← Latvija

Maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtība

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 249 Rīgā

  1. gada
  2. oktobrī Maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtība Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.27 panta otro daļu un 35.35 panta otro daļu I. Vispārīgais jautājums
  3. Noteikumi nosaka maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību: 1.
  4. Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, Kredītiestāžu likuma 11.2 pantā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un Eiropas Parlamenta un Padomes
  5. gada
  6. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014
  7. panta
  8. un
  9. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kura noteikta saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām (turpmāk kopā – iestāde, kas neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību); 1.
  10. Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes
  11. gada
  12. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013)
  13. panta
  14. punkta
  15. apakšpunkta izpratnē un kas neievēro sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013
  16. panta 1.a punktu (turpmāk – iestāde, kas neievēro sviras rādītāja rezerves prasību). 2 II. Maksimāli sadalāmās summas aprēķins
  17. Maksimāli sadalāmo summu aprēķina šādi: 2.
  18. iestāde, kas neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, summu, kura aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu
  19. punktu, reizina ar koeficientu, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 4.,
  20. un
  21. punktu. Ar kopējo kapitāla rezervju prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu samazina par summu, kas izriet no jebkuras Kredītiestāžu likuma 35.27 panta pirmās daļas 1.,
  22. un
  23. punktā minētās darbības; 2.
  24. iestāde, kas neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, summu, kura aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu
  25. punktu, reizina ar koeficientu, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 8.,
  26. un
  27. punktu. Ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu samazina par summu, kas izriet no jebkuras Kredītiestāžu likuma 35.35 panta pirmās daļas 1.,
  28. un
  29. punktā minētās darbības. 3
  30. Summu, ko reizina saskaņā ar šo noteikumu
  31. punktu, veido šo noteikumu 3.
  32. apakšpunktā minēto elementu kopsumma, kas samazināta par šo noteikumu 3.
  33. apakšpunktā minēto elementu kopsummu: 3.
  34. jebkura starpposma un pārskata gada peļņa, ja kāda no tām nav iekļauta pirmā līmeņa pamata kapitālā saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013
  35. panta
  36. punktu un ir samazināta par jebkādu peļņas sadali vai par jebkādu maksājumu, kas izriet no: 3.1.
  37. Kredītiestāžu likuma 35.27 panta pirmās daļas 1.,
  38. un
  39. punktā minētajām darbībām – iestādei, kas neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību; 3.1.
  40. Kredītiestāžu likuma 35.35 panta pirmās daļas 1.,
  41. un
  42. punktā minētajām darbībām – iestādei, kas neievēro sviras rādītāja rezerves prasību; 3.
  43. nodokļu maksājumu kopsumma, kura būtu jāmaksā, ja šo noteikumu 3.
  44. apakšpunktā minētie elementi netiktu sadalīti. 4 III. Koeficienta un kvartiles aprēķina kārtība iestādei, kas neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību
  45. Koeficientu nosaka atbilstoši pirmā līmeņa pamata kapitālam, kuru iestāde, kas neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, uztur, bet neizmanto, lai izpildītu šo noteikumu
  46. punktā minētās pašu kapitāla prasības, un kurš izteikts kā procentuālā daļa no saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013
  47. panta
  48. punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības (turpmāk – neizmantotais pirmā līmeņa pamata kapitāls). 5
  49. Šo noteikumu
  50. punktā minētās pašu kapitāla prasības ir: 5.
  51. jebkura no Regulas Nr. 575/2013
  52. panta
  53. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktajām pašu kapitāla prasībām; 5.
  54. saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas
  55. punktu noteiktā papildu pašu kapitāla prasība, kura attiecas uz riskiem, kas nav pārmērīgas sviras risks. 6
  56. Šo noteikumu
  57. punktā minētais koeficients ir: 6.
  58. nulle, ja neizmantotais pirmā līmeņa pamata kapitāls ir kopējo kapitāla rezervju prasības pirmās (tas ir, zemākās) kvartiles robežās; 6.
  59. 0.2, ja neizmantotais pirmā līmeņa pamata kapitāls ir kopējo kapitāla rezervju prasības otrās kvartiles robežās; 6.
  60. 0.4, ja neizmantotais pirmā līmeņa pamata kapitāls ir kopējo kapitāla rezervju prasības trešās kvartiles robežās; 6.
  61. 0.6, ja neizmantotais pirmā līmeņa pamata kapitāls ir kopējo kapitāla rezervju prasības ceturtās (tas ir, augstākās) kvartiles robežās. 7
  62. Kopējo kapitāla rezervju prasības katras kvartiles zemāko un augstāko robežu nosaka šādi: kur Qn ir attiecīgās kvartiles kārtas numurs. 8 IV. Koeficienta un kvartiles aprēķina kārtība iestādei, kas neievēro sviras rādītāja rezerves prasību
  63. Koeficientu nosaka atbilstoši pirmā līmeņa kapitālam, kuru iestāde, kas neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, uztur, bet neizmanto, lai izpildītu šo noteikumu
  64. punktā minētās pašu kapitāla prasības, un kurš izteikts kā procentuālā daļa no saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013
  65. panta
  66. punkta prasībām aprēķinātā kopējā riska darījumu vērtības mēra (turpmāk – neizmantotais pirmā līmeņa kapitāls). 9
  67. Šo noteikumu
  68. punktā minētās pašu kapitāla prasības ir: 9.
  69. Regulas Nr. 575/2013
  70. panta
  71. punkta "d" apakšpunktā noteiktā pašu kapitāla prasība; 9.
  72. saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas
  73. punktu noteiktā papildu pašu kapitāla prasība pārmērīgas sviras riskam, kas nav pietiekami segts ar Regulas Nr. 575/2013
  74. panta
  75. punkta "d" apakšpunktā noteikto prasību. 10
  76. Šo noteikumu
  77. punktā minētais koeficients ir: 10.
  78. nulle, ja neizmantotais pirmā līmeņa kapitāls ir sviras rādītāja rezerves prasības pirmās (tas ir, zemākās) kvartiles robežās; 10.
  79. 0.2, ja neizmantotais pirmā līmeņa kapitāls ir sviras rādītāja rezerves prasības otrās kvartiles robežās; 10.
  80. 0.4, ja neizmantotais pirmā līmeņa kapitāls ir sviras rādītāja rezerves prasības trešās kvartiles robežās; 10.
  81. 0.6, ja neizmantotais pirmā līmeņa kapitāls ir sviras rādītāja rezerves prasības ceturtās (tas ir, augstākās) kvartiles robežās. 11
  82. Sviras rādītāja rezerves prasības katras kvartiles zemāko un augstāko robežu nosaka šādi: kur Qn ir attiecīgās kvartiles kārtas numurs. 12 V. Noslēguma jautājums
  83. Atzīt par spēku zaudējušiem: 12.
  84. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
  85. gada
  86. oktobra normatīvos noteikumus Nr. 198 "Normatīvie noteikumi par maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 214; 2022, Nr. 122); 12.
  87. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
  88. gada
  89. novembra normatīvos noteikumus Nr. 155 "Ar sviras rādītāja rezerves prasību saistītās maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 228). 13 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes
  90. gada
  91. maija direktīvas (ES) 2019/878, ar ko direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem. 14 Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.