Par personu iekļūšanas, transporta apstāšanās un stāvēšanas pārtraukšanu Daugavpils valstspilsētas, 18. novembra ielā (piemineklis Sarkanās armijas 36

Valsts policijas lēmums Nr. 530 Rīgā

1. gada
2. oktobrī Adresāts: individuāli nenoteiktu personu loks Par personu iekļūšanas, transporta apstāšanās un stāvēšanas pārtraukšanu Daugavpils valstspilsētas,
3. novembra ielā (piemineklis Sarkanās armijas
4. strēlnieku divīzijas karavīriem) un Daugavpils valstspilsētas, Slavas skvērā Tautas ielā (piemineklis padomju armijas karavīriem) un tai pieguļošajā teritorijā Valsts policija un Daugavpils pilsētas pašvaldības policija, kopš
5. gada
6. maija pastiprinātā režīmā nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību, Daugavpils valstspilsētas,
7. novembra ielā (piemineklis Sarkanās armijas
8. strēlnieku divīzijas karavīriem) un Slavas skvērā Tautas ielā (piemineklis padomju armijas karavīriem) un tām pieguļošajās teritorijās (turpmāk - objekti). Kopš
9. gada
10. maija, nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību objektu teritorijā, Valsts policijas un Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas regulāri pārtrauca likumpārkāpumus, t.sk., mēģinājumus pulcēties objektā un piedalīties nesankcionētos piketos, atrasties sabiedriskā vietā ar militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simboliku, policijas amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu. Savukārt, veicot vispārīgu un visaptverošu ikdienas interneta monitoringu, Valsts policija konstatēja, ka objektu pastāvēšana ir raisījusi pretēju viedokļu sadursmi Latvijas iedzīvotāju vidū, līdz ar to fiksēti dažādi pārkāpumi un Valsts policijas redzeslokā ir nonākušas atsevišķas naidīgi un agresīvi noskaņotas personas, kuru aktivitāšu pamatā ir publiski aicinājumi veikt likumpārkāpumus objektos, kā arī naida un agresijas izpausmes internetā. Valsts drošības dienests ir Latvijas pretizlūkošanas un iekšējās drošības dienests, kas iegūst informāciju no dažādiem avotiem, analizē to, informē valsts augstākās amatpersonas par identificētajiem riskiem nacionālajai drošībai, kā arī veic darbības to neitralizēšanai. Valsts drošības dienesta kompetencē ir pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu īstenošana, valsts konstitucionālās iekārtas un ekonomiskās drošības interešu aizsardzība, pretterorisma pasākumu īstenošana un koordinēšana, kā arī valsts augstāko amatpersonu aizsardzība.
11. gada
12. oktobrī Valsts policijā tika saņemts Valsts drošības dienesta
13. gada
14. oktobra atzinums par identificētajiem riskiem nacionālajai drošībai, t.sk., Krievijas izvērstā agresīvā kara Ukrainā mērķtiecīgu attaisnošanu un slavināšanu, kā arī centieniem provocēt naidu un nesaticību starp dažādu tautību iedzīvotājiem Latvijas sabiedrībā. Likuma "Par
15. gada
16. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem"
17. panta
18. punktā minētās vienošanās
19. pants paredz: "Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā [..]." Latvijas Republikas Saeima
20. gada
21. maijā pieņēma likumu "Grozījums likumā "Par
22. gada
23. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem", kas paredz papildināt likumu ar
24. pantu šādā redakcijā: "Šā likuma
25. panta
26. punktā minētās Vienošanās
27. panta darbība tiek apturēta no
28. gada
29. maija līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.". Latvijas Republikas Saeima
30. gada
31. jūnijā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā". Minētā likuma
32. pantā noteikts, ka publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā (izņemot akreditētus muzejus) aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš
33. gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu; 2) slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju; 3) ietver padomju varas vai nacisma simbolus. Minētā likuma
34. panta otrajā daļā noteikts, ka citus šā likuma
35. pantā noteiktajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets. Savukārt šā likuma
36. panta piektā daļa paredz, ka šā likuma
37. pantā minēto objektu demontāžu pašvaldības īsteno ne vēlāk kā līdz
38. gada
39. novembrim. Daugavpils valstspilsētas domes
40. gada
41. jūnija sēdē tika pieņemts lēmums par vēršanos ar pieteikumu Satversmes tiesā, rosinot izvērtēt Latvijas Republikas Saeimas
42. gada
43. jūnijā pieņemtā likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
44. un
45. pantam. Ar Satversmes tiesas
46. gada
47. septembra lēmumu nolemts atteikties ierosināt lietu pēc Daugavpils valstspilsētas domes pieteikuma (pieteikums Nr. 126/2022). Demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas plākšņu, piemiņas vietu, arhitektonisko vai māksliniecisko veidojumu un citu objektu saraksts noteikts Ministru kabineta
48. gada
49. jūlija noteikumu Nr. 448 "Latvijas Republikas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts" pielikumā. Objekti ir iekļauti minētā Ministru kabineta
50. gada
51. jūlija noteikumu Nr. 448 "Latvijas Republikas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts" pielikumā ar kārtas numuru Nr.
52. un Nr.
53. Valsts policija, izvērtējot tai pieejamo informāciju, secina:
54. objektiem pievērsta pastiprināta personu uzmanība;
55. objektu tuvumā regulāri fiksēti sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējuma riski;
56. gan valstī kopumā, gan objektu tuvumā konstatēta militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošana, naida kurināšana;
57. Latvijas iedzīvotājiem ir pretēji viedokļi par objektu nozīmi, rezultātā daļa Latvijas sabiedrības ir agresīvi un naidīgi noskaņota sakarā ar objektu demontāžu;
58. sociālajos tīklos tiek izplatīti aicinājumi veikt likumpārkāpumus objektos;
59. pastāv augsta varbūtība sabiedriskās drošības, mantas, veselības un dzīvības apdraudējumam objektos, kā arī pastāv būtiski riski drošai un netraucētai objektu demontāžai;
60. lai mazinātu riskus sabiedriskās drošības interesēm un novērstu likumpārkāpumus, nepieciešams samazināt personu fizisko klātbūtni objektos, tos slēdzot. Valsts policija ir valsts pārvaldes iestāde, kuras funkcija ir aizsargāt personu un sabiedrības drošību, novēršot un nepieļaujot tās apdraudējumu. Saskaņā ar likuma "Par policiju"
61. panta pirmajā daļā noteikto, policijas uzdevums ir garantēt personu un sabiedrības drošību, novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Atbilstoši likuma "Par policiju"
62. panta pirmās daļas 1.,
63. un
64. punktam saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumos atbilstoši dienesta kompetencei ir nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos, parkos, [..] un citās publiskās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības drošību; veikt [..] citus likumā noteiktos pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus [..]; novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus [..]. Likuma "Par policiju"
65. panta pirmās daļas
66. punkts paredz policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, tiesības uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības intereses. Izdodamā lēmuma adresāts ir individuāli nenoteiktu personu loks. Tādējādi citu personas viedokļa un argumentu noskaidrošana lēmuma izdošanas procesā nav iespējama un nav adekvāta. Lēmuma izdošana ir steidzama un ir sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības interesēs. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
67. panta otrās daļas
68. un
69. punktu citu personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud sabiedrisko drošību un kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu, turklāt no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta. Lēmums par teritorijas slēgšanu:
70. ir nepieciešams, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi - ar ātru un efektīvu mehānismu tūlītēji novērst sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības apdraudējumu, kas rada vai ar lielu ticamību var radīt būtisku kaitējumu sabiedrības drošības interesēm, un nepieļaut iespējamas provokācijas un saasinājumus, kā arī maksimāli novērst likumpārkāpumus;
71. ir piemērots attiecīgā mērķa sasniegšanai, jo tūlītēji novērš likumpārkāpumus un līdz minimumam samazina drošības un kārtības apdraudējuma riskus;
72. ir nepieciešams, jo šo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;
73. ņemot vērā kopējo drošības situāciju, kā arī Latvijas Republikas Satversmē noteikto, ka valsts aizsargā cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, ir atbilstīgs un samērīgs, jo sabiedrības (liela personu kopuma) dzīvības, veselības un īpašumu saglabāšanai konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka, salīdzinājumā ar personas tiesībām uzturēties objektos. Objektu pastāvēšana ir raisījusi pretēju viedokļu sadursmi Latvijas iedzīvotāju vidū, jo atspoguļo atšķirīgo pagātnes izpratni jeb pretēju vēstures interpretāciju, piemēram, Krievijas plašsaziņas līdzekļu ietekmē dzīvojošā Latvijas sabiedrības daļa tos uztver kā simbolu Padomju Savienības uzvarai Otrajā pasaules karā, savukārt cita Latvijas sabiedrības daļa tos uztver kā padomju okupācijas simbolu, kas atgādina par padomju totalitārā režīma noziegumiem. Rezumējot, šobrīd attiecībā uz objektiem un to demontāžu sabiedrībā valda paaugstināta spriedze un ir iespējamas provokācijas un saasinājumi, pie tam, lēmums par teritorijas slēgšanu ir vērsts uz vietu un rīcību (demontāžu), kas neviennozīmīgi tiek vērtēta sabiedrībā, vietu un rīcību, kas raisa pastiprinātu emocionālu spriedzi sabiedrībā, kas savukārt var novest pie sabiedriskās drošības turpmāka apdraudējuma konkrētajā vietā, līdz ar to lēmuma pieņemšana ir pamatojama ar sabiedrības spriedzes mazināšanas nepieciešamību, un likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā"
74. panta piektajā daļā noteikto. Pamatojoties uz iepriekš konstatēto, kā arī saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
75. pantu,
76. panta pirmās daļas
77. punktu, Valsts policija NOLĒMA:
78. no
79. gada
80. oktobra plkst. 22:00 līdz
81. gada
82. oktobra plkst. 9.00 pārtraukt personu iekļūšanu Daugavpils valstspilsētā,
83. novembra ielā (piemineklis Sarkanās armijas
84. strēlnieku divīzijas karavīriem) un Slavas skvērā Tautas ielā (piemineklis padomju armijas karavīriem) un tām pieguļošajās teritorijās no Jelgavas ielas līdz Grodņas ielai, Daugavpils valstspilsētā;
85. no
86. gada
87. oktobra plkst. 22:00 līdz
88. gada
89. oktobra plkst. 9.00 aizliegt transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu Tautas ielā, Daugavpils valstspilsētā, no Grodņas ielas līdz Jelgavas ielai, un Grodņas ielā, Daugavpils valstspilsētā no
90. novembra ielas līdz Tautas ielai, kā arī Jelgavas ielā, Daugavpils valstspilsētā no Tautas ielas līdz
91. novembra ielai;
92. no
93. gada
94. oktobra plkst. 22:00 līdz
95. gada
96. oktobra plkst. 9.00 pārtraukt personu iekļūšanu Daugavpils valstspilsētā,
97. novembra ielā, pretim Komunālajiem kapiem (pieminekis padomju armijas karavīriem, pieminekļa Sarkanās armijas
98. strēlnieku divīzijas karavīriem ansambļa teritorijā), un tai pieguļošajā teritorijā no Vasarnīcu ielas līdz Brāļu kapiem, Daugavpils valstspilsētā;
99. no
100. gada
101. oktobra plkst. 22:00 līdz
102. gada
103. oktobra plkst. 9.00 aizliegt transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu
104. novembra ielā, Daugavpils valstspilsētā, no Vasarnīcu ielas līdz tramvaju pieturai "Brāļu kapi" virzienā uz Centrālajiem kapiem;
105. šis lēmums nav attiecināms uz gadījumiem, kad iekļūšana objektos, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ir saistīta ar objektu apsaimniekošanu, demontāžu, uzraudzību, valsts aizsardzību, personu glābšanu un meklēšanu, ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanu vai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu;
106. šo lēmumu paziņot publiski, t.sk., Valsts policijas sociālo tīklu kontos un Valsts policijas tīmekļa vietnē;
107. šo lēmumu nosūtīt: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Daugavpils pilsētas pašvaldības policijai, AS "Gaso", Daugavpils valstspilsētas domei, AS "Daugavpils satiksme", oficiālajam izdevumam "Latvijas Vēstnesis". Ņemot vērā, ka jebkura kavēšanās tieši apdraud sabiedrisko drošību, sabiedrisko kārtību, personas veselību un dzīvību, šis lēmums izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
108. panta pirmo daļu lēmums stājas spēkā nekavējoties. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma
109. panta pirmajai daļai,
110. panta pirmajai daļai un
111. panta pirmajai daļai šo lēmumu var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā (Čiekurkalna
112. līnijā 1 k-2, Rīgā, LV-1026) viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot rakstveida iesniegumu Valsts policijā (Čiekurkalna
113. līnijā 1 k-4, Rīgā, LV-1026). Valsts policijas priekšnieks A. Ruks