Par atļauju pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem rūpnieciskās zvejas vajadzībām krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē Slīteres Nacionālā p

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas lēmums Nr. 3.15/1201/2022-N10 Talsu novada Dundagas pagastā

1. gada
2. decembrī Par atļauju pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem rūpnieciskās zvejas vajadzībām krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē Slīteres Nacionālā parka dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā Dalībnieku viedokļi un argumenti: Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
3. panta otrās daļas
4. punktā noteikto, ka no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta, Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk - Pārvalde) nav uzklausījusi dalībnieku viedokļus un argumentus, ievērojot to, ka dalībnieku loks ir individuāli nenoteiktu personu loks, kādēļ Pārvaldei ir jāizdod vispārīgais administratīvais akts. Faktu konstatējums un izvērtējums: Izvērtējot Latvijas Republikas normatīvos aktus un lietas tiesiskos un faktiskos apstākļus, konstatēts: [1] Slīteres Nacionālā parka (turpmāk - SNP) aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī pieļaujamās un aizliegtās darbības nosaka Ministru kabineta
5. gada
6. novembra noteikumi Nr. 751 "Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 751). [2] Noteikumu Nr. 751
7. punktā noteikts, ka SNP teritorijā ievēro izliktās aizlieguma un brīdinājuma zīmes, kā arī pārvietošanās ierobežojumus vietās, kur to neatļauj aizlieguma zīmes un nožogojumi, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu un uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu. Pašpatēriņa un rūpnieciskās zvejas vajadzībām aizliegts pārvietoties bez Pārvaldes rakstiskas atļaujas. Šīs tiesību normas izņēmuma mērķis ir noteikt, ka pašpatēriņa un rūpnieciskās zvejas vajadzībām pēc Pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas ir atļauts pārvietoties aiz aizlieguma un brīdinājuma zīmēm un nožogojumiem. Noteikumu Nr. 751 19.
8. un 29.
9. apakšpunktā noteikts, ka SNP dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā aizliegts pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, kā arī pa pludmali, kāpām un purviem, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu. Pašpatēriņa un rūpnieciskās zvejas vajadzībām aizliegts pārvietoties bez Pārvaldes rakstiskas atļaujas. [3] Atbilstoši Zvejniecības likuma
10. panta
11. un
12. punktam rūpnieciskā zveja ir darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus, un pašpatēriņa zveja ir zvejas tiesību izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai noteikto zvejas tiesību izmantošana nolūkā iegūt zivis savam patēriņam bez tiesībām tās piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām labuma gūšanai, izmantojot zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteikto ierobežota apjoma zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu). Ministru kabineta
13. gada
14. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"
15. punkts paredz, ka rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā komerciālajai zvejai un pašpatēriņa zvejai. Secināms, ka pašpatēriņa zveja ir viens no rūpnieciskās zvejas veidiem, kurā tiek izmantoti rūpnieciskās zvejas rīki. [4] Ministru kabineta
16. gada
17. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 4.
18. apakšpunktā noteikts, ka Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām ir atļauts zvejot un pārkraut nozveju citā kuģī šo noteikumu 8.
19. apakšpunktā minētajās ostās šo noteikumu 1.
20. apakšpunktā minētajos ūdeņos vai kādā to daļā, ja ar pašvaldību ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums un tā protokolā ir noteikts nozvejas vai zvejas rīku skaita limits, ja nepieciešams, arī zvejas vieta, zvejas periods vai zvejas dienu skaits (turpmāk - zvejas limits), un saņemta piekrastes zvejas atļauja (licence). [5] Aizsargjoslu likuma
21. pantā noteikti aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, kur iekļaujas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjosla (turpmāk - krasta kāpu aizsargjosla). Saskaņā ar šā likuma
22. panta trešās daļas
23. punktu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties, apstāties un stāvēt ārpus autoceļiem, izņemot gadījumus, kad pārvietošanās ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu, vai ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanu, robežuzraudzību vai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, kā arī gadījumus, kad ir saņemta jūras piekrastes joslas valdītāja rakstveida atļauja pārvietoties, apstāties un stāvēt pludmalē rūpnieciskās zvejas vajadzībām, publisko pasākumu nodrošināšanai un vides monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai. SNP dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā iekļaujas arī krasta kāpu aizsargjosla un pludmale. [6] Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma
24. panta pirmajai daļai par vides aizsardzību atbildīgā ministrija ir valdītājs jūras piekrastes sauszemes daļai, kas atrodas nacionālo parku dabas lieguma zonā un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteiktu darbību veikšanai ir nepieciešams īpašnieka saskaņojums, par vides aizsardzību atbildīgā ministrija īpašnieka vārdā saskaņo tās valdījumā esošajos publiskajos ūdeņos veicamās darbības. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - Ministrija) un Pārvaldes
25. gada
26. novembra valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līguma (turpmāk - Pārvaldīšanas līgums) 1.1.
27. apakšpunktu Ministrijai noteiktās valdījuma tiesības ir pārņēmusi Pārvalde. Tādējādi Aizsargjoslu likuma
28. panta trešās daļas
29. punktā noteiktā jūras piekrastes joslas valdītāja rakstveida atļauja pārvietoties, apstāties un stāvēt pludmalē SNP dabas lieguma zonā rūpnieciskās zvejas vajadzībām ir saņemama no Pārvaldes. [7] Savukārt atbilstoši Zemes pārvaldības likuma
30. panta otrajai daļai vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai, kuru valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteiktu darbību veikšanai ir nepieciešams īpašnieka saskaņojums, vietējā pašvaldība īpašnieka vārdā saskaņo tās valdījumā esošajos publiskajos ūdeņos veicamās darbības. Atbilstoši Slīteres nacionālā parka likuma
31. pantam un
32. pielikumam, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
33. un
34. pantam un pielikumam un Ministru kabineta
35. gada
36. jūnija noteikumu Nr. 386 "Administratīvā centra, ciema un pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi"
37. un
38. punktam un pielikumam krasta kāpu aizsargjosla un pludmale SNP teritorijā ietilpst Talsu novada Kolkas pagastā. Tādējādi Aizsargjoslu likuma
39. panta trešās daļas
40. punktā noteiktā jūras piekrastes joslas valdītāja rakstveida atļauja pārvietoties, apstāties un stāvēt tajā pludmales daļā, kuras valdītājs nav Ministrija (Pārvalde), ir saņemama no Talsu novada pašvaldības. [8] Ievērojot iepriekš minēto, Pārvalde konstatē: lai rūpnieciskās zvejas (tajā skaitā pašpatēriņa zvejas) vajadzībām varētu pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem krasta kāpu aizsargjoslā (kāpās) un pludmalē SNP dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā un pārvietoties aiz aizlieguma un brīdinājuma zīmēm un nožogojumiem, nepieciešama Pārvaldes rakstiska atļauja, piekrastes zvejas atļauja (licence) un jūras piekrastes joslas valdītāju - Talsu novada pašvaldības un Pārvaldes rakstveida atļauja. [9] Administratīvā procesa likuma
41. panta trešajā daļā noteikts, ka administratīvais akts ir arī tāds lēmums, kuru likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts). Ņemot vērā Slīteres nacionālā parka likuma
42. pantā noteikto deleģējumu Pārvaldei, secināms, ka ir izdodams administratīvais akts, kurš ir uzskatāms par vispārīgo administratīvo aktu, jo tas adresēts nenoteiktam personu lokam, kas var pretendēt uz Aizsargjoslu likuma
43. panta trešās daļas
44. punktā un Noteikumu Nr. 751
45. punktā, 19.
46. un 29.
47. apakšpunktā noteikto atļauju, balstoties uz personām piešķirtajām tiesībām rūpnieciskās zvejas (tajā skaitā pašpatēriņa zvejas) vajadzībām pārvietoties aiz aizlieguma un brīdinājuma zīmēm un nožogojumiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, kā arī pludmalē un kāpās SNP dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā, - proti, šīs personas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos, tās ir saņēmušas piekrastes zvejas atļauju (licenci) un Talsu novada pašvaldības (jūras piekrastes joslas valdītāja) rakstveida atļauju. Pārvaldes kā jūras piekrastes joslas valdītāja rakstveida atļauja pārvietoties, apstāties un stāvēt pludmalē SNP dabas lieguma zonā rūpnieciskās zvejas vajadzībām, kas izdodama saskaņā ar Aizsargjoslu likuma
48. panta trešās daļas
49. punktu, tiek ietverta šajā lēmumā. [10] Ņemot vērā minēto, Pārvalde secina, ka tai ir jāizdod administratīvais akts, kas nodrošinās leģitīmā mērķa sasniegšanu, kura nodrošināšanai Aizsargjoslu likuma
50. panta trešās daļas
51. punktā un Noteikumu Nr. 751
52. punktā, 19.
53. un 29.
54. apakšpunktā paredzēts ierobežot personu loku, kuras drīkst rūpnieciskās zvejas (tajā skaitā pašpatēriņa zvejas) vajadzībām īstenot šī lēmuma
55. un
56. punktā norādītās darbības. Pamatojoties uz iepriekš minēto un Administratīvā procesa likuma
57. panta trešo daļu,
58. un
59. pantu, Aizsargjoslu likuma
60. panta trešās daļas
61. punktu un Noteikumu Nr. 751
62. punktu, 19.
63. un 29.
64. apakšpunktu, Pārvalde nolemj:
65. Noteikt, ka Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām, kuras saņēmušas piekrastes zvejas atļauju (licenci) un Talsu novada pašvaldības (jūras piekrastes joslas valdītāja) rakstveida atļauju pārvietoties, apstāties un stāvēt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pludmalē rūpnieciskās zvejas (tajā skaitā pašpatēriņa zvejas) vajadzībām, atļauts rūpnieciskās zvejas (tajā skaitā pašpatēriņa zvejas) vajadzībām pārvietoties aiz aizlieguma un brīdinājuma zīmēm un nožogojumiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē Slīteres Nacionālā parka dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā, ievērojot šādus nosacījumus: 1.
66. krasta kāpu aizsargjoslā ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem atļauts pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) pa esošajiem laivu pievešanas ceļiem. Pārvietošanās ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa kāpām un apstāšanās un stāvēšana kāpās ir aizliegta; 1.
67. atrodoties krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ar mehānisko transportlīdzekli, piekrastes zvejas atļaujai (licencei) jābūt novietotai redzamā vietā (piemēram, automašīnas logā vai uz tās priekšējā paneļa).
68. Noteikt, ka vienlaikus ar šī lēmuma nolemjošās daļas
69. punktā noteikto atļauju personām, uz kurām tā attiecas, atļauts pārvietoties, apstāties un stāvēt pludmalē Slīteres Nacionālā parka dabas lieguma zonā rūpnieciskās zvejas vajadzībām (Pārvaldes kā jūras piekrastes joslas valdītāja rakstveida atļauja).
70. Šī lēmuma nolemjošās daļas
71. un
72. punktā noteiktā atļauja derīga no
73. gada
74. janvāra līdz
75. gada
76. decembrim. Piemērotās tiesību normas:
77. Administratīvā procesa likuma
78. panta trešā daļa, 5., 6., 7., 8., 11., 12., 13., 15.,
79. pants,
80. panta
81. punkts,
82. panta pirmā daļa,
83. panta otrās daļas
84. punkts,
85. panta pirmā daļa, 65.,
86. un
87. pants.
88. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
89. un
90. pants un pielikums.
91. Aizsargjoslu likuma
92. panta trešās daļas
93. punkts.
94. Slīteres nacionālā parka likuma
95. un
96. pants un
97. pielikums.
98. Zemes pārvaldības likuma
99. panta pirmā un otrā daļa.
100. Zvejniecības likuma
101. panta
102. un
103. punkts.
104. Ministru kabineta
105. gada
106. novembra noteikumu Nr. 751 "Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"
107. punkts, 19.
108. un 29.
109. apakšpunkts.
110. Ministru kabineta
111. gada
112. jūnija noteikumu Nr. 386 "Administratīvā centra, ciema un pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi"
113. un
114. punkts un pielikums.
115. Ministru kabineta
116. gada
117. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 4.
118. apakšpunkts. Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma
119. panta otro daļu,
120. panta pirmo daļu un Ministru kabineta
121. gada
122. jūnija noteikumu Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums"
123. punktu, šo lēmumu var apstrīdēt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, sūdzību iesniedzot Baznīcas ielā 7, Siguldā, LV-2150, e-pasta adrese: pasts@daba.gov.lv. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
124. panta pirmo un otro daļu lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad tas tiek paziņots adresātam. Ņemot vērā, ka šī administratīvā akta adresāts ir individuāli nenoteiktu adresātu loks, saskaņā ar Paziņošanas likuma
125. panta pirmās daļas
126. punktu un otro un piekto daļu šis administratīvais akts uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publiskas paziņošanas - publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Kurzemes reģionālās administrācijas direktore D. Sāmīte