Par zušu ieguves papildus lieguma laika noteikšanu Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas līča piekrastes ūdeņos 2023. gadā

Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/5 Rīgā

1. gada
2. februārī Par zušu ieguves papildus lieguma laika noteikšanu Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas līča piekrastes ūdeņos
3. gadā Saskaņā ar Zvejniecības likuma
4. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos. Zvejniecības likuma
5. panta pirmā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām. Atbilstoši Eiropas Padomes
6. gada
7. janvāra Regulas (ES) 2023/194, ar ko
8. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un - attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem - konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz
9. un
10. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (turpmāk - Regula (ES) 2023/194).
11. pantam, Savienības ūdeņos, tostarp iesāļūdeņos, piemēram, estuāros, krasta lagūnās un pārejas ūdeņos un Savienības zvejas kuģiem GFCM 1.-
12. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā vismaz sešus mēnešus ilgā periodā ir paredzēts aizliegt nodarboties ar zuša komerciālās zvejas darbībām - vai nu kā specializēto zveju, vai kā piezveju - visos zuša dzīves posmos. Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/194
13. panta
14. punktu ICES (Starptautiskās Jūras pētniecības padome)
15. apakšapgabalā (aptver Baltijas jūras ūdeņus), attiecībā uz zušiem, kuru lielākais garums ir 12 cm vai vairāk, zušu zvejas lieguma periods ir noteikts laika periodā no
16. oktobra līdz
17. decembrim, un katrai dalībvalstij vēl papildus ir jānosaka trīs mēnešus ilgs zvejas aizlieguma periods laikposmā no
18. gada
19. marta līdz
20. augustam, kad ir zušu lielākie lejupmigrācijas uz jūru un nozvejas rādītāji. Par dalībvalsts pieņemto zušu ieguves lieguma papildus perioda noteikšanu Eiropas Komisijai ir jāpaziņo līdz
21. gada
22. martam. Savukārt atbilstoši Regulas (ES) 2023/194
23. panta
24. punktam atpūtas nolūkos (pašpatēriņa zveja, makšķerēšana un zemūdens medības) zušu ieguve jūras ūdeņos ir aizliegta visu
25. gadu. Zvejniecības likuma
26. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma
27. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk - institūts "BIOR"). Institūts "BIOR" ministrijā ir iesniedzis zinātniski pamatotu rekomendāciju (
28. gada
29. janvāra vēstule Nr. 30-1/4-e "Par zinātnisko rekomendāciju"), kurā norāda, ka pēdējo piecu gadu (2017.-
30. gads) sudrabzušu (nārsta migrācijai nobriedušo zušu) lejupmigrācijas monitoringa dati liecina, ka vidēji 50 % sudrabzušu lejupmigrāciju uz jūru veic aprīļa mēnesī, kas saistāms ar nozīmīgām ūdens līmeņa svārstībām, un vērā ņemams daudzums sudrabzušu lejupmigrāciju uz jūru veic arī maijā. Analizējot zušu nozvejas datus piekrastes zonā, piezvejā sudrabzušu skaits palielinās maijā un jūnijā. Ņemot vērā iepriekš minēto, institūts "BIOR" rekomendē papildus zušu zvejas aizliegumu noteikt no
31. gada
32. aprīļa līdz
33. gada
34. jūnijam.
35. gada
36. janvāra Zivsaimniecības konsultatīvā padome (turpmāk - ZKP) (ZKP sēdes
37. gada
38. janvāra protokols Nr. 4.2-8e/3/2023) tika iepazīstināta ar institūta "BIOR" zinātniski pamatoto rekomendāciju par atbilstoši Regulai (ES) 2023/194 papildus nosakāmo trīs mēnešu zušu komerciālās zvejas aizliegumu, kuram jāaptver zušu intensīvākās lejupmigrācijas periods uz jūru un lielākie zušu nozvejas mēneši jūras ūdeņos. ZKP atbalstīja institūta "BIOR" ierosinājumu par zušu zvejas 3 mēnešu papildus lieguma noteikšanu
39. gadā laika periodā no
40. aprīļa līdz
41. jūnijam. Tāpat Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome rakstiskās procedūras ietvaros
42. gada
43. februārī tika iepazīstināta ar ministrijas sagatavoto lēmuma projektu "Par zušu ieguves papildus lieguma laika noteikšanu Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas līča piekrastes ūdeņos
44. gadā". Iebildumi vai ierosinājumi par sagatavoto lēmuma projektu no minētās padomes netika saņemti. Atbilstoši Zvejniecības likuma
45. panta pirmajai daļai ministrija saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iesniedza lēmuma projektu "Par zušu ieguves papildus lieguma laika noteikšanu Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas līča piekrastes ūdeņos
46. gadā", uz ko
47. gada
48. februārī tika saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojums (
49. gada
50. februāra vēstule Nr. 1-132/835). Ievērojot iepriekš minēto, Zvejniecības likuma
51. panta otro daļu,
52. panta otro un trešo daļu un
53. panta pirmo daļu, ministrija nolemj:
54. Papildus Regulā (ES) 2023/194 noteiktajam zušu zvejas liegumam
55. gadā no
56. oktobra līdz
57. decembrim un atpūtas zvejas (pašpatēriņa zveja, makšķerēšana un zemūdens medības) liegumam visu
58. gadu, noteikt zušu zvejas liegumu Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas līča piekrastes ūdeņos laika periodā no
59. gada
60. aprīļa līdz
61. gada
62. jūnijam.
63. Noteikt, ka laika periodā no
64. gada
65. aprīļa līdz
66. gada
67. jūnijam un no
68. gada
69. oktobra līdz
70. gada
71. decembrim visi Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas līča piekrastes ūdeņos nejauši noķertie zuši ir atlaižami dzīvi atpakaļ jūrā. Zvejā ar āķiem un makšķerējot nejauši noķertie zuši, kuri āķi ierijuši tā, ka to nav iespējams saudzīgi izvilkt, ir atlaižami, nogriežot auklu ar tam pievienoto āķi.
72. Līdz
73. gada
74. martam paziņot Eiropas Komisijai par pieņemto lēmumu par papildus zušu zvejas aizliegumu no
75. gada
76. aprīļa līdz
77. gada
78. jūnijam. Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma
79. panta ceturtās daļas
80. punktu, Zvejniecības likuma
81. panta sesto daļu lēmums ir izpildāms ar spēkā stāšanās brīdi, un iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību. Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
82. panta otro daļu un
83. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā. Administratīvā procesa likuma
84. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma
85. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Zemkopības ministrijas valsts sekretārs R. Kronbergs