Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-202 Rīgā

1. gada
2. decembrī Grozījums Kultūras ministrijas
3. gada
4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
5. gada
6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
7. apakšpunktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums)
8. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
9. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par kapa plāksnes Nr. 27 un kapa plāksnes Nr. 76 [..] (turpmāk kopā - Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.
10. Saskaņā ar Likuma
11. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma
12. pantam kustami kultūras pieminekļi - atsevišķi objekti - ir arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti. Likuma
13. panta ceturtā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.
14. Saskaņā ar Likuma 1.,
15. un
16. pantu ir izvērtēta Objektu atbilstība valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
17. gada
18. marta sēdes protokols Nr. 08-09.4/3
19. un
20. §) rosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kustamus mākslas pieminekļus. Objektu īpašnieks saskaņā ar Likuma
21. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
22. panta pirmo daļu informēts par priekšlikumu ar Pārvaldes
23. gada
24. marta lēmumu Nr. 08-09.2/
25. Objektu īpašnieks ar
26. gada
27. novembra vēstuli (reģistrēta Pārvaldē 11.11.2022., Nr. 09914/2022) piekritis valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai Objektiem.
28. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1.,
29. un
30. panta ceturtās daļai un Ministru kabineta
31. gada
32. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
33. punkta, 3.
34. un 7.
35. apakšpunktu kritērijiem. 4.
36. Objekts "Kapa plāksne Nr. 27" ir nozīmīgs kā viduslaiku memoriālās mākslas tradīciju raksturojošs piemineklis, kas pārliecinoši atspoguļo memoriālās tēlniecības darinājumu shēmu sava laika plastiskās mākslas kontekstā. Raksturīgs memoriālās akmens tēlniecības darinājums labi parāda šīs nozares mākslas attīstību Latvijā. 4.
37. Objekta "Kapa plāksne Nr. 27" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojoša tehnoloģija. 4.
38. Objekts "Kapa plāksne Nr. 76" ir nozīmīgs kā manierisma stila mākslinieciskajām tradīcijām atbilstošs, meistarīgi izgatavots plastiskās mākslas paraugs, kas labi raksturo memoriālās tēlniecības principu shēmu sava laika mākslas kontekstā. Reti sastopams simbolisko emblēmu traktējuma paraugs Latvijas tēlniecībā. Pārliecinoši raksturo memoriālās akmens mākslas attīstību Latvijas teritorijā. 4.
39. Objekta "Kapa plāksne Nr. 76" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojoša tehnoloģija.
40. Pamatojoties uz Likuma
41. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
42. gada
43. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
44. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādus objektus (kā kustamus): 9369 Valsts nozīmes Māksla Kapa plāksne Nr. 27
45. gs. 9370 Valsts nozīmes Māksla Kapa plāksne Nr. 76 1640.-
46. g.
47. Nepublicēt Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.
48. Lēmuma pamatojums: Likuma
49. un
50. pants un
51. panta pirmā, ceturtā un devītā daļa, Administratīvā procesa likuma
52. pants,
53. panta pirmā daļa,
54. panta otrā daļa,
55. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
56. gada
57. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
58. punkts, 3.
59. un 7.
60. apakšpunkts, Ministru kabineta
61. gada
62. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
63. apakšpunkts.
64. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
65. panta pirmās daļas
66. punktu,
67. panta pirmo un otro daļu un
68. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007). Kultūras ministre A. Logina