Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības iz

Ministru kabineta noteikumi Nr. 231 Rīgā 2023. gada 9. maijā (prot. Nr. 25 23. §) Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 11. panta otrās daļas 3. un 12. punktu un 18. panta otrās daļas 2. punktu Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 3. nr.; 2018, 201. nr.; 2021, 155. nr.) šādus grozījumus: 1. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums). 2. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums). Ministru prezidents A. K. Kariņš Zemkopības ministrs D. Šmits 1. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumiem Nr. 231 "1. pielikums Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 834 Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aprēķināšana 1. Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību (

1. ha)aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur L - kūtsmēslu iestrādei nepieciešamā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, ha; - saimniecības kopējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits, izteikts dzīvnieku vienībās; DVp- pieļaujamais lauksaimniecības dzīvnieku vienību skaits, rēķinot uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Saskaņā ar šo noteikumu 3.3.2. apakšpunktu DVp = 1,7 dzīvnieku vienības. 2. Saimniecības kopējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits, kas izteikts dzīvnieku vienībās: , kur z - lauksaimniecības dzīvnieku grupu skaits (pēc sugas un vecuma saskaņā ar tabulu); DVj - attiecīgās lauksaimniecības dzīvnieku sugas un vecuma grupas vienam dzīvniekam atbilstošais dzīvnieku vienību skaits (saskaņā ar tabulu); nj - attiecīgās lauksaimniecības dzīvnieku sugas un vecuma grupas dzīvnieku skaits saimniecībā. 3. Dzīvnieku vienības (DV) lauksaimniecības dzīvniekiem. Dzīvnieku vienības aprēķinātas, pieņemot, ka lauksaimniecības dzīvnieki novietnē atrodas 365 dienas. Lauksaimniecības dzīvniekiem, kas uzturas ganībās, ir ņemts vērā ganībās izdalīto ekskrementu daudzums. Nr. p. k. Lauksaimniecības dzīvnieku suga un vecuma grupa Dzīvnieku vienības (DV) 1. Slaucama govs 0,7 2. Zīdītājgovs ar teli 0,59 3. Vaislas bullis (no 12 mēnešu vecuma) 0,60 4. Tele (līdz 6 mēnešu vecumam) 1 dzīvnieks 0,11 1 vieta kūtī gadā 0,221 5. Tele (6-12 mēnešu vecumā) 0,35 6. Vaislas tele (no 12 mēnešu vecuma) 0,50 7. Nobarojamais jaunlops (līdz 6 mēnešu vecumam) 0,20 8. Nobarojamais jaunlops (no 6 mēnešu vecuma) 0,45 9. Sivēnmāte ar sivēniem 1 dzīvnieks 1 metiens 0,08 1 vieta kūtī gadā 0,192 10. Sivēnmāte bez sivēniem 0,20 11. Nobarojamā cūka (30-100
2. kg)1 dzīvnieks 1 vieta kūtī gadā 0,03 0,103 12. Kuilis 0,18 13. Jauncūka (85-180
3. kg)1 dzīvnieks 1 vieta kūtī gadā 0,08 0,154 14. Atšķirtais sivēns (7,5-30
4. kg)1 dzīvnieks 0,007 15. Kaza ar kazlēniem 0,13 16. Aita ar jēriem 0,13 17. Zirgs 0,48 18. Dējējvista 0,006 19. Broilers un jaunputns 1 broilers un jaunputns 1 vieta kūtī gadā 0,0004 0,0035 20. Tītars, zoss 0,01 21. Trusis 0,024 22. Strauss 0,11 23. Kažokzvērs 0,05 24. Mazais kažokzvērs 0,018 25. Briedis 0,15 Piezīmes. 1. Dzīvnieku vienības uz vienu vietu kūtī gadā aprēķinātas, ievērojot šādu ražošanas ciklu skaitu gadā: 1 telei līdz 6 mēnešu vecumam - 2 cikli; 2 sivēnmātei ar sivēniem - 2,35 metieni; 3 nobarojamai cūkai - 3,2 cikli; 4 jauncūkai - 1,85 cikli; 5 broileram un jaunputnam - 6,5 cikli. 2. Operators dzīvnieku vienības aprēķina, ņemot vērā attiecīgās dzīvnieku novietnes ražošanas ciklu skaitu gadā vai lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas laiku." 2. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumiem Nr. 231 "2. pielikums Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 834 Kūtsmēslu ieguves apjoms un sastāvs* Nr. p. k. Lauksaimniecības dzīvnieku suga, vecuma grupa, turēšanas veids Kūtsmēslu veids Ieguve gadā, t* Sausna, % Viena tonna dabīgi mitru mēslu satur, kg N P2O5 K2O 1. Slaucamā govs, izslaukums mazāks par 6000 kg gadā Pakaišu kūtsmēsli 13,0 20 5,4 2,6 3,9 Šķidrie kūtsmēsli 17,0 10 4,1 1,4 2,8 2. Slaucamā govs, izslaukums no 6000 līdz 8000 kg gadā Pakaišu kūtsmēsli 15,0 20 5,9 3,2 5,3 Šķidrie kūtsmēsli 19,0 10 4,2 2,1 2,9 3. Slaucamā govs, izslaukums lielāks par 8000 kg gadā Pakaišu kūtsmēsli 20,0 20 6,0 2,9 4,3 Šķidrie kūtsmēsli 26,0 10 4,4 2,2 3,3 4. Zīdītājgovs ar teļu Pakaišu kūtsmēsli 11,0 22 5,5 2,6 8,2 5. Vaislas bullis Pakaišu kūtsmēsli 14,0 20 4,3 5,5 4,2 6. Tele (līdz 6 mēnešu vecumam) Pakaišu kūtsmēsli 5,0 22 4,7 2,3 5,7 7. Tele (6 mēneši un vecāka) Pakaišu kūtsmēsli 8,0 18 4,7 1,8 3,9 8. Nobarojamais jaunlops (6 mēneši un vecāks) Pakaišu kūtsmēsli 9,0 18 4,7 3,0 6,9 Šķidrie kūtsmēsli 13,0 10 3,7 2,7 1,8 9. Atšķirtie sivēni līdz 30 kg Pakaišu kūtsmēsli 0,25 25 6,4 6,2 2,6 Šķidrie kūtsmēsli 0,4 7 3,8 3,3 2,2 10. Sivēnmāte ar sivēniem Pakaišu kūtsmēsli 1,5 26 9,7 8,5 4,7 Šķidrie kūtsmēsli 2,5 9,0 5,9 5,1 2,8 11. Sivēnmāte bez sivēniem un kuilis Pakaišu kūtsmēsli 1,5 22 7,1 7,6 2,3 Šķidrie kūtsmēsli 2,5 9 4,6 3,5 2,0 12. Nobarojamā cūka (virs 30
5. kg)un jauncūka Pakaišu kūtsmēsli 1,0 21 6,3 4,3 3,0 Šķidrie kūtsmēsli 2,0 8 3,4 2,3 1,6 13. Kaza ar kazlēniem Pakaišu kūtsmēsli 2,4 25 5,4 3,1 8,3 14. Aita ar jēriem, dziļā kūts Pakaišu kūtsmēsli 2,4 25 5,4 3,7 7,0 15. Zirgs Pakaišu kūtsmēsli 10,0 25 4,7 2,4 3,8 16. Dējējvista Bezpakaišu kūtsmēsli** 0,03 30 21,0 11,3 7,8 Šķidrie kūtsmēsli 0,10 10 6,4 4,7 2,2 17. Broilers un jaunputns Pakaišu kūtsmēsli 0,01 55 27,6 12,1 13,8 18. Briedis Tvirtie kūtsmēsli 1,2 26 7,8 5,5 4,8 Piezīmes. 1. * Pieņemts, ka lauksaimniecības dzīvnieki novietnē atrodas 365 dienas. 2. ** Bezpakaišu kūtsmēsli - puscieti lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi."