Nekustamā īpašuma Vītolu ielā 8A, Kusā, Aronas pagastā, Madonas novadā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7042 006 0793, teritorijas izmantošanas

Attēlotā redakcija Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 2

1. gada
2. februārī Nekustamā īpašuma Vītolu ielā 8A, Kusā, Aronas pagastā, Madonas novadā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7042 006 0793, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa APSTIPRINĀTI ar Madonas novada pašvaldības domes 28.02.
3. lēmumu Nr. 121 (prot. Nr. 3,
4. p.) Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
5. panta pirmo daļu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
6. punktu Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā Vītolu ielā 8A, Kusā, Aronas pagastā, Madonas novadā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7042 006 0793, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa, kas ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa un pieejama Latvijas ģeotelpiskās informācijas portāla www.geolatvija.lv sadaļā https://geolatvija.lv/geo/tapis3#document_
7. 2 (Madonas novada domes 30.03.
8. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā) Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Lungevičs Madonas novada pašvaldības
9. gada
10. februāra saistošie noteikumi Nr. 2 Madonas novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000054572Saieta laukums 1, Madona, Madonas nov., LV-4801pasts@madona.lv http://www.madona.lvLokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem Vītolu ielā 8A, Aronas pagastā, Madonas novadā zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 7042 006 0793 funkcionālā zonējuma maiņaiRedakcija 1.0.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs
11. Noteikumu lietošana un definīcijas1.
12. Noteikumu lietošana1.
13. Definīcijas
14. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.
15. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.
16. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
17. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.
18. Prasības transporta infrastruktūrai3.
19. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.
20. Prasības apbūvei3.
21. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.
22. Prasības vides risku samazināšanai
23. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.
24. Savrupmāju apbūves teritorija4.
25. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
26. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
27. Publiskās apbūves teritorija4.
28. Jauktas centra apbūves teritorija4.
29. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.
30. Transporta infrastruktūras teritorija4.
31. Tehniskās apbūves teritorija4.
32. Dabas un apstādījumu teritorija4.
33. Mežu teritorija4.
34. Lauksaimniecības teritorija4.
35. Ūdeņu teritorija
36. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.
37. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.
38. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.
39. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.
40. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.
41. Ainaviski vērtīga teritorija5.
42. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.
43. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.
44. Degradēta teritorija
45. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
46. Citi nosacījumi/prasības
47. Noteikumu lietošana un definīcijas1.
48. Noteikumu lietošana
49. Šie noteikumi nosaka prasības nekustamajam īpašumam Vītolu ielā 8A, Kusā, Aronas pagastā, Madonas novadā, zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 7042 006 0793 (turpmāk – lokālplānojuma teritorija) izmantošanai un apbūvei noteikumu pielikumā "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā.
50. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar noteikumu pielikumu "Funkcionālais zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Madonas novada domes
51. gada
52. jūlija saistošo noteikumu Nr. 15 "Madonas novada Teritorijas plānojuma 2013.–
53. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa" prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.1.
54. DefinīcijasNenosaka
55. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.
56. Visā teritorijā atļautā izmantošanaNenosaka2.
57. Visā teritorijā aizliegtā izmantošanaNenosaka
58. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.
59. Prasības transporta infrastruktūrai
60. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no pašvaldības D kategorijas ielas – Vītolu ielas un pašvaldības E kategorijas ielas – vietējas nozīmes ielas lokālplānojuma teritorijas dienvidu daļā, iebrauktuvi paredzot ne tuvāk par 20 m no abu ielu krustojuma.
61. Ēkām un inženierbūvēm lokālplānojuma teritorijā jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai jebkurā gadalaikā. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un inženierbūvju projektēšanas būvnormatīviem.
62. Transportlīdzekļu novietni izvieto objekta zemes vienībā. Transportlīdzekļu novietņu izvietojumu un skaitu nosaka atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumam, ievērojot spēkā esošā teritorijas plānojuma, Latvijas valsts standarta un citu normatīvo aktu prasības.
63. Teritorijās, kurās nav ierīkota lietus kanalizācijas sistēma, ārpustelpu (atklātas) uzglabāšanas kravu laukumiem, jānodrošina ūdensnecaurlaidīga seguma ierīkošana vietās, kur iespējama piesārņojuma noplūde.3.
64. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
65. Visas ēkas un inženierbūves, kurām ir nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija, jāpieslēdz centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam pēc tā izbūves, ievērojot šādas prasības:7.
66. projektējot ēku ūdensapgādi, jāparedz pieslēgšanās pie ūdensvada, kas ir izbūvēts Vītolu vai Rožu ielā;7.
67. līdz brīdim, kad sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētie kanalizācijas tīkli līdz lokālplānojuma teritorijai ir izbūvēti, kā pagaidu risinājums atļautas decentralizētas kanalizācijas sistēmas, kuru darbību nodrošina, ievērojot līdzvērtīgas vides aizsardzības prasības atbilstoši normatīvo aktu prasībām;7.
68. lokālplānojuma teritorijas funkcionālajā apakšzonā "Rūpnieciskās apbūves teritorija" ar indeksu R3 kā pagaidu risinājums atļautas lokālas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar slēgtu apstrādi visā ciklā, nodrošinot visu ražošanas notekūdeņu attīrīšanu, vai izsmeļami hermētiski krājrezervuāri, ievērojot vides jomu regulējošo normatīvo aktu prasības un šādus papildu nosacījumus:7.3.
69. notekūdeņu (t.sk. attīrītu) novadīšana virszemes ūdensobjektā un/vai ar to savienotā meliorācijas sistēmā nav atļauta. Attīrīto notekūdeņu novadīšana organizējama slēgta vai atklāta tipa filtrācijas lauku veidā, t.sk. paredzot un ievērojot to aizsargjoslas;7.3.
70. izsmeļama hermētiska krājrezervuāra vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas (t.sk. tās attīrīto notekūdeņu filtrācijas lauka un attīrīšanas iekārtai un filtrācijas laukam piemērojamo aizsargjoslu) novietne projektējama tā, lai neskartu ar virszemes ūdensobjektu savienotu meliorācijas sistēmu;7.
71. ja apbūves realizācijas brīdī centralizētie kanalizācijas tīkli līdz lokālplānojuma teritorijai ir izbūvēti.
72. Projektējot kanalizācijas tīklus, ēkas un inženierbūves, lokālplānojuma teritorijā jāparedz dalītā sistēma – savstarpēji atdalot sadzīves notekūdeņu tīklu un ražošanas notekūdeņu tīklu, un lietusūdens tīklu.
73. Prasības lietusūdens apsaimniekošanai:9.
74. lietus notekūdeņus no transportlīdzekļu stāvvietām un ēku apbūves teritorijām infiltrē augsnē vai uzkrāj speciāli izveidotās mitrainēs, tādējādi samazinot lietusūdeņu ietekmi uz meliorācijas sistēmas darbību;9.
75. lietus notekūdeņus no ielas brauktuves daļas pēc to attīrīšanas drīkst novadīt vidē, izmantojot ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas principus, ja tiek nodrošināta attīrīta lietusūdens atbilstība citu normatīvo aktu prasībām.
76. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgāde Rūpniecīskas apbūves teritorijā R3, līdz pieslēgumam centralizētās ūdensapgādes sistēmai, jānodrošina no lokālas atklātas ūdens tilpnes vai slēgta ūdens rezervuāra, kuru apjomu nosaka būvprojektā atbilstošo normatīvo aktu prasībām par ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām.
77. Prasības meliorācijai:11.
78. jāsaglabā esošā koplietošanas ūdensnoteka, nodrošinot tās netraucētu ekspluatāciju;11.
79. ēkas nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no meliorācijas būves krotes (augšmalas), izņemot, ja ir izstrādāts meliorācijas pārbūves projekts, ar atbilstošu būvniecības dokumentāciju,
80. Lokālplānojuma teritorijas inženierapgāde jāparedz no esošajiem vai no jauna ierīkojamiem inženiertīkliem Vītou ielas sarkano līniju robežās. Esošo inženiertīklu remonts vai pārbūve, kā arī no jauna ierīkojamo inženiertīklu izvietojums un nepieciešamā jauda jānosaka būvprojektēšanas posmā.
81. Prasības elektroapgādei un elektroniskajiem sakariem:13.
82. elektroapgādes pieslēgumus izbūvē, ar iespēju pieslēgties pie esošajiem tīkliem, tos pārbūvējot;13.
83. elektroniskos sakarus jānodrošina no bezvadu vai pieslēgumiem pie tuvumā esošajiem tīkliem;13.
84. plānojot elektroapgādes un sakaru objektu un elektroietaišu izvietojumu, jānodrošina to netraucētu apkalpošanu un transporta piekļūšanas iespējas.
85. Prasības ielu un ceļu apgaismojumam:14.
86. veicot Vītolu ielas pārbūvi, tā sarkano līniju robežās jāierīko ielas apgaismojums;14.
87. iekškvartāla satiksmes un gājēju ceļu apgaismojuma risinājumi jāparedz būvprojektā.3.
88. Prasības apbūvei
89. Apbūves izvietojums:15.
90. gar D kategorijas ielu – Vītolu ielu, gar ielas sarkano līniju jāievēro būvlaides minimālais attālums – 6 m;15.
91. gar E kategorijas ielu - vietējas nozīmes ielas lokālplānojuma teritorijas dienvidu daļā, gar ielas sarkano līniju jāievēro būvlaides minimālais attālums – 3 m.
92. Projektējot ēkas, jāveido arhitektoniski izteiksmīgas fasādes un vienoti arhitektoniskā veidola risinājumi.
93. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas ir harmoniski ar apkārtējās vides apbūvē pielietotiem materiāliem, papildus ņemot vērā šādas prasības:17.
94. ielas fasādēs aizliegts lietot spožus, raibus un atstarojošus materiālus;17.
95. fasāžu apdarē ieteicams pielietot krāsotu vai nekrāsotu apmetumu, betonu, metāla u.tml. materiālu apdares plāksnes.
96. Alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai paredzētie solārie paneļi jāintegrē ēkas kopējā arhitektūrā.3.
97. Prasības teritorijas labiekārtojumam
98. Labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus jāizstrādā būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā.
99. Blīvu apstādījumu joslu ražotājs sev piederošajā teritorijā gar zemes vienības robežu ierīko buferzonu vismaz 1,5 m platumā, kuras platumu precizē būvprojektā, atkarībā no ražošanas uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti. To ierīko, ja ražošanas teritorija robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, izņemot "Tehniskās apbūves teritorijām (TA)". Attiecīgais aizsardzības pasākums kā labiekārtojums iekļaujams funkcionālajā apakšzonā "Rūpnieciskās apbūves teritorija" ar indeksu R4 projektēto ēku būvniecības dokumentācijā.
100. Koku un krūmu norobežojošo stādījumu risinājumu izstrādā, ņemot vērā iespējamo plānotās izmantošanas ietekmi uz tiešā tuvumā esošo dzīvojamo apbūvi un nodrošinot vides trokšņa un skata barjeras funkciju izpildi.
101. Teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā dizaina principiem, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības. Vides pieejamību teritorijā un ēkās nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
102. Žogus atļauts ierīkot:23.
103. pa ielas sarkano līniju, izņemot, ja žogs tiek izmantots arī kā prettrokšņu siena;23.
104. gar blakus esošajiem nekustamajiem īpašumiem – pa nekustamo īpašumu robežām;23.
105. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.
106. Ja ražošanas teritorija robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, izņemot "Tehniskās apbūves teritorijām (Ta)", teritoriju var nožogot ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu H 1.2-2.0 m.3.
107. Prasības vides risku samazināšanai
108. Veicot ēku būvniecību lokālplānojuma teritorijā, kurās ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts trokšņu līmenis, jāpielieto skaņu izolējoši apdares materiāli ēku fasāžu apdarei un pakešu logi ar papildu skaņu slāpējošu efektu. Ēkas jāaprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un ar tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa.
109. Prettrokšņa sienas nepieciešamību un tehniskos parametrus pamato būvprojektā, vadoties no esošo trokšņu mērījumu rezultātiem vai prognozētā trokšņu līmeņa. Īpašos gadījumos par prettrokšņa sienu drīkst izmantot žogu – paredzot to ar atkāpi no ielas sarkanās līnijas uz zemes gabala iekšpusi un papildus paredzot blīvus apstādījumus ielas pusē starp žogu un sarkano līniju.
110. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonāJa teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.4.
111. Savrupmāju apbūves teritorijaNenosaka4.
112. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijaNenosaka4.
113. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijaNenosaka4.
114. Publiskās apbūves teritorijaNenosaka4.
115. Jauktas centra apbūves teritorijaNenosaka4.
116. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.6.
117. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4)4.6.1.
118. Pamatinformācija
119. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.4.6.1.
120. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
121. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve