Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/1966 Cēsīs 2023. gada 21. martā Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai. Adresāts: arheoloģiskā pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs). Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 58. punktu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz 2022. gada 23. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2022. gada 29. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3. Kultūras pieminekļa statuss: ezera mītne iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Informācija par to pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects/. Norādījumi attiecināmi uz valsts nozīmes kultūras pieminekli: Valsts aizsardzības Nr. Nosaukums Adrese 846 Ušuru ezera mītne Gulbenes nov., Jaungulbenes pag., Ušuru ezera Līņsalā 1685 Bakanu ezera mītne Madonas nov., Dzelzavas pag., Bakanu ezera ZA daļā Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa saglabājamās vērtības - ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, nemateriālās liecības, konstrukcijas zem ūdens, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas. Pārvaldes izvirzītās prasības: 1. Kultūras pieminekļa un tam pieguļošajā teritorijā: 1.1. Uzturēšanas režīms: 1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošā kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina to teritorijas īpašnieks/valdītājs. 1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam kultūras piemineklim. 1.1.3. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) regulāri jāveic kultūras pieminekļa atrašanās vietas un tai piegulošās teritorijas vizuālā apskate (apsekošana), lai noskaidrotu iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot hidroloģiskā režīma un krasta reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu, saimnieciskas darbības vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Kultūras pieminekļa teritorijā konstatējot arheoloģiskās liecības, kas saistītas ar ezermītnes apdzīvotības laiku par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana. 1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi: 1.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. 1.2.2. Ja nepieciešama ar reljefa vai hidroloģiskā režīma izmainīšanu saistīta kultūras pieminekļa un tam piegulošās teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā kultūras pieminekļa īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte. Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju. 1.2.3. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā. 1.2.4. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu un metodikas apraksta, kartogrāfiskā materiāla ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācijas, projekta) izvērtēšanas. 1.2.5. Kultūras pieminekļa un tam piegulošajā teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju. 1.2.6. Kultūras pieminekļa teritorijā un aizsardzības zonā zemē, ūdenī vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā. 1.2.7. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība. 1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas: 1.3.1. Kultūras pieminekļa uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot ezera un tam piegulošās teritorijas hidroloģisko režīmu un saglabājamās vērtības. 1.3.2. Kultūras pieminekļa piegulošajā teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu (ja tādi

1. ir)uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes rakšanas darbus. 2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā: Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona 500 metru attālumā ap kultūras pieminekli. 2.1. Uzturēšanas režīms 2.1.1. Īpašuma, kurā atrodas kultūras piemineklis, aizsardzības zonas robežās, īpašniekam (valdītājam) jāuztur apkārtnei raksturīgā ainava. 2.1.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju. 2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi: 2.2.1. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā jāsaglabā hidroloģiskais režīms un vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana un/vai izmaiņas pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts kultūras piemineklis. 2.2.2. Ezera mītnes un tam piegulošās teritorijas aizsardzības zonā ar zemes reljefa un hidroloģiskā režīma pārveidojumiem saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju. 2.2.3. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt ezera mītnes un tam piegulošās teritorijas saglabāšanu, ezera hidroloģisko režīmu un piekļuvi ezera mītnes atrašanās vietai. 2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas: 2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek izmainīts ezera hidroloģiskais režīms un pārveidots vēsturiskais zemes reljefs. 2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku iekšējās pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos. 3. Citi noteikumi: 3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama kultūras pieminekļa teritorijas vai tās daļu sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana. 3.2. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu tos atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais to īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai. 3.3. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Pārvalde. 3.4. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz kultūras pieminekļa teritoriju. 3.5. Atsavinot kultūras pieminekli, īpašniekam kā NILLTPFN likuma subjektam attiecinātais pienākums ir iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam (https://goaml.fid.gov.
2. lv)un Pārvaldei ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām un sliekšņa deklarācijas. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. 4. Apstrīdēšanas kārtība: 4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv. 4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv. Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja - galvenā valsts inspektore I. Liekniņa