pamatota lūguma regulators var atļaut piemērot atšķirīgu pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu efektivitāti attiecināšanai uz katru tarifu periodu regulatīvā perioda ietvaros. 14 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 14. Nodokļu izmaksas veido nekustamā īpašuma nodoklis, un to aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautajiem aktīviem. 15 15. Kapitāla izmaksu un to sastāvdaļu uzskaiti un aprēķināšanu veic saskaņā ar regulatora noteikto kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodiku. 16 16. Uzkrātos pārslodzes ieņēmumus izmanto jaunu aktīvu iegādes vai izveides finansēšanai. Par uzkrāto pārslodzes ieņēmumu daļu, kura nav izmantota jaunu aktīvu iegādes vai izveides finansēšanai, pārvades sistēmas operators var iesniegt regulatoram pamatotu lūgumu šos ieņēmumus novirzīt pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai. Ja regulators secina, ka pārvades sistēmas operatora lūgums ir pamatots, šī pārslodzes ieņēmumu daļa tiek iekļauta tarifu aprēķinā nākamā regulatīvā perioda atļautajos ieņēmumos atbilstoši šīs metodikas 11.punktā noteiktajam. 17 3.1. Ekspluatācijas izmaksas 17. Pārvades sistēmas operatora ekspluatācijas izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar šādu formulu: Ieksp = Itehn proc – Ikomp tr + Iakt uzt – Isist palīgpak + Ipers + Isaimn, kur Itehn proc – uz Latvijas lietotāju elektroapgādes vajadzībām attiecināto elektroenerģijas pārvades sistēmas zudumu, tehnoloģiskā procesa, avārijas un regulēšanas jaudas rezervju nodrošināšanas izmaksas [EUR]; Ikomp tr – ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām [EUR]; Iakt uzt – pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksas [EUR]; Isist palīgpak – ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem [EUR]; Ipers – personāla un sociālās izmaksas [EUR]; Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR]. 18 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 18. Ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanu pārvades sistēmā saistītās izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar šādu formulu: Itehn proc = Izud + Itehn + Ireg.jaud., kur Izud – izmaksas par elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā [EUR]; Itehn – izmaksas par elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām [EUR]; Ireg.jaud. – izmaksas par avārijas un regulēšanas jaudu rezervju nodrošināšanu [EUR]. 19 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 19. Maksa par elektroenerģijas zudumiem tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu: Izud = Ezud × Czud PSO, kur Ezud – prognozētie elektroenerģijas zudumi pārvades sistēmā [kWh]; Czud PSO – prognozētā vidējā tehnoloģiskā patēriņa un elektroenerģijas zudumu cena [EUR/kWh]. 20 20. Maksa par elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu: Itehn = Etehn × Czud PSO, kur Etehn – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh]. 21 20.1 Ja pārvades sistēmas operators slēdz mainīgas cenas līgumu elektroenerģijas iepirkšanai, regulators pamatoto izmaksu aprēķināšanai, kas saistāma ar elektroenerģijas cenas prognozi un ar to saistīto pamatoto izmaksu aprēķinu, izmanto regulatora vadlīnijas elektroenerģijas cenas prognozēšanai. Ja tiek izmantoti citi elektroenerģijas cenas prognozēšanas principi vai slēgts līgums par elektroenerģijas iepirkšanu par fiksētu elektroenerģijas cenu, pārvades sistēmas operators sniedz regulatoram pamatojumu šādas pieejas izvēlei. 22 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 21. Ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu: , kurIENTSO-E komp tr – ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu starp Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu pārvades sistēmas operatoriem atbilstoši Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas (ETNSO-E) elektroenerģijas tranzīta plūsmu radīto zudumu kompensācijas metodikai [EUR]; Izud tr – elektroenerģijas izmaksas tranzīta zudumu segšanai [EUR]. 23 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 22. Pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksās ietver pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas un apkalpošanas izmaksas. Šajā pozīcijā uzskaitītās izmaksas noraksta pārskata periodā, kurā tās radušās. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums nodrošināt drošu un nepārtrauktu pārvades sistēmas darbību. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot pārvades sistēmas operatora faktisko aizņēmuma likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas. 24 23. Pārvades tarifu aprēķinā iekļaujama tikai pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aktīvu nomas maksa. Uz pārvades tarifu attiecināmā nomas maksa nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apjomu. Nomas maksā atsevišķi uzrāda vismaz šādas pozīcijas: nolietojums, kapitāla atdeve, apdrošināšana, nodokļi. Pamatotas nomas maksā iekļautajam kapitāla atdeves aprēķinam izmanto regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi. 25 24. Ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem ietver fiksēto maksu par iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanu atbilstoši noteiktām tehniskām prasībām un avārijas jaudas un regulēšanas rezervju realizācijas ieņēmumu un izdevumu saldo. 26 25. Personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Personāla un sociālo izmaksu vērtēšanas principi noteikti regulatora personāla izmaksu aprēķināšanas vadlīnijās. 27 (Grozīts ar SPRK padomes 12.06.2025. lēmumu Nr. 1/12) 26. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ietver ar pārvades sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un kas nav iekļautas citos izmaksu posteņos. 28 (Grozīts ar SPRK padomes 12.06.2025. lēmumu Nr. 1/12) 26.1 Izmaksas, kas saistītas ar pārvades sistēmas operatora attīstību, pētījumiem un ar to saistītajām konsultācijām, nevar pārsniegt vienu procentu no tarifu projektā iekļautajām vidējām ekspluatācijas izmaksām. 29 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 3.2. Ieņēmumu un lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzuma korekcija 27. Pārvades sistēmas operators atbilstoši pielikumam izveido regulatīvo rēķinu, kurā atbilstoši šīs metodikas 28., 28.1, 29., 32., 33. un 34.punktam uzskaita starpību starp atļautajiem (plānotajiem) un faktiskajiem ieņēmumiem un starpību starp plānotajām un faktiskajām izmaksām un kura atlikumu attiecina uz nākamajiem tarifu un regulatīvajiem periodiem atbilstoši šīs metodikas 31. un 35.punktam. Uzsākot jaunu regulatīvo periodu, regulatīvā rēķina atlikums tiek noteikts vienāds ar nulli euro. 30 (SPRK padomes 16.11.2023. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 12.06.2025. lēmumu Nr. 1/12) 28. Pārvades sistēmas operators sešus mēnešus pirms tarifu perioda beigām regulatīvajā rēķinā uzskaita: 28.1. starpību starp faktiskajiem (prognozētajiem) un plānotajiem ieņēmumiem tarifu periodā, ko nosaka, summējot faktisko starpību par noslēgtajiem mēnešiem attiecīgajā tarifu periodā un prognozēto starpību aprēķina veikšanas brīdī, par pārējiem attiecīgā tarifu perioda mēnešiem; 28.2. starpību starp faktiskajām (prognozētajām) un plānotajām vai paredzamajām (ja iepriekšējā tarifu periodā ir pārskatītas plānotās izmaksas) tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas un elektroenerģijas zudumu izmaksām, ko nosaka, ņemot vērā faktisko elektroenerģijas cenu noslēgtajos tarifu perioda mēnešos un aprēķina brīdī prognozēto elektroenerģijas cenu pārējiem tarifu perioda mēnešiem. Nosakot tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas un elektroenerģijas zudumu izmaksu starpību, aprēķinos izmanto faktisko elektroenerģijas zudumu daudzumu, kas nepārsniedz apstiprināto, uz attiecīgo tarifu periodu attiecināmo elektroenerģijas zudumu daudzumu. Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības ņemt vērā elektroenerģijas zudumu daudzumu faktiskajā apmērā, ja pārvades sistēmas operators iesniedz attiecīgu pamatojumu un daudzuma izmaiņas ir saistītas ar tehnoloģisko procesu nodrošināšanu; 28.3. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un prognozēto vai paredzamo (ja iepriekšējā tarifu periodā ir pārskatītas prognozētās izmaksas) inflācijas radīto izmaksu pieaugumu, ko aprēķina šādi: , kurIIPt pr – prognozētā starpība starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un prognozētās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā [EUR]; Ipers,t – tarifu aprēķinā iekļautās personāla un sociālās izmaksas, kas aprēķinātas, izmantojot inflācijas prognozi, un attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [EUR]; Irem,t – tarifu aprēķinā iekļautās īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas, kas attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [EUR]; Isaimn,t – tarifu aprēķinā iekļautās pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [EUR]; Isist palīgpak,t – tarifu aprēķinā iekļautās pārvades sistēmas palīgpakalpojumu izmaksas, kas attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [EUR]; Ine,t – tarifu aprēķinā iekļautās ekspluatācijas izmaksas, kuras attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu un uz kurām inflācijas radītas izmaksu izmaiņas regulatīvajā periodā nav plānotas [EUR]; PCIpl – tarifu aprēķinā izmantotās plānotās patēriņa cenu inflācijas kumulatīvais rādītājs attiecīgajam tarifu periodam; PCIpr – prognozētās patēriņa cenu inflācijas kumulatīvais rādītājs attiecīgajam tarifu periodam; 28.4. starpību starp plānoto un prognozēto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu, ko aprēķina šādi: , kur:PIPt pr – prognozētā starpība starp plānoto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un faktiskās nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā [EUR]; Ipers BAI,t – tarifu aprēķinā iekļautās personāla izmaksas, kas aprēķinātas, izmantojot nominālās bruto algas izmaiņas prognozi, un attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [EUR]; BAIpl – tarifu aprēķinā izmantotās plānotās nominālās bruto algas izmaiņu kumulatīvais rādītājs attiecīgajam tarifu periodam; BAIpr – prognozētās nominālās bruto algas izmaiņu kumulatīvais rādītājs attiecīgajam tarifu periodam; 28.5. starpību starp plānoto un faktisko ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām, summējot faktiskās starpības par noslēgtajiem mēnešiem attiecīgajā tarifu periodā un prognozētās starpības aprēķina veikšanas brīdī, par pārējiem attiecīgā tarifu perioda mēnešiem; 28.6. starpību starp plānoto un faktisko ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem, summējot faktiskās starpības par noslēgtajiem mēnešiem attiecīgajā tarifu periodā un prognozētās starpības aprēķina veikšanas brīdī, par pārējiem attiecīgā tarifu perioda mēnešiem, ja pārvades sistēmas operators pierāda, ka veicis nepieciešamās darbības, lai pārvades sistēmas palīgpakalpojumu iepirkumu izmaksas būtu iespējami zemākas; 28.7. ja iepriekšējā vai esošajā tarifu perioda ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru; 28.8. starpības starp šīs metodikas 28.1., 28.2., 28.3., 28.4., 28.5. un 28.6.apakšpunktā minētajām faktiskajām un prognozētajām izmaksām un ieņēmumiem par iepriekšējā tarifu perioda mēnešiem, tai skaitā iepriekšējā regulatīvā perioda pēdējo tarifu perioda mēnešiem, par kuriem, veicot regulatīvā rēķina aprēķinu iepriekšējā tarifu periodā, tai skaitā iepriekšējā regulatīvā perioda pēdējā tarifu periodā, tika izmantotas izmaksu prognozes; 28.9. regulatīvajā rēķinā par pirmo tarifu periodu pārvades sistēmas operators uzskaita starpību starp prognozētajām un faktiskajām kapitāla izmaksām par iepriekšējā regulatīvā perioda pēdējo tarifu periodu. 31 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 28.1 Pārvades sistēmas operatoram ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tarifu perioda beigām regulatīvajā rēķinā ir tiesības uzskaitīt paredzamo nākamo tarifu periodu izmaksu starpību, ko nosaka kā izmaksu starpību starp tarifu projektā plānotajām nākamo tarifu periodu izmaksām un regulatīvā rēķina sagatavošanas brīdī prognozējamām nākamo tarifu periodu izmaksām elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksu pozīcijā, un prognozētajām kumulatīvās inflācijas ietekmes izmaksām apstiprinātajā tarifā, un prognozēto inflāciju nākamajiem regulatīvā perioda gadiem. 32 (SPRK padomes 16.11.2023. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 29. Šīs metodikas 28. un 28.1punktā minētās starpības tiek noteiktas uz šādu periodu: 29.1. šīs metodikas 28.1., 28.2., 28.3., 28.4., 28.5. un 28.6.apakšpunktā minētās starpības tiek noteiktas uz tarifu perioda pēdējo dienu; 29.2. šīs metodikas 28.7.apakšpunktā un 28.1punktā minētās izmaksas tiek noteiktas uz aprēķinu iesniegšanas brīdi; 29.3. šīs metodikas 28.8. un 28.9.apakšpunktā minētās izmaksas tiek noteiktas uz iepriekšējā tarifu perioda, tajā skaitā iepriekšējā regulatīvā perioda, pēdējā tarifu perioda pēdējo dienu. 33 (Grozīts ar SPRK padomes 16.11.2023. lēmumu Nr. 1/12; SPRK padomes 12.06.2025. lēmumu Nr. 1/12) 30. Pārvades sistēmas operators ne vēlāk kā četrus mēnešus un divas nedēļas pirms tarifu perioda beigām iesniedz regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu un tā pamatojumu, kas noteikts atbilstoši šīs metodikas 28., 28.1 un 29.punktam. 34 (SPRK padomes 16.11.2023. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 12.06.2025. lēmumu Nr. 1/12) 31. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, šīs metodikas 37. un 38.punktā noteikto uz tarifu periodu attiecināmo ieņēmumu korekcijas daļu uz nākamo tarifu periodu nosaka šādi: 31.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības attiecināt regulatīvā rēķina atlikumu uz nākamo tarifu periodu un palielināt šīs metodikas 37. un 38.punktā noteiktos nākamā tarifu perioda plānotos ieņēmumus, ievērojot šādus nosacījumus: 31.1.1. regulatīvā rēķina atlikums pārsniedz vienu procentu no tarifu aprēķinā iekļautajām vidējām tarifu perioda ekspluatācijas izmaksām; 31.1.2. šīs metodikas 37. un 38.punktā minētā uz tarifu periodu attiecināmā ieņēmumu korekcijas daļa nepārsniedz desmit procentus no tarifu aprēķinā iekļautajām vidējām tarifu perioda ekspluatācijas izmaksām. Desmit procentu ierobežojums neattiecas uz izmaksu starpību, kas veidojas elektroenerģijas zudumu un tehnoloģisko izmaksu noviržu rezultātā, ja vidējā faktiskā elektroenerģijas cena attiecīgajā tarifu periodā bijusi par septiņiem vai vairāk euro/MWh lielāka nekā plānotā elektroenerģijas cena; 31.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, pārvades sistēmas operatoram ir pienākums attiecināt regulatīvā rēķina atlikumu uz nākamo tarifu periodu un samazināt šīs metodikas 37. un 38.punktā noteiktos nākamā tarifu perioda plānotos ieņēmumus, ja regulatīvā rēķina atlikums pārsniedz vienu procentu no tarifu perioda plānotajām ekspluatācijas izmaksām; 31.3. regulatīvā rēķina atlikumu, kas netiek attiecināts uz nākamo tarifu periodu atbilstoši šīs metodikas 31.1. vai 31.2.apakšpunktam, pārvades sistēmas operators ņem vērā, nosakot uz tarifu periodu attiecināmo ieņēmumu korekcijas daļu uz aiznākamo tarifu periodu vai nākamo regulatīvo periodu. 35 (Grozīts ar SPRK padomes 12.06.2025. lēmumu Nr. 1/12) 31.1 Ja regulatīvā rēķina aprēķina rezultātā diferencēto tarifu vērtības pārsniedz 30 procentus, salīdzinot ar spēkā esošajām diferencēto tarifu vērtībām, pārvades sistēmas operatoram ir pienākums attiecināt uz nākamo tarifu periodu regulatīvā rēķina atlikumu pilnā apmērā. 36 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 32. Pārvades sistēmas operators kopā ar tarifu projekta iesniegšanu atbilstoši pielikumam iesniedz regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu un tā pamatojumu. Nosakot aktuālo regulatīvā rēķina atlikumu, pārvades sistēmas operators uzskaita: 32.1. līdz tarifu projekta iesniegšanai uz plānotajiem ieņēmumiem neattiecināto regulatīvā rēķina atlikumu, kas uzskaitīts saskaņā ar šīs metodikas 28. un 29.punktu; 32.2. izmaksu ietaupījumu, kas noteikts kā starpība starp faktiskajām izmaksām un attiecīgajā regulatīvajā periodā plānotajām izmaksām, izmaksu grupām, kuru faktiskās izmaksas regulatīvajā periodā bija mazākas par plānotajām un kuras nav ieskaitītas regulatīvajā rēķinā saskaņā ar šīs metodikas 28. un 29.punktu; 32.3. kapitāla izmaksu korekciju, kas tiek aprēķināta atbilstoši regulatora noteiktajai kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodikai. 37 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 33. Ja pārvades sistēmas operators regulatīvā perioda laikā, īstenojot efektivitātes uzlabošanas pasākumus, sasniedza efektivitātes apmēru, kas pārsniedz saskaņā ar šīs metodikas 12.punktu aprēķināto izmaksu efektivitāti, iesniedzot regulatoram pamatojumu, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības samazināt šīs metodikas 32.punkta minētajā kārtībā noteikto regulatīvā rēķina atlikumu par faktisko izmaksu ietaupījuma apmēru, kas pārsniedz noteikto izmaksu efektivitātes līmeni. 38 (SPRK padomes 12.06.2025. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā) 34. Šīs metodikas 32. un 33.punktā minētie lielumi tiek noteikti uz attiecīgā regulatīvā perioda pēdējā tarifu perioda pēdējo dienu. 39 35. Šīs metodikas 11.punktā noteikto ieņēmumu korekciju nākamajam regulatīvajam periodam nosaka šādi: 35.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības attiecināt regulatīvā rēķina atlikumu pilnā vai daļējā apmērā uz nākamo regulatīvo periodu, attiecīgi palielinot šīs metodikas 11.punktā noteiktos atļautos ieņēmumus nākamajam regulatīvajam periodam; 35.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, pārvades sistēmas operatoram ir pienākums attiecināt regulatīvā rēķina atlikumu uz nākamo regulatīvo periodu un samazināt šīs metodikas 11.punktā noteiktos regulatīvā perioda plānotos ieņēmumus. 40 4. Atļauto ieņēmumu attiecināšanas principi 36. Pārvades sistēmas operatora atļautos ieņēmumus nosaka vienādā apmērā ar uz regulatīvo periodu attiecināmajām diferencēto tarifu aprēķinā iekļaujamajām izmaksām. Atļautos ieņēmumus pārvades sistēmas operators atgūst, sniedzot elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu un pārvades sistēmas jaudas uzturēšanas pakalpojumu. 41 37. Atļauto ieņēmumu daļa, ar kuru atgūst izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu, tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:AIpārv = Itehn proc +Itehn proc× (Ikor – IPI – IPSO
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.