← Latvija

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 86 Rīgā

  1. gada
  2. septembrī Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" I. [1]
  3. gada
  4. augustā politiskā partija "SUVERĒNĀ VARA", reģistrācijas numurs: 40008087873, juridiskā adrese: Rīga, Mazā Nometņu iela 44-6, LV-1002 (turpmāk - Iesniedzējs) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu, likumprojekta anotāciju un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (turpmāk - Likumprojekts). [2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  5. panta ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu; 2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai; 3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos. Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja: 1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām; 2) likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. Šā panta sestā daļa paredz, ka Centrālā vēlēšanu komisija, lemjot par iniciatīvas grupas iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus. [3] Centrālā vēlēšanu komisija par Likumprojektu ir saņēmusi Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli. [4] Tieslietu ministrija sniegusi šādu viedokli: [4.1] Likumprojekta noformējumā un redakcijā nav saskatāmas tik būtiskas nepilnības, kas ietekmētu Likumprojekta saturu, un kuru dēļ to nevarētu uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc formas. [4.2] Izvērtējot Likumprojektā ietvertās tiesību normas pēc satura, vēršam uzmanību uz šādiem aspektiem: Likumprojekts paredz papildināt likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumus ar normu, kas paredz Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz
  6. gada
  7. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķirt piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu. Vienlaikus Likumprojekts paredz: "Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu
  8. punkta prasību izpildi,
  9. gadam un turpmākajiem gadiem nepieciešamos papildu izdevumus Ministru kabinets iekļauj Labklājības ministrijas pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes izdevumos." Satversme
  10. pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros, un Satversmes
  11. pants noteic, ka likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju." (pasvītrojums pievienots). Tādējādi jāņem vērā, ka tautas likumdošanas iniciatīva var tikt īstenota vienīgi Satversmē paredzētajā apjomā, tostarp ievērojot tajā noteiktos izņēmumus. Satversmes
  12. pants paredz izņēmumus, uz ko nevar tikt attiecināta tautas likumdošanas iniciatīva, proti, tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Satversmes
  13. pantā uzskaitītie jautājumi nav pakļaujami tautas nobalsošanai, kā arī tauta nevar iesniegt par šiem jautājumiem likumprojektus (Pleps, J. un Pastars, E. Vai tauta var Saeimā iesniegt budžeta projektu. Jurista vārds, Nr. 18

(251),
  1. gada
  2. septembris un Nr. 19
(252),
  1. gada
  2. septembris). To apstiprina arī tas, ka, ja tauta ir iesniegusi projektu, tad tautai ir arī tiesības izlemt šo jautājumu, ja Saeima ir palikusi citās domās (turpat). Satversmes
  3. panta mērķis ir nepieļaut tautas nobalsošanu noteiktos jautājumos, par kuriem vēlētāji nespētu lemt pietiekami objektīvi, primāri vadoties no subjektīvas intereses, piemēram, palielināt valsts budžeta izdevumus sociālām vajadzībām vai samazināt nodokļus. Ievērojot, ka Likumprojekts tiešā veidā paredz Ministru kabinetam uzdevumu valsts budžeta veidošanā,
  4. gadam un turpmākajiem gadiem nepieciešamos papildu izdevumus iekļaujot Labklājības ministrijas pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes izdevumos, Tieslietu ministrijas ieskatā tas saskaņā ar Satversmes
  5. pantu nav nododams tautas nobalsošanā, līdz ar ko tauta nevar iesniegt šāda satura likumprojektu saskaņā ar Satversmes
  6. pantu. Tādējādi Tieslietu ministrija pauž viedokli, ka Likumprojekts nav uzskatāms par iesniegtu atbilstoši Satversmes
  7. pantam, jo nav pilnīgi izstrādāts pēc satura. [5] Labklājības ministrija sniegusi turpmāk minēto viedokli. [5.1] Likumprojekts paredz izslēgt no likuma "Par valsts pensijām" (turpmāk - likums) pārejas noteikumu
  8. punkta pirmajā teikumā vārdus "līdz
  9. gada
  10. decembrim" un nosaka, ka šie grozījumi stājas spēkā
  11. gada
  12. janvārī. Šobrīd spēkā esošā likuma pārejas noteikumu
  13. punkts nosaka, ka Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz
  14. gada
  15. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, līdz
  16. gada
  17. decembrim piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu. Izslēdzot šajā teikumā vārdus "līdz
  18. gada
  19. decembrim", var nojaust, ka likumprojekta iniciatori vēlējušies, lai minētā piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz
  20. gada
  21. decembrim, tiktu piešķirta arī tiem vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta pēc
  22. gada
  23. decembra. [5.2] Kaut arī likumprojektā noteikts, ka tas stājas spēkā
  24. gada
  25. janvārī, likumprojektā nav atrunāts, no kura datuma piešķir piemaksu tiem, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta laikā no
  26. gada
  27. janvāra līdz
  28. gada
  29. decembrim. Līdz ar to nepieciešams likumprojektu papildināt, ka šīm personām piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz
  30. gada
  31. decembrim, piešķir no
  32. gada
  33. janvāra. Tāpat arī nepieciešams likumprojektā noteikt piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, ja šo piemaksu sāk piešķirt no
  34. gada
  35. janvāra, piemēram, nosakot piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz
  36. gada
  37. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, tādā apmērā, kādu saņem personas, kurām vecuma vai invaliditātes pensija un piemaksa pie tās piešķirta
  38. gadā. Pretējā gadījumā radīsies nevienlīdzīga attieksme pret tiem pensiju saņēmējiem, kuriem šī piemaksa piešķirta līdz
  39. gada
  40. decembrim. [5.3] Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācija ir nepietiekami izstrādāta, jo anotācijas
  41. sadaļā norādītais piemaksu saņēmējs skaits un piemaksas apmērs norādīts par
  42. gadu, kaut šobrīd ir
  43. gada septembris. Līdz ar to nepieciešams uzrādīt aktuālos datus par piemaksu saņēmēju skaitu un piemaksas vidējiem apmēriem pie vecuma un invaliditātes pensijām. Tāpat būtu nepieciešams papildināt anotācijas
  44. sadaļu, kurā pie ietekmes uz valsts budžetu jāuzrāda šāda likumprojekta fiskālā ietekme. Pie tam šajā sadaļā neprecīzi uzrādīts personu skaits, kuras ietekmēs šis likumprojekts. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, piešķirot piemaksas tiem vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta pēc
  45. gada
  46. decembra, tas skartu gandrīz 160 tūkst. vecuma pensiju saņēmējus un 36,2 tūkst. invaliditātes pensiju saņēmējus. Papildus izdevumi no valsts pamatbudžeta
  47. gadā tas prasītu ap 57 milj.euro. [6] Saeimas Juridiskais birojs (turpmāk - Birojs) ir sniedzis viedokli, kurā norādīts turpmāk minētais. [6.1] Satversmes
  48. panta mērķis ir pēc būtības nodrošināt pilsoņu kopumam iespēju īstenot savas likumdošanas tiesības, kas noteiktas Satversmes
  49. pantā. Tādēļ Satversmes
  50. pants interpretējams tā, ka tas izslēdz vienīgi tādus likumprojektus, kuri pēc to iespējamās pieņemšanas nevarēs tikt piemēroti kā likumi, proti, tādus likumprojektus, kuri savu mērķi nevar sasniegt. No šīs interpretācijas izriet kritēriji, pēc kuriem nosakāms, vai likumdošanas iniciatīva ir pilnīgi izstrādāta. Pirmais kritērijs ir šāds - likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc formas. Tomēr formālajām prasībām jābūt tikai tik augstām, lai izslēgtu tādus projektus, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts, projekta teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas kļūdas u. tml.) (sk. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta
  51. gada
  52. marta sprieduma lietā Nr. SA- 1/2020
  53. punktu). Otrais kritērijs ir šāds - likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura. Likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc satura, ja: 1) tas paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami; 2) pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Satversmi; 3) pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Centrālā vēlēšanu komisija var nereģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu tikai tad, ja tas acīmredzami nav pilnīgi izstrādāts pēc satura (sal. ar Satversmes tiesas
  54. gada
  55. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-06-01 13.2., 14.
  56. un 15.
  57. punktu, kā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
  58. gada
  59. februāra sprieduma lietā Nr. SA-1/2014
  60. punktu un
  61. gada
  62. aprīļa sprieduma lietā Nr. SA‑2/2014
  63. punktu). Juridiskais birojs, vadoties pēc minētajiem apsvērumiem, izvērtēja likumprojektu un neatrada tajā tādus trūkumus, kas liegtu to atzīt par pilnībā izstrādātu likumprojektu Satversmes
  64. panta izpratnē. [6.2] Likumprojektā ir atrodami atsevišķi nebūtiski trūkumi (piemēram, likumprojekta nosaukums, ievaddaļa un panti nav noformēti atbilstoši normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumiem, tostarp ievaddaļā nav norādīta informācija par iepriekš veiktajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām"). Tomēr tie nav tādi trūkumi, kuru dēļ varētu atzīt, ka likumprojekts nav pilnībā izstrādāts Satversmes
  65. panta izpratnē. Šos trūkumus, nemainot regulējuma saturu, ir iespējams novērst likumdošanas procesa ietvaros. [6.3] Šobrīd atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu
  66. punktam Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz
  67. gada
  68. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, līdz
  69. gada
  70. decembrim tika piešķirta piemaksa par katru apdrošināšanas stāža gadu. Likumprojekta
  71. pants paredz izslēgt likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu
  72. punkta pirmajā teikumā vārdus "līdz
  73. gada
  74. decembrim". Ņemot vērā likumprojekta anotācijā minēto, šā grozījuma mērķis ir noteikt piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu visām personām, kurām ir līdz
  75. gada
  76. decembrim uzkrāts apdrošināšanas stāžs un tiesības uz vecuma vai invaliditātes pensiju. Konkrētais grozījums bija nepieciešams, lai novērstu atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos (sk. arī Satversmes tiesas
  77. gada
  78. februāra sprieduma lietā Nr. 2012-12-01 14.2.
  79. punktu). Pēc Juridiskā biroja ieskata, šāda mērķa sasniegšana ar likuma grozījumiem pēc būtības ir iespējama un nav pretrunā ar Satversmi un Latvijas starptautiskajām saistībām. Turklāt no likumprojekta
  80. panta ir iespējams izsecināt
  81. pantā paredzētā grozījuma spēkā stāšanās nosacījumus, kā arī līdzekļus, ar kuriem tiks segti attiecīgie papildu izdevumi. Tādējādi likumprojekta būtība ir saprotama un tajā ir noregulēti būtiskākie jautājumi, lai piedāvāto grozījumu mērķis tiktu sasniegts. [6.4] Tomēr būtu lietderīgi skaidri un nepārprotami noteikt, kādam jābūt izmaksājamās piemaksas apmēram (vai kā tas nosakāms) un laika posmam, par kuru šī piemaksa tiek izmaksāta (proti, vai piemaksa izmaksājama par periodu, kas sākas no likumprojekta
  82. pantā paredzētā grozījuma spēkā stāšanās dienas, vai tomēr izmaksājama arī par periodu pirms šā grozījuma spēkā stāšanās). [6.5] Pozitīvās un negatīvās sekas, ko tiesību norma var radīt sabiedrībā, nav juridiski vērtējams kritērijs Satversmes
  83. panta izpratnē. To, vai tiesību norma ir saprātīga, vēlama un vajadzīga, kā arī tās iespējamo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz sabiedrību ir tiesīgi izvērtēt vēlētāji politiskā procesā, atbalstot vai neatbalstot attiecīgo iniciatīvu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka "lēmumu par to, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts [..] var kļūt par likumu, pieņem pats suverēns - tauta - Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām" (sk. Satversmes tiesas
  84. gada
  85. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01
  86. punktu). [7] Centrālās vēlēšanu komisijas
  87. gada
  88. septembra sēdē Iesniedzēja pārstāve Jūlija Stepaņenko papildus norādīja, ka Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības viedokli, diskusijas Saeimā, sabiedrības pieprasījumu, ar mērķi labot netaisnīgo situāciju, ka piemaksas par stāžu personām piešķir pēc pensionēšanās gada pazīmes, kas savukārt izriet no personas dzimšanas gada. Saņemto viedokļu apspriešanas gaitā Iesniedzēja pārstāve piekrita, ka Likumprojektam nepieciešami precizējumi, izteica gatavību to īsā laikā izdarīt un iesniegt precizētu likumprojektu. II. [8] Izvērtējusi Likumprojektu, iepazinusies ar saņemtajiem viedokļiem un noklausījusies Iesniedzēja pārstāvju argumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē: Latvijas Republikas Satversmes
  89. pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Savukārt
  90. pants paredz, ka "ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai." Satversmes
  91. pantā ir noteikts, kādus jautājumus nevar nodot tautas nobalsošanā - "tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm". Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ceturtā nodaļa "Likumu ierosināšana" nosaka kārtību, kā tauta īsteno likumdošanas tiesības. Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Minētā likuma
  92. pants nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma
  93. pantā ir noteikts, starp citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu. [9] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  94. pants uzliek tieši Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt vai atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju. Pildot šo pienākumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārbauda: 1) vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  95. panta otrās daļas jēdzienam "iniciatīvas grupa"; 2) vai iesniegtais likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā izstrādāts. [10] Iesniegumu ar lūgumu reģistrēt parakstu vākšanai Likumprojektu iesniegusi politiskā partija "SUVERĒNĀ VARA". Atbilstoši likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  96. panta otrās daļas
  97. punktam iniciatīvas grupa var būt politiskā partija. Tādējādi Likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu. [11] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka iesniegtais Likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam "pilnībā izstrādāts", tad šo trūkumu novērst nav iespējams, un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes
  98. panta prasībām. [12] Vērtējot, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas, jāliek vērā, ka Satversmes tiesa ir secinājusi, ka vēlētāji, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības, piedalās likumdošanas procesā un ne vien bauda likumdevējam Satversmē noteiktās tiesības, bet arī uzņemas likumdevējam noteiktos pienākumus. Tātad, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības, ir jāievēro tās pašas rīcības brīvības robežas, kuras likumdevējam nosaka Satversmes normas un principi. Satversmes tiesa ir norādījusi: "[..] likumības princips noteic, ka likums un tiesības ir saistošas ikvienai valsts varas institūcijai, arī likumdevējam pašam" (Satversmes tiesas
  99. gada
  100. oktobra spriedums lietā Nr. 03-05
(99)). Lai noskaidrotu, kas uzskatāms par pilnīgi izstrādātu likumprojektu no formas viedokļa, likumprojektu iesniedzēji var sekot likumprojektu noformēšanai izvirzītajām prasībām. Piemēram, Saeimas kārtības ruļļa
  1. panta pirmās daļas
  2. punkta otrajā teikumā noteikts, ka vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem "jābūt noformētiem likumprojektu veidā". Tātad vēlētāju iesniegts Satversmes grozījuma vai likuma ierosinājums, kurš nav noformēts likumprojekta veidā, būtu atzīstams par tādu, kas nav pilnīgi izstrādāts no formas viedokļa (sk. Satversmes tiesas
  3. gada
  4. decembra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01). Turklāt likumprojektam jābūt izstrādātam atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma
  5. pantam svarīgākās juridiskās tehnikas prasības, kas jāievēro, noformējot likumprojektu, ir ietvertas Ministru kabineta
  6. gada
  7. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 108). [13] Likumprojektam ir formas trūkumi, par kuriem viedoklī minējis arī Saeimas Juridiskais birojs (skat. šā lēmuma 6.
  8. p.): 1) Likumprojekta nosaukums neatbilst Noteikumu Nr. 108
  9. punkta prasībām; 2) Likumprojekta ievaddaļa neatbilst Noteikumu Nr. 108
  10. un
  11. punkta prasībām; 3) Likumprojekta panti neatbilst Noteikumu Nr. 108
  12. un
  13. punkta prasībām. [14] Lai noteiktu, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura, Centrālā vēlēšanu komisija cita starpā vadās no Satversmes tiesas secinājumiem, ka likumprojekts neatbilst jēdzienam "pilnībā izstrādāts", ja: - likumprojekts paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami; - likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. Neviena konstitucionālā institūcija, arī tauta, realizējot tai piešķirtās tiesības, nav tiesīga pārkāpt Satversmi; - likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām
  14. [15] Spēkā esošā likuma "Par valsts pensijām" Pārejas noteikumu
  15. punkts paredz: "
  16. Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz
  17. gada
  18. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, līdz
  19. gada
  20. decembrim piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu. Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, valsts pamatbudžetā ar
  21. gada
  22. janvāri paredz valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu, lai nodrošinātu līdz
  23. gada
  24. decembrim piešķirto piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas izmaksas attiecīgi no valsts pensiju speciālā budžeta un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta." Iesniedzēja iesniegtais Likumprojekts paredz:
  25. Izslēgt Pārejas noteikumu
  26. punkta pirmajā teikumā vārdus "līdz
  27. gada
  28. decembrim."
  29. Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: "Grozījums Pārejas noteikumu
  30. punktā ar kuru tā pirmajā teikumā izslēgta vārdkopa "līdz
  31. gada
  32. decembrim" stājas spēkā
  33. gada
  34. janvārī. Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu
  35. punkta prasību izpildi,
  36. gadam un turpmākajiem gadiem nepieciešamos papildu izdevumus Ministru kabinets iekļauj Labklājības ministrijas pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes izdevumos."" [16] Izvērtējot Likumprojektu, secināms, ka tas nav atzīstams par tādu, kas paredz izlemt jautājumu, kas nav regulējams ar likumu. Tāpat Centrālā vēlēšanu komisija nekonstatē, ka likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. Latvijas starptautiskās saistības Likumprojekts neskar. [17] Izvērtējot Labklājības ministrijas viedokli (skat. šā lēmuma 5.
  37. p.) un Saeimas Juridiskā biroja viedokli (skat. šā lēmuma 6.
  38. p.), atzīstams, ka Likumprojektā papildus nepieciešams skaidri un nepārprotami noteikt, kādam jābūt izmaksājamās piemaksas apmēram (vai kā tas nosakāms) un laika posmam, par kuru šī piemaksa tiek izmaksāta. III. Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  39. panta ceturtās daļas
  40. punktu, Centrālā vēlēšanu komisija nolemj: noteikt, ka termiņš, kurā Iesniedzējam Likumprojektā jānovērš šā lēmuma
  41. un
  42. punktā konstatētie trūkumi, ir līdz
  43. gada
  44. oktobrim. Šo lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511). 1 Satversmes tiesas
  45. gada
  46. decembra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01, 18.
  47. punkts. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja K. Bērziņa Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.