← Latvija

Par biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegto likumprojektu "Likums par 2012. gada 8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par tauta

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 7 Rīgā

  1. gada
  2. oktobrī Par biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegto likumprojektu "Likums par
  3. gada
  4. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu" [1]
  5. gada
  6. septembrī biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā", reģ. Nr. 40008218958, adrese: Rīga, Graudu iela 68A, LV-1058 (turpmāk - Iesniedzējs) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu un likumprojektu "Likums par
  7. gada
  8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu" (turpmāk - Likumprojekts) (pielikumā). [2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  9. panta ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu; 2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai; 3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos. Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja: 1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām; 2) likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. [3] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  10. panta otrās daļas
  11. punkts nosaka, ka iniciatīvas grupa var būt Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10 vēlētāju izveidota biedrība. [4] Iesniedzējs ir reģistrēts biedrību un nodibinājumu reģistrā
  12. gada
  13. martā ar Nr.
  14. Biedrību dibinājuši 16 dibinātāji. Līdz ar to Iesniedzējs atbilst likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  15. panta otrās daļas
  16. punkta nosacījumiem un ir tiesīgs iesniegt CVK iesniegumu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, par kuru plānots vākt vēlētāju parakstus. [5] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  17. panta sestās daļa nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija, lemjot par iniciatīvas grupas iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus. Iesniedzējs tika uzaicinās savu argumentu sniegšanai Centrālā velēšanu komisijas sēdē, bet rakstiski paziņoja, ka uz sēdi neieradīsies. Izvērtējusi likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē: [6] Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Minētā likuma
  18. pants nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. [7] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka iesniegtais likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam pilnībā izstrādāts, tad šo trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes
  19. panta prasībām. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to balsotu Saeima vai tauta.1 Pilsoņu kopuma iniciēts likuma vai Satversmes grozījumu projekts ir likumprojekts. Tādēļ tam jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram normatīvajam aktam, lai tas būtu piemērojams.2 Vajadzība jau sākotnēji ievērot likumprojektam nepieciešamās formas un satura prasības ir pamatota ar to, ka pēc likumdošanas iniciatīvas nodošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai tā negrozītā veidā tiek nodota parakstu vākšanai turpmākajai likumprojekta virzībai. Likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtība demokrātiskā un tiesiskā valstī ir nepieciešama, lai nodrošinātu tautas gribas izteikuma īstumu un derīgumu, samazinot iespēju prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu un tādējādi aizsargājot demokrātiskas valsts iekārtu. [8] Vērtējot, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas, Centrālā vēlēšanu komisija nekonstatē būtiskas nepilnības, kuru dēļ likumprojektu nevarētu uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc formas. [9] Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura, saprotams šādi - lai tiesību sistēma varētu funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā nedrīkst būt pretrunīga. Tādēļ jebkuram likumam pēc sava satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās normas tulkojamas sistēmiski.3 [10] Līdz ar to, lai noteiktu vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura, Centrālajai vēlēšanu komisijai cita starpā jāpārbauda, vai likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. [11] Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence neaprobežojas ar iespēju likumdošanas iniciatīvu apturēt tikai acīmredzamas neatbilstības gadījumā, Satversmes tiesa norāda arī uz Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci likumprojekta saturiskā vērtēšanā.4 Satversmes tiesa arī norāda uz to, ka lēmumu vai vēlētāju iesniegts likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts var kļūt par likumu, pieņem pats suverēns - tauta - Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. [12] Likumprojekts ir identisks likumprojektam "Likums par
  20. gada
  21. novembra likuma "Grozījumi likumā "Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu", kuru pēc tā satura un formas izvērtēšanas
  22. gada
  23. jūlijā un
  24. augustā Centrālā vēlēšanu komisija reģistrēja ar
  25. gada
  26. augusta lēmumu Nr. 81, kā arī likumprojektiem, kurus Centrālā vēlēšanu komisija reģistrēja ar
  27. gada
  28. septembra lēmumu Nr. 8,
  29. gada
  30. septembra lēmumu Nr. 3,
  31. gada
  32. septembra lēmumu Nr. 28,
  33. gada
  34. septembra lēmumu Nr. 63,
  35. gada
  36. septembra lēmumu Nr. 72,
  37. gada
  38. septembra lēmumu Nr. 39,
  39. gada
  40. septembra lēmumu Nr. 51 un
  41. gada
  42. septembra lēmumu Nr.
  43. [13] Lietas faktisko vai tiesisko apstākļu maiņa nav konstatēta. [14] Izvērtējot likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija nekonstatē, ka likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  44. panta ceturtās daļas
  45. punktu Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:
  46. Reģistrēt iniciatīvas grupas
  47. gada
  48. septembrī iesniegto likumprojektu "Likums par
  49. gada
  50. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu".
  51. Piešķirt Likumprojektam iniciatīvas numuru 20231019-
  52. Pielikumā: likumprojekts "Likums par
  53. gada
  54. novembra likuma "Grozījumi likumā "Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu". 1 Skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta
  55. gada
  56. marta sprieduma lietā Nr. SA-1/2020
  57. punktu. 2 Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
  58. gada
  59. marta sprieduma lietā Nr. SA-3/2014
  60. punktu. 3 Skat. Satversmes tiesas
  61. gada
  62. oktobra spriedumu lietā Nr. 2002-04-03 un Satversmes tiesas
  63. gada
  64. oktobra spriedumu lietā Nr. 2008-02-
  65. 4 Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01,
  66. punkts. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas vietniece B. Veisa Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.