← Latvija

Par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Belteskakta, Kļavu, Sāmsalas un Reimermuižas ielās, Rīgā

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta lēmums Nr. DA-23-16017-nd Rīgā

  1. gada
  2. jūnijā Par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Belteskakta, Kļavu, Sāmsalas un Reimermuižas ielās, Rīgā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk - Departaments) saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma
  3. panta ceturtajā daļā noteikto un atbilstoši Ministru kabineta 29.06.
  4. noteikumos Nr. 455 "Adresācijas noteikumi" (turpmāk - Adresācijas noteikumi) noteiktajiem adreses piešķiršanas pamatprincipiem pieņem lēmumu par adreses piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu. Rīgas dome ir pieņēmusi sekojošus lēmumus: - 26.04.
  5. lēmums Nr. RD-23-2463-lē "Par Belteskakta ielas nosaukuma piešķiršanu un grozījumu Rīgas domes 03.02.
  6. lēmumā Nr. 5536"; - 26.04.
  7. lēmums Nr. RD-23-2462-lē "Par Kļavu ielas nosaukuma piešķiršanu un grozījumu Rīgas domes 03.02.
  8. lēmumā Nr. 5536"; - 17.05.
  9. lēmums Nr. RD-23-2500-lē "Par Sāmsalas ielas nosaukuma piešķiršanu un grozījumu Rīgas domes 03.02.
  10. lēmumā Nr. 5536"; - 17.05.
  11. lēmums Nr. RD-23-2502-lē "Par Reimermuižas ielas nosaukuma piešķiršanu un grozījumu Rīgas domes 03.02.
  12. lēmumā Nr. 5536" (turpmāk - Lēmumi). Saskaņā ar Lēmumos norādīto: ○ Departamentam divu mēnešu laikā no Lēmumu spēkā stāšanās dienas ir jāveic piešķirto ielu tuvumā esošo adresācijas objektu adrešu maiņa, ○ savukārt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldei trīs mēnešu laikā pēc ēku adrešu maiņas jāorganizē ielas nosaukuma zīmju izgatavošanu un izvietošanu. [1.] Departaments, pamatojoties uz Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas publiskajiem datiem, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem un adrešu piešķiršanas procesa tiesisko regulējumu, konstatē: [1.1.] Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
  13. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu. Adresācijas ieviešana, uzturēšana, pilnveidošana un pārskatīšana ir pašvaldībai noteikta pastāvīgi veicama funkcija, kas ir vērsta uz sabiedrības interesēm nodrošināt orientēšanos un konkrētu objektu identificēšanu administratīvās teritorijas ietvaros. Vienotas adresācijas sistēmas ieviešanas mērķis visā valsts teritorijā ir saistīts ar paredzamu, vienotiem principiem atbilstošas numerācijas ieviešanu. Likumdevējs, nosakot pašvaldībai pienākumu ieviest pašvaldības teritorijā adresācijas sistēmu, ir noteicis adresēšanas principus, kas ir obligāti. Adrešu numuru sasaiste ar ielas nosaukumiem, no kuriem netiek nodrošināta piekļuve adresācijas objektam, pilsētas teritorijā nedrīkst pastāvēt. Likumdevējs, nosakot adresācijas sistēmas pamatprincipus un adrešu numuru piešķiršanas kārtību, kā arī adreses pierakstīšanas kārtību, ir paredzējis sistēmu, kas to realizējot dod valsts iedzīvotājiem viennozīmīgu iespēju orientēties un paredzēt apvidū atpazīstamajiem adresācijas objektiem tiem piešķiramos adreses numurus un to secību, kas savukārt nodrošina iespēju personām, kas lieto adreses un pēc tām orientējās pilsētvidē, intuitīvi nojaust pareizu virzienu, lai atrastu sevi interesējošo adresācijas objektu. Vienveidīgas adresācijas ieviešana ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības intereses orientēties pilsētvidē, meklējot adresācijas objektus. Adresācijas sistēmas ietvaros nav noteikti vai paredzēti izņēmumi, kad īpašniekam vai kādai personai būtu dotas tiesības noteikt adresācijas objektu adreses. Sabiedrības intereses ir vērtējamas augstāk par atsevišķa indivīda interesēm un gadījumā, kad šīs intereses ir pretrunā, tad, piemērojot tiesību normas, ir jāsasniedz tiesisks risinājums, kurš atbilst tiesību normas jēgai un būtībai sabiedrības interesēs. [1.2.] Saskaņā ar Adresācijas noteikumu
  14. punktu pašvaldības domei vai pašvaldības kompetentai institūcijai bez personas piekrišanas, izvērtējot konkrēto situāciju, ir tiesības piešķirt adresi, ja adrese adresācijas objektam nav piešķirta, un mainīt, likvidēt vai precizēt adreses pieraksta formu, ja reģistrētā adrese neatbilst Adresācijas noteikumos minētajām prasībām. [2.] Departaments, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju un konstatētos faktus, pieejamos dokumentus saistībā ar adreses maiņas procesa tiesisko regulējumu un lietas faktiskos apstākļus, secina: [2.1.] Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
  15. panta ceturto daļu pašvaldības lēmumu par adrešu piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā. [2.2.] Adresācijas noteikumu
  16. punkts nosaka, ka pašvaldībai bez personas piekrišanas, izvērtējot konkrēto situāciju, ir tiesības piešķirt adresi, ja adrese adresācijas objektam nav piešķirta, un mainīt, tai skaitā precizēt adreses pieraksta formu, vai likvidēt piešķirto adresi, ja tā neatbilst noteikumu prasībām. Interpretējot Adresācijas noteikumu
  17. punktu gan gramatiski, gan atbilstoši tā jēgai un būtībai ir secināms, ka atbilstoši Adresācijas noteikumu
  18. punktā noteiktajam Departamentam ir pienākums mainīt adreses adresācijas objektiem, ja to adreses neatbilst normatīvo aktu prasībām. Adresācijas noteikumu
  19. punktā ir noteikts, ka adrese ir noteiktā secībā sakārtotu nosaukumu un numuru - adreses elementu - kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē adrešu reģistrā. Ņemot vērā hierarhisko adresācijas sistēmas uzbūvi, ir jāņem vērā, ka, izdarot izmaiņas hierarhiski augstākā adresācijas objektā, izmaiņas ir jāizdara arī attiecīgajiem hierarhiski zemākajiem adresācijas objektiem, kurus skar izdarītās izmaiņas. [2.3.] Adresācijas noteikumu 2.
  20. apakšpunkts nosaka, ka adresācijas objekts ir dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzēta ēka, 2.
  21. apakšpunktā noteikts, ka adresācijas objekts ir apbūvei paredzēta zemes vienība un 2.
  22. apakšpunktā noteikts, ka adresācijas objekts ir telpu grupa. [2.4.] Adresācijas noteikumu
  23. punktā ir noteikts, ka adresācijas sistēmai piemēro šādus pamatprincipus: - administratīvajā teritorijā un novada teritoriālā iedalījuma vienībā adrese nedrīkst atkārtoties, izņemot šo noteikumu
  24. un
  25. punktā minētos gadījumus (8.
  26. apakšpunkts); - katram adresācijas objektam piešķir vienu adresi, izņemot šo noteikumu 21.,
  27. un
  28. punktā minētos gadījumus; (8.
  29. apakšpunkts); - adresācijas objekta nosaukumu veido atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā (8.
  30. apakšpunkts); - viena adreses elementa garums nepārsniedz 40 rakstzīmes (8.
  31. apakšpunkts); - ciema, mazciema, viensētas, ēkas un apbūvei paredzētas zemes vienības nosaukumā nedrīkst izmantot vārdu savienojumu, kas satur fiziskas personas vārdu un uzvārdu un informāciju par saimnieciskās darbības veidu (8.
  32. apakšpunkts); - adresācijas objektu numuros izmanto naturālus skaitļus, kas pierakstīti ar arābu cipariem un var būt papildināti ar burtiem atbilstoši šo noteikumu
  33. punktā minētajiem nosacījumiem (8.
  34. apakšpunkts). [2.5.] Adresācijas noteikumu
  35. punkts nosaka, ja apbūvei paredzētai zemes vienībai adrese ir piešķirta: - pirmajai ēkai, kas tiek būvēta vai ir uzbūvēta uz apbūvei paredzētās zemes vienības, saglabā zemes vienībai piešķirto adresi (13.
  36. apakšpunkts); - katrai nākamajai ēkai, kas tiek būvēta vai ir uzbūvēta uz apbūvei paredzētās zemes vienības, izvērtējot konkrēto situāciju, piešķir jaunu adresi, izņemot šo noteikumu
  37. un
  38. punktā minētos gadījumus (13.
  39. apakšpunkts). [2.6.] Adresācijas noteikumu
  40. punkts nosaka, ja apbūvei paredzētajai zemes vienībai adrese nav piešķirta un uz apbūvei paredzētās zemes vienības atrodas vairākas funkcionāli nesaistītas ēkas, katrai ēkai piešķir atsevišķu adresi, izņemot šo noteikumu 21.,
  41. un
  42. punktā minētos gadījumus, bet zemes vienībai, ja nepieciešams, piešķir adresi, kas piešķirta vienai no ēkām, neatkarīgi no tā, vai ēka un zemes vienība ir viena īpašnieka vai vairāku īpašnieku īpašumā (valdījumā) [2.7.] Adresācijas noteikumu
  43. punkts nosaka, ka pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai piešķir numuru ar piesaisti ielas nosaukumam. [2.8.] Adresācijas noteikumu 18.
  44. apakšpunkts nosaka, ka pilsētās un ciemos apbūvei paredzētu zemes vienību un ēku numurus piešķir no ielas sākuma augošā secībā, sākot numerāciju ar pirmajiem cipariem, virzienā no apdzīvotās vietas centra uz nomali vai no galvenās ielas, laukuma, autoceļa. Ielas kreisajā pusē piešķir nepāra numurus, labajā pusē - pāra numurus. [2.9.] Adresācijas noteikumu
  45. punkts nosaka, lai izvairītos no iepriekš piešķirtu numuru atkārtošanās, pašvaldība savā teritorijā, piemērojot vienotu praksi, apbūvei paredzētās zemes vienības vai ēkas numuru papildina ar vienu no šādiem adreses papildelementiem: 19.
  46. latviešu alfabēta lielo burtu bez diakritiskām zīmēm; 19.
  47. mazo burtu "k" un defisi. Aiz defises norāda korpusa numuru. [2.10.] Adresācijas noteikumu
  48. punkts nosaka, ka pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai numuru piešķir, izvērtējot konkrēto situāciju un ņemot vērā tuvāko ielu vai ielu, no kuras iespējams pie ēkas piekļūt ar transportu. [2.11.] Saskaņā ar Rīgas domes Lēmumos veiktajām izmaiņām ielu nosaukumos, vairākiem adresācijas objektiem nepieciešama adreses maiņa vai piešķiršana. [2.12.] Ņemot vērā pieņemtos Lēmumus un iepriekš minēto, nepieciešams mainīt ēku un zemes vienību adreses adresācijas objektiem (Adresācijas noteikumu
  49. un
  50. punkts) un piešķirt adreses objektiem, kuriem adreses nav bijušas piešķirtas, bet tās ir piešķiramas atbilstoši Adresācijas noteikumu 2.
  51. apakšpunkta un
  52. punkta prasībām. [2.13.] Ņemot vērā, ka adrese ir noteiktajā secībā sakārtotu nosaukumu un numuru - adreses elementu - kopa, tad Departamentam, veicot hierarhiski augstāka adresācijas objekta ēkas adreses maiņu, vienlaicīgi arī jāprecizē hierarhiski zemāku adresācijas objektu adrešu pieraksts atbilstoši mainītajam ēkas numuram, saglabājot telpu grupu esošo numerāciju. [2.14.] Administratīvā procesa likuma
  53. panta pirmā daļa nosaka, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā, bet Administratīvā procesa likuma
  54. panta otrās daļas
  55. punkts nosaka, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta. Administratīvā procesa likuma
  56. panta pirmās daļas
  57. punkts nosaka, ka pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod administratīvo aktu, ar kuru pilnībā vai daļēji atteikts izdot iesniedzējam labvēlīgu administratīvo aktu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošanai nav pamata vai tā nav lietderīga. Novērtējot lietas faktiskos apstākļus, ir secināms, ka ir vairāki adresācijas objekti, kam vienīgā tuvākā iela ir kāda no pieņemtajos Lēmumos jaunizveidotajām ielām, līdz ar to adrešu piešķiršana adresācijas objektiem šo ielu tuvumā ir iespējama tikai no šīm ielām. Īpašnieku viedokļu noskaidrošana saistībā ar adrešu maiņu nav lietderīga, jo īpašnieku sniegtie viedokļi nevar ietekmēt adrešu maiņu, jo tā ir veicama saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos noteiktām normām. Ņemot vērā to, ka īpašnieku viedokļi nevar ietekmēt pieņemamo lēmumu, tad īpašnieku viedokļu noskaidrošana šajā lietā nav adekvāta. [2.15.] Ievērojot tiesiskos aspektus, kas regulē adreses piešķiršanu, kā arī ievērojot lietderības apsvērumus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  58. panta otro daļu un
  59. pantu, ir secināms, ka Departamentam ir jāpieņem lēmums par adreses maiņu divu mēnešu laikā. Administratīvā procesa likuma
  60. pantā ir noteikts lietderības apsvērumu saturs, kas Departamentam ir jāizvērtē pirms administratīvā akta izdošanas: Adrešu maiņa ir nepieciešama, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto adrešu veidošanas kārtību, kas noteikta, lai radītu iespējas ātri, viennozīmīgi valsts teritorijā identificēt adresācijas objektu apvidū. Adreses maiņa, piešķiršana, precizēšana ir tiesiski pamatota un pieņemot šo lēmumu tiks sasniegts tiesisks mērķis. Adrešu maiņa atbilstoši Adresācijas noteikumiem ir iespējama vienīgi izdodot administratīvo aktu, līdz ar ko administratīvā akta izdošana ir piemērota, lai nodrošinātu adresācijas objektu identificēšanu apvidū, ievērojot adresācijas sistēmas prasības. Administratīvais akts par adreses maiņu būtiski neierobežo Administratīvā procesa dalībnieku tiesības un tiesiskās intereses, jo vienīgais tiesiskais pienākums, kas izriet saistībā ar administratīvo aktu par adreses maiņu ir jaunās adreses lietošana, kas nav vērtējama kā tiesību ierobežojums, bet gan kā pienākums, lai nodrošinātu saziņas un atrašanas iespējas. Normatīvo aktu prasības nenosaka citu veidu, kā piešķiramas vai maināmas adreses, kā vien izdodot administratīvo aktu, līdz ar ko nepastāv citu iespēju, kā būtu nodrošināma adresācijas objekta adreses maiņa. Adresācijas noteikumiem atbilstošu adrešu piešķiršana adresācijas objektiem valsts teritorijā nodrošina valsts, pašvaldības un sabiedrības būtiskās intereses, kas saistītas ar personas sasniedzamību, orientēšanos apvidū un adresācijas objektu identificēšanu. Salīdzinot sabiedrības un valsts pārvaldes intereses ar privātpersonai uzlikto pienākumu lietot piešķirto adresi, ir secināms, ka privātpersonas tiesiskās intereses netiek aizskartas vai kā savādāk ierobežotas, jo persona jau lieto adresi un tai jauns tiesisks pienākums netiek noteikts. [2.16.] Adresācijas noteikumu
  61. punkts nosaka, ja adrese mainīta atbilstoši šo noteikumu prasībām, tai skaitā precizēta adreses pieraksta forma, dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā un dokumentu maiņa nav jāveic, izņemot gadījumu, ja to paredz speciālais normatīvais akts. Tādējādi, ja līdz šim tika izdoti dokumenti, kuros ir fiksēta cita adrese, tie joprojām ir spēkā esoši un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas pats dokumenta turētājs vai ja to pieprasa normatīvo aktu prasības, bet attiecībā uz zemesgrāmatu apliecībām īpašuma unikālais identifikators ir kadastra numurs, un tas nemainās un adrešu maiņa neietekmē īpašuma piederības jautājumus. Departaments informē, ka pēc lēmuma par adreses piešķiršanu, maiņu vai precizēšanu tiks sniegta informācija Valsts zemes dienestam adrešu reģistrācijai Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā, kā arī informāciju par aktuālajām adresēm citas valsts informācijas sistēmas un reģistri saņem automātiski no Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas. Lielā daļā gadījumu izmaiņas adresēs ir izsekojamas bez personas starpniecības, taču gadījumos, kad ir pastāvējusi adrešu atkārtošanās, jeb vairāki adresācijas objekti ir lietojuši vienu adresi, bet adreses maiņas gadījumā katram adresācijas objektam ir piešķirta sava, unikāla adrese, ne vienmēr tehnisku risinājumu dēļ ir iespējams nodrošināt automātisku informācijas nodošanu gala lietotājam pareizā veidā un šādos gadījumos adrešu lietotājiem ir ieteicams pārliecināties vai adrešu informācija personu rīcībai ir aktuāla. Personas pašas ir atbildīgas par pareizu adrešu lietošanu. Šī lēmuma publicēšana oficiālajā Latvijas Republikas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" nodrošina visu ar šo adrešu saistīto personu apziņošanu par notikušajām izmaiņām un personas (arī personas, kuras nav adresācijas objektu īpašnieki vai organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes) nevar aizbildināties ar nezināšanu par izmaiņām adresācijā, taču personām pašām ir arī jāveic darbības, lai attiecībā uz viņiem tiktu lietota pareiza adrešu informācija. Personām pašām ir jāpaziņo informācija par mainīto adresi visiem, ar ko tiek uzturēta personiskā vai lietišķā sarakste vai arī ir nodibinātas un pastāv saistības. Ja komersanta juridiskā adrese tiek mainīta, tad komersantam par adreses maiņu ir jāinformē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, kurš adrešu informācijas aktualizēšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā veic bez maksas. Personām, kuru dzīvesvieta deklarēta mainītajās adresēs, būtu lietderīgi pārliecināties par deklarētās adreses maiņas faktu. Deklarētās dzīvesvietas adreses pārbaudi var veikt, vēršoties Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā vai elektroniski izmantojot e-pakalpojumu "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā", "Manā īpašumā deklarētās personas", kas pieejams interneta vietnē www.latvija.lv. Ēku iedzīvotājiem ir nepieciešams pārbaudīt un precizēt reģistrēto informāciju par deklarētajām dzīvesvietu adresēm (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma
  62. un
  63. pants). Departaments papildus paskaidro, ka informāciju par iedzīvotāju deklarētajām adresēm ir tiesiska precizēt vienīgi pati persona, kuru tas skar, jo nevienai no valsts pārvaldes iestādēm nav noteiktas tiesības mainīt informāciju par iedzīvotāju deklarētajām adresēm. Pareiza informācija par adresi ir būtiska, lai nodrošinātu saziņu ar iedzīvotāju un dati varētu tikt izmantoti arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanā. Ja persona nav mainījusi dzīvesvietu, bet ēkai ir mainīta adrese atkārtota dzīvesvietas deklarēšana nav jāveic, bet jāprecizē Iedzīvotāju reģistra dati atbilstoši mainītajai adresei. Personām ir iespēja veikt deklarētās dzīvesvietas adreses precizēšanu, kad saglabājas pirmreizējās deklarācijas datums, vai arī atkārtoti deklarēt savu dzīvesvietu Departaments atbilstoši pieprasījumam var izsniegt bezmaksas izziņu, kas apliecina adreses maiņas faktu. [3.] Departaments, ievērojot minēto un pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
  64. panta ceturto daļu, Administratīvā procesa likuma
  65. panta pirmo daļu,
  66. panta otrās daļas
  67. punktu un
  68. panta pirmās daļas
  69. punktu,
  70. panta otro daļu un
  71. pantu, Adresācijas noteikumu 2.9., 2.10., 2.11., 18.
  72. apakšpunktu, 3., 8., 9., 13., 14., 15., 19., 20., 35., 37.,
  73. punktu, Rīgas domes 26.04.
  74. un 17.05.
  75. Lēmumus, nolemj: [3.1.] mainīt esošās adreses atbilstoši pieņemtajiem Lēmumiem (Adresācijas noteikumu 9.,
  76. un
  77. punkts), piešķirot jaunas adreses: Nr.p.k. Esošā adrese Klasifikatora kods Piešķiramā adrese Kadastra apzīmējums Adresācijas objekts 3.1.
  78. Jaunciema
  79. līnija 45 102613547 Belteskakta iela 1 01001142039 zemes vienība 3.1.
  80. Jaunciema
  81. līnija 45 102613547 Belteskakta iela 1 01001142039002 šķūnis 3.1.
  82. Jaunciema
  83. līnija 45 102613547 Belteskakta iela 1 01001142039045 dzīvojamā ēka 3.1.
  84. Jaunciema
  85. līnija 44 104893332 Belteskakta iela 3 01001142036 zemes vienība 3.1.
  86. Jaunciema
  87. līnija 44 104893332 Belteskakta iela 3 01001142036001 garāža 3.1.
  88. Jaunciema
  89. līnija 44 104893332 Belteskakta iela 3 01001142036044 dzīvojamā ēka 3.1.
  90. Jaunciema gatve 92A 101837964 Belteskakta iela 5 01001140208004 šķūnis 3.1.
  91. Jaunciema gatve 92 101138810 Belteskakta iela 7 01001140208 zemes vienība 3.1.
  92. Jaunciema gatve 92 101138810 Belteskakta iela 7 01001140208001 dzīvojamā ēka 3.1.
  93. Jaunciema gatve 92 101138810 Belteskakta iela 7 01001140208002 siltumnīca 3.1.
  94. Jaunciema gatve 92 101138810 Belteskakta iela 7 01001140208006 garāža 3.1.
  95. Jaunciema
  96. līnija 42 104893340 Belteskakta iela 9 01001142004 zemes vienība 3.1.
  97. Jaunciema gatve 94D 106174125 Belteskakta iela 2 01001140525 zemes vienība 3.1.
  98. Jaunciema gatve 94D 106174125 Belteskakta iela 2 01001140207042 dzīvojamā māja 3.1.
  99. Jaunciema gatve 94D 106174125 Belteskakta iela 2 01001140207006 šķūnis 3.1.
  100. Jaunciema gatve 94D 106174125 Belteskakta iela 2 01001140207013 šķūnis 3.1.
  101. Jaunciema gatve 94C 106174117 Belteskakta iela 4 01001140524 zemes vienība 3.1.
  102. Jaunciema gatve 94C 106174117 Belteskakta iela 4 01001140207043 dzīvojamā māja 3.1.
  103. Jaunciema gatve 94C 106174117 Belteskakta iela 4 01001140207017 saimniecības ēka 3.1.
  104. Jaunciema gatve 94B 101902866 Belteskakta iela 6 01001140796001 dzīvojamā māja 3.1.
  105. Jaunciema gatve 94B 101902866 Belteskakta iela 6 01001140796 zemes vienība 3.1.
  106. Jaunciema gatve 94A 101837972 Belteskakta iela 8 01001140795 zemes vienība 3.1.
  107. Jaunciema gatve 94A 101837972 Belteskakta iela 8 01001140795001 dzīvojamā māja 3.1.
  108. Jaunciema gatve 94 101138827 Belteskakta iela 10 01001140746 zemes vienība 3.1.
  109. Jaunciema gatve 94 101138827 Belteskakta iela 10 01001140746001 dzīvojamā māja 3.1.
  110. Elizabetes iela 103 101885597 Kļavu iela 1 01000310004002 dzīvojamā ēka 3.1.
  111. Elizabetes iela 103 101885597 Kļavu iela 3 01000310004003 dzīvojamā ēka 3.1.
  112. Stacijas laukums 2 103426698 Kļavu iela 2 01000410141 zemes vienība 3.1.
  113. Ķīpsalas iela 41 106530152 Sāmsalas iela 2 01000620176 zemes vienība [3.2.] piešķirt adresācijas objektiem šādas adreses (Adresācijas noteikumu 2.
  114. apakšpunkts,
  115. un
  116. punkts): Nr.p.k. Piešķiramā adrese Kadastra apzīmējums Adresācijas objekts 3.2.
  117. Belteskakta iela 12 01001142232 zemes vienība 3.2.
  118. Reimermuižas iela 14 01000732077 zemes vienība 3.2.
  119. Reimermuižas iela 15 01000792087 zemes vienība [3.3.] precizēt mainīto ēku telpu grupu adrešu pierakstu atbilstoši mainītajai ēkas adresei, saglabājot uz lēmuma pieņemšanas brīdi Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā reģistrēto telpu grupas adreses numuru. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma
  120. panta pirmajai daļai šis administratīvais akts stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi adresātam. Ar paziņošanu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" uzskatāms, ka vispārīgais administratīvais akts ir kļuvis zināms administratīvā akta adresātiem. Ar šādu paziņošanu netiek pārkāptas ieinteresēto tiesības uzzināt administratīvo aktu, un šāda paziņošana lielā ieinteresēto personu skaita dēļ ir uzskatāma par saprātīgu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  121. panta pirmo un otro daļu,
  122. panta pirmo un otro daļu,
  123. pantu,
  124. panta pirmo daļu un Rīgas domes 07.07.
  125. nolikuma Nr. 86 "Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta nolikums"
  126. punktu šo administratīvo aktu var apstrīdēt pie Departamenta direktora vietnieka administratīvajos jautājumos viena mēneša laikā no dienas, kad administratīvais akts stājas spēkā, iesniedzot iesniegumu Departamentā Dzirnavu ielā 140, Rīgā. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes Zemes pārvaldības nodaļas vadītājs U. Freimantāls

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.