← Latvija

Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/9783 Cēsīs

  1. gada
  2. novembrī Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai. Adresāts: arheoloģiskā pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs). Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  3. pantu un Ministru kabineta
  4. gada
  5. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
  6. punktu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz
  7. gada
  8. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas
  9. gada
  10. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"
  11. gada
  12. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.
  13. Kultūras pieminekļa statuss: objekts iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Informācija par to pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects/. Norādījumi attiecināmi uz reģiona nozīmes kultūras pieminekli: Valsts aizsardzības Nr. Nosaukums Atrašanās vieta 387 Olnieku viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Amatas pag.; pie Olniekiem 388 Palmēnu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Amatas pag.; pie Palmēniem 389 Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) Cēsu nov., Amatas pag.; Rencēnu muižas parkā 399 Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) Cēsu nov., Drabešu pag.; 300 m ZA Krustkalniem 405 Uplantu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Drabešu pag.; pie bij. Uplantiem 414 Veclauču viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Drabešu pag.; pie Veclaučiem 423 Valstskalnu viduslaiku kapsēta Smiltenes nov., Drustu pag.; pie bij. Valstskalniem 428 Mindaugu viduslaiku kapsēta I (Kapīni) un II (Bedru kalniņš) Smiltenes nov., Drustu pag.; pie Mindaugiem 429 Oškalnu viduslaiku kapsēta Smiltenes nov., Drustu pag.; pie Oškalniem 437 Jaunvepru viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Dzērbenes pag.; pie Jaunvepriem 445 Ļavēnu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Inešu pag.; pie Ļavēniem 446 Ķemeru viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Inešu pag.; pie Ķemeriem 448 Jauncelmu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Inešu pag.; pie Jauncelmiem 450 Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Inešu pag.; pie Lejas Kaibēniem 451 Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Inešu pag.; pie Lejasbeķeriem 456 Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II Cēsu nov., Inešu pag.; pie Spietēniem 457 Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte) Cēsu nov., Inešu pag.; pie Tožiņiem 458 Vaišļu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Inešu pag.; pie Vaišļiem 460 Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) Cēsu nov., Inešu pag.; pie Vecdauguņiem 468 Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš) Cēsu nov., Jaunpiebalgas pag.; pie Jaunģeistiem 473 Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Jaunpiebalgas pag.; pie Tīrumviekšeļiem 475 Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi Cēsu nov., Jaunpiebalgas pag.; pie Vecviekšeļiem 480 Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns) Cēsu nov., Kaives pag.; pie Kaļķēniem 488 Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Līgatnes pag.; pie Kalnamuižniekiem 492 Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Līgatnes pag.; pie Upesmuižniekiem 493 Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta Cēsu nov., Mārsnēnu pag.; pie Austriņiem 494 Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) Cēsu nov., Mārsnēnu pag.; pie Dambjiem 501 Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns) Cēsu nov., Nītaures pag.; pie Mergupjiem 504 Rubeņu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Priekuļu pag.; pie Rubeņiem 508 Baķu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Raiskuma pag.; pie Baķiem 514 Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš) Cēsu nov., Raiskuma pag.; pie Gailonēm 528 Baložkalnu viduslaiku kapsēta Smiltenes nov., Raunas pag.; pie Baložkalniem 530 Krieviņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi) Smiltenes nov., Raunas pag.; pie Krieviņiem (bij. Krieviņkroga) 531 Lielķipju viduslaiku kapsēta Smiltenes nov., Raunas pag.; pie Lielķipjiem 533 Pakuļu viduslaiku kapsēta (Kapīni) Smiltenes nov., Raunas pag.; pie Pakuļiem 553 Cīruļu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Stalbes pag.; pie Cīruļiem 555 Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Stalbes pag.; pie Jaunsīmanēniem 557 Līņu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Stalbes pag.; pie Līņiem 558 Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Stalbes pag.; pie Muskariem un Žagariem 562 Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš) Cēsu nov., Stalbes pag.; starp Dimdām un Zaķiem pie tilta Braslas upes krastā 570 Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš) Cēsu nov., Straupes pag.; pie Imakām 583 Andrupu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Taurenes pag.; pie Andrupiem 584 Bērcēnu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Taurenes pag.; pie Bērcēniem 586 Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Taurenes pag.; pie Gambām 587 Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Taurenes pag.; pie grantsbedrēm 591 Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns) Cēsu nov., Taurenes pag.; pie Veclejruntēm 594 Jaunītes viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Vaives pag.; pie Jaunītēm 595 Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš) Cēsu nov., Vaives pag.; pie Kalauzām 597 Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi) Cēsu nov., Vaives pag.; pie Kalnamieriņiem 600 Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) Cēsu nov., Vaives pag.; pie Veclejas Daudziešiem 605 Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns) Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Jaunmietiņiem 607 Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Jaunvīļumiem 612 Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Lejaskaupēniem 614 Mietiņu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Mietiņiem 617 Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Ragaiņiem 620 Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi) Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Tašķēniem 622 Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Žvirbuļiem 628 Vengāru viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Vaives pag.; pie Vengārēm 634 Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš) Cēsu nov., Zaubes pag.; pie Roķēniem 638 Muciņu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Zosēnu pag.; pie Muciņām 640 Ormaņu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Zosēnu pag.; pie Ormaņiem 641 Stepeļu viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Zosēnu pag.; pie Stepeļiem 642 Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta Cēsu nov., Zosēnu pag.; pie Vecmigļiem 644 Zeikaru viduslaiku kapsēta Cēsu nov., Zosēnu pag.; pie Zeikariem 2420 Lantu viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Burtnieku pag.; pie Lantēm 2436 Ķirbeles viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Ipiķu pag.; Ķirbelē pie Krogzemēm 2437 Veckābuļu viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Ipiķu pag.; pie Veckābuļiem 2447 Ķikutu baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Kocēnu pag.; pie Ķikutiem 2460 Vecdauģēnu viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Mazsalacas pag.; pie bij. Vecdauģēniem 2465 Promultu viduslaiku kapsēta (Lielais kalns) Valmieras nov., Mazsalacas pag.; pie Promultiem 2467 Nurmu viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Naukšēnu pag.; Nurmos pie fermas 2475 Dravnieku viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Rencēnu pag.; pie Dravniekiem 2481 Zeltu viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Rencēnu pag.; pie Zeltiem 2514 Lejaszasu viduslaiku kapsēta Valmieras nov., Vilpulkas pag.; pie Lejaszasām 6150 Jaunkadagu viduslaiku kapsēta (Miroņkalniņš, Bikšu stilbs) Limbažu nov., Pāles pag.; pie Jaunkadagiem 6153 Lījciema viduslaiku kapsēta Limbažu nov., Staiceles pag.; pie Lījciemiem, Iģes upes kreisajā krastā Atbilstoši Ministru kabineta 26.10.
  14. noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 720) 18.
  15. punktā noteiktajam, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 720
  16. punktā noteikto, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde. Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai. Pārvaldes izvirzītās prasības:
  17. Kultūras pieminekļa teritorijā: 1.
  18. Uzturēšanas režīms: 1.1.
  19. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošā kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā īpašnieks (valdītājs). 1.1.
  20. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā kultūras pieminekļa teritorijā. 1.1.
  21. Prioritāri kultūras piemineklis izmantojams kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem, bet pieļaujama kultūras pieminekļa izmantošana arī saimnieciskiem vai citiem mērķiem, ja tādējādi netiek apdraudētas kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības, netiek mazināta tā zinātniskā un vēsturiskā vērtība. 1.1.
  22. Nodrošinot kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) regulāri jāveic kultūras pieminekļa teritorijas vizuālā apskate (apsekošana), lai noskaidrotu iespējamus bojājumus un apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot kultūras pieminekļa reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas vai saimnieciskas darbības rezultātā. Kultūras pieminekļa teritorijā, konstatējot cilvēku kaulu fragmentus vai atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.), par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana. 1.1.
  23. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic tā teritorijas uzturēšana un kopšana, nepieļaujot aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu. 1.1.
  24. Kultūras pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie tā pārveidošanas, kā arī arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju. 1.1.
  25. Kultūras pieminekļa uzturēšanu veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem. 1.
  26. Saimnieciskās darbības ierobežojumi: 1.2.
  27. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt vai bojāt, tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. 1.2.
  28. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstāta kultūras pieminekļa teritorija vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama. 1.2.
  29. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta kultūras pieminekļa un tam piegulošās teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauja kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā kultūras pieminekļa teritorijas īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju. 1.2.
  30. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā. 1.2.
  31. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas. 1.2.
  32. Kultūras pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju. 1.2.
  33. Kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā zemē, ūdenī vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā. 1.2.
  34. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība. 1.
  35. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas: 1.3.
  36. Kultūras pieminekļa teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nebojājot un nepārveidojot kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības un tam piegulošās teritorijas hidroloģisko režīmu. 1.3.
  37. Kultūras pieminekļa teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu (ja tādi ir) uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes rakšanas darbus.
  38. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā: Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona. Informācija par to pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects/. 2.
  39. Uzturēšanas režīms: 2.1.
  40. Kultūras pieminekļa pieguļošajā teritorijā - īpašuma aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, kā arī lai nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz kultūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur apkārtnei raksturīgā ainava, kā arī vēlams nodrošināt sabiedrībai piekļūšanas iespēju tam (brīva vai daļēji ierobežota). 2.1.
  41. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju. 2.
  42. Saimnieciskās darbības ierobežojumi: 2.2.
  43. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājams vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts kultūras piemineklis. 2.2.
  44. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju. 2.2.
  45. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu tam. 2.
  46. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas: 2.3.
  47. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs un hidroloģiskais režīms. 2.3.
  48. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku iekšējās pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas darbiem esošajos apjomos.
  49. Citi noteikumi: 3.1.
  50. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama kultūras pieminekļa teritorijas vai tās daļu sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana. 3.1.
  51. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu tos atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais to īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai. 3.1.
  52. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz kultūras pieminekļa teritoriju. 3.1.
  53. Ja, atsavinot (tipoloģiskā grupa) pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā, līdzekļiem, kuri pieder personai, vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/lv), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu.
  54. Apstrīdēšanas kārtība: 4.
  55. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  56. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv. 4.
  57. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  58. panta pirmo un otro daļu,
  59. pantu un
  60. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv. Šo norādījumu apstrīdēšana daļā neaptur norādījumu darbību. Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja - galvenā valsts inspektore I. Liekniņa

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.