Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"

(2)Personām, kurām ir šajā likumā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, vecuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par minimālās vecuma pensijas apmēru, un to nosaka šādā kārtībā: 1) ja atbilstoši šā panta pirmajai daļai aprēķinātā (pārrēķinātā) vecuma pensija ir mazāka par šā panta 2.1 daļā noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru, tad no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā pensijas daļu līdz noteiktajam minimālajam apmēram; 2) ja persona ir iegādājusies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi un tās apmērs kopā ar atbilstoši šā panta pirmajai daļai aprēķināto (pārrēķināto) vecuma pensiju ir mazāks par šā panta 2.1 daļā noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru, tad no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā pensijas daļu līdz noteiktajam minimālajam apmēram."; izteikt 2.1 daļas pirmo un otro teikumu šādā redakcijā: "Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi nosaka procentuālā apmērā (noapaļotu līdz veseliem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk - ienākumu mediāna), un tā ir 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas, personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,2, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielina par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes." 3. 16. pantā: izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā: "2) III grupas invaliditātes gadījumā - invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī (noapaļotu līdz veseliem euro), kas ir 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30 procentu apmērā no ienākumu mediānas (turpmāk - invaliditātes pensijas aprēķina bāze)."; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "

(2)I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par attiecīgo invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kurai piemērots koeficients 1,6 - I grupas invaliditātes gadījumā - vai koeficients 1,4 - II grupas invaliditātes gadījumā. Ja aprēķinātā (pārrēķinātā) I un II grupas invaliditātes pensija ir mazāka par šajā daļā noteikto invaliditātes pensijas apmēru, tad no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā pensijas daļu līdz minētajam I un II grupas invaliditātes pensijas apmēram."; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "

(3)Ja persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai, invaliditātes pensija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem piešķirama apmērā, kāds atbilstoši invaliditātes grupai noteikts šā panta otrajā daļā." 4. 23. pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "

(4)Ja apgādnieka apdrošināšanas stāžs iespējamai vecuma pensijai nav mazāks, kā noteikts šajā likumā pensijas piešķiršanas dienā, un aprēķinātā (pārrēķinātā) apgādnieka zaudējuma pensija ir mazāka par šā panta devītajā daļā noteikto minimālo apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam, tad no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā pensijas daļu līdz noteiktajam minimālajam apmēram."; izteikt devīto daļu šādā redakcijā: "

(9)Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam nosaka procentuālā apmērā (noapaļotu līdz veseliem euro) no ienākumu mediānas, un tas ir: 1) bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas; 2) bērnam no septiņu gadu vecuma - 30 procentu apmērā no ienākumu mediānas." 5. 24. pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus "piešķirtā (pārrēķinātā)"; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "

(2)Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija un pensijas pārrēķina daļa, kas saskaņā ar šā likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto kārtību aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas)."; aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdu "piešķirtā" ar vārdu "aprēķinātā"; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "

(6)Ja I un II grupas invaliditātes pensija ir noteikta atbilstoši šā likuma

1. panta trešajai daļai, tad pensijas pārrēķina daļa, kas tiek aprēķināta saskaņā ar šā panta piektajā daļā norādīto formulu, ir aprēķinātā pensija."
2. Papildināt
3. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "

(6)Pārskatot pensiju vai pensijas daļu, ko izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem līdz vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas minimālajam apmēram, pārskatīto pensiju vai pensijas daļu finansē no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus."

1. Izslēgt
2. panta vienpadsmitās daļas otro teikumu.
3. Pārejas noteikumos: izslēgt
4. punktu; papildināt pārejas noteikumus ar 78.,
5. un
6. punktu šādā redakcijā: "
7. Pārrēķinot vecuma pensiju, kas piešķirta izdienas vai invaliditātes pensijas vietā, to veido agrāk aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija, neņemot vērā šo pārejas noteikumu 12., 12.1 un
8. punkta nosacījumus, un pensijas pārrēķina daļa, kas šā likuma
9. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).
10. Laikposmā no
11. gada
12. janvāra līdz
13. gada
14. decembrim, nosakot minimālās vecuma pensijas apmēru saskaņā ar šā likuma
15. panta 2.1 daļu, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemēro koeficientu 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielina par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.
16. Līdz
17. gada
18. jūnijam piešķirtajai (pārrēķinātajai) vecuma pensijai, invaliditātes pensijai un apgādnieka zaudējuma pensijai aprēķinātā (pārrēķinātā) pensija ir visa līdz
19. gada
20. jūnijam piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un atbilstoši šā likuma
21. panta 2.1 daļai,
22. panta pirmās daļas
23. punktam, otrajai un trešajai daļai un
24. panta devītajai daļai noteiktā pensijas daļa." Likums stājas spēkā
25. gada
26. jūlijā. Likums Saeimā pieņemts
27. gada
28. martā. Valsts prezidents E. Levits Rīgā
29. gada
30. martā