← Latvija

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2022. gada 22. marta rīkojuma Nr. 1-2/2224 "Par Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo

Tiesību akts zaudēs spēku

  1. gada
  2. janvārī. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/915 Rīgā
  3. gada
  4. februārī Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra
  5. gada
  6. marta rīkojuma Nr. 1-2/2224 "Par Rīgas domes
  7. gada
  8. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" darbības apturēšanu" atcelšanu [1.] Rīgas valstspilsētas dome
  9. gada
  10. decembrī pieņēma saistošos noteikumus Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 103), ar kuriem tika apstiprināts Rīgas teritorijas plānojums (turpmāk - Rīgas TP). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar
  11. gada
  12. marta rīkojumu Nr. 1-2/2224 "Par Rīgas domes
  13. gada
  14. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" darbības apturēšanu" (turpmāk - rīkojuma Nr. 1-2/2224) apturēja saistošo noteikumu Nr. 103 darbību. Rīgas valstspilsētas dome
  15. gada
  16. aprīļa ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu Nr. 1414, lemjot neatcelt saistošos noteikumus Nr. 103 un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. [2.]
  17. gada
  18. jūnijā Satversmes tiesas
  19. kolēģija, izskatījusi Rīgas domes
  20. gada
  21. jūnijā saņemto pieteikumu, pieņēma lēmumu par lietas ierosināšanu. Ierosināta lieta Nr. 2022-25-05 "Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra
  22. gada
  23. marta rīkojuma Nr. 1-2/2224 "Par Rīgas domes
  24. gada
  25. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" darbības apturēšanu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
  26. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas
  27. panta ceturtajai daļai un
  28. pantam, likuma "Par pašvaldībām"
  29. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma
  30. panta trešajai daļai". [3.] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesības veikt tiesiskuma kontroli teritorijas attīstības plānojuma izstrādē īstenojamas, ievērojot pašvaldību autonomijas principu, savstarpēju cieņu, kas vērsta gan uz pašvaldības, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) pienākumu izpildi, un rīkojumā Nr. 1-2/2224 jābūt samērīgumam, proti, tam jābūt proporcionālam to interešu svarīgumam, kuras ir paredzēts aizsargāt. Satversmes tiesa ir uzsvērusi samērīguma principa vispārīgo nozīmi valsts pārvaldē. No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasināms pienākums visām valsts institūcijām savā darbībā ievērot samērīguma principu, kas ir viens no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts vispārējiem tiesību principiem, un valsts institūcijām, īstenojot valsts varu, katrā konkrētajā gadījumā tas ir jāņem vērā (Satversmes tiesas
  31. gada
  32. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 19.
  33. apakšpunkts). [4.] Izvērtējot Tieslietu ministrijas, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, biedrības "Latvijas Teritorijas plānotāju asociācija" un biedrības "Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse" paustos viedokļus un norādītos argumentus par rīkojuma Nr. 1-2/2224 iespējamo prettiesiskumu, secināju, ka ir pietiekošs pamats veikt atkārtotu rīkojuma tiesiskuma pēcpārbaudi. [5.] izvērtējot rīkojuma Nr. 1-2/2224 tiesiskumu un samērīgumu secinu, ka: [5.1.] Satversmes tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka valsts pārvaldei demokrātiskā tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, un ka tās rīcībai jāatbilst likumam un tiesībām (Satversmes tiesas
  34. gada
  35. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05
  36. punkts). [5.2.] Demokrātiskas tiesiskas valsts institūcijām to savstarpējās attiecībās ir jāievēro labas ticības princips un starpinstitucionālās lojalitātes princips. Tas nozīmē, ka valsts institūciju rīcība to savstarpējās attiecībās nevar aprobežoties ar formālu normatīvajos aktos un konstitūcijā noteikto pienākumu izpildi, to rīcībai jāveicina visu institūciju pienākumu izpilde un savstarpējā cieņa (Satversmes tiesas
  37. gada
  38. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.3.
  39. apakšpunkts). [5.3.] Satversmes
  40. pantā ietvertais demokrātijas princips konkretizējams arī kopsakarā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartā nostiprināto pašvaldības principu (Satversmes tiesas
  41. gada
  42. maija sprieduma Nr. 2019-17-05 13.
  43. apakšpunkts, Satversmes tiesas
  44. gada
  45. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01
  46. punkts). Eiropas vietējo pašvaldību hartas
  47. panta ceturtā daļa paredz, ka vietējām varām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnīgas un ekskluzīvas. Cita, centrālā vai reģionālā vara, nedrīkst tās apstrīdēt vai ierobežot, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā. Savukārt šīs hartas
  48. pants paredz tiesisko ietvaru administratīvajai pārraudzībai pār vietējo varu darbību, un šis pants cita starpā paredz, ka administratīvā pārraudzība pār vietējām varām tiek realizēta tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās ir proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras ir paredzēts aizsargāt. [5.4.] Rīgas TP izstrādes laikā sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību ir saskatāma starpinstitucionālās lojalitātes principa neievērošana. [5.5.] Izdodot rīkojumu Nr. 1-2/2224 nav ievērots samērīguma princips. Neatbilstība samērīguma principam izpaužas gan izvēlētā līdzekļa nepiemērotībā, gan radīto seku neproporcionalitātē. Saistošo noteikumu Nr. 103 un Rīgas TP regulējumā nav konstatējamas tādas nepilnības, kuru novēršana tiesiskuma nodrošināšanai būtu proporcionāla rīkojuma Nr. 1-2/2224 sekām, kas rodas, pilnībā apturot saistošo noteikumu Nr. 103 darbību. [5.6.] Rīgas TP īstenošanas apturēšana uz nenoteiktu laiku ir vērtējama negatīvi, jo Rīgas valstspilsētas līdzsvarota attīstība nevar notikt bez spēkā esoša un mūsdienīga teritorijas plānojuma. [6.] Papildus vērtēju, ka: [6.1.] Likumprojekta "Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā" anotācijas
  49. punktā (likumprojekta nepieciešamības pamatojums) norādīts, ka: - Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir īpašā aizsardzības un saglabāšanas režīmā, ko primāri regulē speciālais likums (Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums); - ņemot vērā Rīgas vēsturiskā centra īpašo statusu Latvijā nav citu analogu teritoriju, kuru attīstību un saglabāšanu regulē speciālas tiesību normas, Rīgas vēsturiskajam centram pieļaujams īpašs, no plānošanas sistēmas kopumā atšķirīgs regulējums; -
  50. gadā, pieņemot grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā netika paredzēts pārejas periods; - ar saistošajiem noteikumiem Nr. 103 apstiprinātais Rīgas TP izstrādāts atbilstoši šodien spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. [6.2.] Likumprojekts pilnveido spēkā esošo tiesību normu sistēmu, skaidri nosakot, ka uz Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonas teritoriju attiecināms speciālais regulējums, kas ir izņēmums no Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktā vispārējā regulējuma. [6.3.] Saeima
  51. gada
  52. februāra Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izskatīja iesniegto likumprojektu un steidzamības kārtībā pieņēma likumu "Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā" (Nr: 147/Lp14), ar kuru noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā izstrādājams teritorijas plānojums, noteikta Rīgas valstspilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhija un to piemērošana attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, kā arī noteikts termiņš, līdz kuram izstrādājams un apstiprināms jauns Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, - ne vēlāk kā līdz
  53. gada
  54. decembrim, tādējādi nosakot, ka uz Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonas teritoriju attiecināms speciālais regulējums, kas būs izņēmums no Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktā vispārējā regulējuma. Likums "Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā" (Nr: 147/Lp14) stājās spēkā
  55. gada
  56. februārī. [7.] Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un argumentāciju nolemju:
  57. Atcelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra
  58. gada
  59. marta rīkojumu Nr. 1-2/2224 "Par Rīgas domes
  60. gada
  61. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" darbības apturēšanu".
  62. Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Rīgas valstspilsētas domes priekšsēdētājam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.