Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2022-31-03 "Par Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu

Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2022-31-03 "Par Ministru kabineta

1. gada
2. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"
3. pielikuma
4. tabulas
5. punkta un
6. pielikuma
7. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
8. panta pirmajam teikumam un
9. pantam" Satversmes tiesa
10. gada
11. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-31-03 "Par Ministru kabineta
12. gada
13. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"
14. pielikuma
15. tabulas
16. punkta un
17. pielikuma
18. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
19. panta pirmajam teikumam un
20. pantam". Nepiekrītu tiesas sprieduma secinājumam par apstrīdēto normu neatbilstību Satversmes
21. panta pirmajam teikumam, jo apstrīdēto normu radītajai atšķirīgajai attieksmei trūkstot leģitīma mērķa. Nepiekrītu arī tiesas atteikumam izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes
22. pantam. Pirmkārt, tiesiskās vienlīdzības principa piemērošana vispārīgi pārbaudāma divos soļos: 1) vai pastāv tiesiski nozīmīga nevienlīdzīga attieksme un 2) vai šāda nevienlīdzība ir konstitucionāli tiesiski attaisnojama. Lai noteiktu, vai pastāv tiesiski nozīmīga nevienlīdzīga attieksme, nepieciešams pārbaudīt, vai vispār vairākas gadījumu grupas jeb situācijas ir salīdzināmas. Tiesa ļoti intensīvi argumentēja, ka pirmsskolas izglītības pedagogi un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogi ir salīdzināmi. Tam es piekrītu, ka šīs grupas vieno tiesas norādītie pedagogu grupu raksturojošie elementi. Taču, izlietojot visus spēkus pamatojot pedagogu grupu salīdzināšanas iespēju, tiesa zaudēja savu jaudu. Turpinājumā tiesa aprobežojās ar secinājumu, ka atalgojuma atšķirību mērķis ir vienīgi budžeta iespējas un tas nav leģitīmi. Tāpat tiesa zaudēja savu spēku pārbaudīt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes
23. pantam. Pretstatā vairākuma viedoklim, ka atšķirīgai attieksmei neesot leģitīma mērķa, es uzskatu, ka tas spriedumā tika nepareizi traktēts un pakārtots sprieduma rezultātam. Jau atbildes rakstā Ministru kabinets norādīja, ka atalgojuma atšķirības pirmsskolas izglītības pedagogu un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu starpā ir pamatotas ar vairākām atšķirībām pirmsskolas izglītības pedagogu un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darbā. To arī norādīja savā viedoklī tiesībsargs (uzskatot gan, ka salīdzināmās pedagogu grupas nemaz tamdēļ neveidojas). Manuprāt, tie bija saprātīgi iemesli un kalpoja arī par leģitīmu pamatu atšķirībām pamata atalgojuma jautājumā. Turpretim tiesa izmantoja Ministru kabineta pārstāvju sacīto, ka atšķirības saistītas ar valsts fiskālajām iespējām. Tomēr šo valdība norādīja, lai pamatotu, kādēļ arodbiedrības pieprasīto pedagogu atalgojuma pieaugumu nav iespējams sasniegt straujāk, nevis tam, kādēļ pastāv atšķirības pirmsskolas izglītības pedagogu un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu atalgojuma jautājumā. Es drīzāk saskatu, ka izskatāmajā lietā atalgojuma atšķirību mazināšana saistīta gan ar politisko interešu grupu spiedienu, gan ar pieejamo finansējumu, taču vairākums to traktēja vien tā, ka atalgojuma atšķirības ir pamatotas ar budžeta iespējām. Pārbaudot tālāk vienlīdzības principa ievērošanu, manuprāt, bija jāsecina, ka valdība, noteicot nelielas atšķirības darba atalgojumā, nav rīkojusies patvaļīgi, jo atšķirību pamatā ir racionāli fakti, kas saistīti ar atalgojuma diferenciācijas mērķi. Lai gan pedagoga darbam vispārējos mērogos tik tiešām ir viens mērķis, dažādu vecuma grupu izglītojamo pedagogu profesionālās kvalifikācijas prasības, pedagogu studiju atšķirīgais apjoms, pedagogu darba stils un saturs būtiski atšķiras atbilstoši apmācāmo bērnu vecumam, koncentrēšanās spējām, fizioloģiskajām vajadzībām un citiem aspektiem. Atšķirības atzītas arī spriedumā: "Mācību stundu skaits pieaug proporcionāli, izglītojamam pārejot augstākā vispārējās izglītības pakāpē. Tāpat mainās arī mācību priekšmetu apguves metodika, mācību līdzekļi un izglītojamo iesaiste mācību procesā. Līdzīgi mainās arī pedagoga darbs mācību līdzekļu sagatavošanā un saskarsmē ar izglītojamiem, kas citstarp paredz individuālu pieeju konsultācijās un darbā ar izglītojamiem, kuri uzrādījuši izcilību kādā no mācību priekšmetiem" (sk. sprieduma 16.2.
24. punktu). Cita starpā šāds mācību satura sarežģītības pieaugums arī ietekmē arī laika apjomu, ko pedagogiem jāvelta, lai sagatavotos mācību stundām un individuālajam darbam, kā arī to tālākizglītības prasības. Tieši atšķirības pedagogu darba vidē, darba pienākumos un mācību metodēs ir šādi fakti, kas pieļauj un, iespējams, pat pieprasa niansētu novirzi atalgojumā. Tie arī veido atšķirīgās attieksmes pamatojumu tiktāl, ciktāl atšķirīgā attieksme nav klaji patvaļīga jeb atalgojums - klaji jeb nesamērīgi nevienlīdzīgs. Tas, ka starp pedagogu grupām pastāv atšķirības to atšķirīgo darba pienākumu un to īstenošanas formas dēļ, nekādā gadījumā nenozīmē, ka kāda no tām ir mazāk vērtīga. Ir pašsaprotami, ka pirmsskolas vecuma bērnam pirmsskolas izglītības iestādes nodrošinātā attīstības programma ir fundamentāla socializēšanās prasmju, empātijas, patriotisma un citu īpašību nostiprināšanā, tam attiecīgi ietekmējot arī valsts ekonomisko un zinātības izaugsmi. Kā norādījusi Dr.paed. Linda Daniela, pirmsskolas izglītības pakāpē bērna sasniegumu novērtēšana esot pat sarežģītāka nekā citās pakāpēs. Tikpat vērtīgs - citā veidā - ir vispārējās izglītības pakāpēs nodarbināto pedagogu darbs, īstenojot jauniešu tiesības uz pamatizglītību un līdzdarbojoties to patriotiskajā audzināšanā. Tomēr šis jautājums ir jāaplūko plašāk: katrs darba tikumam atbilstoši īstenots pienākums rada pienesumu kopējā sabiedrības funkcionēšanā un ir vērtīgs. Sabiedrība ir spējīga funkcionēt, tikai pateicoties darbu dalīšanai, un to, cik būtiska ir katra profesija, labi varējām novērot pandēmijas laikā. Satversmes tiesas izmantotais jēdziens "vienādas vērtības darbs" Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas praksē galvenokārt izmantots dzimuma diskriminācijas, kā arī citu diskriminācijas veidu kontekstā, kas nav šīs lietas jautājums (sk. sprieduma 15.
25. punktu un citētā dokumenta - Committee on Economic, Social and Cultural Rights. General comment No. 23