← Latvija

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-136 Rīgā

  1. gada
  2. septembrī Grozījums Kultūras ministrijas
  3. gada
  4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
  5. gada
  6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  7. apakšpunktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums)
  8. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
  9. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par trīs mākslas priekšmetu - altārgleznas "Sv. Pētera atbrīvošana" un altārgleznas "Sv. Antonijs" un Ciborija kausa, [..] (turpmāk - Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.
  10. Saskaņā ar Likuma
  11. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma
  12. pantam kustamie kultūras pieminekļi - atsevišķi objekti - ir arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti. Likuma
  13. panta piektā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.
  14. Objektu īpašnieks saskaņā ar Likuma
  15. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
  16. panta pirmo daļu informēts par priekšlikumu ar
  17. gada
  18. oktobra vēstuli Nr. 08-03/4819 un
  19. gada
  20. novembra vēstuli Nr. 08-09.2/
  21. Objektu īpašnieks ar
  22. gada
  23. marta vēstuli Nr. 02109/2022 un
  24. gada
  25. marta vēstuli Nr. 02255/2022 piekritis kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai. Saskaņā ar Likuma 1.,
  26. un
  27. pantu ir izvērtēta Objektu atbilstība reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
  28. gada
  29. oktobra sēdes protokols Nr. 04-6.6/13 7.,
  30. §, Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
  31. gada
  32. septembra sēdes protokols Nr. 04-6.6/12
  33. §) rosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kustamus mākslas priekšmetus.
  34. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma
  35. panta,
  36. panta otrās daļas un
  37. panta piektās daļas un Ministru kabineta
  38. gada
  39. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
  40. punkta un 3.
  41. apakšpunkta kritērijiem. 4.
  42. Objekts "Altārglezna "Sv. Pētera atbrīvošana"" ir nozīmīgs kā
  43. gs.
  44. puses sakrālās glezniecības tradīcijās veidots darbs, kas atspoguļo pazīstama Lietuvas-Polijas mākslas skolas meistara rokrakstu un labi parāda laikmeta glezniecības tendences, kā arī Latvijas katoļu baznīcu gleznu kolekciju saistību ar noteiktu kultūrvēsturisko reģionu. 4.
  45. Objekta saglabājamās vērtības: oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, vietas vēsturiskais konteksts, mākslinieciskā kompozīcija, forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums. 4.
  46. Objekts "Altārglezna "Sv. Antonijs"" ir nozīmīgs kā raksturīgs
  47. gs.
  48. puses sakrālās glezniecības paraugs, pazīstama Lietuvas-Polijas mākslas skolas meistara darbs (mākslinieks Vincents Slendziņskis), kas labi parāda laikmeta glezniecības tendences un to reģionālo interpretāciju. 4.
  49. Objekta saglabājamās vērtības: oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, vietas vēsturiskais konteksts, mākslinieciskā kompozīcija, forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums. 4.
  50. Objekts "Ciborija kauss" ir nozīmīgs kā
  51. gs.
  52. puses sudrabkaļu darba paraugs, kas augstā izpildījuma kvalitātē parāda attīstības līmeni Latvijā, vēsturiskā stila attīstību un liturģisko trauku nozīmi baznīcu iekārtojuma veidošanas kontekstā. 4.
  53. Objekta saglabājamās vērtības: oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, objekta forma, dekoratīvais risinājums, izpildījuma autentiskā kvalitāte, vizuālā informācija.
  54. Pamatojoties uz Likuma
  55. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
  56. gada
  57. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
  58. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādus objektus (kā kustamus): 9315 Reģiona nozīmes Māksla Altārglezna "Sv. Pētera atbrīvošana"
  59. gs.
  60. puse 9316 Reģiona nozīmes Māksla Altārglezna "Sv. Antonijs"
  61. 9317 Reģiona nozīmes Māksla Ciborija kauss
  62. Nepublicēt Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.
  63. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.,
  64. un
  65. pants, Administratīvā procesa likuma
  66. pants,
  67. panta pirmā daļa,
  68. panta otrā daļa,
  69. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
  70. gada 26.oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
  71. punkts un 3.
  72. apakšpunkts, Ministru kabineta
  73. gada
  74. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  75. apakšpunkts.
  76. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  77. panta pirmās daļas
  78. punktu,
  79. panta pirmo un otro daļu un
  80. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā (Atmodas iela 19, Jelgava, LV-3007). Kultūras ministrs N. Puntulis

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.