Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/8069 Cēsīs
(2)Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5027 Kapela, tagad Jaungulbenes luterāņu baznīca Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5028 Kalēja māja ar smēdi Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5029 Kapliča Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5030 Vešas māja Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5031 Kūts Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5032 Saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5033 Obelisks Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5034 Parādes pagalma vārti Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5035 Parka žogs Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5036 Parks ar parka arhitektūru Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5037 Pārvaldnieka māja Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5038 Pagrabs un saimniecības ēka Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5039 Sarga mājiņa Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā 5040 Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Jaungulbene; Jaungulbenes muižā Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamās vērtības: Atbilstoši Ministru kabineta 26.10.
- noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 720) 18.
- punktā noteiktajam, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv/. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 720
- punktā noteikto, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde. Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai. Pārvaldes izvirzītās prasības:
- Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī un tā teritorijā: 1.
- Uzturēšanas režīms: 1.1.
- Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs. 1.1.
- Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam valsts nozīmes piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido valsts nozīmes pieminekli. 1.1.
- Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā un aizsardzības zonā. 1.1.
- Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam. Ja valsts nozīmes arhitektūras piemineklī saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam) jāveicina to saglabāšana. 1.1.
- Lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt valsts nozīmes pieminekli. 1.1.
- Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem. 1.
- Saimnieciskās darbības ierobežojumi: 1.2.
- Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt valsts nozīmes pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās valsts nozīmes pieminekļa vērtība. 1.2.
- Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus. 1.2.
- Ja paredzēti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments. 1.2.
- Pārvalde valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas. 1.2.
- Par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība. 1.
- Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas: 1.3.
- Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamās vērtības.
- Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā: 2.
- Uzturēšanas režīms: 2.1.
- Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto valsts nozīmes pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra (ko veido tās elementi - ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem. 2.
- Saimnieciskās darbības ierobežojumi: 2.2.
- Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā jāsaglabā atbilstošo vidi, būves, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī jānodrošina valsts nozīmes kultūras pieminekļa vizuālo uztveri. 2.2.
- Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama darbība valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido būves, vidi un ainavu ap valsts nozīmes kultūras pieminekli. 2.2.
- Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi valsts nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tās vizuālo uztveramību. 2.
- Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas: 2.3.
- Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.
- Citi noteikumi: 3.
- Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Pārvalde. 3.
- Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izdoto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai. 3.
- Ja, atsavinot kultūras pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā, līdzekļiem, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/lv), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu. 3.
- Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu.
- Apstrīdēšanas kārtība: 4.
- Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
- panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. 4.
- Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
- panta pirmo un otro daļu,
- pantu un
- panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv. Šī administratīvā akta apstrīdēšana tā daļā neaptur administratīvā akta darbību. Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja - galvenā valsts inspektore I. Liekniņa