Informācijas ieguves un apkopošanas kārtība par oglekļa monitoringu lauksaimniecībā izmantojamā zemē

Ministru kabineta noteikumi Nr. 183 Rīgā

1. gada
2. aprīlī (prot. Nr. 19
3. §) Informācijas ieguves un apkopošanas kārtība par oglekļa monitoringu lauksaimniecībā izmantojamā zemē Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
4. panta otrās daļas
5. punktu
6. Noteikumi nosaka kārtību, kādā iegūst un apkopo informāciju par oglekļa monitoringu lauksaimniecībā izmantojamā zemē (turpmāk – informācija). 2
7. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) informāciju iegūst un apkopo, īstenojot šādus oglekļa monitoringus: 2.
8. tīkla monitoringu – oglekļa uzkrājuma noteikšanai un siltumnīcefekta gāzu emisijas pārmaiņu prognozēšanai un inventarizācijai katrā kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas perioda ciklā; 2.
9. kopas monitoringu – bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības sistēmas radītā oglekļa uzkrājuma un tā pārmaiņu novērtēšanai reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā piecu gadu ciklā, katru gadu īstenojot monitoringu vienā piektdaļā no kopas monitoringa punktiem. 3
10. Lai iegūtu informāciju, dienests vienojas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par informācijas ieguves un monitoringa punktu lauku vēstures ieguves nosacījumiem. 4
11. Dienests Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas oglekļa monitoringa datubāzē ievada un uztur šādus datus: 4.
12. katra monitoringa punkta unikālo identifikācijas numuru un koordinātas; 4.
13. saimniecības nosaukumu; 4.
14. saimniekošanas sistēmu (integrētā vai bioloģiskā); 4.
15. specializāciju (laukkopība, lopkopība, dārzkopība); 4.
16. katra augsnes slāņa (0–10 centimetru, 10–20 centimetru, 20–40 centimetru) fizikāli ķīmiskos rādītājus: 4.5.
17. granulometrisko sastāvu; 4.5.
18. kopējo oglekli (Ckop) – g kg-1; 4.5.
19. neorganisko oglekli (Cneorg) – g kg-1; 4.5.
20. organisko oglekli (Corg) – g kg-1; 4.5.
21. tilpummasu – g cm-3; 4.5.
22. mitrumu %; 4.5.
23. apmaiņas reakciju (pHKCl) (tīkla monitoringā); 4.5.
24. kopējo slāpekli (N) % (tīkla monitoringā); 4.
25. lauka vēsturi: 4.6.
26. audzēto kultūraugu; 4.6.
27. iegūto ražu, t ha-1; 4.6.
28. izmantotos organiskos mēslošanas līdzekļus (nosaukums, deva t ha-1); 4.6.
29. izmantotos minerālmēslus (nosaukums, pamatsastāvs %, deva kg ha-1); 4.6.
30. kaļķošanas materiālu (nosaukums, CaCO3 %, deva kg ha-1); 4.
31. augšņu diagnostikas aprakstus (tīkla monitoringā): 4.7.
32. augsnes profila aprakstu; 4.7.
33. katra horizonta aprakstu. 5
34. Dienests apkopo un analizē kopas monitoringā iegūto informāciju un nākamajā gadā pēc piecu gadu cikla sagatavo pārskatu par oglekļa uzkrājumu lauksaimniecībā izmantojamā zemē, kā arī publicē to savā tīmekļvietnē. 6 Ministru prezidents A. K. Kariņš Zemkopības ministrs D. Šmits