Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Aizsargjoslu likumā Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997,

1. nr.; 2002,
2. nr.; 2003,
3. nr.; 2005,
4. nr.; 2008,
5. nr.; 2009,
6. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010,
7. nr.; 2011,
8. nr.; 2013, 61., 87., 106.,
9. nr.; 2014,
10. nr.; 2016,
11. nr.; 2020,
12. nr.; 2022, 4.,
13. nr.) šādus grozījumus:
14. Aizstāt visā likumā vārdus "Rīgas jūras līcis" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Rīgas līcis" (attiecīgā locījumā).
16. pantā: aizstāt pirmās daļas
17. punktā vārdus "attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi" ar vārdiem "Valsts vides dienestu"; izslēgt otrās daļas
18. punktā vārdus "saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un"; papildināt otrās daļas
19. punktu ar vārdiem "tai skaitā uzņēmumi, kas veic komerciālo zveju piekrastes ūdeņos"; izslēgt otrās daļas
20. punktā vārdus "un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi"; izslēgt otrās daļas
21. punktā vārdus "un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi"; papildināt otro daļu ar
22. un
23. punktu šādā redakcijā: "9) tiek veikta nobrauktuvju būvniecība pludmalē, lai nodrošinātu piekļuvi pludmalei vai jūrai šā panta trešās daļas
24. punktā minētajos gadījumos; 10) tiek veikta publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu būvniecība (takas, veloceļi, skatu torņi, atpūtas vietas, informācijas stendi, norādes zīmes u. c.) un sanitāro ēku būvniecība."; izslēgt 2.1 daļas
25. punktā vārdus "noslēguma ziņojumu"; izteikt trešās daļas
26. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: "ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties, apstāties un stāvēt ārpus autoceļiem, kā arī pārvietoties pa nobrauktuvēm pludmalē, izņemot gadījumus, kad pārvietošanās ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu, vai ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanu, robežuzraudzību vai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, kā arī gadījumus, kad ir saņemta pašvaldības rakstveida atļauja rūpnieciskās zvejas vajadzībām vai ir saņemta jūras piekrastes joslas valdītāja rakstveida atļauja publisko pasākumu nodrošināšanai, ūdens sporta un kuģošanas līdzekļu pievešanai un tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā paredzētajās vietās un vides monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai."; papildināt piekto daļu pēc vārdiem "teritorijas plānojumā" ar vārdiem "vai lokālplānojumā"; izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Vietējā pašvaldība organizē gājēju ceļu ierīkošanu un attiecīgu norāžu izvietošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī prasību, ka pilsētās un ciemos jābūt vismaz diviem gājēju ceļiem uz vienu kilometru, bet ārpus pilsētām un ciemiem gājēju ceļi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabisko apstākļu dēļ."; papildināt piekto daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā: "Ja ne vairāk kā divus metrus platu gājēju ceļu ar mīksto segumu vai koka dēļu klājumu ierīko mežā, tā platību neatmežo."
28. pantā: aizstāt
29. punktā vārdus "paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums" ar vārdiem "būvju būvniecībai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajos gadījumos"; aizstāt
30. punktā vārdus "paredzētās darbības realizēšanai jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi" ar vārdiem "būvju būvniecībai jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā".
31. Papildināt pārejas noteikumus ar
32. punktu šādā redakcijā: "
33. Līdz
34. gada
35. decembrim pašvaldība izvērtē spēkā esošo teritorijas plānojumu un teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā nosaka gājēju ceļus pilsētās un ciemos atbilstoši šā likuma
36. panta piektās daļas otrajā teikumā noteiktajam." Likums stājas spēkā
37. gada
38. janvārī. Likums Saeimā pieņemts
39. gada
40. novembrī. Valsts prezidents E. Rinkēvičs Rīgā
41. gada
42. decembrī