Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/9937 Cēsīs 2023. gada 1. decembrī Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai. Adresāts: arheoloģiskā pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs). Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 58. punktu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz 2022. gada 23. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2022. gada 29. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3. Kultūras pieminekļa statuss: objekts iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Informācija par to pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects/. Norādījumi attiecināmi uz reģiona nozīmes kultūras pieminekli: Valsts aizsardzības Nr. Nosaukums Atrašanās vieta 385 Rēveļu senkapi un kulta vieta Cēsu nov., Amatas pag.; pie Kalnasīļiem 418 Ješķu senkapi Smiltenes nov., Drustu pag.; 300 m A Ješķiem 430 Skripstu senkapi Smiltenes nov., Drustu pag.; pie Skripstiem 444 Ezēnu apmetne Cēsu nov., Inešu pag.; pie Ezēniem 477 Bumbu senkapi Cēsu nov., Kaives pag.; pie Bumbām 481 Urbju senkapi Cēsu nov., Kaives pag.; pie Urbjiem 483 Brasliņu senkapi Cēsu nov., Liepas pag.; pie Braslām 496 Salu senkapi (Velna klēpis) Cēsu nov., Mārsnēnu pag.; pie Salām 498 Annasmuižas senkapi (Vasu kalns) Cēsu nov., Nītaures pag.; Nītaures - Līgatnes ceļa 8. km pie Akmeņkalniem 502 Vecsārtēnu senkapi I, II (Sārta kalns) Cēsu nov., Nītaures pag.; pie Vecsārtēniem 527 Jaundānielu senkapi (Velna kapenes) Smiltenes nov., Raunas pag.; pie Alksnīšiem (Jaundānieliem) 537 Upmaļu senkapi Smiltenes nov., Raunas pag.; pie Upmaļiem 544 Ģībēnu senkapi Cēsu nov., Skujenes pag.; pie Ģībēniem 545 Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš) Cēsu nov., Skujenes pag.; pie Ķiberēm 547 Sišu senkapi Cēsu nov., Skujenes pag.; pie Sišiem 549 Taurupju senkapi Cēsu nov., Skujenes pag.; pie Vidustaurupēm 561 Salu senkapi Limbažu nov., Umurgas pag.; starp bij. Vecsalām un Jaunsalām 567 Baukalna senkapi (Zviedru kapi) Cēsu nov., Straupes pag.; pie Batarejas kalna - pilskalna 572 Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns) Cēsu nov., Straupes pag.; pie Jātniekiem 581 Nēķina senkapi Cēsu nov., Taurenes pag.; Cēsu - Vecpiebalgas un Taurenes - Dzērbenes ceļu krustojumā 592 Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns) Cēsu nov., Taurenes pag.; pie Zaļkalniem 593 Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš) Cēsu nov., Vaives pag.; pie Šķesteriem 596 Kalauzu senkapi Cēsu nov., Vaives pag.; pie Kalnakalauzām 598 Pūtēju senkapi (Rijas kalns) Cēsu nov., Vaives pag.; pie Pūtējiem 601 Veitu senkapi I, II, III Cēsu nov., Vaives pag.; pie Veitiem 613 Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš) Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Lejasraskumiem 619 Tašķēnu senkapi Cēsu nov., Vecpiebalgas pag.; pie Tašķēniem 626 Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš) Cēsu nov., Veselavas pag.; pie Lielpintuļiem (Lielkājām) 631 Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns) Cēsu nov., Zaubes pag.; Ķūžu ezera krastā pie Rubeņiem 636 Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis) Cēsu nov., Zosēnu pag.; Kāpurkalna ezera krastā pie Oļiem 1452 Ungurpils senkapi (Čūsku kalniņš) Limbažu nov., Alojas pag.; Ungurpils parkā 1453 Brūveļu senkapi (Miroņu kalniņš), baznīcas vieta Limbažu nov., Katvaru pag.; pie Brūveļiem 1454 Jenavu senkapi Limbažu nov., Katvaru pag.; pie Jenavām 1467 Auru senkapi (Liepkalns) Limbažu nov., Limbažu pag.; pie Auriem 1469 Griguļu senkapi Limbažu nov., Limbažu pag.; pie Griguļiem 1473 Kilzumu senkapi (Zviedru kapi) Limbažu nov., Salacgrīvas pag.; pie Kilzumiem, Svētupes kreisajā krastā 1484 Ezerleju senkapi (Tēvu kalns) Limbažu nov., Umurgas pag.; pie Ezerlejām 1487 Tūtaļu senkapi Limbažu nov., Umurgas pag.; pie Mūrniekiem un bij. Tūtaļiem 1488 Ozolnieku senkapi Limbažu nov., Umurgas pag.; pie Ozolniekiem 1494 Elku kalniņš (Jāņa kalniņš, Upuru kalniņš) Limbažu nov., Vidrižu pag.; Igates krejotavas teritorijā 1498 Upesleju senkapi Limbažu nov., Vidrižu pag.; pie Upeslejām 2371 Liepiņu senkapi Valmieras nov., Jērcēnu pag., Ķeiži; pie Liepiņām 2381 Alksnīšu senkapi Valmieras nov., Plāņu pag.; 0,8 km A no Alksnīšiem 2383 Gulbīšu senkapi (Jurģa baznīca) Valmieras nov., Plāņu pag.; 2 km DA no Gulbīšiem 2384 Elvanču senkapi Valmieras nov., Plāņu pag.; pie Elvančiem 2385 Maskatu senkapi Valmieras nov., Plāņu pag.; starp Maskatiem un Pagastiņiem 2389 Ķikutu senkapi (Jāņa, Kapu kalns) Valmieras nov., Trikātas pag.; pie Ķikutiem 2414 Purvmaļu senkapi Valmieras nov., Bērzaines pag.; pie Purvmaļiem 2418 Adzelvietu senkapi Valmieras nov., Burtnieku pag.; pie Adzelvietām 2419 Bībes senkapi Valmieras nov., Burtnieku pag.; pie bij. Bībēm 2421 Mežmaļu senkapi Valmieras nov., Burtnieku pag.; pie Mežmaļiem 2422 Peivu senkapi Valmieras nov., Burtnieku pag.; pie Peivām un Vecnaužēniem 2429 Lapurgu senkapi Valmieras nov., Dikļu pag.; pie Lapurgām 2431 Budenbrokas senkapi Valmieras nov., Dikļu pag.; pie Saulgožiem 2432 Kalēju senkapi Valmieras nov., Ķoņu pag.; pie Kalējiem 2438 Jaunmeģīšu senkapi Valmieras nov., Jeru pag.; pie bij. Jaunmeģīšiem 2439 Mazšķudiņu senkapi Valmieras nov., Jeru pag.; pie bij. Mazšķudiņiem 2440 Pompju senkapi Valmieras nov., Jeru pag.; pie Pompjiem 2441 Ručaku senkapi Valmieras nov., Jeru pag.; pie Ručakām 2442 Jāņa kalns - senkapi Valmieras nov., Jeru pag.; starp Paipustiem un bij. Ozoliņiem 2444 Beitu senkapi Valmieras nov., Kauguru pag.; pie Beitēm 2448 Jānēnu senkapi Valmieras nov., Kocēnu pag.; pie Jānēniem 2453 Ruģēnu senkapi Valmieras nov., Kocēnu pag.; pie Ruģēniem 2457 Kokļu senkapi (Baznīcas vieta) Valmieras nov., Lodes pag.; pie Koklēm 2463 Jenku senkapi Valmieras nov., Mazsalacas pag.; pie Jenkām 2464 Kukurbaļļu senkapi (Velna klēpis) Valmieras nov., Mazsalacas pag.; pie Kukurbaļļu fermas 2470 Āboliņu senkapi Valmieras nov., Ramatas pag.; pie Āboliņiem 2472 Ramatas senkapi Valmieras nov., Ramatas pag.; Ramatas upes labajā krastā, 1 km uz D no mehāniskajām darbnīcām 2473 Ārgaļu senkapi Valmieras nov., Rencēnu pag.; pie Ārgaļiem 2476 Duņķu senkapi Valmieras nov., Rencēnu pag.; pie Duņķiem 2477 Gaidu senkapi Valmieras nov., Rencēnu pag.; pie Gaidām 2479 Skābumu senkapi Valmieras nov., Rencēnu pag.; pie Skābumiem 2487 Vecreļļu senkapi Valmieras nov., Sēļu pag.; pie Vecrellēm 2489 Jaunvīkšēnu senkapi Valmieras nov., Skaņkalnes pag.; pie Jaunvīkšēniem, pie Vīkšēnu pilskalna 2494 Burgu senkapi (Velna baznīca, Velna pagrabs) Valmieras nov., Vaidavas pag.; pie Burgām 2499 Telmēnu senkapi Valmieras nov., Vaidavas pag.; pie Telmēniem 2508 Dārziņu senkapi Valmieras nov., Vecates pag.; pie Dārziņiem 2509 Vecates senkapi Valmieras nov., Vecates pag.; pie Vecates krejotavas 6149 Senkapu uzkalniņš Limbažu nov., Aloja, Bērzu iela 1 Atbilstoši Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 720) 18.11. punktā noteiktajam, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 720 21. punktā noteikto, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde. Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai. Pārvaldes izvirzītās prasības: 1. Kultūras pieminekļa teritorijā: 1.1. Uzturēšanas režīms: 1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošā kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā īpašnieks/valdītājs. 1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošā kultūras pieminekļa teritorijā. 1.1.3. Prioritāri kultūras piemineklis izmantojams kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem, bet pieļaujama kultūras pieminekļa izmantošana arī saimnieciskiem vai citiem mērķiem, ja tādējādi netiek apdraudētas kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības, netiek mazināta tā zinātniskā un vēsturiskā vērtība. 1.1.4. Nodrošinot kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) regulāri jāveic kultūras pieminekļa teritorijas vizuālā apskate (apsekošana), lai noskaidrotu iespējamus bojājumus un apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot senkapu reljefa un akmeņu konstrukciju (ja tādas

1. ir)izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas vai saimnieciskas darbības rezultātā. Senkapu teritorijā, konstatējot cilvēku kaulu fragmentus vai atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.), par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana. 1.1.5. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic tā teritorijas uzturēšana un kopšana, nepieļaujot aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu. 1.1.6. Kultūras pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie tā pārveidošanas, kā arī arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju. 1.1.7. Kultūras pieminekļa uzturēšanu veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem. 1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi: 1.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt vai bojāt, tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. 1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas senkapu teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), akmeņu pārvietošana (ja tādi ir), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama. 1.2.3. Plānojot esošas apbūves remontu, rekonstrukciju, pārbūvi u.c., vai jaunu apbūvi, infrastruktūras izbūvi/pārbūvi vai cita veida ar zemes reljefa izmaiņām saistītu kultūras pieminekļa un tam piegulošās teritorijas pārveidošanu, jāsaņem Pārvaldes atļauja kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā kultūras pieminekļa īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju. 1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā. 1.2.5. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas. 1.2.6. Kultūras pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju. 1.2.7. Kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā zemē, ūdenī vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā. 1.2.8. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība. 1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas: 1.3.1. Kultūras pieminekļa teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nebojājot un nepārveidojot kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības un tam piegulošās teritorijas hidroloģisko režīmu. 1.3.2. Kultūras pieminekļa teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu (ja tādi
2. ir)uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes rakšanas darbus un nebojājot kultūras pieminekli. 2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā: Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, tam ir noteikta aizsardzības zona. Informācija par to pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/cultural-objects/. 2.1. Uzturēšanas režīms: 2.1.1. Kultūras pieminekļa pieguļošajā teritorijā - īpašuma un aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, kā arī lai nepieļautu vai lai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz kultūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur apkārtnei raksturīgā ainava, kā arī vēlams nodrošināt piekļūšanas iespējas kultūras piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota). 2.1.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, koku ciršana, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju. 2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi: 2.2.1. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājams vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts kultūras piemineklis. 2.2.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju. 2.2.3. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu un piekļuvi tam. 2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas: 2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs un hidroloģiskais režīms. 2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku un būvju uzturēšanas, iekšējās pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas darbiem esošajos apjomos. 3. Citi noteikumi: 3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama kultūras pieminekļa teritorijas vai tās daļu sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana. 3.2. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo administratīvo aktu kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai. 3.3. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz kultūras pieminekļa teritoriju. 3.4. Ja, atsavinot kultūras pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā līdzekļiem, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu. 4. Apstrīdēšanas kārtība: 4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv. 4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv. Šo norādījumu apstrīdēšana daļā neaptur norādījumu darbību. Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja - galvenā valsts inspektore I. Liekniņa