Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu inform

Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 43 Rīgā

1. gada
2. janvārī (prot. Nr. 4
3. §) Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā" pases apstiprināšanu
4. Apstiprināt 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā" (turpmāk – projekts) pasi (​pielikums) un projekta izmaksas 142 780 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 118 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai 24 780 euro apmērā. 2
5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna
6. komponentes "Digitālā transformācija" 2.
7. reformu un investīciju virziena '"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" ietvaros. 3 (MK 10.08.
8. rīkojuma Nr. 491 redakcijā)
9. Projektu finansēt 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta
10. gada
11. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna
12. komponentes "Digitālā transformācija" 2.
13. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem. 4 Ministru prezidents A. K. Kariņš Satiksmes ministrs J. Vitenbergs Pielikums Ministru kabineta
14. gada
15. janvāra rīkojumam Nr. 43(Pielikums MK 10.08.
16. rīkojuma Nr. 491 redakcijā) Projekta pase Investīcijas2.1.1.1.i.projektaZiņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmāpase (numurs) (projekta nosaukums)
17. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu1.
18. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)VSIA "Latvijas Jūras administrācija"(Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma
19. panta 6.1 punktā un
20. panta pirmās daļas 12.¹ punktā noteikto pārvaldes uzdevumu izpildi)1.
21. Projekta īstenošanas partneri
22. Saistīto projektu programma2.
23. Programmas nosaukumsDatu pārvaldības attīstības programma2.
24. Saistība ar citiem projektiemEiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–
25. gada plānošanas periodā Satiksmes ministrija (turpmāk – SM) Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1.
26. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ietvaros īstenoja projektu Nr. 3DP/3.2.2.1.1/11/IPIA/CFLA/003/003 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas izstrāde, integrācija un e-pakalpojumu izstrāde". Pamatojoties uz izvēlēto un Ministru kabinetā apstiprināto sistēmas izstrādes pieeju, Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (turpmāk – valsts informācijas sistēma SKLOIS) ir īstenota kā sistēmu integrators ar paplašinātu funkcionalitāti, kas nodrošina būtiskākās informācijas elektronisku apriti starp jūras kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem.Valsts informācijas sistēmas SKLOIS attīstība tika turpināta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–
27. gada plānošanas periodā, īstenojot darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.
28. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projektu Nr. 2.2.1.1/17/I/020 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas attīstība (SKLOIS 2)", kurā tika nodrošināta valsts informācijas sistēmas SKLOIS un nacionālās sistēmas integrācija vienotā informācijas sistēmā, kā arī darbības procesu un datu apmaiņas pakalpju pilnveidošana, lai apmainītos ar kuģošanas informāciju.Projekts "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā" (turpmāk – projekts) turpina valsts informācijas sistēmas SKLOIS attīstību atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk – ES) saistošo normatīvo aktu prasībām, un projekta ietvaros plānotais tvērums nerada dubultā finansējuma risku ar iepriekš īstenotajiem projektiem, jo aktivitātes un sistēmas funkcionalitāte nepārklājas ar iepriekšējos projektos izstrādāto un ieviesto funkcionalitāti
29. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi3.
30. Projekta mērķis un galvenais satursProjekta mērķis ir izstrādāt un ieviest nepieciešamos valsts informācijas sistēmas SKLOIS papildinājumus, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes
31. gada
32. aprīļa Direktīvas (ES) 2019/883 par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (turpmāk – direktīva 2019/883), prasību praktisku izpildi un informācijas tehnoloģiju atbalstu attiecībā uz elektronisku ziņošanu (informācijas ievadu) par kuģu radītajiem atkritumiem un to uzskaiti dalībvalstu informācijas sistēmās.Projekta ietvaros tiks papildināta datu ievade valsts informācijas sistēmā SKLOIS par kuģu nodotajiem atkritumiem un datu apmaiņas saskarne ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (turpmāk – SafeSeaNet sistēma). Netiks ieviestas jaunas informācijas sistēmas, netiks ietekmēta esošā informācijas sistēmas tehniskā arhitektūra vai informācijas un komunikācijas infrastruktūras pakalpojumu tehnoloģiskā struktūra.Pēc valsts informācijas sistēmas SKLOIS papildinājumiem papildus jau iepriekš uzkrātajiem datiem par kuģu ienākšanu vai iziešanu no Latvijas ostām tiks uzkrāti dati par kuģu vizītēs reāli nodotajiem atkritumiem un tiks nodrošināta šo datu sniegšana SafeSeaNet sistēmai, norādot precīzu atkritumu daudzumu un veidu. Tiks izstrādātas jaunas datu ievades, datu apmaiņas un datu attēlošanas formas par kuģu reāli nodotajiem atkritumiem3.
33. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/ risināmā problēma)1) Direktīvas 2019/883 prasību izpildes atbalsta nodrošināšana valsts informācijas sistēmā SKLOIS;2) Ministru kabineta
34. gada
35. marta noteikumu Nr. 193 "Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 193) prasību izpildes atbalsta izstrāde un ieviešana valsts informācijas sistēmā SKLOIS3.
36. Projekta ieguvumi1Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2VērtībaSasniegšanas laiks (gads)3.3.
37. Elektroniska ziņošana par kuģa vizītē nodotajiem atkritumiemValsts informācijas sistēmā SKLOIS ievadīta un pieejama informācija par kuģa nodotajiem atkritumiem visās kuģa vizītēs (ja kuģis atkritumus neplāno nodot, – atzīme, ka atkritumus nenodos), procentos no visām pieteiktajām kuģa vizītēm.Pašreizējā vērtība 0 %, jo valsts informācijas sistēmā SKLOIS netiek ievadīta informācija par nodotajiem atkritumiem100 %2024.3.3.
38. Datu apmaiņa ar SafeSeaNet sistēmu par kuģu radītajiem atkritumiemInformācijas apjoms, par kuru sniegtas ziņas SafeSeaNet sistēmai, ja informācija ir ievadīta valsts informācijas sistēmā SKLOIS, procentos no visām pieteiktajām kuģa vizītēm.Pašreizējā vērtība 0 %, jo valsts informācijas sistēmā SKLOIS netiek ievadīta informācija par nodotajiem atkritumiem un līdz ar to netiek sniegtas ziņas SafeSeaNet sistēmai100 %2024.
39. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem4.
40. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā)4.
41. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4118 000 EURPVN 24 780 EURAvanss netiks pieprasīts Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējumsIzmaksu apmērs (indikatīvi)Maksimālais apmērs5Darbības iznākums4.
42. informācijas sistēmas programmatūras izstrādes izmaksas, tai skaitā integrācijas saskarņu izstrādes izmaksas106 200 EUR106 200 EURIzstrādāta un ieviesta programmatūra4.
43. izvēlētajai izstrādes metodei atbilstošas dokumentācijas izstrādes izmaksas11 800 EUR11 800 EURValsts informācijas sistēmā SKLOIS esošās programmatūras prasību specifikācijas un programmatūras projektējuma apraksta papildinājumi
44. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā5.
45. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumiSkaitsIKT risinājuma nosaukumsĪss apraksts6Valsts mākonī(jā/nē) IKT risinājumu attīstības saskaņošanas termiņš 7 (gads, ceturksnis)Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis)Risinājuma lietotāji (skaits) 5.1.
46. Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem valsts informācijas sistēmas SKLOISProjekta ietvaros plānots izstrādāt un ieviest nepie­ciešamos valsts informācijas sistēmas SKLOIS papildinājumus, lai nodrošinātu direktīvas 2019/883 prasību izpildes atbalstu informācijas sistēmā.Projekta ietvaros tiks papildināta esošā valsts informācijas sistēmas SKLOIS kuģu vizītes datu ievade par kuģu nodotajiem atkritumiem. Papildus tiks uzkrāti dati par kuģu reāli nodotajiem atkritumiem, kā arī tiks papildināta datu apmaiņas saskarne ar SafeSeaNet sistēmu.Tiks izstrādātas jaunas datu ievades, datu apmaiņas un datu attēlošanas formas par kuģu reāli nodotajiem atkritumiemJā26.09.2022.
47. gada I ceturksnis320 SM uzturētās valsts informācijas sistēmas SKLOIS lietojum­programmas lietotāji (kuģu aģenti vai, ja tādu nav, kuģošanas kompānijas vai kuģu kapteiņi), kuri ievada datus par kuģu nodotajiem atkritumiem5.
48. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumiSkaitsPakalpojums (pakalpojumu grupa)Koplietošanas pakalpojuma lietotāji (institūcijas)Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) n/a 5.
49. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopasSkaitsSaturu raksturojošs nosaukumsPiekļuves nodrošināšanas termiņš (gads, ceturksnis) 5.3.
50. Dati par Latvijas ostās kuģu vizītes laikā nodotajiem kuģu atkritumiem
51. gada I ceturksnis
52. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9Projekta pārvaldība un īstenošana tiks nodrošināta ar esošajiem VSIA "Latvijas Jūras administrācija" un Satiksmes ministrijas personāla resursiem. Projekta vadītājs – VSIA "Latvijas Jūras administrācija" valsts informācijas sistēmas SKLOIS departamenta direktors. Projekta vadītājs nodrošinās projekta īstenošanu atbilstoši noslēgtajam līgumam par projekta īstenošanu, organizēs uzdevumus un ikdienas operatīvos darbus, uzraudzīs to izpildi, vadīs projektā iesaistīto darbinieku un pakalpojumu sniedzēju darbu. Satiksmes ministrijas vecākais eksperts SKLOIS jautājumos nodrošinās praktisko nozares ministrijas funkciju izpildi, tajā skaitā nepieciešamo tiesību aktu projektu un citu normatīvo dokumentu izstrādi, kā arī sniegs atbalstu projekta ieviešanā. VSIA "Latvijas Jūras administrācija" finanšu resursi projekta īstenošanai ir pieejami saskaņā ar Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas Jūras administrācija"
53. gada
54. decembra Deleģēšanas līgumu par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas turētāja funkciju pildīšanu, kas noslēgts saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma
55. panta 6.1 punkta prasībām un paredz finanšu līdzekļu piešķiršanu deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildei
56. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaituPārvaldes darbinieku skaits netiks mainīts.Finanšu izmaksu un ieguvumu analīze veikta, pamatojoties uz izmaksu starpību starp scenāriju ar projektu un alternatīvo scenāriju bez projekta.Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 193 prasībām ziņošana valsts informācijas sistēmā SKLOIS par kuģu nodotajiem atkritumiem jāuzsāk
57. gada
58. janvārī, kad sistēmā jābūt pieejamai informācijas ievada un datu nosūtīšanas funkcionalitātei, lai nodrošinātu datu sniegšanu SafeSeaNet sistēmai. Ja projekts netiks īstenots ar
59. gada
60. janvāri, pastāv risks, ka Eiropas Komisija var izskatīt jautājumu par iespējamu pārkāpuma procedūras sākšanu pret Latviju par ES tiesību aktos noteikto pienākumu praktisku neīstenošanu, jo pienākumi ir pārņemti ar MK noteikumu Nr. 193 normām, taču praktiska to izpilde nav iespējama. Potenciālajā tiesvedībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību
61. panta
62. punktu dalībvalstij var piemērot finanšu sankcijas – gan soda naudu, gan kavējuma naudu, neizslēdzot vienu vai otru, – jau ar pirmo konstatējošo spriedumu. Šobrīd Latvijai vienreizējā soda nauda ir noteikta 308 000 euro apmērā un tai tiek pieskaitīta soda nauda no 124,20 euro līdz 2484 euro dienā vai kavējuma nauda, kas ir no 372,60 euro līdz 22 356 euro apmērā par katru kavējuma dienu, līdz pārkāpums ir novērsts. Tādējādi minimālās soda naudas izmaksas ir 308 000 euro.Ja projekts tiek īstenots, tā izmaksas būs 142 780 euro (ar PVN). Īstenojot projektu, finanšu ieguvums ir 165 220 euro.Iecerētais projekts ir bezpeļņas projekts
63. Cita būtiska informācijaProjekta personāla izmaksas un izstrādāto papildinājumu uzturēšanas izmaksas tiks segtas no SM budžeta programmas 05.00.00 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšana" līdzekļiem, kuri saskaņā ar
64. gada
65. decembrī noslēgto Deleģēšanas līgumu par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas turētāja funkciju pildīšanu tiek pārskaitīti VSIA "Latvijas Jūras administrācija" valsts informācijas sistēmas SKLOIS uzturēšanai.Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiek sniegts, jo valsts informācijas sistēmas SKLOIS papildinājumu izstrādi nosaka direktīva 2019/883 un MK noteikumi Nr. 193, kas uzdod ES dalībvalstu atbildīgajām valsts institūcijām veikt noteiktus pasākumus, lai kontrolētu kuģu atkritumu nodošanu. Piemēram, nodrošinot ES dalībvalstīs vienotu nodoto atkritumu reģistrāciju un uzskaiti, būs iespējams kontrolēt, vai kuģis nodod savus atkritumus kādā no ostām, un gūt pārliecību, ka šie atkritumi netiek izgāzti jūrā. Vienlaikus tiks iegūtas ziņas par atkritumu daudzumu, to pieņemšanu gan katrā dalībvalstu ostā, gan visās ostās kopumā. Ostas pārvalde organizē kuģu atkritumu pieņemšanu un apsaimniekošanu, ņemot vērā ostā ienākošo kuģu tipu, izmērus un tilpību, kuģu atkritumu daudzumu un veidu, MK noteikumos Nr. 193 paredzētos atbrīvojumus, kā arī ostas lielumu un ģeogrāfisko stāvokli, lai nepieļautu kuģa dīkstāvi un aizkavēšanu ostā. Ostas pārvalde vai atkritumu apsaimniekošanas komersants pieņemtos kuģu atkritumus apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, līdz ar to valsts informācijas sistēmas SKLOIS papildinājumi atkritumu pieņemšanu un apsaimniekošanu neietekmē, izņemot jauno pienākumu, ka komersantiem, kas pieņēmuši kuģu atkritumus, būs kuģu atbildīgajām personām jāizsniedz atkritumu nodošanas-pieņemšanas kvīts, kurā jānorāda pieņemtie atkritumi un to daudzums. Šī kvīts tiks reģistrēta valsts informācijas sistēmā SKLOIS, kā arī informācija nosūtīta un apkopota SafeSeaNet sistēmā, padarot iespējamu vienotu valsts institūciju kontroli visā ES.Par projekta līdzekļiem tiks izstrādāti papildinājumi valsts informācijas sistēmā SKLOIS, kuras pārzinis ir SM un kuras uzturēšana tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem. Valsts informācijas sistēma SKLOIS nodrošinās atkritumu nodošanas-pieņemšanas kvītī iekļautās informācijas apstrādi un datu sniegšanu kontrolējošām valsts institūcijāmLietotie saīsinājumi:IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.
66. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda
67. punktā.2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10000, un sasniegšanas laiks –
68. gads3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta
69. gada
70. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība)
71. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.
72. apakšpunktā.7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.