← Latvija

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./

  1. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2.,
  2. nr.; 1995, 8.,
  3. nr.; 1996,
  4. nr.; 1997, 3.,
  5. nr.; 1998,
  6. nr.; 1999,
  7. nr.; 2000,
  8. nr.; 2001, 1.,
  9. nr.; 2002,
  10. nr.; 2003,
  11. nr.; 2004,
  12. nr.; 2005, 2., 8.,
  13. nr.; 2006, 14.,
  14. nr.; 2007, 3., 12.,
  15. nr.; 2008,
  16. nr.; 2009, 1., 2., 15.,
  17. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009,
  18. nr.; 2010, 82., 131., 178.,
  19. nr.; 2011, 99., 144., 157.,
  20. nr.; 2012, 44., 88., 92.,
  21. nr.; 2013, 194., 232.,
  22. nr.; 2014, 47., 57.,
  23. nr.; 2015, 42., 97., 227.,
  24. nr.; 2016, 123.,
  25. nr.; 2017, 156.,
  26. nr.; 2018, 95., 111., 194.,
  27. nr.; 2019, 66.,
  28. nr.; 2020, 138., 240.A,
  29. nr.; 2021, 27., 234.A nr.; 2022, 95., 211.A,
  30. nr.; 2023, 60., 123.,
  31. nr.) šādus grozījumus:
  32. Izslēgt
  33. panta pirmās daļas trešo teikumu.
  34. 6.1 pantā: papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "
  35. Nosacījumi, kas likumā noteikti attiecībā uz iemaksām Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajos privātajos pensiju fondos, visu veidu ienākumu izmaksām no minētajiem fondiem, kā arī pienākumiem un tiesībām, kas rodas maksātājam saistībā ar veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos vai gūtajiem ienākumiem no minētajiem fondiem, ir attiecināmi arī uz atbilstoša veida iemaksām (noguldījumiem) PEPP plānos (Eiropas Parlamenta un Padomes
  36. gada
  37. jūnija regulas (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP)
  38. panta
  39. punktā minētā termina "Pan-Eiropas privāto pensiju produkts" jeb "PEPP" izpratnē) un izmaksām no tiem."; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
  40. pantā: papildināt pantu ar 2.14 daļu šādā redakcijā: "2.14 Mācību maksa, ko darba devējs apmaksājis par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, nav uzskatāma par algota darba ienākumu šā panta otrās daļas izpratnē, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam."; aizstāt piektajā daļā skaitli "426,86" ar skaitli "750"; papildināt pantu ar 19.1, 19.2 un 19.3 daļu šādā redakcijā: "19.1 No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos ar attālināta darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilna darba laika darbu nepārsniedz 40 euro. 19.2 Šā panta 19.1 daļu piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; 2) ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa; 3) ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmērs tiek noteikts proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā. 19.3 Šā panta 19.1 daļu nepiemēro ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas."
  41. panta pirmajā daļā: aizstāt
  42. punktā skaitli "1000" ar skaitli "3000"; aizstāt
  43. punktā skaitli "1000" ar skaitli "3000"; aizstāt
  44. punktā skaitli "1000" ar skaitli "3000" un izslēgt vārdus un skaitli "vai palīdzība naudā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas līdzekļiem personai, kura nepārtraukti slimo ilgāk par trim mēnešiem, vai personai ar invaliditāti, vai šo personu ģimenes loceklim, - 2000 euro gadā"; papildināt daļu ar 32.3 punktu šādā redakcijā: "323) mācību maksa, ko darba devējs apmaksājis par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam;"; izteikt
  45. punktu šādā redakcijā: "47) ienākumi, kas rodas, īstenojot atbalsta pasākumus fiziskajām personām (ārpus to saimnieciskās darbības), ja atbalsta pasākumi no valsts budžeta līdzekļiem tiek īstenoti ar Valsts ieņēmumu dienesta vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" starpniecību;".
  46. 11.1 pantā: aizstāt pirmajā un piektajā daļā vārdus "likums "Par grāmatvedību"" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Grāmatvedības likums" (attiecīgā locījumā); izteikt otro daļu šādā redakcijā: "
  47. Maksātājs, kas atbilstoši Grāmatvedības likumam izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst tajā periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini, un gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu saskaņā ar Grāmatvedības likuma
  48. panta trešo daļu."
  49. pantā: izslēgt 1.2 daļā vārdus "un ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli"; izslēgt septīto un astoto daļu.
  50. pantā: izslēgt otro daļu; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "
  51. Šā panta pirmās daļas
  52. punktā noteiktie atvieglojumi nav piemērojami, ja šajā punktā minētās personas (izņemot personas līdz 19 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē un taksācijas gada laikā no
  53. jūnija līdz
  54. augustam saņem ar algas nodokli vai sezonas laukstrādnieku nodokli apliekamus ienākumus) patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju, kas piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām"), kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona. Maksātāja ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma
  55. panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, divpadsmitajā un 19.2 daļā noteiktā nodokļa likme, ienākumam pielīdzināmiem aizdevumiem un ienākumam, par kuru tiek maksāta samazinātā patentmaksa, nepiemēro šā panta pirmās daļas
  56. un
  57. punktā noteiktos atvieglojumus."
  58. Aizstāt 16.1 panta piektajā daļā vārdus un skaitli "saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību"
  59. panta sesto daļu" ar vārdiem un skaitli "saskaņā ar Grāmatvedības likuma
  60. panta trešo daļu".
  61. Izslēgt
  62. panta divdesmit ceturto daļu.
  63. Aizstāt
  64. panta pirmās daļas
  65. punktā vārdus un skaitļus "likuma "Par grāmatvedību"
  66. pantā noteikto termiņu" ar vārdiem un skaitli "Grāmatvedības likuma
  67. pantā noteikto termiņu".
  68. Pārejas noteikumos: izteikt
  69. punktu šādā redakcijā: "
  70. No aplikšanas ar nodokli atbrīvo atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas 2010., 2011., 2012., 2013., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023., 2024.,
  71. un
  72. gadā gūtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" vai "Izaugsme un nodarbinātība" vai Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem vai Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, vai valsts budžeta līdzekļiem par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendijām vai atlīdzībām."; aizstāt
  73. punktā skaitļus un vārdus "
  74. gada
  75. decembrim" ar skaitļiem un vārdiem "
  76. gada
  77. decembrim"; izteikt
  78. punktu šādā redakcijā: "
  79. No šā likuma pārejas noteikumu
  80. punktā minētajiem maksātāja ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ietur nodokli izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša
  81. datumā, piemērojot maksātāja ieņēmumiem 25 procentu likmi."; izteikt
  82. punktu šādā redakcijā: "
  83. Maksātājs par šā likuma pārejas noteikumu
  84. punktā minēto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam autoratlīdzības saņēmēja gada deklarāciju par attiecīgo taksācijas gadu līdz taksācijas gadam sekojošā gada
  85. februārim, ja šā likuma pārejas noteikumu
  86. punktā minētais ienākums: 1) periodā no
  87. gada
  88. jūlija līdz
  89. gada
  90. decembrim vai
  91. un
  92. taksācijas gadā ir: a) saņemts no vairākiem ienākuma izmaksātājiem un tas kopā pārsniedz 25 000 euro, b) gūts ārvalstīs vai no tā nav bijis jāietur un nav ieturēts nodoklis; 2)
  93. taksācijas gadā ir gūts ārvalstīs vai no tā nav bijis jāietur un nav ieturēts nodoklis."; aizstāt
  94. punktā skaitļus un vārdus "
  95. un
  96. taksācijas gada laikā gūtos ienākumus" ar skaitļiem un vārdiem "2022.,
  97. un
  98. taksācijas gada laikā gūtos ienākumus"; izteikt
  99. punktu šādā redakcijā: "
  100. Ja maksātājs šā likuma pārejas noteikumu
  101. punktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis autoratlīdzības saņēmēja gada deklarāciju, Valsts ieņēmumu dienests līdz taksācijas gadam sekojošā gada
  102. martam aizpilda minēto deklarāciju ar informāciju, kas ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķina rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu un paziņo maksātājam. Ar šo paziņošanu tiek uzskatīts, ka autoratlīdzības saņēmēja attiecīgā gada deklarācija ir iesniegta. Minētais nosacījums ir piemērojams attiecībā uz šā likuma pārejas noteikumu
  103. punktā minētajiem ienākumiem, kas gūti periodā no
  104. gada
  105. jūlija līdz
  106. gada
  107. decembrim."; aizstāt
  108. punktā skaitļus un vārdus "
  109. gada
  110. decembrim" ar skaitļiem un vārdiem "
  111. gada
  112. decembrim". Likums stājas spēkā
  113. gada
  114. janvārī. Likums Saeimā pieņemts
  115. gada
  116. decembrī. Valsts prezidents E. Rinkēvičs Rīgā
  117. gada
  118. decembrī

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.