← Latvija

Valsts nozīmes Jelgavas novada arhitektūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.5-07/1933 Rīgā

  1. gada
  2. martā Valsts nozīmes Jelgavas novada arhitektūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumi Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto Jelgavas novada arhitektūras pieminekļu izmantošanai un saglabāšanai. Adresāts: Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu īpašnieks (valdītājs). Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  3. pantu un Ministru kabineta 26.10.
  4. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu, un
  5. gada
  6. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202, publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"
  7. gada
  8. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.
  9. Kultūras pieminekļa statuss: Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects/. Norādījumi attiecināmi uz valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem: Valsts aizsardzības Nr. Nosakāmā vērtības grupa Tipoloģiskā grupa Kultūras pieminekļa nosaukums Datējums Atrašanās vieta 5204 Valsts nozīmes Arhitektūra Parks
  10. gs. s.-
  11. Jelgavas novads, Elejas pagasts, Eleja; Elejas muižā 5203 Valsts nozīmes Arhitektūra Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām
  12. Jelgavas novads, Elejas pagasts, Eleja; Elejas muižā 5202 Valsts nozīmes Arhitektūra Tējas namiņš
  13. gs. s. Jelgavas novads, Elejas pagasts, Eleja; Elejas muižā 5201 Valsts nozīmes Arhitektūra Mūra žogs
  14. gs. s. Jelgavas novads, Elejas pagasts, Eleja; Elejas muižā 5199 Valsts nozīmes Arhitektūra Klēts
  15. gs. s.
  16. Jelgavas novads, Elejas pagasts, Eleja; Elejas muižā 5198 Valsts nozīmes Arhitektūra Dārzniecības ēkas

(2)
  1. gs. v. Jelgavas novads, Elejas pagasts, Eleja; Elejas muižā 5197 Valsts nozīmes Arhitektūra Brūzis
  2. gs. s. Jelgavas novads, Elejas pagasts, Eleja; Elejas muižā 5196 Valsts nozīmes Arhitektūra Apaļais paviljons (rotonda)
  3. gs. s. Jelgavas novads, Elejas pagasts, Eleja; Elejas muižā 5195 Valsts nozīmes Arhitektūra Akas
(4)
  1. gs. v. Jelgavas novads, Elejas pagasts, Eleja; Elejas muižā 5194 Valsts nozīmes Arhitektūra Pārvaldnieka māja
  2. gs. s. Jelgavas novads, Elejas pagasts, Eleja; Elejas muižā 5193 Valsts nozīmes Arhitektūra Pils galvenā korpusa drupas 1806.-
  3. Jelgavas novads, Elejas pagasts, Eleja; Elejas muižā 5192 Valsts nozīmes Arhitektūra Elejas muižas apbūve
  4. gs. Jelgavas novads, Elejas pagasts, Eleja; Elejas muižā 5208 Valsts nozīmes Arhitektūra Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas
  5. gs. b.
  6. gs. Jelgavas novads, Glūdas pagasts, Bramberģe; Bramberģes muižā 5207 Valsts nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka
  7. gs. Jelgavas novads, Glūdas pagasts, Bramberģe; Bramberģes muižā 5206 Valsts nozīmes Arhitektūra Pārvaldnieka māja
  8. gs. s.
  9. gs. Jelgavas novads, Glūdas pagasts, Bramberģe; Bramberģes muižā 5205 Valsts nozīmes Arhitektūra Bramberģes muižas apbūve ar parku
  10. gs. b.
  11. gs. Jelgavas novads, Glūdas pagasts, Bramberģe; Bramberģes muižā 5225 Valsts nozīmes Arhitektūra Lielplatones muižas apbūve
  12. gs. s.-
  13. gs. b. Jelgavas novads, Lielplatones pagasts, Lielplatone; Lielplatones muižā 5233 Valsts nozīmes Arhitektūra Vešūzis
  14. gs. b. Jelgavas novads, Lielplatones pagasts, Lielplatone; Lielplatones muižas parkā 5232 Valsts nozīmes Arhitektūra Parks
  15. gs. s.-
  16. gs. b. Jelgavas novads, Lielplatones pagasts, Lielplatone; Lielplatones muižā 5230 Valsts nozīmes Arhitektūra Rija
  17. gs. v. Jelgavas novads, Lielplatones pagasts, Lielplatone; Lielplatones muižā 5229 Valsts nozīmes Arhitektūra Kūts
  18. gs. v. Jelgavas novads, Lielplatones pagasts, Lielplatone; Lielplatones muižā 5228 Valsts nozīmes Arhitektūra Klēts
  19. gs. v. Jelgavas novads, Lielplatones pagasts, Lielplatone; Lielplatones muižā 5227 Valsts nozīmes Arhitektūra Kalpu māja
  20. gs. b. Jelgavas novads, Lielplatones pagasts, Lielplatone; Lielplatones muižā 5226 Valsts nozīmes Arhitektūra Pils 1845.-
  21. Jelgavas novads, Lielplatones pagasts, Lielplatone; Lielplatones muižā 5259 Valsts nozīmes Arhitektūra Rīgas pareizticīgo sieviešu klostera apbūve
  22. Jelgavas novads, Valgundes pagasts, Valgunde; 5266 Valsts nozīmes Arhitektūra Kalpu māja ar caurbrauktuvi
  23. gs. b.
  24. gs. s. Jelgavas novads, Vilces pagasts, Blankenfelde; Blankenfeldes muižā 5271 Valsts nozīmes Arhitektūra (Vēja) krogs
  25. Jelgavas novads, Vilces pagasts, Blankenfelde; Blankenfeldes muižā 5270 Valsts nozīmes Arhitektūra Parks
  26. gs. Jelgavas novads, Vilces pagasts, Blankenfelde; Blankenfeldes muižā 5269 Valsts nozīmes Arhitektūra Stallis
  27. gs. v. Jelgavas novads, Vilces pagasts, Blankenfelde; Blankenfeldes muižā 5268 Valsts nozīmes Arhitektūra Brūzis
  28. gs. v. Jelgavas novads, Vilces pagasts, Blankenfelde; Blankenfeldes muižā 5267 Valsts nozīmes Arhitektūra Klēts (spīķeris)
  29. gs. b. Jelgavas novads, Vilces pagasts, Blankenfelde; Blankenfeldes muižā 5265 Valsts nozīmes Arhitektūra Dārza rīku mājiņa
  30. gs. s. Jelgavas novads, Vilces pagasts, Blankenfelde; Blankenfeldes muižā 5264 Valsts nozīmes Arhitektūra Kungu māja
  31. gs. Jelgavas novads, Vilces pagasts, Blankenfelde; Blankenfeldes muižā 5263 Valsts nozīmes Arhitektūra Blankenfeldes muižas apbūve
  32. gs. s.-
  33. gs. b. Jelgavas novads, Vilces pagasts, Blankenfelde; Blankenfeldes muižā 5280 Valsts nozīmes Arhitektūra Vilces muižas apbūve
  34. gs.
  35. p.
  36. gs. 2.c. Jelgavas novads, Vilces pagasts, Vilce; Vilces muižā 5326 Valsts nozīmes Arhitektūra Parks 18./
  37. gs. Jelgavas novads, Zaļenieku pagasts, Zaļenieki; Zaļenieku muižā 5324 Valsts nozīmes Arhitektūra Klēts
  38. gs. v. Jelgavas novads, Zaļenieku pagasts, Zaļenieki; Zaļenieku muižā 5323 Valsts nozīmes Arhitektūra Zirgu staļļi
(2)1768.-
  2. gs. s. Jelgavas novads, Zaļenieku pagasts, Zaļenieki; Zaļenieku muižā 5322 Valsts nozīmes Arhitektūra "Līkās mājas" kūts
  3. Jelgavas novads, Zaļenieku pagasts, Zaļenieki; Zaļenieku muižā 5319 Valsts nozīmes Arhitektūra Kalēja māja
  4. gs. b. Jelgavas novads, Zaļenieku pagasts, Zaļenieki; Zaļenieku muižā 5318 Valsts nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka "Līkā māja"
  5. gs. s Jelgavas novads, Zaļenieku pagasts, Zaļenieki; Zaļenieku muižā 5316 Valsts nozīmes Arhitektūra Pils 1768.-
  6. Jelgavas novads, Zaļenieku pagasts, Zaļenieki; Zaļenieku muižā 5315 Valsts nozīmes Arhitektūra Zaļenieku muižas apbūve
  7. gs. b.-
  8. gs. s. Jelgavas novads, Zaļenieku pagasts, Zaļenieki; Zaļenieku muižā Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu saglabājamās vērtības:
  9. Celtnes/būves telpiskais risinājums ainavā, vidē (pilsētvides ainavā, lauku ainavā)
  10. Būvmasu kārtojums
  11. Plānojuma struktūra (vispārējie telpu izkārtojuma pamatprincipi)
  12. Plānojums (kā nemaināma un visās detaļās saglabājama vērtība)
  13. Konstruktīvā sistēma
  14. Konstruktīvie elementi
  15. Velvēti pārsegumi
  16. Vienkārša fasādes (fasāžu) arhitektūra
  17. Dekoratīva bagāta fasādes (fasāžu) arhitektūra
  18. Fasāžu koloristika (krāsojums)
  19. Īpaši mākslinieciskie elementi fasādēs (portāli, arkādes, balustrādes, skulpturāli veidojumi, epitāfijas, mozaīkas, metālkalumi u.c.)
  20. Torņi
  21. Jumta forma
  22. Jumta torņu smailes ar izteiktu silueta nozīmi
  23. Jumta un torņu smaiļu dekoratīvie noformējumi elementi (vējrāži, krusti, gaiļi u.c.)
  24. Jumta iesegums
  25. Ailu aizpildījumi
  26. Vitrāžas
  27. Interjeru dekoratīvā apdare (sienu, griestu, grīdu)
  28. Īpaši mākslinieciski elementi interjeros (skulpturāli veidojumi u.c.)
  29. Sienu un griestu gleznojumi
  30. Būvgaldniecības izstrādājumi (sienu paneļi, iebūvētās mēbeles, iekšējie slēģi u.c.)
  31. Kāpņu izveidojums, margas un apdare
  32. Lifta risinājums un apdare
  33. Apkures sistēmas elementi (krāsnis, sildķermeņi u.c.)
  34. Tehniskās iekārtas (pacelšanas sistēmas noliktavās, dzirnavu iekārtas u.c.)
  35. Inženierkomunikācijas
  36. Žogi un to detaļas
  37. Vārti
  38. Parki, dārzi, skvēri (to telpiskā kompozīcija, plānojums, celiņu sistēma u.c.)
  39. Stādījumi
  40. Mākslīgā reljefa veidojumi (vaļņi, terasējums u.c.)
  41. Mākslīgās ūdenstilpnes(kanāli, aizsarggrāvji, dīķi, baseini)
  42. Ārtelpas detaļiekārtas (ārtelpas iekārtojuma elementi - paviljoni, tiltiņi, soli, kāpnes, skulptūras, strūklakas, apgaismes ķermeņi u.c.) NKMP izvirzītās prasības:
  43. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī un tā teritorijā: 1.
  44. Uzturēšanas režīms: 1.1.
  45. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs. 1.1.
  46. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam valsts nozīmes arhitektūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido valsts nozīmes arhitektūras pieminekli. 1.1.
  47. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzību ir noteikta aizsardzības zona 100 metru attālumā ap valsts nozīmes arhitektūras pieminekli. 1.1.
  48. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā un aizsardzības zonā. 1.1.
  49. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietus ūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam, kā arī tēlniecības darbu saglabātības stāvoklim. Ja valsts nozīmes arhitektūras piemineklī saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam) jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām. 1.1.
  50. Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt valsts nozīmes arhitektūras un vēsturiskas notikuma vietas pieminekli. 1.1.
  51. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem. 1.
  52. Saimnieciskās darbības ierobežojumi: 1.2.
  53. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt valsts nozīmes pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās valsts nozīmes pieminekļa vērtība. 1.2.
  54. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus. 1.2.
  55. Ja paredzēti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments. 1.2.
  56. Pārvalde valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas. 1.2.
  57. Par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība. 1.
  58. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas: 1.3.
  59. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot valsts nozīmes pieminekļa saglabājamās vērtības.
  60. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā: 2.
  61. Uzturēšanas režīms: 2.1.
  62. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto valsts nozīmes pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra (ko veido tās elementi - ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no pieminekļa. 2.
  63. Saimnieciskās darbības ierobežojumi: 2.2.
  64. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā jāsaglabā tā vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, atbilstošo vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī jānodrošina valsts nozīmes kultūras pieminekļa vizuālo uztveri. 2.2.
  65. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama darbība valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi un ainavu ap valsts nozīmes kultūras pieminekli, valsts nozīmes kultūras pieminekļa vizuālo uztveri. 2.2.
  66. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi valsts nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tās vizuālo uztveramību. 2.
  67. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas: 2.3.
  68. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.
  69. Citi noteikumi: 3.
  70. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes arhitektūras un vēsturiskas notikuma vietas pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Pārvalde. 3.
  71. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izdoto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai. 3.
  72. Atsavinot valsts nozīmes arhitektūras pieminekli īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (http://zinojumi.kd.gov.lv) un Pārvaldei par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. 3.
  73. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu.
  74. Apstrīdēšanas kārtība: 4.
  75. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  76. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. 4.
  77. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  78. panta pirmo un otro daļu,
  79. pantu un
  80. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv. Konsultācijas par arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu Jūs varat saņemt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālajā nodaļā - tālr: 26638974, 67350070; zemgale@mantojums.lv, adrese: Rīgā, Pils ielā 22 (ieeja caur Pils ielu 20), korespondences adrese: Rīga, Mazā Pils iela 19, LV-
  81. Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja, galvenā valsts inspektore E. Mantrova

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.