Par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai

Ministru kabineta rīkojums Nr. 673 Rīgā

1. gada
2. oktobrī (prot. Nr. 49
3. §) Par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai
4. Atbalstīt konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai". 2
5. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu
6. gadam un budžeta ietvaru 2024.,
7. un
8. gadam", iekļaut tajā priekšlikumus attiecībā uz: 2.
9. regulējumu, kas paredz, kādā apmērā akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2024.,
10. un
11. gadu, tai skaitā dividendes, kas tiek novirzītas elektroenerģijas lietotāju atbalstam un citu enerģētikas jomas pasākumu īstenošanai; 2.
12. finansējumu publiskajam tirgotājam, lai segtu izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem, –
13. gadā 54 206 019 euro,
14. gadā 30 039 695 euro,
15. gadā 30 239 965 euro; 2.
16. finansējumu aizsargāto lietotāju atbalstam – 2024.,
17. un
18. gadā 23 943 604 euro katru gadu; 2.
19. finansējumu energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmas izveidei un uzturēšanai, tai skaitā administrēšanas izdevumiem, – 2024.,
20. un
21. gadā 289 995 euro katru gadu; 2.
22. finansējumu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas pasākumiem –
23. gadā 6 259 454 euro,
24. gadā 6 108 645 euro,
25. gadā 6 108 645 euro; 2.
26. finansējumu saistībā ar iestāšanos Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā – 2024.,
27. un
28. gadā 367 209 euro katru gadu; 2.
29. finansējumu Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta "Elwind" attīstībai –
30. gadā 1 141 837 euro,
31. gadā 2 144 036 euro,
32. gadā 2 057 781 euro. 3
33. Akciju sabiedrības "Latvenergo" valsts kapitāla daļu turētājam paredzēt, ka dividendes maksā atbilstoši vidēja termiņa darbības stratēģijai un 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un samaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā: 3.
35. gadā no
36. pārskata gada peļņas – ne mazāk kā 199 261 737 euro; 3.
38. gadā no
39. pārskata gada peļņas – ne mazāk kā 129 231 450 euro; 3.
41. gadā no
42. pārskata gada peļņas – ne mazāk kā 129 375 751 euro. 4
43. Finanšu ministrijai aktualizēt valsts pamatbudžeta ieņēmumus, paredzot akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu maksājumus saskaņā ar kapitālsabiedrības apstiprināto vidēja termiņa darbības stratēģiju –
44. gadā ne mazāk kā 199 261 737 euro,
45. gadā ne mazāk kā 129 231 450 euro un
46. gadā ne mazāk kā 129 375 751 euro. 5
47. Atbalstīt akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējo dividenžu novirzīšanu: 5.
48. Klimata un enerģētikas ministrijas: 5.1.
49. valsts budžeta programmai 03.00.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" –
50. gadā 54 331 019 euro,
51. gadā 30 164 695 euro,
52. gadā 30 364 965 euro; 5.1.
53. valsts budžeta programmai 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" –
54. gadā 4 604 143 euro,
55. un
56. gadā 4 601 944 euro katru gadu; 5.
57. Ekonomikas ministrijas: 5.2.
58. valsts budžeta programmai 24.00.00 "Statistiskās informācijas nodrošināšana" 2024.,
59. un
60. gadā 1 220 000 euro katru gadu; 5.2.
61. valsts budžeta apakšprogrammai 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 2024.,
62. un
63. gadam 23 818 604 euro katru gadu; 5.2.
64. valsts budžeta apakšprogrammai 29.06.00 "Enerģētikas jautājumu administrēšana" –
65. gadā 414 195 euro,
66. un
67. gadā 439 995 euro katru gadu; 5.2.
68. valsts budžeta apakšprogrammai 29.08.00 "Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekts ELWIND" –
69. gadā 1 141 837 euro,
70. gadā 2 144 036 euro,
71. gadā 2 057 781 euro; 5.2.
72. valsts budžeta programmai 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" –
73. gadā 678 320 euro,
74. un
75. gadā 503 910 euro katru gadu. 6
76. Klimata un enerģētikas ministrijai sagatavot un klimata un enerģētikas ministram līdz
77. gada
78. jūlijam iesniegt Ministru kabinetā ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju saskaņotu informatīvo ziņojumu "Pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai", iekļaujot tajā precizētas ieņēmumu un izdevumu prognozes
79. un
80. gadam un priekšlikumus par akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu ieņēmumiem un no tiem finansējamo izdevumu sadalījumu
81. gadam. 7
82. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta
83. gada
84. septembra rīkojumu Nr. 584 "Par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" (Latvijas Vēstnesis, 2022,
85. nr.; 2023,
86. nr.). 8 Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis (Ministru kabineta
87. gada
88. oktobra rīkojums Nr. 673) Kopsavilkums
89. Esošās situācijas raksturojums1.
90. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai1.
91. Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai1.
92. Izmaksu segšana publiskajam tirgotājam
93. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem
94. Mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izveidošana energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni
95. Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai
96. Klimatneitralitātes mērķa sasniegšana
97. Iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā un Latvijas Republikas interešu pārstāvniecība
98. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND projekta īstenošana
99. Piedāvātais risinājumsSecinājumiKopsavilkumsKonceptuālais ziņojums "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) sagatavots, izpildot Ministru kabineta
100. gada
101. jūnija sēdes protokola Nr. 30 11.§
102. punktu, kas noteica uzdevumu Klimata un enerģētikas ministrijai sagatavot un klimata un enerģētikas ministram līdz
103. gada
104. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju saskaņotu jaunu konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai", kurā tiek atjaunotas ieņēmumu un izdevumu prognozes
105. un
106. gadam un sagatavoti priekšlikumi akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu ieņēmumiem un no tiem finansējamo izdevumu sadalījumam
107. gadam.Konceptuālais ziņojums piedāvā pasākumus:1) obligātā iepirkuma (turpmāk – OI) sistēmas turpmākai darbībai;2) ņemot vērā enerģijas cenu svārstības un ietekmi uz mājsaimniecību maksātspēju, aizsargāto lietotāju atbalsta sistēmas pilnveidošanai, paaugstinot aizsargātam lietotājam piešķirto ikmēneša atbalsta apmēru, attiecīgi 25 EUR apmērā daudzbērnu ģimenēm un 20 EUR apmērā personām ar I. invaliditātes grupu un bērniem ar invaliditāti, kā arī trūcīgām / maznodrošinātām ģimenēm / personām;3) mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izveidošanai energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, ja 2023.–
108. gada apkures sezonā energoresursu (elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes) cenas pārsniegs noteiktu cenas slieksni;4) klimatneitralitātes pasākumu īstenošanai.
109. Esošās situācijas raksturojumsPašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais OI izmaksu apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem ir radījis būtisku slogu, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju, ko vēl vairāk pastiprināja globālās pandēmijas radītā ārējā ietekme, kā arī ārkārtējs un iepriekš neprognozēts visu būtiskāko energoresursu (ogles, nafta, dabasgāze, elektroenerģija) cenu pieaugums
110. un
111. gadā. Tādi energoresursi kā dabasgāze un elektroenerģija
112. gadā sasniedza arī vēsturiskos cenu rekordus. Cenu rekordus ir sasniegušas arī emisijas kvotu cenas, vēl vairāk sadārdzinot elektroenerģijas ražošanu.Līdz šim ar Ministru kabineta lēmumiem OI komponente ir bijusi fiksēta noteiktā līmenī, attiecīgajam mērķim novirzot valsts budžeta līdzekļus, kā arī piešķirot finansējumu aizsargāto lietotāju atbalstam, kā arī virzībai uz klimatneitralitāti nepieciešamo pasākumu īstenošanai. Līdzekļi minētajiem pasākumiem ir plānoti vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā attiecīgajam laika periodam.
113. gada
114. februārī Saeimā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (publikācijas Nr.: 2023/38A.1, turpmāk – ETL grozījumi), tādejādi likumdevējam atbalstot Ministru kabineta
115. gada
116. septembra rīkojuma Nr. 584 "Par kompleksiem pasākumiem OI komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai"
117. punktā piedāvāto risinājumu, kas paredzēja izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kuru ietvaros OI izmaksas nesegtu Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, t.i. elektroenerģijas rēķinos vairs neparādīsies izmaksu pozīcija "obligātā iepirkuma komponente".Šāds risinājums paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Enerģijas publiskais tirgotājs" (turpmāk – publiskais tirgotājs) darbības nesegtie izdevumi tiek kompensēti ar valsts budžetā ieskaitāmajām akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendēm. No
118. gada atbilstoši Centrālā statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) izveidotajam un uzturētajam institucionālo vienību klasifikācijas sarakstam publiskais tirgotājs (akciju sabiedrības "Latvenergo" meitas sabiedrība) ir klasificēts vispārējās valdības sektorā, attiecīgi tā administrētās OI plūsmas tiek attiecinātas uz vispārējās valdības fiskālajiem rādītājiem.1.
119. Atbalsts elektroenerģijas ražošanaiLai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – AER) un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu1.Visas izmaksas, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu OI un garantētās maksas ietvaros un kuras, sākot ar
120. gada
121. maiju2, sedz no publiskā tirgotāja vai valsts budžeta līdzekļiem, veido fiksētā daļa, kas ir atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu, un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju. Laika periodā no
122. gada
123. janvāra līdz
124. gada
125. aprīlim publiskā tirgotāja iepriekšējā gada fiksētās izmaksas tika segtas atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pēc sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, bet mainīgās – proporcionāli elektroenerģijas patēriņam.OI izmaksas ir atkarīgas no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OI izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem apmēru ietekmē elektroenerģijas vairumcena Nordpool biržā, par kuru tiek pārdota no elektroenerģijas ražotājiem OI ietvaros iepirktā elektroenerģija. Pieaugot elektroenerģijas cenai biržā, OI izmaksu apjoms samazinās. OI ietvaros iepirktais vēsturiskais elektroenerģijas apjoms, izmaksātās summas par enerģiju un uzstādīto jaudu un izmaksātais atbalsts (atbalsts virs tirgus cenas) euro 2019.–
126. gadā un turpmāko 3 gadu prognoze ir apkopota
127. tabulā.
128. tabulaOI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas OI apjoms, GWhRažotājiem kopumā izmaksātā naudas summa, milj. euroRažotājiem izmaksātā atbalsta summa (atbalsts virs tirgus cenas) , milj. euro201920202021202220232024202520192020202120222023202420252019202020212022202320242025OI no AER883891734374646349131,9131,5104,048,89,08,77,291,6102,342,4-17,22,60,81,0Biogāzes elektrostacijas3163062138818171754,752,935,313,53,02,72,740,142,617,3-2,21,20,60,6Biomasas elektrostacijas37137033016730303054,453,446,723,24,24,34,337,340,918,5-8,51,20,50,4Vēja elektrostacijas137148126921516214,515,813,18,61,71,70,28,511,53,2-6,10,2-0,20,0Hidroelektrostacijas596865271008,39,48,93,40,10,00,05,77,33,5-0,40,00,00,0OI no fosilajām koģenerācijas stacijām3642811893200038,920,315,74,10,00,00,022,110,92,0-0,10,00,00,0Jaudas maksa (fosilās koģenerācijas stacijas)n/an/an/an/an/an/an/a32,032,326,223,623,623,623,632,032,326,223,623,623,623,6Jaudas maksa (AER)n/an/an/an/an/an/an/a5,25,25,25,25,25,25,25,25,25,25,25,25,25,2Kopā1 2461 172923406646349207,9189,3151,181,637,737,536,0150,8150,775,811,531,429,629,7Atbalsta instrumenta ikgadējās izmaksas ir gan ar mainīgu raksturu (OI no AER un koģenerācijas stacijām), gan fiksētu jeb nemainīgu raksturu (jaudas maksājumi). OI izmaksas veidojas no elektroenerģijas iepirkšanas par fiksētām iepirkuma cenām no ražotājiem un šīs enerģijas pārdošanas elektroenerģijas biržā, un šīs izmaksas ir atkarīgas no iepirktās enerģijas apjomiem, iepirkuma cenas un tālākpārdošanas cenām biržā. Savukārt fiksētie maksājumi praktiski ir nemainīgi un ir atkarīgi no staciju atbalsta termiņa.1.
129. Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai
130. gadā saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem Ministru kabineta
131. gada
132. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 221) akciju sabiedrība "Latvenergo" pieteicās uz vienreizēju maksājumu, kas sastāv no diskontētām trim ceturtdaļām no atlikušajā atbalsta periodā saņemamās garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk – vienreizējs maksājums). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 221 vienreizējo maksājumu veido divas daļas, par kuru apmēru lemj Ministru kabinets. Pirmā daļa, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā apmēra, tiek izmaksāta komersantam kā kompensācija izmaksas gadā un komersanta grāmatvedības dokumentos ir grāmatojama kā attiecīgā gada ieņēmumi. Atlikusī daļa tiek izmaksāta kā avansa maksājums un komersanta grāmatvedībā ir atzīstama kā nākamo periodu ieņēmumi proporcionāli saistību izpildei līdz atbalsta perioda beigām.
133. gada martā Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat publicēja konsultāciju materiālu attiecībā uz OI shēmas statistisko uzskaiti, un tā ietvaros CSP tika ieteikts pārrēķināt akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējā vienreizējā maksājuma amortizējamo daļu
134. Atbilstoši konsultāciju materiāliem valsts budžeta izmaksu uzskaitē vienreizējais maksājums vairs netiek dalīts divās daļās, bet tiek pilnā apjomā uzskaitīts kā avansa maksājums un valsts budžeta izmaksās atzīts proporcionāli līdz atbalsta perioda beigām. Avansa maksājums veido ikgadējo ietekmi uz budžeta fiskālo telpu saskaņā ar
135. tabulu.
136. tabulaVienreizējā maksājuma avansa daļas ietekme uz valsts budžetuGadsPrognozētā nepieciešamā atbalsta summa no valsts budžeta, euro202341 310 250202441 310 250202541 310 2501.
137. Izmaksu segšana publiskajam tirgotājamETL grozījumu
138. panta sestajā un septītajā daļā noteikts, ka elektroenerģijas OI izmaksas Ministru kabineta noteiktā kārtībā turpmāk tiek segtas no valsts budžeta, tādējādi nostiprinot pastāvīgu risinājumu elektroenerģijas OI finansēšanai, kas neparedz turpmākus elektroenerģijas galalietotāju maksājumus par OI. Attiecīgās likuma normas stājās spēkā
139. gada
140. maijā
141. Lai izpildītu ETL grozījumos doto deleģējumu Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta
142. gada
143. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (23-TA-803), paredzot normatīvo regulējumu ETL grozījumos paredzētā elektroenerģijas OI finansēšanas modeļa īstenošanai.Tā kā normatīvajā regulējumā tiek saglabāti nosacījumi, ka OI ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un garantētās maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu pārdošanas, kā arī valsts dotācijas, var veidoties situācija, ka publiskā tirgotāja ar OI sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, kas veidojas no darbības elektroenerģijas OI sistēmas ietvaros. Līdz ar to attiecīgo izmaksu pārsniegumu, ieskaitot pievienotās vērtība nodokli, paredzēts segt no valsts budžeta līdzekļiem. Piešķirot publiskos līdzekļus publiskajam tirgotājam, tam komercdarbības valsts atbalsta noteikumu kontekstā netiks sniegtas ekonomiskās priekšrocības tirgū, jo tiks segtas tikai faktiskās izmaksas, kas saistītas ar deleģētās funkcijas izpildi.Ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes
144. gada
145. novembra lēmumu Nr. 263 "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm no
146. gada
147. janvāra", Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju izvērtēja un secināja, ka par
148. gadu publiskajam tirgotājam nav kompensējamo izmaksu, kas saistītas ar
149. gadā īstenoto elektroenerģijas OI un garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.Vienlaikus, neskatoties uz to, ka
150. gadā publiskā tirgotāja ieņēmumi ir pārsnieguši izdevumus, uz
151. gada
152. decembri publiskajam tirgotājam bija vēl nesegtas ar elektroenerģijas OI un garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu saistītās izmaksas no iepriekšējiem gadiem, kuras no to maksimālā apmēra 165,8 milj. euro
153. gada janvārī, ņemot vērā arī iepriekš saņemtās valsts budžeta dotācijas to segšanai un
154. gada ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, ir ievērojami samazinājušās. Uz
155. gada
156. decembri publiskajam tirgotājam izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem veidoja 107 898,88 euro, kas kompensējams no valsts budžeta, iekļaujot to publiskā tirgotāja iesniegtajā aprēķinā Būvniecības valsts kontroles birojam
157. gada
158. ceturksnī saskaņā a Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta
159. gada
160. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (23-TA-803) izstrādāto kārtību.ETL grozījumu
161. panta sestajā daļā paredzēts, ka no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas OI un garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem visā publiskā tirgotāja darbības periodā. Līdz ar to likumprojektā "Par valsts budžetu
162. gadam un budžeta ietvaru 2024.,
163. un
164. gadam" būs nepieciešams paredzēt finanšu līdzekļus (
165. tabula), kurus Būvniecības valsts kontroles birojs, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta
166. gada
167. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (23-TA-803) izstrādāto kārtību, kompensēs publiskajam tirgotājam.
168. tabulaPrognozētais publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiemGadsPrognozētais finansējuma apjoms no valsts budžeta (bez PVN), euro202454 206 019,045202530 039 695,376202630 239 964,
169. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiemAizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma (turpmāk – pakalpojums) ietvaros daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kuras aprūpē bērnu/-us ar invaliditāti, personām ar I invaliditātes grupu, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām / personām kopš
170. gada, kad privātpersonām tika atvērts elektroenerģijas tirgus, no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta daļa no maksājuma par elektroenerģiju.Ministru kabinets
171. gada
172. jūnija noteikumi Nr. 345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 345) paredz, ka Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošina pakalpojuma īstenošanu un vienlaikus veic pārziņa funkciju aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmai (turpmāk – ALDIS), kas apkopo datus no valsts datu reģistriem, lai identificētu aizsargāto lietotāju statusam atbilstošās personas, kā arī no elektroenerģijas tirgotājiem8, lai aprēķinātu, kāds ir atbalsta apmērs un kuri attiecīgā elektroenerģijas tirgotāja klienti atbilst aizsargātā lietotāja statusam, kā rezultātā atbalsta apmērs ir jāattiecina to rēķinos par elektroenerģiju kā maksājuma samazinājums. Pakalpojums aizsargātajam lietotājam tiek sniegts automātiski (nepiesakoties atbalsta saņemšanai), tādējādi nodrošinot, ka aizsargātie lietotāji saņem pienākošos atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju.
173. tabulaAizsargāto lietotāju skaits, kam piešķirts atbalsts,* pa kategorijām un izmaksātais finansējums, EUR
174. gads
175. gads**Personas ar I. invaliditātes grupu un bērni ar invaliditāti21 7123 967 75722 5992 069 950Trūcīgās / maznodrošinātās ģimenes / personas36 2606 529 96332 8752 965 290Daudzbērnu ģimenes31 9847 681 97234 0574 096 226Kopā***89 95618 179 69289 5319 131 466* Būvniecības valsts kontroles biroja dati** Informācija uz konceptuālā ziņojuma sagatavošanas brīdi*** Ikmēneša vidējais aizsargāto lietotāju skaits, kas saņēmis atbalstuBalstoties uz CSP tīmekļvietnē pieejamo informāciju, secināms, ka patēriņa cenu pārmaiņas
176. gada augustā, salīdzinot ar
177. gada augustu9, patēriņa grupai '04.5.1 Elektroenerģija' ir 95,6%. Tas nozīmē, ka pirktspēja patēriņa grupā '04.5.1 Elektroenerģija' 100 euro apmērā
178. gada augustā ir vienāda ar 195,60 euro
179. gada augustā.Paralēli elektroenerģijas cenu dinamikai elektroenerģijas biržā NordPool
180. gada griezumā un ģeopolitiskās situācijas izraisītai ietekmei uz tautsaimniecību, no
181. gada
182. jūlija spēkā stājušies sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības "Sadales tīkls" (turpmāk – sistēmas operators) sistēmas pakalpojumu tarifi. Sistēmas operatora tarifs mājsaimniecību lietotājiem atsevišķos gadījumos pieaugums ir lielāks, nekā kopējais tarifa pieaugums. 92% mājsaimniecību lietotāju tarifa pieaugums ir apmēram 10 euro mēnesī.Līdz ar to, lai mazinātu ietekmi uz enerģētisko nabadzību, Klimata un enerģētikas ministrija, sākot ar
183. gada
184. janvāri ierosina aizsargātajiem lietotājiem palielināt ikmēneša atbalstu sekojoši – daudzbērnu ģimenēm 25 euro un pārējām kategorijām – 20 euro apmērā. Savukārt, sistēmas operatora tarifa pieauguma daļēja kompensēšana tiks risināta, virzot apstiprināšanai likumprojektu "Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" (23-TA-2143)10.Pēc konceptuālā ziņojuma pieņemšanas Klimata un enerģētikas ministrija virzīs Ministru kabinetā grozījumus normatīvajā regulējumā, priekšlikuma ietekme uz valsts budžetu vidējā termiņā ir aplūkojama
185. tabulā.
186. tabulaPaaugstinātā pabalsta aizsargātajam lietotājam11 ietekme uz valsts budžetu, EURGadsPrognozētais finansējuma apjoms no valsts budžeta, EUR202423 616 074202523 616 074202623 616 074Elektroenerģijas tirgus likuma
187. panta 2.3 daļā noteiktais deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam, faktiski atjauno spēku zaudējušos Ministru kabineta
188. gada
189. augusta noteikumus Nr. 483 "Kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam", kas paredz valsts līdzfinansējumu. Pēc AS "Sadales tīkls" lūguma no pašvaldībām saņemti dati par Latvijas teritorijā aptuveni 42 vēsturiski neelektrificētiem aizsargāto lietotāju mājokļiem, kuru pieslēgumu izbūvei plānots līdzfinansēt maksimums 7 500 euro uz pieslēgumu, kas kopumā sastāda 42*7 500 = 315 000 euro, jeb 105 000 euro/gadā, izdalot proporcionāli 3 gadu griezumā. Neskatoties uz pieejamo finansējumu, Klimata un enerģētikas ministrija nav saņēmusi iesniegumu par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu pieslēguma ierīkošanai neelektrificētos aizsargāto lietotāju mājokļos. Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā iepriekš minētā iespēja ir saglabājama, dodot iespēju aizsargātajiem lietotājiem elektrificēt savus mājokļus.Papildus tam Būvniecības valsts kontroles birojam ir nepieciešams finansējums sekojošu informācijas sistēmu – ALDIS un Energoefektivitātes monitoringa un nodevas administrēšanas informācijas sistēmu – uzturēšanai un pilnveidei, tas ir, 202 530 euro ar pievienotās vērtības nodokli katru gadu.Pieņemot MK noteikumus Nr. 345, Ministru kabinets paredzēja, ka valsts segs izdevumus Rīgas domei, kas saistīti ar lietojumprogrammas SOPA risinājumu trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību statusu datu nodošanai ALDIS (par visām Latvijas pašvaldībām), tai skaitā veikt datu apkopošanu un nodrošināt nodošanas moduļa funkcionalitāti, datu drošību, nepieciešamos sakaru kanālus, serverus un to programmatūru, līdz 20 000 euro katru gadu.Līdz ar to saskaņā ar šī ziņojuma
190. tabulu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2024.–
191. gadam atbalstam aizsargātajiem lietotājiem nepieciešami 23 943 604 euro katru gadu.
192. tabulaAizsargāto lietotāju atbalstam nepieciešamais finansējums vidēja termiņa budžeta ietvarā 2024.–
193. gadam, EURPozīcija / gads
194. gads
195. gads
196. gadsAtbalsts aizsargātiem lietotājiem23 616 07423 616 07423 616 074Pieslēguma maksa105 000105 000105 000Būvniecības valsts kontroles biroja administratīvie izdevumi, tai skaitā informācijas sistēmu uzturēšana un pilnveide202 530202 530202 530SOPA uzturēšana un pilnveide (finansējums Rīgas domei)20 00020 00020 000Kopā23 943 60423 943 60423 943
197. Mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izveidošana energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeniMinistru kabineta
198. gada
199. jūnija sēdē (protokols Nr. 32,
200. §) tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām"12 (turpmāk – ziņojums). Saskaņā ar ziņojuma protokollēmuma
201. punktu no
202. gada oktobra plānots nodrošināt mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.Ņemot vērā minēto, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju ir uzņēmusies iniciatīvu izstrādāt IT risinājumu – sistēmu, kas veiks mājsaimniecību vidējo ienākumu aprēķinu uz vienu mājsaimniecības locekli, un spēs sistēmā reģistrētajiem elektroenerģijas, dabasgāzes un centralizētās siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju par mājsaimniecībām, kuras kvalificējas energoresursu atbalsta saņemšanai. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja sniegt mērķētu energoresursu atbalstu tām mājsaimniecībām, kuras ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Klimata un enerģētikas ministrija vērš uzmanību, ka 2022.–
203. gada apkures sezonā atbalstu saņēma visas mājsaimniecības neatkarīgi no to ienākumu līmeņa.Potenciāli iepriekš minētā risinājuma izmantošana ilgtermiņā sniegs ietaupījumu valsts budžetā (Klimata un enerģētikas ministrijas aprēķini liecina, ka ietaupījums ārkārtēja energoresursu cenu pieauguma gadījumā varētu būt lielāks par 100 milj. euro). Par attiecīgā risinājuma izveidi lēma Ministru kabinets
204. gada
205. jūnija sēdē (protokols Nr. 30,
206. §), pieņemot informatīvajā ziņojumā "Par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni" aprakstīto vienoto IT risinājumu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanai energoresursu cenu būtiska pieauguma ietekmes mazināšanai.Saskaņā ar iepriekš minēto informatīvo ziņojumu vienotais risinājums automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli nākotnē varētu tikt izmantots arī citos publiskās pārvaldes procesos, kuros pēc būtības ir nepieciešami dati par mājsaimniecību ienākumiem uz vienu tās locekli, piemēram, lai labklājības jomā varētu pieņemt šādos datos balstītus politikas maiņas lēmumus, lai izvērtētu mājsaimniecības materiālo situāciju sociālās palīdzības saņemšanai, tādejādi nodrošinot pašvaldībām iespēju izgūt no tās informāciju par mājsaimniecībām, kuras kvalificējas arī citas sociāla rakstura palīdzības un pabalstu saņemšanai. Līdz ar to izveidotais mērķētais un automatizētais atbalsta risinājums nedod priekšrocības neviena subjekta saimnieciskajai darbībai, bet tiks izmantots publiskās pārvaldes funkciju īstenošanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pasākums nekvalificējās kā komercdarbības atbalsts.Iepriekš minētā IT risinājuma izstrādei un pēc tam pilnveidošanai un administrēšanai Būvniecības valsts kontroles birojam
207. Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanaiMinistru kabinets
208. gada
209. septembra sēdē (protokols Nr. 47,
210. §), pieņemot informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem
211. gadam un budžeta ietvaram 2024.–
212. gadam"13 (turpmāk – Prioritāro pasākumu informatīvais ziņojums), pieņēma lēmumu no
213. gada akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu maksājumiem
214. resorā "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" rezervēt papildu finansējumu prioritārajam pasākumam "Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai"
215. gadā 50 000 000 euro apmērā.Saskaņā ar Ministru kabineta
216. gada
217. oktobra sēdē (protokols Nr. 48,
218. §) atbalstīto vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (par elektroenerģijas tarifiem)14 Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar iesaistītajām pusēm izvērtēs dažādus iespējamos vidēja un ilgtermiņa risinājumi tarifu strauja kāpuma ierobežošanai, un tostarp atbilstoši Ministru kabineta sniegtajam uzdevumam izstrādās un līdz
219. gada
220. novembrim iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar izvērtējumu par to, kādā apmērā un veidā sistēmas pakalpojumu maksas samazinājuma piemērošana būtu turpināma
221. gadā, kāds ir nepieciešamais finansējums.Ņemot vērā, ka joprojām notiek diskusijas ar iesaistītajām pusēm par konkrēto risinājumu, tad detalizēta informācija Prioritāro pasākumu informatīvajā ziņojumā piešķirto un rezervēto finansējumu 50 000 000 euro apmērā elektroenerģijas tarifu pieauguma mazināšanai, norādot mērķus, atbalsta piešķiršanas mehānismu un mērķgrupas tiks iekļauts informatīvajā ziņojumā, kas Klimata un enerģētikas ministrijai ir jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz
222. gada
223. novembrim.
224. Klimatneitralitātes mērķa sasniegšanaLai sasniegtu Latvijas Nacionālajā Enerģētikas un klimata plānā 2021.–
225. gadam15 (turpmāk – NEKP) noteiktos ambiciozos klimata un enerģētikas mērķus, kas 2023.–
226. gadā tiks pārskatīti, ņemot vērā Pārvaldības regulā16 noteikto un jaunās Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvas17, un ņemot vērā nozaru plānošanas dokumentus un nozaru prioritātes, nepieciešams attīstīt un pilnveidot efektīvu un ilgtspējīgu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas monitoringa sistēmu un pētniecības kapacitāti.Pārvaldības regulas
227. panta
228. punkts nosaka, ka katra dalībvalsts līdz
229. gada
230. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisijai ziņo par sava integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas norisi, iesniedzot integrēto nacionālo enerģētikasun klimata progresa ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības dimensijas. Līdz ar to Latvija, lai izpildītu iepriekš minēto, sagatavoja pirmo progresa ziņojumu, kas sastāvēja no 23 apakšziņojumiem, par NEKP noteikto mērķu sasniegšanas progresu. Saņemtajos Eiropas Komisijas komentāros par pirmo progresa ziņojumu tika norādīts, ka turpmākajos progresa ziņojumos Latvijai būtu jāpaplašina NEKP mērķu progresa novērtēšanas indikatoru izvērtējums, tai skaitā, attiecībā uz tiem indikatoriem, kas ir apzīmēti "ja ir pieejams" vai "ja ir attiecināms".Savukārt, Pārvaldības regulas
231. panta
232. punkts nosaka, ka katra dalībvalsts līdz
233. gada
234. jūnijam (..) Komisijai iesniedz jaunākā paziņotā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājuma projektu vai sniedz Komisijai argumentus, kāpēc plānu atjaunināt nav nepieciešams. Klimata un enerģētikas ministrija turpina darbu pie NEKP atjaunošanas, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktos pieņemtos grozījumus un sociālekonomiskās un ģeopolitiskās izmaiņas. NEKP gala redakcija pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju saņemšanas Eiropas Komisijā ir jāiesniedz līdz
235. gada
236. jūnijam (Pārvaldības regulas
237. panta
238. punkts).Līdz ar to, lai nodrošinātu Latvijas Republikas uzņemto saistību izpildi klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai, likumprojektā "Klimata likums" (21-TA-62) un likumprojektā "Grozījumi Enerģētikas likumā" (21-TA-1563) citastarpā tiks noteikta kārtība klimata un enerģētikas politiku saistību izpildes un tās uzraudzības kārtībai, kā arī ietvaru klimatneitralitātes sasniegšanai
239. gadā. Likumprojektā "Grozījumi Enerģētikas likumā"(21-TA-1563) pirmsšķietami tiek paredzēts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs būs atbildīgā valsts institūcija šo apakšziņojumu sagatavošanai, tai skaitā datu savākšanai, analīzei.Attiecīgi Ministru kabineta noteikumos tiks paredzēts konkrēts atbildīgo institūciju atbildības un pienākumu tvērums, kā arī Ministru kabineta noteikumu sākotnējās ietekmes izvērtējumā (anotācijā) tiks iekļauts detalizēts finansējuma aprēķins. Kā jau augstāk minēts, tad NEKP noteikto mērķu sasniegšanas progresa atspoguļošanai Eiropas Komisijai nepieciešams sagatavot 23 apakšziņojumus ar liela apjoma datu kopām, tai skaitā apkopojot datus no dažādiem datu turētājiem. Līdz ar to pirmsšķietami būs nepieciešams pilnveidot Būvniecības valsts kontroles biroja izveidotās informācijas sistēmas, piemēram, Energoresursu informācijas sistēma. Papildus tam atsevišķos Eiropas Savienības tiesību aktos18 ir uzlikti pienākumi Eiropas Savienības dalībvalstīm veikt izvērtējumus / pētījumus, lai pierādītu šajos Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto pienākumu izpildi. Minēto nosacījumu izpildei Klimata un enerģētikas ministrija piemēros Publiskā iepirkuma likumu.Lai nodrošinātu NEKP mērķu progresa sasniegšanas izmērīšanu, nepieciešams paaugstināt CSP administratīvo kapacitāti 1 220 000 euro apmērā. Aktuāli ir pārskatīt klimata un enerģētikas politikas veidotājiem, īstenotājiem, pētniekiem nepieciešamo datu kopu tvērumu, lai Latvijas Republika spētu proaktīvi pamatot Eiropas Komisijas un starptautiskā līmeņa priekšlikumus par ambīciju paaugstināšanu, nosakot vai pārskatot jau spēkā esošos enerģētikas un klimata politikas mērķus, tas ir, pamatot Latvijas Republikas pozīcijas par klimata un enerģētikas politiku ambīciju palielināšanas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, sabiedrības pirktspēju, resursu efektīvu izmantošanu un izmaiņām enerģētiskajā nabadzībā. Lai varētu pieņemt efektīvus lēmumus situācijas uzlabošanai un vērtētu NEKP rezultātu ietekmi uz kopējo tautsaimniecības attīstību, Ekonomikas ministrijai 2024.–
240. gadā ik gadu nepieciešams 280 000 euro (aprēķini pievienoti
241. pielikumā), nepieciešams turpināt iesākto ēku energoefektivitātes sistēmas izstrādi un uzturēšanu
242. gadā 324 410 euro apmērā,
243. un
244. gadā 150 000 euro apmērā.Samazinoties elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas dalībnieku skaitam samazinās arī ieņēmumi no valsts nodevas par elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzību. Būvniecības valsts kontroles birojs ir par enerģētikas politikas administrēšanu atbildīgā iestāde. Lai nodrošinātu administrēšanas funkciju izpildi precēm un pakalpojumiem nodevas samazinājuma kompensēšanai nepieciešami 2024.gadā 124 200 euro,
245. un
246. gadā 150 000 euro.Ņemot vērā iepriekš minēto un iepriekš jau pieņemtos Ministru kabineta lēmumus (kas minēti šajā konceptuālajā ziņojumā), Klimata un enerģētikas ministrijai un Ekonomikas ministrijai
247. gadā būs nepieciešami 6 259 454 euro,
248. gadā - 6 108 645 euro,
249. gadā - 6 108 645 euro un turpmāk. Konkrētu finansējuma sadalījumu starp abām ministrijām un pozīcijām skatīt
250. tabulā.
251. tabulaKlimatneitralitātes mērķu sasniegšanai nepieciešamais finansējums vidēja termiņa valsts budžeta 2024.–
252. gadam ietvarā , EURPozīcija / gadsAtbildīgā ministrija
253. gads
254. gads
255. gadsNEKP mērķu progresa sasniegšanas uzraudzība, tai skaitā:Klimata un enerģētikas ministrija / Ekonomikas ministrija6 259 4546 108 6456 108 645Ekonomikas modelēšanas sistēmas izveide un pilnveidošana, statistikas datu sagatavošana un analīzeEkonomikas ministrija1 824 4101 650 0001 650 000Pētniecības ietvara u.c. pasākumu enerģētikas jomā īstenošana, t.sk. administrēšanaKlimata un enerģētikas ministrija3 925 3773 923 1783 923 178Klimata un enerģētikas ministrijas kapacitātes stiprināšana19Klimata un enerģētikas ministrija385 467385 467385 467Enerģētikas politikas ieviešanas uzraudzības administrēšanaEkonomikas ministrija124 200150 000150
256. Iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā un Latvijas Republikas interešu pārstāvniecībaMinistru kabinets
257. gada
258. oktobrī pieņēma lēmumu20 iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. Minētā lēmuma pamatā bija izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, kad energoapgādes drošības jautājums Eiropas Savienībā, tostarp koordinācija un solidaritāte gāzes piegādēs, ir kļuvusi par enerģētikas politikas centrālo elementu.Starptautiskās Enerģētikas aģentūras mērķis ir veicināt brīvu un atvērtu enerģijas tirgus izveidi, uzsvaru liekot uz energoapgādes drošību un vides aizsardzību, nodrošinot pāreju uz tīru enerģiju, dalībvalstij efektīvākajā veidā, būtu būtisks atbalsts Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un pārejā uz atjaunojamajiem energoresursiem.
259. gada aprīlī notika pirmā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komandas vizīte Latvijā, kuras ietvaros aģentūras eksperti kopā ar iesaistītajām institūcijām21 pārrunāja iestāšanās procesu, valsts naftas produktu drošības rezervju sistēmu un datu ziņošanu. No
260. gada
261. septembra –
262. septembrim notika Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komandu otrā vizīte, kuras ietvaros atbildīgajām institūcijām un nozari pārstāvošām organizācijām un komersantiem tiks dota iespēja prezentēt Latvijas Republikas gatavību iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. Vizītes ietvaros tika prezentēta valsts gatavība sekojošās enerģētikas politikas jomās: valsts gatavība enerģētikas krīzēm, tai skaitā dalībai starptautiskos naftas produktu drošības rezervju izlaišanu tirgū, elektroenerģijas un gāzes tirgus attīstība un gatavība krīzes situācijām, virzība uz klimatneitralitāti, inovācijas un pētniecības aktivitātes enerģētikas jomā.
263. gada
264. septembrī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komanda prezentēja Klimata un enerģētikas ministrijai sagatavoto gala ziņojumu, kurā iekļauti galvenie secinājumi un rekomendācijas. Lai Latvija varētu iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā, Latvijai jānodrošina ar iestāšanos saistīto pamatrekomendāciju (key recommendations on accession) izpilde līdz
265. gada
266. decembrim.Ja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komandas secinājumi būs pozitīvi, tas ir, Latvijas Republikai tiks piedāvāts iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā, tad
267. gada februārī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ministru padomes plenārsesijā Latvijas Republika tiks uzņemta Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrijai un Ekonomikas ministrijai būs jānodrošina Latvijas Republikas pārstāvība aģentūras valdē, vismaz 6 pastāvīgajās komitejās un neskaitāmās darba grupās22.Lai nodrošinātu iepriekš minēto un pamatojoties uz iepriekš pieņemtiem Ministru kabineta lēmumiem, Klimata un enerģētikas ministrijas un Ekonomikas ministrijas kapacitātes stiprināšanai un ikgadējām iemaksām nepieciešamais finansējums 2024.–
268. gadā 367 209 euro katru gadu.
269. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND projekta īstenošanaAtjaunojamās enerģijas jomā NEKP ietvaros Latvija ir apņēmusies līdz
270. gadam sasniegt 57% enerģijas, kas iegūta no AER, īpatsvaru kopējā enerģijas gala patēriņā. Šī mērķa sasniegšanai NEKP ir iekļauts politikas pasākums periodā līdz
271. gadam (ieskaitot) īstenot starpvalstu projektu atkrastes vēja parku izveidošanai sadarbībā ar Igaunijas Republiku vai Lietuvas Republiku, tam piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
272. gada
273. septembrī tika parakstīts Saprašanās memorands par Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku atkrastes vēja enerģijas parku kopprojektu elektroenerģijas ražošanai no AER un uzsākts darbs pie Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND (turpmāk – ELWIND projekts) īstenošanas, piesaistot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta23 (turpmāk – CEF) finansējumu ELWIND projekta pētījumu līdzfinansēšanai laika periodā no
274. gada
275. marta līdz
276. gada
277. decembrim. Noslēgtā CEF projekta ietvaros nevar īstenot visas ELWIND projekta priekšattīstīšanas aktivitātes pilnā apmērā, ņemot vērā ka dēļ straujās vēja enerģijas industrijas attīstības pasaulē šobrīd ir augsts pieprasījums pēc atkrastes vēja projektu ekspertu konsultācijām un pētījumiem nepieciešamā aprīkojuma (izpētes kuģi, speciāls aprīkojums, utt.), kas ir veicinājis gan pakalpojumu cenas pieaugumu, gan pakalpojumu sniedzēju kapacitātes trūkumu tirgū.Lai sasniegtu plānotos rādītājus līdz
278. gadam, nepieciešams valsts budžeta finansējums kopīgu pakalpojumu iepirkšanai ar Igaunijas Republikas Vides investīciju centru, ietekmes uz vidi novērtējuma procesa vadīšanai, ietekmes uz vidi pētījumiem, tehniskajiem pētījumiem, analizējot gultnes sastāvu, veicot ūdens dziļuma, vēja un viļņu mērījumus, kā arī inženierpētījumiem, projektējot optimālāko vēja parka un elektroenerģijas pārvades infrastruktūras izvietojumu un nosakot gan atkrastes vēja parka, gan pieslēguma infrastruktūras tehniskās prasības. Visi pētījumu rezultāti būs publiski pieejami visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem), kas nākotnē varētu plānot piedalīties atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā konkursa procedūrā, ievērojot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus, kuras ietvaros paredzēt izsolīt tiesības būvēt vēja parku jūrā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pasākums nekvalificējās kā komercdarbības atbalsts.Nepieciešamais valsts budžeta finansējums:
279. gadā 1 141 837 euro,
280. gadā 2 144 036 euro,
281. gadā 2 057 781 euro.
282. Piedāvātais risinājumsŅemot vērā enerģijas vairumtirgus konjunktūras izmaiņas un tajā vadošo tendenču ietekmi, konstatējams, ka enerģijas (elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes) vidējās cenas arī turpmāk var īslaicīgi būtiski pieaugt, tādējādi ietekmējot gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu ekonomisko situāciju. Līdz ar to nepieciešams saglabāt finansējumu no publiskā tirgotāja un valsts budžeta līdzekļiem OI izmaksu segšanai, tai skaitā ievērojot Elektroenerģijas tirgus likuma
283. panta sestajā un septītajā daļā noteikto, ka elektroenerģijas OI izmaksas Ministru kabineta noteiktā kārtībā turpmāk tiek segtas no valsts budžeta, tādējādi neparedzot turpmākus elektroenerģijas galalietotāju maksājumus par OI izmaksu segšanu.Analizējot CSP rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, aptuvenais mājsaimniecību, īpatsvars, kas varētu kvalificēties mērķētam atbalstam, varētu būt aptuveni 40–50% no Latvijā esošajām mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Šāda risinājuma izstrāde un ieviešana ļaus daļēji risināt enerģētisko nabadzību, ja 2023.–
284. gada apkures sezonā enerģijas (elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes) cenas pārsniegs noteikto cenu slieksni. Papildus tam Klimata un enerģētikas ministrija piedāvā turpināt atbalstīt aizsargātos lietotājus, attiecīgi šobrīd noteikto paaugstināto ikmēneša atbalstu daudzbērnu ģimenēm un pārējām grupām attiecīgi 25 euro un 20 euro apmērā noteikt kā pastāvīgo aizsargātā lietotāja ikmēneša atbalstu.Papildus tam Ministru kabineta
285. gada
286. augusta sēdē (protokols Nr. 40,
287. §) tika pieņemts informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024.,
288. un
289. gadam"
290. Saskaņā ar iepriekš minētā informatīvā ziņojuma
291. punktu tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikumu palielināt pamatbudžeta prognozējamos ieņēmumus valsts budžetā no akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendēm
292. gadā un turpmāk ik gadu 9 998 930 euro apmērā.Līdz ar to piedāvātais risinājums paredz vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā 2024.–
293. gadam novirzīt AS "Latvenergo" dividendes aizsargāto lietotāju atbalstam, mērķēta atbalsta sistēmas izveidošanai energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Valstij izmaksājamo AS "Latvenergo" dividenžu apmērs atbilst Ministru kabineta
294. gada
295. janvāra noteikumu Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu"
296. punktam.Risinājuma īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmērs atspoguļots
297. tabulā (pēc naudas plūsmas metodes) un šī konceptuālā ziņojuma pielikumā (pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA) metodoloģijas).
298. tabulaPasākumu izdevumu ietekme uz valsts budžetu pēc naudas plūsmas metodes, euroPasākumsAtbildīgā ministrijaBudžeta programma202420252026Finansējums publiskajam tirgotājam, lai segtu izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiemKlimata un enerģētikas ministrija03.00.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts"54 206 01930 039 69530 239 965Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums, t.sk. ALDIS uzturēšanas izdevumiKlimata un enerģētikas ministrija03.00.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts"125 000125 000125 000Ekonomikas ministrija29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts"23 818 60423 818 60423 818 604Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmas izveide un uzturēšana, t.sk. administrēšanas izdevumiemEkonomikas ministrija29.06.00 "Enerģētikas jautājumu administrēšana"289 995289 995289 995Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanaKlimata un enerģētikas ministrija97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"4 310 8444 308 6454 308 645Ekonomikas ministrija97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"604 410430 000430 000Ekonomikas ministrija24.00.00 "Statistiskās informācijas nodrošināšana"1 220 0001 220 0001 220 000Ekonomikas ministrija29.06.00 "Enerģētikas jautājumu administrēšana"124 200150 000150 000Iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrāKlimata un enerģētikas ministrija97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"293 299293 299293 299Ekonomikas ministrija97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"73 91073 91073 910Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta "ELWIND" attīstībaiEkonomikas ministrija29.08.00 "Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekts ELWIND"1 141 8372 144 0362 057 781Kopā 86 208 11862 893 18463 007 199SecinājumiOI izmaksu segšana no publiskā tirgotāja un valsts budžeta līdzekļiem vērtējama kā nozīmīgs pasākums vidējā termiņa enerģētikas izaicinājumu negatīvās ietekmes mazināšanā. Tā ieviešana cita starpā palīdz risināt tādus iedzīvotājiem un tautsaimniecībai būtiskus jautājumus kā sabiedrības ievainojamākās daļas aizsardzība, patērētāju maksātspējas veicināšana un enerģētiskās nabadzības mazināšana, kā arī uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas sekmēšana un eksporta palielināšana.1 Skatīt Eiropas Komisijas lēmumu SA. 43140: https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_431402 Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu
299. punktu3 Skatīt Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat konsultāciju materiālu: https://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/16177999/LV-Letter+for+advice+on+the+statistical+recording+of+the+mandatory+electricity+procurement+scheme.pdf/424797bf-a414-9cdc-4152-992b57209cc2?t=16802462848944 Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu
300. punktu5 Publiskajam tirgotājam kompensējamais izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem
301. gadā ir aprēķināts sekojoši: nesegtās OI izmaksas uz
302. gada
303. decembri 107 898,88 EUR + nesegtās OI izmaksas par
304. gadu 31 555 791,24 EUR + prognozētās nesegtās OI izmaksas par
305. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem 22 542 328,92 EUR.6 Publiskajam tirgotājam kompensējamais izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem
306. gadā ir aprēķināts sekojoši: prognozētās nesegtās OI izmaksas par
307. gada
308. ceturksni 7 482 581,66 EUR + prognozētās nesegtās OI izmaksas par
309. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem 22 557 113,71 EUR.7 Publiskajam tirgotājam kompensējamais izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem
310. gadā ir aprēķināts sekojoši: prognozētās nesegtās OI izmaksas par
311. gada
312. ceturksni 7 511 666,94 EUR + prognozētās nesegtās OI izmaksas par
313. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem 22 728 298,03 EUR.8 ALDIS sistēmai ir pievienojušies sekojoši elektroenerģijas tirgotāji - AS "Latvenergo", AS "TET", AS "Latvijas dzelzceļš", SIA "Enefit"9 Inflācija kalkulators pieejams šeit: https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M08-2023M08/04.5.1/10010 Pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/ff147c8c-40b4-4d7c-8705-3ae953d6970611 Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja datiem, ka
314. gada janvārī atbalstu ir saņēmuši 34 117 daudzbērnu ģimenes, 34 215 trūcīgās / maznodrošinātās ģimenes / personas, 22 533 personas ar I. invaliditātes grupu un bērni ar invaliditāti, attiecīgi pareizinot attiecīgās atbalsta grupas skaitu ar 25 euro vai 20 euro un pareizinot vēl ar 12 mēnešiem12 Ministru kabineta
315. gada
316. jūnija sēdes protokols pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/333547-ministru-kabineta-sedes-protokols13 Ministru kabineta
317. gada
318. septembra sēdes protokols pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/34589514 Ministru kabineta
319. gada
320. oktobra sēdes protokols pieejams šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/df4c3369-c9ed-46a8-bf50-ca2179775a7615 Ministru kabineta
321. gada
322. februāra rīkojums Nr. 46 "Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–
323. gadam", pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam16 Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2018/1999 (
324. gada
325. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013, pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018R199917 Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti, ar kuru tiks apstiprināti ambiciozāki mērķi Eiropas Savienības dalībvalstīm energoefektivitātes politikā18 Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti, Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvā (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu19 Ministru kabineta
326. gada
327. janvāra sēdē (protokols Nr. 3,
328. §), kurā tika pieņemts informatīvais ziņojums "Par klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas aktivitāšu īstenošanu un enerģētikas politikā iesaistīto amatpersonu kapacitātes stiprināšanu", iekļauts aprēķins Klimata un enerģētikas ministrijas kapacitātes stiprināšanai, sēdes protokols pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338940-ministru-kabineta-sedes-protokols20 Ministru kabineta
329. gada
330. oktobra rīkojums Nr. 708 "Par Latvijas Republikas nodomu pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai", pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/336294-par-latvijas-republikas-nodomu-pievienoties-starptautiskajai-energetikas-agenturai21 Klimata un enerģētikas ministrija, Ekonomikas ministrija, Birojs, CSP, nozari pārstāvošie komersanti22 Papildus informācija par Starptautisko Enerģētikas aģentūru pieejama šeit: https://www.iea.org/about/structure23 Connecting Europe Facility24 Ministru kabineta
331. gada
332. augusta sēdes protokols pieejams šeit: https://www.vestnesis.lv/op/2023/163.9 Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis
333. pielikums 2023202420252026 VTBIL 2022-2024saskaņā ar
334. gada konceptuālo ziņojumusaskaņā ar
335. gada konceptuālo ziņojumuVTBIL 2022 2024saskaņā ar
336. gada konceptuālo ziņojumusaskaņā ar
337. gada konceptuālo ziņojumusaskaņā ar
338. gada konceptuālo ziņojumusaskaņā ar
339. gada konceptuālo ziņojumusaskaņā ar
340. gada konceptuālo ziņojumuLatvenergoLatvenergo dividendes70 954 43370 954 43399 544 87089 502 25589 502 255199 261 73788 293 148129 231 450129 375 751Latvenergo dividenžu daļa, kas novirzāma valsts budžeta kopējām vajadzībām15 000 00015 000 00015 000 00015 000 00015 000 00035 925 54815 000 00015 000 00015 000 000Latvenergo dividenžu daļa, kas novirzāma ar enerģētiku saistītiem pasākumiem55 954 43355 954 43384 544 87074 502 25574 502 255153 337 25973 293 148104 232 520104 376 821Latvenergo dividenžu daļa, kas novirzāma izdevumiem saskaņā ar Ministru kabineta 15.08.
341. sēdes protokola Nr. 40,
342. § 9 998 930 9 998 9309 998 930EM/KEMbudžeta programmasAttiecināmās budžeta programmas:48 101 03058 251 22741 804 64542 315 77942 315 77986 208 11853 415 43262 893 18463 007 199Valsts budžeta dotācija EPT * - 03.00.0014 496 40030 646 597017 174 23117 174 23154 206 01923 773 88530 039 69530 239 965Pētniecības īstenošana, t.sk. administrēšanas vajadzībām - 97.00.002 000 0002 000 0000000000Aizsargāto lietotāju atbalsts - 03.00.0012 000 00012 000 00021 763 09015 203 09015 203 090125 00015 203 090125 000125 000Elektroenerģijas lietotāju atbalsts - 29.02.00 23 818 604 23 818 60423 818 604Energoietilpīgo uzņēmumu atbalsts - 29.02.007 000 0001 000 0000000000BVKB enerģētikas politikas administrēšanai - 29.06.00 124 200124 200124 200124 200124 200150 000150 000Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta “Elwind” attīstībai, tai skaitā kapacitātes stiprināšanai - 29.08.00 1 700 8074 692 1084 692 1081 141 8379 192 1072 144 0362 057 781Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas aktivitātēm (attiecināma uz Klimata un enerģētikas ministriju un Ekonomikas ministriju) - 97.00.00 5 611 9185 122 1505 122 1504 915 2545 122 1504 738 6454 738 645Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmas izveide un uzturēšana, t.sk. administrēšanas izdevumiem - 29.06.000 000289 9950289 995289 995Iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā (attiecināma uz Klimata un enerģētikas ministriju un Ekonomikas ministriju) - 97.00.000 000367 209 367 209367 209Statistiskās informācijas nodrošināšana - 24.00.00 1 220 000 1 220 0001 220 000Finansējums EM neatliekamo pasākumu īstenošanai - 74.r, 09.00.00; 12.r,35.00.00;26.02.00;97.00.00;28.00.00;24.00.00;26.01.00./12 604 63012 604 63012 604 630000000EPTOIK ieņēmumi no elektroenerģijas patērētājiem, milj. eiro **95 250 06454 100 000077 759 27400000OIK ieņēmumu pārsniegums pār OI izmaksām, milj. eiro18 122 921-3 800 000-17 174 2317 085 539-23 773 885-30 024 911-18 062 580-30 068 781-30 299 337Elektroenerģijas realizācijas neto ieņēmumi Nord Pool elektroenerģijas biržā, milj. eiro51 221 55067 400 00072 761 00044 137 31061 695 0007 914 42755 255 0006 247 1195 807 662Elektroenerģijas iepirkuma izmaksas, t.sk. neto balansēšanas izmaksas, milj. eiro, t.sk.:128 348 693125 300 00089 935 231114 811 04585 468 88537 939 33773 317 58036 315 90036 106 999Obligātā iepirkuma neto izmaksas (t.sk. balansēšanas izmaksas), milj. eiro77 127 14357 900 00017 174 23170 673 73523 773 88530 024 91118 062 58030 068 78130 299 337citas pozīcijas, ja attiecināmas uz B.9 0 Budžeta dotācija EPT14 496 40030 646 597017 174 23117 174 23154 206 01923 773 88530 039 69530 239 965Avansa maksājumi24 003 56624 003 56624 003 56724 003 56624 003 56741 310 25024 003 56841 310 25041 310 250EPT Ietekme uz B.98 615 7552 843 031-41 177 798256 204-30 603 221-17 129 141-18 292 263-41 339 335-41 369 622 Rezervētās dividendes atbalstam tarifu pieauguma mazināšanai 50 000 000 Kopējā ietekme uz B.916 469 158546 2371 562 42732 442 6801 583 25501 585 45300*- dotācija EPT gan OIK komponentes mazināšanai, bet bez atbalstam energointensīvajiem uzņēmumiem.** - Prognozētie ieņēmumi no elektroenerģijas patērētājiem, tai skaitā iekļauts atbalsts energoietilpīgajiem uzņēmumiem
343. pielikums Ekonomikas ministrijas kapacitātei NEKP ietekmes tautsaimniecības izaugsmes vērtēšanai Mēnešalgas grupaAmata saimeLīmenisSlodzeEsoša amatalga2024.g. viduspunktsStarpībaGadā10%Soc.garantijas 5%VSAOIKopā, EUR161.1IV14 0005 7701 77021 2402 1241 0625 76230 1881337IVA13 5004 0805806 9606963481 8889 8921237III22 7003 2901 18014 1601 4167083 84120 1251137IIA91 8002 6457 60591 2609 1264 56324 757129 7061137IIA2 2 645529063 4806 3483 17417 22190 223 Kopā280 135Centrālās statistikas pārvaldes kapacitātei NEKP mērķu progresa sasniegšanas mērījumiemMēnešalgas grupaAmata saimeLīmenisMēnešalgaSlodzeGadā10%Soc.garantijas 5%VSAOIKopā, EUR1220.6V3 7264156 49215 6497 82542 454222 4201120.6IV3 1205187 20018 7209 36050 785266 0651020.6III2 4996179 92817 9938 99648 812255 729820.6I1 7969193 96819 3979 69852 621275 684 Kopā1 019 897Preces un pakalpojumi 200 103 EUR, lai nodrošinātu datu apstrādes modernizāciju ar atbilstošām rīkiem un licencēm.EM un CSP amatu vietas tiks nodrošinātas budžeta programmu ietvaros.