← Latvija

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 99 Rīgā

  1. gada
  2. oktobrī Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""
  3. gada
  4. augustā politiskā partija "SUVERĒNĀ VARA", reģistrācijas numurs: 40008087873, juridiskā adrese: Rīga, Mazā Nometņu iela 44-6, LV-1002, (turpmāk - Iesniedzējs) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu, likumprojekta anotāciju un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" (turpmāk - likumprojekts). Ar Centrālās vēlēšanu komisijas
  5. gada
  6. septembra lēmumu Nr. 86 "Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", Centrālā vēlēšanu komisija nolēma, ka Iesniedzējam līdz
  7. gada
  8. oktobrim ir jānovērš likumprojektā šā lēmuma
  9. un
  10. punktā konstatētie trūkumi.
  11. gada
  12. oktobrī Iesniedzējs iesniedza precizētu likumprojektu (šā lēmuma
  13. pielikums) un likumprojekta anotāciju (šā lēmuma
  14. pielikums). Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  15. panta ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu; 2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai; 3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos. Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja: 1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām; 2) likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. Tādējādi Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārbauda: 1) vai Iesniedzējs atbilst likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  16. panta otrās daļas jēdzienam "iniciatīvas grupa"; 2) vai likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Iepazinusies ar atkārtoti iesniegto likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  17. panta ceturtās daļas
  18. punktu Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:
  19. Reģistrēt iniciatīvas grupas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".
  20. Piešķirt likumprojektam iniciatīvas numuru 20221027-
  21. Pielikumā: 1) likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""; 2) likumprojekta anotācija. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja K. Bērziņa Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" Saeima (tauta) ir pieņēmusi un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu: "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" Izdarīt likumā "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.,
  22. nr.; 1997, 3.,
  23. nr.; 1998, 1.,
  24. nr.; 1999, 11.,
  25. nr.; 2002,
  26. nr.; 2004,
  27. nr.; 2005, 13.,
  28. nr.; 2006,
  29. nr.; 2007,
  30. nr.; 2008, 7., 10.,
  31. nr.; 2009, 8.,
  32. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009,
  33. nr.; 2010, 16.,
  34. nr.; 2011,
  35. nr.; 2012,
  36. nr.; 2013, 112., 137.,
  37. nr.; 2014,
  38. nr.; 2015,
  39. nr.; 2016, 57.,
  40. nr.; 2017,
  41. nr.; 2018, 87.,
  42. nr.; 2019,
  43. nr.; 2020, 240.A,
  44. nr.; 2022, 137A. nr.) šādus grozījumus:
  45. Izslēgt Pārejas noteikumu
  46. punkta pirmajā teikumā vārdus "līdz
  47. gada
  48. decembrim."
  49. Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: "__.Grozījums Pārejas noteikumu
  50. punktā ar kuru tā pirmajā teikumā izslēgta vārdkopa "līdz
  51. gada
  52. decembrim"
  53. stājas spēkā
  54. gada
  55. janvārī. Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu
  56. punkta prasību izpildi,
  57. gadam un turpmākajiem gadiem nepieciešamos papildu izdevumus Ministru kabinets iekļauj Labklājības ministrijas pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes izdevumos.""
  58. Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: "__. Personām, kurām vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta laikā no
  59. gada
  60. janvāra līdz
  61. gada
  62. decembrim, piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz
  63. gada
  64. decembrim, piešķir no
  65. gada
  66. janvāra."
  67. Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: "__.Piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz
  68. gada
  69. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, tiek noteikts tādā apmērā, kādu saņem personas, kurām vecuma vai invaliditātes pensija un piemaksa pie tās piešķirta
  70. gadā. " Anotācija Likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" 1) Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība Sākot ar
  71. gadu Latvijā ir izveidojusies situācija, ka piemaksas par stāžu personām piešķir pēc pensionēšanās gada pazīmes, kas savukārt izriet no personas dzimšanas gada. Tā pēc būtības ir diskriminācija pēc personas dzimšanas gada pazīmes. Par šo atšķirīgo attieksmi
  72. gadā Satversmes tiesā tika ierosināta lieta Rīgā lietā Nr. 2012-12-011 Izvērtējot lietas apstākļus, Satversmes tiesa secināja, 01; punkts ka izskatāmajā lietā apstrīdētās normas kontekstā vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas visas tās personas, kurām ir līdz
  73. gada
  74. decembrim uzkrāts apdrošināšanas stāžs un tiesības uz valsts pensiju [
  75. gada
  76. februāra spriedums lietā Nr. 2012-12-14.2.2.]. Gan personām, kurām pensija piešķirta līdz apstrīdētajā normā paredzētajam termiņam -
  77. gada
  78. decembrim, gan personām, kurām pensija piešķirta pēc šā datuma, ir apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz
  79. gada
  80. decembrim. Savukārt piemaksa maksājama tikai vienai šo personu grupai, proti, personām, kurām pensija piešķirta līdz
  81. gada
  82. decembrim. Otrai personu grupai nav tiesību uz piemaksu. Līdz ar to apstrīdētā norma ir radījusi atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos [14.2.2.]. Vienlaikus, ņemot vērā Labklājības ministrijas un Saeimas argumentus par to, ka piemaksu izmaksāšana visiem pensionāriem, kuriem ir apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz
  83. gada
  84. decembrim, apdraudētu speciālā budžeta ilgtspēju [14.2.3.], Satversmes tiesa pieļāva atšķirīgās attieksmes pastāvēšanu, jo atšķirīgajai attieksmei ir leģitīmajam mērķis - nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju, kas atbilst- citu personu tiesību aizsardzībai. Ņemot vērā, ka sākot ar
  85. gadu piemaksas vairs neizmaksā no speciālā budžeta, tad atšķirīgo attieksmi pieļaujošais leģitīmais mērķis - nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju - vairs nepastāv. Līdz ar to, sākot ar
  86. gadu atšķirīgā attieksme pret pensionāriem, kuriem ir apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz
  87. gada
  88. decembrim, ir jānovērš ar likuma grozījumiem. 2) Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību? Likumprojekts novērš nevienlīdzīgu attieksmi pret pensijas vecuma cilvēkiem. Palielinoties ienākumiem atsevišķām personu grupām saistībā ar piemaksu izmaksāšanu, tautsaimniecībā nonāks vairāk finanšu līdzekļu. Pēc Finanšu ministrijas sniegtajām prognozēm
  89. gadā piemaksas pie vecuma pensijas vidēji mēnesī saņems 292 961 personas, kas ir par 49 119 personām mazāk nekā
  90. gadā, savukārt piemaksas pie invaliditātes pensijas vidēji mēnesī
  91. gadā saņems 21 858 personas, kas ir par 9 727 personām mazāk nekā
  92. gadā. 3) Kāda var būt likumprojekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldības budžetiem? Likumprojekts paredz piemaksu izmaksu no speciālā budžeta. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, piešķirot piemaksas tiem vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta pēc
  93. gada
  94. decembra, tas pozitīvi skartu gandrīz 160 tūkst. vecuma pensiju saņēmējus un 36,2 tūkst. invaliditātes pensiju saņēmējus. Papildus izdevumi no valsts pamatbudžeta
  95. gadā tas prasītu ap 57 milj.euro. Likumprojekts neskar pašvaldību budžetus. 4) Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu? Likumprojekts novērsīs diskrimināciju pēc personas vecuma. Tiesību normu sistēmā nav jāveic nekādas citas izmaiņas. 5) Kādām Latvijas starptautiskām saistībām atbilst likumprojekts? Likumprojekts šo jomu neskar. 6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu? Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Ministru kabinetā un Saeimā notikušās diskusijas par piemaksu atjaunošanu, kā arī Latvijas Pensionāru federācijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas viedokļus, atbalstot šādu likumprojektu. 7) Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde? Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību. 1 https://www.vestnesis.lv/op/2013/33.9

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.