Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Zaudējis spēku - Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam

Skatīt 2023. gada 9. decembra likumu: Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam I nodaļa Budžeta ietvars 2023., 2024. un 2025. gadam 1. pants. Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus: 1) drošība; 2) izglītība; 3) enerģētika; 4) konkurētspēja; 5) dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. 2 2. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2023. gadam 28 490 000 000 euro apmērā, 2024. gadam 29 349 000 000 euro apmērā un 2025. gadam 30 226 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2023. gadam -0,6 procenti, 2024. gadam 3,0 procenti un 2025. gadam 3,0 procenti. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskajās cenās 2023. gadam 42 617 000 000 euro apmērā, 2024. gadam 44 911 000 000 euro apmērā un 2025. gadam 47 479 000 000 euro apmērā. 3 3. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2023. gadam 29 097 000 000 euro apmērā, 2024. gadam 29 699 000 000 euro apmērā un 2025. gadam 30 356 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2023. gadam 1,9 procenti, 2024. gadam 2,1 procents un 2025. gadam 2,2 procenti. 4 4. pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2023. gadā ir -0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2024. gadā -0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2025. gadā -0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta. 5 5. pants. Noteikt, ka no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa tiek izslēgti šādi izdevumi: 1) vienreizējie izdevumi ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem; 2) vienreizējie izdevumi energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanas pasākumiem; 3) vienreizējie izdevumi valsts aizsardzībai un iekšējai drošībai:

  1. a)investīcijām valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" darbības nepārtrauktības nodrošināšanai valsts ārējā apdraudējuma gadījumā,
  2. b)valsts robežas infrastruktūras izveidei un investīcijām valsts drošības iestāžu stiprināšanā,
  3. c)valsts aizsardzības spēju stiprināšanai,
  4. d)speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei,
  5. e)Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo — katastrofu pārvaldības centru izbūvei,
  6. f)iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā,
  7. g)kiberdrošības stiprināšanai,
  8. h)Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību nodrošināšanai ar atbilstošām telpām; 4) vienreizējie izdevumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam Latvijā; 5) vienreizējie izdevumi Ukrainas atbalstam; 6) valsts aizsardzības bāzes izdevumu pieaugums pret iepriekšējo gadu 100 procentu apmērā. Pirmajā gadā pēc pieauguma 80 procentu apmērā, otrajā gadā pēc pieauguma 60 procentu apmērā, trešajā gadā pēc pieauguma 40 procentu apmērā un ceturtajā gadā pēc pieauguma 20 procentu apmērā. 6 6. pants. Vispārējās valdības budžeta bilance atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, neskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi, 2023. gadā ir -4,2 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2024. gadā -2,3 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2025. gadā -2,0 procenti no iekšzemes kopprodukta. 7 7. pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2023., 2024. un 2025. gadam saskaņā ar šā likuma 1. pielikumu. 8 8. pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2023., 2024. un 2025. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu. 9 9. pants. Noteikt, ka 2023., 2024. un 2025. gadā izlīdzinātos izdevumus nosaka faktiski attiecīgajā gadā prognozēto izdevumu apjomā. 10 10. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2023. gadā 2 170 589 413 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 299 830 675 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 671 505 055 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 199 253 683 euro. 11 11. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2024. gadā 2 537 097 521 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 564 329 561 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 639 196 774 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 333 571 186 euro. 12 12. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2025. gadā 2 313 336 223 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 181 109 743 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 673 172 794 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 459 053 686 euro. 13 13. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2023., 2024. un 2025. gadam ir 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta. 14 14. pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2023. gadā 12 545 722 012 euro, 2024. gadā 12 164 379 943 euro un 2025. gadā 12 655 554 576 euro. 15 15. pants. Ministru kabinetam ir tiesības pārsniegt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus, ja pārsniegums ir saistīts ar 5. pantā noteiktajiem izdevumiem. 16 16. pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2023., 2024. un 2025. gadam saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu. 17 17. pants.

(1)Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums
  1. gadā ir 178 138 258 euro,
  2. gadā 141 733 808 euro, tajā skaitā 23 595 550 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" mērķu sasniegšanai, un
  3. gadā 118 138 258 euro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu
  4. gadam un budžeta ietvaru 2024.,
  5. un
  6. gadam, ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts, tajā skaitā projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" īstenošanai atbilstoši projekta izpildes laika grafikam, bet ne vairāk kā 23 595 550 euro.
(2)Noteikt, ka 2023.,
  1. un
  2. gadā galvenā aizņēmumu prioritāte ir aizņēmumi Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai un aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.
(3)Lai nodrošinātu finansējumu investīciju projektiem, kas atbilst Rīgas valstspilsētas apstiprinātai pašvaldības attīstības programmai, un lietderīgu un ilgtspējīgu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai, Rīgas valstspilsētas pašvaldība var emitēt obligācijas. Ministru kabinets nosaka obligāciju emitēšanas kārtību un nosacījumus. Sagatavojot likumu par valsts budžetu
  1. gadam un budžeta ietvaru 2024.,
  2. un
  3. gadam, tiek noteikts ikgadējais finanšu resursu apmērs obligāciju emitēšanai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizņēmumu palielinājumam. 18
  4. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2023.,
  5. un
  6. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem — 75 procenti un valsts budžetam — 25 procenti. 19
  7. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma
  8. pielikumu,
  9. un
  10. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu. 20
  11. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma
  12. pielikumu,
  13. un
  14. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā. 21
  15. pants. Noteikt, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama un Finanšu ministrija to iekļauj šā likuma paskaidrojumos. 22
  16. pants. Lai nodrošinātu virssaistību neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros, virssaistības tiek kompensētas no Eiropas Savienības fondu finansējuma līdz plānošanas perioda beigām atbilstoši Ministru kabineta lēmumam. 23
  17. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu
  18. gadā (par
  19. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 129 544 780 euro,
  20. gadā (par
  21. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 89 502 255 euro un
  22. gadā (par
  23. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 88 293 148 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 24
  24. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu
  25. gadā (par
  26. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 162 510 081 euro,
  27. gadā (par
  28. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 55 862 161 euro un
  29. gadā (par
  30. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 58 574 208 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 25
  31. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu
  32. gadā (par
  33. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 117 120 euro un
  34. gadā (par
  35. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 391 040 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 26
  36. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu
  37. gadā (par
  38. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 448 320 euro,
  39. gadā (par
  40. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 635 200 euro un
  41. gadā (par
  42. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 636 480 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 27
  43. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu
  44. gadā (par
  45. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 4 069 009 euro,
  46. gadā (par
  47. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 3 725 094 euro un
  48. gadā (par
  49. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 3 365 105 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 28 II nodaļa Valsts budžets
  50. gadam
  51. pants. Apstiprināt valsts budžetu
  52. gadam ieņēmumos 12 722 285 503 euro apmērā saskaņā ar
  53. un
  54. pielikumu. 29
  55. pants. Apstiprināt valsts budžetu
  56. gadam izdevumos 14 673 705 952 euro apmērā saskaņā ar 1., 3.,
  57. un
  58. pielikumu. 30
  59. pants.
(1)Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 515 136 361 euro apmērā, tajā skaitā: 1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 396 969 832 euro apmērā saskaņā ar
  1. un
  2. pielikumu; 2) pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, 61 879 130 euro apmērā saskaņā ar
  3. pielikumu; 3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 55 302 936 euro apmērā saskaņā ar
  4. pielikumu; 4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 984 463 euro apmērā saskaņā ar
  5. pielikumu.
(2)Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.
(3)Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.
(4)Noteikt, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz
  1. gada
  2. augustam. 31
  3. pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 82 638 689 euro apmērā, tajā skaitā: 1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 81 088 436 euro apmērā; 2) pašvaldībām par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 7848 euro), kuri tajos ievietoti līdz
  4. gada
  5. janvārim, 604 296 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju; 3) budžeta dotāciju 945 957 euro apmērā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, piešķiršanai pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 90 procentiem no vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums ir zemāks par 80 procentiem no pašvaldību vidējā izlīdzināto ieņēmumu pieauguma. 32
  6. pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar
  7. pielikumu. 33
  8. pants. Noteikt maksimālo valsts parādu
  9. gada beigās nominālvērtībā 19 200 000 000 euro, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu. 34
  10. pants. Noteikt valdības rīcības pieļaujamās robežas uz valsts budžetu attiecināmo valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistību segšanai
  11. gadā 236 577 euro apmērā. 35
  12. pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 156 319 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma
  13. pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no valsts budžeta. 36
  14. pants.
(1)Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 178 138 258 euro apmērā: 1) Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu; 2) Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma kopsummu, un pievienotās vērtības nodokļa izmaksām; 3) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu; 4) jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektiem, mazinot bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, un pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:
  1. a)pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2023. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,
  2. b)pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,
  3. c)ir sniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem kritērijiem. Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē projektus,
  4. d)aizņēmuma pieprasījums pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektam iesniegts ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. septembrim; 5) izglītības iestādes investīciju projektu īstenošanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, ievērojot šādus nosacījumus:
  5. a)pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2023. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,
  6. b)pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,
  7. c)ir sniegts Izglītības un zinātnes ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem kritērijiem. Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus, kādā Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē projektus,
  8. d)aizņēmuma pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. septembrim; 6) transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai, ievērojot šādus nosacījumus:
  9. a)pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2023. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,
  10. b)aizņēmuma pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. septembrim; 7) ceļu būvniecības projektiem, tajā skaitā projektā paredzēto inženiertīklu būvniecībai, ievērojot šādus nosacījumus:
  11. a)pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2023. gadu, nav mazāks par 15 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 85 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,
  12. b)pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,
  13. c)ir sniegts Satiksmes ministrijas atzinums par projekta atbilstību apstiprinātiem vērtēšanas nosacījumiem, izņemot par būvprojektā paredzēto, bet ceļa funkcijā neiekļauto inženiertīklu būvniecību,
  14. d)aizņēmuma pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. septembrim; 8) katras pašvaldības ne vairāk kā četriem noteiktiem prioritāriem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:
  15. a)Rīgas valstspilsētas pašvaldībai kā galvaspilsētai kopējā aizņēmumu summa 6 000 000 euro apmērā, pārējām pašvaldībām kopējā aizņēmumu summa 1 500 000 euro apmērā,
  16. b)pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2023. gadu, nav mazāks par 15 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 85 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,
  17. c)pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,
  18. d)pašvaldība 2023. gadā neapgūto aizņēmuma daļu nodrošina no pašvaldības 2024. gada budžeta līdzekļiem un projekta vai tā daļas pilnīgu pabeigšanu līdz 2024. gada 31. decembrim,
  19. e)aizņēmumu neattiecina uz pašvaldības budžeta līdzfinansējuma daļas nodrošināšanu šajā daļā minētajos investīciju projektos,
  20. f)ir sniegts domes lēmums, kas apliecina attiecīgā projekta atbilstību pašvaldības attīstības programmai un lietderīgu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai; 9) piešķirto vidējā termiņa aizņēmumu izmaksai atbilstoši noslēgtajiem aizdevuma līgumiem; 10) budžeta un finanšu vadībai ar atmaksas termiņu līdz trim gadiem no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.
(2)Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem no valsts budžeta kurināmā iegādei ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz diviem gadiem un ar atlikto pamatsummas maksājumu līdz vienam gadam no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.
(3)Pašvaldība sniegto galvojumu savas kapitālsabiedrības aizņēmumam dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei saistībās (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību apmērā pret 2023. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā) iekļauj 75 procentu apmērā no galvotās aizņēmuma summas.
(4)Pašvaldība var saņemt aizņēmumu vai sniegt galvojumu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētam projektam un Eiropas Atveseļošanas fonda finansētam projektam arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no kārtējā gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka aizņēmums tiek ņemts vai galvojums tiek sniegts tikai šo projektu priekšfinansēšanas nodrošināšanai par Eiropas Savienības finansējuma un valsts budžeta dotācijas daļu, un pašvaldības dome ir apliecinājusi, ka tā spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš.
(5)Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. pantam, izņemot saistības: 1) līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei; 2) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai; 3) šā panta pirmajā daļā minēto investīciju projektu īstenošanai; 4) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.
(6)Finanšu ministram ir tiesības mainīt valsts budžeta aizdevumu un pašvaldību aizņēmumu kopējos palielinājumus un, ja nepieciešams, noteikt aizņēmuma palielinājumu likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" noteikto pasākumu izpildei, nepārsniedzot šo palielinājumu kopsummu un par prioritāriem nosakot aizņēmumus Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem un Eiropas Atveseļošanas fonda finansētiem projektiem. 37 37. pants.
(1)Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1 768 346 883 euro.
(2)Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 24 procenti, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 26 procenti, IV ceturksnī — 26 procenti.
(3)Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam. Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde par ceturksni (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības izmaksātās kompensācijas apmērā veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārpildes ieturēšanu un attiecināt to uz valsts pamatbudžetā ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokli. 38 38. pants.
(1)Lai nodrošinātu pašvaldību funkciju veikšanai sabalansētu naudas plūsmu, Valsts ieņēmumu dienests no attiecināto ieņēmumu konta līdzekļus 15 procentu apmērā no mēnesim prognozētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apmēra ieskaita katra mēneša pirmajā, otrajā un trešajā nedēļā pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā Valsts kasē, un pēc vienotajā nodokļu kontā saņemto ieņēmumu attiecināšanas Valsts ieņēmumu dienests par veiktajiem maksājumiem attiecīgajā mēnesī samazina pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā pārskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu.
(2)Valsts kase pēc līdzekļu saņemšanas pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā attiecīgajā mēneša nedēļā pārskaita naudas līdzekļus pašvaldībām kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, vienlaikus veicot iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ieturot atbilstošās summas no pašvaldību budžetiem noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījuma daļas un ieskaitot tās minētajā fondā. 39
  1. pants. Noteikt, ka budžeta resora "
  2. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija. 40
  3. pants. Noteikt, ka budžeta resora "
  4. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 02.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Kultūras ministrija. 41
  5. pants. Noteikt, ka budžeta resora "
  6. Dotācija pašvaldībām" un budžeta resora "
  7. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmu izpildītājs ir Finanšu ministrija. 42
  8. pants.
(1)Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu": 1) sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadalījums
  1. gadā ir šāds: sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos tiek ieskaitīti 97,10 procenti un pamatbudžeta ieņēmumos veselības apdrošināšanai — 2,90 procenti; 2) sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu sadalei
  2. gadā piemēro šādus ieņēmumu īpatsvarus: valsts pensiju speciālajā budžetā — 70,84 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 4,49 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 2,13 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 22,54 procenti.
(2)Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas
  1. punktā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu īpatsvarus, ja: 1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem; 2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz kādā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru; 3) kādā no speciālajiem budžetiem faktiskie ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales nesasniedz plānoto apmēru un naudas līdzekļu atlikums gada sākumā nesedz finansējuma deficītu speciālā budžeta pakalpojumu izmaksām, nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto ieņēmumu no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales apmēru. 43
  2. pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 2,39 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība. 44
  3. pants. Lai nodrošinātu resursu efektīvu izlietojumu, piesaistīto ekspertu vietā, ja nepieciešams, Fiskālās disciplīnas padome ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei ir tiesīga algot darbiniekus kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Fiskālās disciplīnas padome pielīdzināma budžeta iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē. 45
  4. pants. Papildus Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajai Fiskālās disciplīnas padomes kompetencei Fiskālās disciplīnas padome veic Eiropas Parlamenta un Padomes
  5. gada
  6. maija regulas (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs noteikto makroekonomisko prognožu apstiprināšanu. 46
  7. pants. Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros sadarbībai ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām nepieciešamo finansējumu un tā izlietojumu, nodrošinot iesaisti starptautiskās un nacionālās drošības stiprināšanā, nosaka Ministru kabinets. 47
  8. pants. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir finansējumu programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai no
  9. gada
  10. janvāra līdz
  11. gada
  12. decembrim izglītības iestāžu, kuras īsteno klātienes vispārējās un profesionālās izglītības programmas, dibinātājiem, kā arī programmas attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus. 48
  13. pants. Noteikt, ka izdevumus, kas
  14. gadā radušies pašvaldībām par sociālās rehabilitācijas un uzvedības korekcijas pakalpojumiem, kuri tiek nodrošināti likuma "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" pārejas noteikumu
  15. punktā minētajiem bērniem, sedz no Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 04.03.00 "Probācijas īstenošana" piešķirtajiem līdzekļiem, ja šādu pakalpojumu nepieciešamība ir noteikta bērna profilakses lietā. 49
  16. pants. Atļaut finanšu ministram
  17. gadā palielināt apropriāciju Klimata un enerģētikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem
  18. gadā sagaidāmā elektroenerģijas cenas ārkārtēja pieauguma kompensēšanai atbilstoši valsts pamatbudžeta ieņēmumos papildus ieskaitītajam akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu maksājumu (par
  19. pārskata gadu) apmēram, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. 50
  20. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem naftas produktu rezervju uzturēšanai atbilstoši budžetā ieskaitāmās valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu un pievienotās vērtības nodokļa apmēram, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. 51
  21. pants.
(1)Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie līdzekļi izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem, tūrisma attīstības pasākumiem, mājokļa pieejamības un administrēšanas izmaksu segšanai.
(2)Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp Ekonomikas ministriju un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums. 52
  1. pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu valsts 250 000 000 euro apmērā atbild par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtajām garantijām. 53
  2. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" un veikt maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam, ja saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas fondā"
  3. pantu izdotās parādzīmes noteikumiem saņemts pieprasījums no Starptautiskā Valūtas fonda veikt maksājumu, un informēt par to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. 54
  4. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" un veikt iemaksu Starptautiskā Valūtas fonda Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fondā atbalsta sniegšanai Krievijas kara Ukrainā izraisītās globālās ekonomikas un pārtikas krīzes risināšanā, ja ir saņemts pieprasījums no Starptautiskā Valūtas fonda un ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. 55
  5. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžetā, nepārsniedzot Starptautiskā Valūtas fonda piešķirto speciālo aizņēmuma tiesību asignējumu Latvijas Republikai, lai veiktu aizdevumu un ieguldījumu atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda priekšlikumiem par speciālo aizņēmuma tiesību tālāku aizdošanu un ieguldīšanu, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. 56
  6. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt šajā likumā noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu Starptautiskā Valūtas fonda Speciālo aizņēmuma tiesību aizdevumu apmērā, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi. 57
  7. pants. Finanšu ministram, veicot apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ir tiesības veikt apropriācijas pārdali citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem 2021.—
  8. gadam, 2022.—
  9. gadam un 2023.—
  10. gadam piešķirtā finansējuma, ja tam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci un ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali. 58
  11. pants.
(1)Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētos līdzekļus, kas
  1. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz
  2. gada
  3. decembrim ieskaita valsts budžetā. Valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
(2)Ja lēmums par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, kuru Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā organizē ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums, pieņemts līdz
  1. gada
  2. decembrim, finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no šāda valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem. Apropriāciju palielina, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par finansējuma summu un to, kādam mērķim atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi piešķirami apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Apropriāciju atļauts piešķirt kapitālieguldījumiem vai neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu.
(3)Ja lēmums par Veselības ministrijas valdījumā esoša valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, kuru Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", pieņemts līdz
  1. gada
  2. decembrim, finanšu ministram ir tiesības palielināt Veselības ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no šāda valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem. Apropriāciju palielina, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par finansējuma summu un to, kādam mērķim atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi piešķirami apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Apropriāciju atļauts piešķirt kapitālieguldījumiem Veselības ministrijas valdījumā esošo Veselības ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai. 59
  3. pants. Papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma
  4. pantā noteiktajam un atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt, ja Valsts ieņēmumu dienesta, prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu izlūkošanas dienesta, Iekšējās drošības biroja, Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, kā arī valsts institūciju dienestā, kuri radījuši vai varēja radīt būtisku kaitējumu un kurus izdarījušas valsts amatpersonas, aizturētas kontrabandas kravas un aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. 60
  5. pants. Ja
  6. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ārvalstu filmu uzņemšanas rezultātā ir palielinājušies nodokļu ieņēmumi vai tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājuma apjomu līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. 61
  7. pants. Ja
  8. gadā faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kuri fiksēti ar valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" tehniskajiem līdzekļiem, pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru un saistībā ar to palielinās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavojamo un nosūtāmo lēmumu skaits un ar to saistītie valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" izdevumi, finanšu ministram ir tiesības atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kas pieņemts, izskatot Iekšlietu ministrijas priekšlikumus, palielināt Iekšlietu ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. 62
  9. pants. Noteikt, ka budžeta resora "
  10. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana" noteikto apropriāciju 287 504 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali. 63
  11. pants.
(1)Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 12.00.00 "Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" noteikto apropriāciju 63 372 515 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
(2)Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju šā panta pirmajā daļā minētajā programmā ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un palielināt šā likuma
  1. pantā noteikto maksimālo valsts parādu
  2. gada beigās un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
(3)Lai nodrošinātu paredzēto valsts budžeta līdzekļu maksimāli efektīvu izlietošanu, finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei no šā panta pirmajā daļā minētās programmas pārdalīto un noteiktajiem mērķiem neizmantoto finansējumu pārdalīt no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta uz šā panta pirmajā daļā minēto programmu. 64 64. pants.
(1)Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 15.00.00 "Finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai" noteikto apropriāciju 139 936 631 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
(2)Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju šā panta pirmajā daļā minētajā programmā Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai un palielināt šā likuma
  1. pantā noteikto maksimālo valsts parādu
  2. gada beigās un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
(3)Lai nodrošinātu paredzēto valsts budžeta līdzekļu maksimāli efektīvu izlietošanu, finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei no šā panta pirmajā daļā minētās programmas pārdalīto un noteiktajiem mērķiem neizmantoto finansējumu pārdalīt no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta uz šā panta pirmajā daļā minēto programmu. 65 65. pants.
(1)Noteikt, ka budžeta resora "
  1. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai" noteikto apropriāciju 95 359 480 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu plānam atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā
  2. gadā, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
(2)Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju šā panta pirmajā daļā minētajā programmā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu plānam atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā
  1. gadā un palielināt šā likuma
  2. pantā noteikto maksimālo valsts parādu
  3. gada beigās un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
(3)Lai nodrošinātu paredzēto valsts budžeta līdzekļu maksimāli efektīvu izlietošanu, finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei no šā panta pirmajā daļā minētās programmas pārdalīto un noteiktajiem mērķiem neizmantoto finansējumu pārdalīt no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta uz šā panta pirmajā daļā minēto programmu. 66 66. pants.
(1)Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" noteikto apropriāciju 282 083 221 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
(2)Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju šā panta pirmajā daļā minētajā programmā ar valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai un palielināt šā likuma
  1. pantā noteikto maksimālo valsts parādu
  2. gada beigās un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei šā likuma
  3. panta
  4. un
  5. punktā noteikto pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
(3)Lai nodrošinātu paredzēto valsts budžeta līdzekļu maksimāli efektīvu izlietošanu, finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei no šā panta pirmajā daļā minētās programmas pārdalīto un noteiktajiem mērķiem neizmantoto finansējumu pārdalīt no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta uz šā panta pirmajā daļā minēto programmu. 67
  1. pants. Noteikt, ka budžeta resora "
  2. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 19.00.00 "Finansējums energoresursu un ēdināšanas izdevumu pieauguma kompensēšanai" noteikto apropriāciju 14 621 393 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali. 68
  3. pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz
  4. gada
  5. septembrim nepārdalīto šā likuma
  6. un
  7. pantā minētajās budžeta resora "
  8. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmās, kā arī programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". 69
  9. pants. Valsts var sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai ar starptautisko finanšu institūciju vai Eiropas Savienības institūciju starpniecību, tajā skaitā sniegt tām galvojumu, aizdevumu vai grantu iemaksu. Finanšu ministrs Latvijas Republikas vārdā paraksta galvojumu, aizdevumu vai grantu līgumus ar starptautiskajām finanšu institūcijām vai Eiropas Savienības institūcijām par atbalstu Ukrainas sabiedrībai un izsniedz attiecīgo galvojumu vai aizdevumu vai veic grantu iemaksas un palielina gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto aizdevuma palielinājuma kopējo apjomu vai uz valsts budžetu attiecināmo valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistību apmēru, ja secīgi ir ievēroti šādi nosacījumi: 1) ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums par galvojumu vai aizdevumu izsniegšanu vai grantu iemaksu veikšanu, un Ministru kabinets ir atbalstījis attiecīgā galvojuma, aizdevuma vai grantu līguma projektu; 2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta lēmumu par galvojumu vai aizdevumu izsniegšanu vai grantu iemaksu veikšanu. 70
  10. pants. Ja
  11. gadā faktiskie ieņēmumi no budžetā ieskaitāmās valsts nodevas par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru, finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "
  12. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši budžetā ieskaitītajai valsts nodevai par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. 71
  13. pants. Ja
  14. gadā personu skaita, kuras nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis un kurām kārtojamas valsts valodas prasmes pārbaudes, pieaugums līdz
  15. gada
  16. oktobrim nesasniedz 20 000 gadījumu, finanšu ministram ir tiesības samazināt šajā likumā noteikto apropriāciju Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 42.06.00 "Valsts izglītības satura centra darbības nodrošināšana" dotācijai no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, novirzot tos budžeta resora "
  17. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām. 72
  18. pants. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli
  19. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 euro un ir izpildīti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu
  20. punkta nosacījumi. Atbrīvojumu nepiemēro darbinieka ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas. Minētais atbrīvojums piemērojams, sākot no
  21. gada
  22. janvāra. 73
  23. pants. Noteikt, ka gadījumā, ja, aprēķinot
  24. vai
  25. gada valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) bāzes mēnešalgu, finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgu, elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalgu vai ostas valdes priekšsēdētāja bāzes mēnešalgu, iegūst skaitli, kas ir lielāks par 6, tad kārtējā gada attiecīgo bāzes mēnešalgu indeksē ar skaitli
  26. 74 Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, un šā likuma darbība attiecināma uz visu saimniecisko gadu. Likums Saeimā pieņemts
  27. gada
  28. martā. Valsts prezidents E. Levits Rīgā
  29. gada
  30. martā Likuma "Par valsts budžetu
  31. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
  32. un
  33. gadam"
  34. pielikums Valsts konsolidētais budžets
  35. pielikums [XLSX] 75 Likuma "Par valsts budžetu
  36. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
  37. un
  38. gadam"
  39. pielikums Valsts budžeta ieņēmumi
  40. pielikums [XLSX] Likuma "Par valsts budžetu
  41. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
  42. un
  43. gadam"
  44. pielikums Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums
  45. pielikums [XLSX] Likuma "Par valsts budžetu
  46. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
  47. un
  48. gadam"
  49. pielikums Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām
  50. pielikums [XLSX] Likuma "Par valsts budžetu
  51. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
  52. un
  53. gadam"
  54. pielikums Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām
  55. pielikums [XLSX] Likuma "Par valsts budžetu
  56. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
  57. un
  58. gadam"
  59. pielikums Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
  60. pielikums [DOCX] Likuma "Par valsts budžetu
  61. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
  62. un
  63. gadam"
  64. pielikums Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
  65. pielikums [DOCX] Likuma "Par valsts budžetu
  66. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
  67. un
  68. gadam"
  69. pielikums Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus
  70. pielikums [DOCX] Likuma "Par valsts budžetu
  71. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
  72. un
  73. gadam"
  74. pielikums Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
  75. pielikums [DOCX] Likuma "Par valsts budžetu
  76. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
  77. un
  78. gadam"
  79. pielikums Mērķdotācijas pašvaldību māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
  80. pielikums [DOCX] Likuma "Par valsts budžetu
  81. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
  82. un
  83. gadam"
  84. pielikums Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms
  85. pielikums [XLSX] Likuma "Par valsts budžetu
  86. gadam un budžeta ietvaru 2023.,
  87. un
  88. gadam"
  89. pielikums Veidlapa par vispārējās valdības sektorā iekļautās kapitālsabiedrības ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci aprēķinu
  90. pielikums [DOCX]

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.