Attēlotā redakcija Smiltenes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 28/23 Smiltenē 2023. gada 21. decembrī Smiltenes novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi Apstiprināti ar Smiltenes novada pašvaldības domes 2023. gada 21. decembra lēmumu Nr. 588 (prot. Nr. 19, 47. §) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu I. Vispārīgie jautājumi 1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Smiltenes novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību un atbildību par noteikumu pārkāpšanu. 2 2. Noteikumos lietotie termini: 2.1. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas; 2.2. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās; 2.3. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek; 2.4. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta; 2.5. amatnieks – komersants, kurš veic kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, demontāžu un ir saņēmis kapsētas apsaimniekotāja atļauju veikt komercdarbību kapsētas teritorijā vai kapsētai piegulošajā teritorijā; 2.6. bezpiederīgais mirušais cilvēks – mirušais cilvēks, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu; 2.7. kapavieta vai ģimenes kapavieta – noteikta kapsētas teritorija atsevišķa mirušā cilvēka vai mirušā cilvēka un tā ģimenes locekļu apbedīšanai, kuru ierāda kapsētas pārzinis; 2.8. kolumbārijs – apzaļumota teritorija kapsētā, kas paredzēta urnas ar kremēta mirušā pelniem apglabāšanai, ja tāda kapsētā ir izveidota; 2.9. kapavietas aprīkojums – akmens, betona, metāla vai koka apmales, žodziņš, klājums, soli, piemineklis, piemiņas plāksne u.c. vides elementi; 2.10. kapavietu komisija – pašvaldībai piederošajās kapsētās – Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora, privātajās kapsētās – kapsētas apsaimniekotāja – izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu un risina jautājumus par kapsētu apsaimniekošanu; 2.11. (svītrots ar Smiltenes novada domes 22.02.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 3/24); 2.12. kapavietas uzturētājs – persona, kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu; 2.13. kapliča – ēka mirušo cilvēku novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei (organizēšanai); 2.14. kapsēta – zemes gabals, kas paredzēts mirušo apbedīšanai un ar to saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūvei; 2.15. kapsētu apsaimniekotājs – Smiltenes novada pašvaldības pagasta/pagastu apvienības pārvalde, kuras administratīvajā teritorijā atrodas pašvaldības īpašumā un tiesiskajā valdījumā esoša kapsēta, vai cita juridiska persona, kura pilda kapsētu apsaimniekotāja pienākumus, kas pārrauga un kontrolē šo Noteikumu ievērošanu, uzrauga kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu, uztur kārtībā kapsētas; 2.16. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks, kurš pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu; 2.17. kapu grāmata – kapu orientieris/reģistrs, kurā norāda apbedījuma rajonu, rindu un vietu; 2.18. mirušo reģistrācijas grāmata – reģistrs, kurā norāda personas miršanas datumu, apbedīšanas datumu, personu, kas veikusi apbedīšanu, miršanas apliecības numuru, kapus, kuros mirušais apbedīts un kapavietas uzturētāju; 2.19. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma šajos saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā. 3 3. Smiltenes novada administratīvajā teritorijā esošo kapsētu atrašanās vietas, nosaukumi un veidi noteikti 1. pielikumā. 4 4. Kapsētu vai to daļu ierīkošanu, uzturēšanu un attīstību nodrošina atbilstoši Smiltenes pilsētas teritorijas plānojumam, ņemot vērā sabiedrības kārtības un higiēnas prasības, kā arī augsnes struktūru un gruntsūdens stāvokli noteiktajā teritorijā. 5 5. Smiltenes novadā ir atvērtas, daļēji slēgtas un slēgtas kapsētas. Kapsētas statusu nosaka vai maina ar Smiltenes novada pašvaldības domes lēmumu. 6 6. Kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Smiltenes novada administratīvā teritorija, apbedīšanai, kā arī agrāk apbedīto piederīgo un Smiltenes novada administratīvajā teritorijā mirušo bezpiederīgo un neidentificēto cilvēku apbedīšanai. 7 7. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās pieļaujama, pamatojoties uz mirušā piederīgā iesnieguma pamata un kapsētas apsaimniekotāja saskaņojumu. 8 8. Iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas. 9 9. Kara laika pārapbedījumu koncentrēšana, apglabājot esošajās kapsētās no citiem Latvijas novadiem ievestu karu laikos kritušo vai bojā gājušo mirstīgās atliekas, nav atļauta. 10 II. Kapsētu kārtības noteikumi 10. Kapsētu apmeklētājiem, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētās jāizturas atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, jāievēro šie noteikumi, kā arī citi kapsētas īpašnieka un kapsētas apsaimniekotāja norādījumi. 11 11. Kapsētā aizliegts: 11.1. ievest dzīvniekus bez pavadas un apglabāt dzīvniekus; 11.2. pārvietoties ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot: 11.2.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja atļauja; 11.2.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem un kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem; 11.3. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās; 11.4. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā neatļautās vietās; 11.5. novietot soliņus ejās un ārpus iežogotās teritorijas; 11.6. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās; 11.7. traucēt kapraču darbu; 11.8. mākslīgi paaugstināt ierādītās kapavietas reljefu. 12 12. Kapsētu apsaimniekotājs nosaka kapsētas pārziņa apmeklētāju pieņemšanas vietu un laiku. Informāciju par šo Noteikumu 2.15. apakšpunktā minēto kapsētu apsaimniekotāju kapsētu pārziņu kontaktinformāciju un darba laiku, kapsētas apsaimniekotājs izvieto publiskā vietā pie kapsētas un publicē pašvaldības tīmekļvietnē. 13 III. Kapsētu apsaimniekotāja pienākumi 13. Kapsētu apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt: 13.1. kapsētu kapliču un saimniecības telpu, iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, kolumbārija kopšanu teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu; 13.2. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām; 13.3. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā; 13.4. kapsētu topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju; 13.5. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un kapu grāmata; 13.6. sanitāro, ugunsdrošības un darba drošības normu un noteikumu ievērošanu. 14 14. Kapsētu apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu. 15 15. Kapsētas apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu veidi un maksa par tiem tiek noteikti ar kapsētas īpašnieka vai valdītāja apstiprināto cenrādi. 16 IV. Kapavietas piešķiršanas kārtība 16. Atvērtā kapsētā jaunu kapavietu piešķir un ierāda kapsētas pārzinis iesniegumu saņemšanas secībā, pamatojoties uz: 16.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu; 16.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības vai miršanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu); 16.3. sociālās aprūpes institūcijas amatpersonas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, ja tiek apbedīta sociālās aprūpes institūcijā dzīvojušā persona. 17 17. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, par jaunas kapavietas piešķiršanu lemj kapsētas apsaimniekotājs, pamatojoties uz: 17.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtā kapsētā; 17.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības vai miršanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu). 18 18. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā izveidotā ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta un/vai kurā var veikt virsapbedījumus, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo dod kapsētas pārzinis, pamatojoties uz: 18.1. kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo; 18.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības vai miršanas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu). 19 V. Kapavietas kopšana un uzturēšana 19. Kapavietas uzturētājam ir pienākums noslēgt līgumu ar kapsētas apsaimniekotāju par kapavietas uzturēšanu (2. pielikums). 20 20. Kapavietas uzturētājam ir tiesības noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar trešo personu, līguma kopija iesniedzot kapsētas pārzinim. 21 21. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem. 22 22. Bezpiederīgā mirušā un neidentificēta mirušā cilvēka kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā cilvēka kapavietu nolīdzina, un kapsētas apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā. 23 23. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu un kapavietu labiekārtošanu kapsētās nodrošina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs. 24 24. Kapavietas uzturētāja pienākums ir 1 (viena) kalendārā gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu (izņemot kapavietu kolumbārijā), novietot apbedītās personas atpazīstamības zīmi, un uzturēt to saskaņā ar šiem Noteikumiem. 25 25. Kapavietas turētājam kolumbārijā ir pienākums 1 (viena) kalendārā gada pēc pelnu urnas apglabāšanas novietot piemiņas plāksni. Piemiņas plāksni par saviem līdzekļiem izgatavo mirušās personas piederīgie. 26 26. Kapavietu (izņemot kapavietu kolumbārijā) labiekārto, izveidojot kapa kopiņu, apzaļumojot un izvieto kapavietas aprīkojumu. 27 27. Kapavietās aizliegts stādīt krūmus, kas varētu traucēt blakus esošo kapavietu kopšanai. Krūmi, kuri norobežo kapavietu, nedrīkst būt augstāki par 60 cm. 28 28. Kapavietā kolumbārijā aizliegts veikt jebkādus stādījumus un novietot jebkādu kapavietas aprīkojumu. 29 29. Bez kapsētas apsaimniekotāja atļaujas aizliegts izcirst kokus, kuru diametrs ir lielāks par 8 cm. 30 30. Kapavietas norobežošanai drīkst izmantot videi draudzīgus materiālus. 31 31. Kapavietas apmales, kas norobežo kapavietu, nedrīkst pārsniegt 20 cm augstumu. 32 32. Veicot kapavietu terašu nostiprināšanas darbus vai reljefa izmaiņas, kas pārsniedz 25 cm, tie saskaņojami ar kapu apsaimniekotāju. 33 33. Atkritumi pēc kapavietas kopšanas jānogādā kapsētas apsaimniekotāja norādītajās atkritumu savākšanas vietās. 34 34. Ja kapsētas apsaimniekotājs konstatē, ka kapavietas aprīkojums neatbilst Noteikumos noteiktajām prasībām, kapavietas turētājs par to rakstiski tiek brīdināts, nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai. 35 VI. Nekoptas kapavietas aktēšana 35. Reizi gadā kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi saskaņā ar Noteikumu 3. pielikumu. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā. 36 36. Kapavietu komisija Noteikumu 35. punktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu viena gada laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas apsaimniekotāja vai pie kapsētas pārziņa, nosūta kapavietas uzturētājam. 37 37. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi Noteikumu 35. punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapavietu komisija ievieto Smiltenes novada pašvaldības tīmekļvietnē www.smiltenesnovads.lv un informatīvajā izdevumā "Smiltenes Novada Pašvaldības Vēstis" sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, informāciju par kapavietas uzturētāju (ja tas zināms), kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai viena gada laikā sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas apsaimniekotāja vai pie kapsētas pārziņa. 38 38. Ja piecu gadu laikā ir sastādīti pieci Noteikumu 35. punktā minētie akti un kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc piektā Noteikumu 35. punktā minētā akta sastādīšanas viena gada laikā nesakopj kapavietu un neierodas pie kapsētas apsaimniekotāja vai pie kapsētas pārziņa, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts. 39 39. Ja līgums par kapavietas uzturēšanu ir izbeigts, pamatojoties uz Noteikumu 38. punktu, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas uzturēšanu ar citu kapavietas uzturētāju un kapavietā ir veikts virsapbedījums. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums: 39.1. sakopt kapavietu (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.); 39.2. noslēgt jaunu līgumu par esošās kapavietas uzturēšanu. 40 VII. Amatnieku profesionālā darbība kapsētās 40. Personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētas apsaimniekotāju, ir tiesīgas veikt amatnieku pakalpojumus kapsētās pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma. 41 41. Mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darbavietas jāsakārto, atkritumi jānogādā kapsētas atkritumu savākšanas vietās vai jāizved, nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas. Nav pieļaujama nojaukto kapu pieminekļu un apmaļu palieku novietošana kapsētā vai ārpus kapsētas tās teritorijā. 42 42. Amatnieki darbu veikšanai nepieciešamo transportu drīkst izmantot šajos Noteikumos noteiktā kārtībā celiņos, kuri atbilst transporta līdzekļu izmēriem. 43 VIII. Apbedīšanas kārtība 43. Kapsētas pārzinis pēc kapavietas piešķiršanas ierāda kapavietu un saskaņo apbedīšanas laiku. Apbedīšana urnu ar kremēta mirušā pelniem apglabāšana kapsētā notiek atbilstoši Noteikumu II nodaļā noteiktajam kapsētu darba režīmam. 44 44. Apbedīšanas (izvadīšanas) un kapu rakšanas pakalpojumus kapsētās sniedz mirušā piederīgo izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs. 45 45. Kapavieta kolumbārijā tiek ierādīta saskaņā ar kapsētas apsaimniekotāja apbedījumu vietu plānu vietu numerācijas secīgā kārtībā. 46 46. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Mirušais tiek apbedīts zārkā, kremācijas gadījumā – urnā. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, dziļumam – 1,5 m līdz zārka vākam. Urna ar kremēta mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā, vai jaunā kapavietā, vai kolumbārijā un tā jāierok 1 m dziļumā. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu. Vienas kapavietas kolumbārijā izmēram jābūt 1 m x 1 m, urnas apglabāšanai bedres izmēram jābūt 20 cm x 20 cm. 47 47. Urnu ar kremēta mirušā pelniem apglabāšanu kolumbārijā veic laikā, kad zemes virskārtas sasalums nepārsniedz 10 cm dziļumu. 48 48. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 m dziļumā. Attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 m, īsajās malās – 0,5 m. 49 49. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā ģimenes kapavietā. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi. 50 50. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz zārka vākam. 51 51. Ierādāmo kapavietu izmēri atvērtajās kapsētās un daļēji slēgtās kapsētās: 51.1. kapavietas zārkiem: Kapavieta Garums (
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.